Vierbu, vierbu!

I Pyupūlu svātdīne byus puorskriejuse... (Hm, pa Strodam – pyupūls, pyupūļneica, pa Bukšam-Placinskam – pyupola, byunūt „strodklauseigam” iz vysa symta, izīt, ka juoroksta ir – Pyupūlu svātdīna. Tik jau pi vacuo 1992. gods „Lementara” nūskaidrovom, ka Latgolys izlūksnēs dominej forma svātdīne, partū rokstūs lītojam jū, a par pyupūlim vēļ byutu juopasaškūrsta. Koč varbyut tys na tik svareigi – nazkod Krystus Jeruzalemē vysleidza tyka satykts ar palmu, na pyupūlu zorim, ka jau tai, a palmys pi myusu tik botaniskajūs duorzūs...) Tik na par bazneicu te gribieju, a par tū, kai mainuos ļaužu saprasšona...

Myusu mozūtnē skaitomais teksts itamā svātdīnē beja itaids: „Vierbu, vierbu! Par tū lelū škierbu – veseleiba vydā, naveseleiba uorā!” Beja padareitys durovys, koč na pavysam atdareitys, i par tom tai naveseleibai vajadzēja bēgt nu sātys, partū ka, itū saceidami, Pyupūļneicys reitā bārnus i vacūs ar pyupūlim pēre. A pasokit niule tai, kod vuorda „škierba” nūzeime ir sasašaurynovuse, -- smīklys na vīnam. Da i poša na vysod par tū "lelū škierbu" cytim pastuostu... I školā zeimuļu druozt vaira nadreikstūt, kam vuordam "druozt" asūt vēļ vīna (dīvamžāļ, cikom kas cīš aktuala, kam pasauļs pasalaids) nūzeime. Naseņ sajiemu pīzeimi, ka jaunu vuordu "ījimt" vuordu kruojumā  navajagūt – ar ījimšonu vysi saprasšūt koč kū cytu... Tik i "īkļaut" na myusu vuords! Tai, kai suoc dūmuot, pi daudzi kuo var dasasīt. A patīseibā -- nu lai tok k(l)ecinej, šaipuos i šveikstīs par kū kotrys grib, voi ta vuords nu tuo slyktuoks (voi lobuoks), ka jam kuruo naviņ apziņā jau cyta nūzeime par prymarū palykuse!? 

Vasali (na vasaly -- tai soka tik Latgolys austrumu molā) vysi!

Labtik īsaskriejs...

Labtik īsaskriejs jau i „jaunais” (koč vairs nicik na jaunais), 2017. gods... Tok jau īīs viesturē kai 1917. gods kongresa symta godu pīminiešonys laiks. Ci ir svātku sajiuta? Žurnalistim atsoku, ka ir, a patīseibā – lels pīkusums... Pīkusums nu vysa – nu vuiceibu procesa, nu nabeidzamuos apstuokļu mainis, nu sovstarpeigūs nasaskaņu, itūšaļt vairuok volūdys kai cytuos lītuos. Tai, saceisim, „sasaplēsem” deļ pīminekļa rokstu viesturyskuo kongresa gūdam. Nu kai var, volūdnīks byudams, skaiteit formu Vydzeme par napareizi raksteitu (asūt saliktiņs nu videjuo zeme, na vyds ci vyda zeme), taipat pyrmū rūku dūt nu vuocu volūdys pajimtajam saikļam „un”, vēļ vairuok apstuokļūs, ka „i”, pat pi vysu pošu smolkuokūs mierejamūs instrumentu, rūkā jimtu, a nu nikai navar atdūt tik krīvim par jūs montu? A nūruodomūs vītinīka vuordu jaukšonu izlūksnēs veirīšu i sīvīšu dzimtis lokativā (piec gramatiku: (i)tymā kolnā, (i)tamā vītā) pījimt par raksteituoja izalaseišonys vareibu. Pa munam, kū vairuok variantu, tū skaidreibys mozuok, tū izalaseituojam gryutuok. A kū lai deļ sevi pajam tys, kas myusu mēli tik vuicuos, ka var raksteit, „kai grib”? Puorsaplēsem, atškireiga daudzuma (tok jau) mīļu kuortu sevī nūsādynuodami, a golā saguoja, ka doncoj tys, kurs par muzyku moksoj... Respektivi, byus tai, kai Rēzeknis dūme byus par lobu pīzynuse. Tok jau ar sakralū "ō", kaida 1917. godā raksteituoji vēļ napazyna... Turēsim nūceju (cerēsim), ka cytaiži byus bez klaidu, kai ba Eļksnis ass bejs par ekspertu atsaukts. Koč klaida tī byus tai voi tai: kongresa sasprīdumi (lāmumi) tyka pījimti  kongresa ūtrā dīnā, kod pīsadaleituoji lasejuos Tierdzeibys školā, na vairs kinoteatrī "Diana" (t. s. "itamā vītā"...). Sitīs durovuos, cik gribi, ka juos jau aizdareitys, -- nagribēja sadzierdēt mani "lelī" sprīdieji...

Komuot

Deļ naīsadavušuos sadarbeibys Latvejis Radejā nazkai i iņterese pagaisuse, kas ar tim raidejumim tuoļuok. Da i laiks taids – par latgaliskū vaira nav juokaroj, tys ļauts kuo na vysur, partū tai saucamūs latgaliskūs „produktu” myusu dīnuos vairuok i vairuok. Tik ci lobi jī? I cik nu jūs var vuiceitīs mozuoks zynuotuojs? 

Kab „naatpalikt nu dzeivis”, šod tod arhivā pasaklausu i LR, parosti – vairuokus raidejumus. (Nu Iļzis ar Edeiti nazkod prīškā lyktuos „Kolnasātys” strukturys tī vaira ni viests. Partū ka, saceisim, kab par Latgolys kulturys viesturi cytim viesteitu, tei pošam koč cik ir juozyna! I tam leidzeigi. A kam tī daudz prācavuot, ka vysur "demokrateja"!...) Tai klausūs nazkurā „Kolnasātā” skaidruojumu vuordam komuot i ... ak, Kungs! Paklusātu lobuok, ka nazyna, na cytu maldynuotu!

Komuot asūte germanisms. Nu nā, duorgī muni, nikaids ni germanisms, a taišni lobs baltu ciļmis vuords! Cyti latvīši lītoj slavismu mūceit, a mes, latgalīši, juo vītā sokom – komuot. Komuotīs 'mūceitīs' i reizē '„komulī” rautīs, viļktīs'. Skaidruotuoja etimologiskī mekliejumi saisteibā ar komuli nabeja napareizi. Tik kai tys tai var saīt – komuļs ir myusu vuords, a komuot – jau germanisms? Ha-ha!

Par komuošonu stuosteits i Macileviča „Pavuiceišonā”. Īīt pruotā nazkurā „zynuotniskā” rokstā skaiteitais, ka Macileviča Mara asūte Muora. I vēļ nazkaidi mitologejis sluoni aiz ituo tuoļuok škatynuoti. Patīseibā Macileviča Mara nav nikas cyts kai tys pats lītūņs ‘lietuvēns’, pūliski mara ci zmora...

Cik bīži niu ir tai, ka juosoka kai vacajim – byutu gudrys, ka byutu paklusiejs!...

Robeits...

Sātā par vēļ vīnu dzeivuotuoju mozuok. Nu vakardīnys tai... Dasaguoja aizmidzeit Robeiti – kuojis vaine beja tykuse tik lela, ka jis jū jau vylka leidza. Kai bluki kaidu. Ni kauce, ni kai cytaiži ruodeja, ka jam suop, tik palyka klusuoks i kluosuoks, gulēja pīsauleitē garuok i garuok. Pavasara beja dagaidejs – kaida četrapadsmytuo sovā suņa myužā... Var saceit, ka jau kuo na gardzeivuotuojs. Kai i juo saimineica... Robeits mamuku puordzeivova par pusūtra goda. Tei vys pīminēja, kai Evaldam par Robeiti latu atdavuse „iz rūkys”. Žālova juo, kam Robeits vysod stuovēja dasīts. Mamuka vuordim – „kolta pi cepa”. Sātā beja pastuojuse nazkaida sugys suņu era i vysi cyti beja „lobuoki” par bezsugys Robi. Tik Agris ar jū olpom paskraideja, i otkon suneits „kolta” pi sovys budkys. Nūbiegšūt kazyn kur!...

Kod „saimineica” beja paceli, suneiša vairs nasiejom, i nikur jis nabāga. Kam jam bēgt nu sātys?! Sovus „puiša” ceļus palaikam, skaidra līta, izstaigova, tik vysod grīzēs atpakaļ.

Atstaigovu jam pakaļ ar bļūdu vysu Leldīni, a atsavasaluot ... nasaguoja. Pādejā reizē, jau patimsī atguojuse nu bruoļa, vēļ apglaudeju jū prīšklietī, dasys gobolu iznešu, a iz reita Robeits beja izgaiss. Guoja stuņdis, a suņs kai gunī! Ar vysu sovu navasalū kuoju... Izasaukovu, izabeju, izajauču pa vysurīni – pa pyuni, ap klāvu, pa vītom, kur jis beja paguojs, paguojs i otkon guliejs. Robeiša – nikur! Tai i nūbrauču „iz četrinīka” (autobusa), juo ni atroduse, ni pabarovuse. Zvaneju Juoneišam, tys nūbrauce nu reita, apsavēre. Atzvaneja, ka Robeits sātā i guļūt ustobys prīškā. Ka jam pamastū pīna putru padevs, ka Robeits ieds. A pādejū reizi draugam koč gaļvenis paglaudeit nasaguoja... Kod atbrauču nedeļgolā, vyss jau beja beidzīs. Bārni vysu beja padarejuši ciļvieceigi, paļdis jim. Varbyut i lobuok, ka naredzieju Robeiša aizīšonys, koč bez osoru vysleidza nikai...

Kur jis tūvokor beja pagaiss? Niule dūmoju, ka līta skaidra. Myusu molu tai puorjāmuši babri, ka vysur vysapleik jau leli pūri. I pylni iudiņa na tik pavasarī voi piec leita. Paradize (pi myusu saceja – rajis; dzeivoj kai rajuos) dzērvem i cytim putnim. Salidovs jūs šūpavasar beja daudz i klaigova tai, ka pogolmā dzierdējuos. Vys jau Robeiti beja dziņs vydabolss, jis navarēja nūbyut sātā, kod putnu bolsu naatsaklauseit. Guoja jūs giusteitu, i navasals byudams. Nūsēdēt a ni, kod tai pūri da meži kairynoj. Ka naatguoja atpakaļ vairuok par pusdīnys, – tok jau spāka natyka, kab grīztīs dreiži...

Tai ar jū beja jau vairuok mienešu. Vetuorste saceja, ka Robeiša vainei paleidzēt, varbyut, varūt, jam kuoju nūgrīžūt, tik nazy voi jis sovūs godūs nu narkozis puorsamūstu... A vaine suocēs kai ba nu nīka – iz kuojis suoka augt nazkaids suopuļs, izaruodeja, – nalobais... Ka byutu kuram tics pruota, ka suopuli vajag izgrīzt par reizi, varbyut suneiša vacums byutu bejs vīgluoks... Koč i vetuorste mīrynova, ka sovu vaini jis maneišūt tik kai trauciekli, kod gryutuok paliks staiguot, a suopēt jam nasuopēs i jis labi ēss da pat smiertei. Nui, ēde. Tik juoraud ir vysleidza, i nūdeveibys sajiuta napuorīt... Sātys sorgs, vysu pamasts...

Bārni Robeiti paglobova tīpat pi kliets styura, kur jis vys sēdēja, sātys ļaužu gaideidams. Niu sātu sorguos myužeigi...

P.S. Raksteits apreļa beiguos. Ir decembra gols. Suope – turīs...

Dialektologejis lasejumi

Par nagaru laiku iz filologiska pasuokuma losomēs sovā fakultatē. Ap profesoris Martys Rudzeitis dzymtū dīnu, kurei 4. novembrī. Jau nu 1996. gods tai. Itū saīšonu par Dialektologejis lasejumim saucam. Vīna ūtra „leluo volūdneica” ir sacejuse, ka jimūs nikuo nav, cyts myusu lasejumu par mozajom konfereņcem sauc. Kai soka, -- cik cylvāku, tik i golvu. A golvuos guodi vysaidi... Pasuokums ir breivpruoteigs, par varis nivīns iz juo nateik dzeits, pīsadaleituoju vysbīžuok nav daudz  -- puors dasmytu. Nu 221. kabinetā vysleidza par šauru -- asam raudzejuši i tī. Niule itū vītu turim tik deļ čaja dzeršonys piec vysa.

Piec tradicejis pyrmais referats lasejumūs ir iz vysu nūpītnuokais -- par kū naviņ jaunuoku latvīšu dialektologejā, kaidu problemvaicuojumu, jaunu pietejumu. Šūgod Ilona stuosta par Ūšys upis krostu apdzeivuotuojim i jūs runys atskireibom. Nabeja, nabeja gudri dareits, Latvejis izlūksnis  piec tuolaika pogostu pasaucūt, najamūt vārā jūs veiduošonuos viesturis. T. s. Rudzātu „izlūksne” -- tam lobs daruodejums. Naapdūmuota administrativuo daleišona i puordaleišona ir vāzda skrytulī sevkurai vaļstei.

Lasejumūs ir vēļ ūtrys i trešs i var byut pat catūrts referats ci ziņuojums. Golā -- kaida naviņ naordinaruoka byušona. Šūgod tei ir izdavuma „Latvīšu dialektu paraugi” pasumynuošona. (Hm, ka burtiski, sumynuot tok zeimoj ‘bučuot’!... Na tik pryušu tekstūs, myusu pošu Austrumlatgolā vuordu itaidā nūzeimē vēļ lītoj. Tai i Valeiņs nazkod saceja, khe-khe...) Kod dorbs golā, var kavētīs atmiņuos pi vīna ūtra „korstuokuo” momenta, kuruos naviņ aizakeršonys, puorprotuma, atkluojuma, kurioza. Kur vēļ vairuok jūs, ka na dialektologa gaitā!... Runojam i par taidim, ar Mežu vīns ūtru iz zūba pavylkdami.

Ka jimt itū vysu plotuok, i Dialektologejis lasejumi olpom (šaļtim, breižim) suoc ruodeitīs „naproduktivi” -- varbyut navajag vaira jūs taidu, ka vysi tik skrīnūši, vysi tik „aizjimti”?... Nu ūtrys pusis, kai lai vīglu sirdi atsasoka nu lobys lītys, kai lai atsvīž laseišonūs, kas tykuse tradicionala? Piec lasejumu vaicojās kolegys, kod jī byus, prosa draugi geografi. Lasejumūs ir vareiba dūt vuordu studeņtim, kam taipat sovs lobums!

Vyss saīt labi i šūgod, koč i na lelā ļaužu pulkā. A kam tūs pulku, ka tai padūmuot, -- ka tik vīna pruota ļaužu ‘domubiedru’ vēļ ira! I jūs -- kai ira, tai ira, paļdis Dīvam!...

Par ituogods lasejumu „centralū asi” laikam var turēt Ilmāru Mežu. Koč i na volūdnīks jis. Diski izdūti ar  lelu juo prācu, niu stuosta par suoktū pietejumu pi latgalīšu uzvuordu. Sēd cylvāks arhivā dīnom, valk uorā zinis nu tautys skaiteišonu. Da šam nivīna nadareits dorbs. Smejūs sevī par juo pīzynumu, ka latgalīšu uzvuordi ir iz vysa saistūšuokī. Na kaidi Kaļneni, Bierzeni, Līpeni zam eilis, a pavysam naskaidrys i arhaiskys onomastikys sluoņs! Byus i mums sova „uzvuordu geografeja”, jamūt krīvu onomasta Vladimira Nikonova terminologejā, byus. Seņ jau laiks taidai!

Rudzeitis pyrmuo „meitine” Beatrise duovonai sovu jaunū gruomotu atnasuse... Eh, labi!

Baltistu prīki

Kod gods īt iz beigu, kai lai napasaprīcoj par tū, kas lobs bejs!...

2015. gods paliks viesturē kai XII Baltistu kongresa gods. A tymā? Tymā -- i latgalistikys sekceja beja!!! Padūmuot tik -- lels storptautysks volūdnīku saīts (ap 250 referentu nu apmāram 20 vaļstu!), a jimā -- atseviška latgalistikys sekceja dorbojās!... Prīca! Skumdynoj kongresā tys, ka „vacuos gvardis” vaira namona, vīns pats Zigms Zinkevičs tik variejs atīt... Nu koč vīnu baltistikys legendu jaunī vēļ redz!...

Ar pārnejuo rudiņa bādu (myusu vysod styprais mamuks, i pieški ... ak, Kungs!...) saprotu i nasaprotu reizē, kū i kai dorom tuoļuok. Latgalistikys sekceju dasacejom ar Alekseju -- nu Rēzeknis, pādejā breidī. Ar filologu nūvālynuotū „izakasšonu” riezeknīši jau beja paspiejuši kongresam sovu sekceju dasaceit. Otkon ar nūsaukumu nu gudru svešvuordu -- kuoreigi jī iz taidu kai kačs iz kriejuma, nu golā poši i „izvalk”, paļdis Dīvam! Lelais valnavuotuojs ‘rosinātājs’ baltistu kongresā nūskandynuot latgalistiku -- vīns gudrys lītaunīku lingvists, ar kurū Aleksejs beja fonetiku konfereņcē ticīs. Rēzeknē itū rūsynuojumu puorsprīžam dziļuok, -- nui, par kū lai baltistu kongresā nabyutu latgalistikys!? Koč i jau nazcik reižu asam sovā storpā puorsvīduši, organizēt vaira taidys konfereņcis ci nā -- pamoz mums spāka, a dajimt kluot vysakuo (kai niulenejūs „Tāvu zemis kalendarūs” -- saturā lai voi kas, ka tik bīzs i ar bazneicu iz vuoka!...) -- nasagrib. Nūpītna līta tei myusu latgalistika, na kaida staipoma, raustoma spēleite (kaiteņa, cackeņa) nasapraškys rūkuos.

Nūdūmuotajai sekcejai nūceju (jaunuokūs laikūs sokom -- cereibu) turim na tik iz Latvejis puorstuovu (ceļu kuojuos vysu myusu ekspertu komiseju), a i uorzemnīku (Nikole, Iļja, Bernhards, Sturla, Norberts, kurs nu lītaunīku -- jī tok pietej ci sovūs pietejumūs ījam i latgalīšu volūdu!). Tik, kai zynoms, na vyss, kas nūdūmuots, izapylda. Kurs brauc, tam jau saplanavuots kas cyts. Da i vyspuor, cik tūs lingvistu ir, kam latgalīšu volūda iņteresej piec byuteibys? Nu i lai, byus mozuo sekceja! Tai i saīt. I labi saīt! Prīca, nui. Kai soka, varējom i sevi paruodeit, i cytu beja gona laika pasaklauseit.

Kulturys programā dabojam apsavērt nazcik lītaunīku senejūs drukys dorbu originalu. Aktualizeju deļ sevi karti, kur Rūbōna, kai nazkod Daugovys sauce, redzīs. Pasalaimej dabuot Donelaiša izstuodis kataloga. Malaci (varbyut vajag saceit moloci, kai ap Viļuonim?) kaimini, verīs tik i prīcojīs!... Cytā vokorā -- pījimšona pi Latvejis viestnīka Semaņa. Tī vysam prīškā -- nazkodejuo viestnīka latgalīša Aļberta Sarkaņa lobuo slave, kas taipat sylda. Kongresa beigu vokorā Girdeņa dāls dzīd žemaišu dzīsmis iz tāva raksteitūs vuordu, i otkon atminis, atminis... Slovonais Alekss Girdeņs (Aleksas Girdenis) beja myusu Reiņa Bārtuļa (Bērtuļa) lobs draugs. Kod agruokūs godūs lītaunīki cīmova fakultatē, saīti parosti beidzēs ar Girdeņa žemaitiski skaiteitū gobolu „Pypkė” i kolektivi dzīduotu čyguonu tautysdzīsmi... (Hm, pi myusu saceitu -- cyganu. Nom. cygans, gen. cygana, sīv. dzimtē cygonka, cygaņceņa. Ap Zīmyssvātkim ļauds da kaimiņu īt cyganūs. A čyguoneicu (sieņu) myusu mežūs nav.) Vēļ leluoks puorsteigums ir italīšu puiši ar sovu brašū „Bella, čao!...” Īdama iz vīsneicu, dzīsmi dyucu pi sevi latviski, raudzeidama dasaguoduot vuordu: „Rīta stundā no miega modos: „Sveika, māmulīt, māmiņ, tu mīļotā...”” Koč kas nu munys studenta jauneibys -- beja nazkod taidi politiskūs dzīšmu festivali Latvejis universitatē...

Ai, labi ir Viļņā, pateik maņ itei piļsāta, pateik vacuo universitate ar juos naskaitomajim pogrobim, ejom i labiriņtim! Latgalistikys sekcejis dīnā nu jūs mani „gluob” Gintare, paļdis jai! -- izīt pretim, saprozdama, ka varu blūdeit, i dreiži nūvad, kur vajag. Sastdīnē iz Kernavi nabraucam, ar Edmundu nūrunuots sasatikt vāluok, varu vēļ izstaiguot kongresa vītys. Baltistikys katedrā salasejuse sapierktuos, saduovynuotuos gruomotys, īsagrīžu Domus Philologiae, kur niule klusums i mīrs. Tī -- koridors ar lītaunīku kulturys darbinīku bareljefim, tī -- zaleite ar sīnu gleznuojumim. Pieteit i dūmuot var stuņdem. Galeigi atsavasaloju nu piļsātys, pastaiguodama pa vacpiļsātu i nūsalaizdama pa Literatu ūļneicu da pat sv. Anis bazneiceņai. Pa lītaunīkim jei -- Onos bažnyčia.

Palic vasala, Viļņa! Da cytys reizis!

Jau gods...

Jau gods puorguojs, kai mes bez Tevi, mamuk... Ci esi da cik kuo mīrā ar mums?...

Cepli nūjaucem, kai Tu saceji, juo vītā niule plita ar čiteņu. Sylda labi, koč vyss vēļ nadajiukts. Juoneits ar Viku paleidz taiseitīs tuoļuok. Ar Reineiti vacū beseņu pi krylca nūgrīzem, nūlyuzušū šliuceņu pi pyunis. Cytus ūgu kryumus -- aroneju, šliucenis i pat upynuojus -- labtik pagrauzuši bebri, duorzuojim niule pavysam gaišs byus, ka kū siešūs iz cyta gods Tovā gabaleņā...
Bejom Tev mišu aizsacejuši, tok jau dzierdieji -- taidi naparosti saulis stori te pasaruodeja, te gaisa pa mišys laiku lūgūs, pat bazneickungs beja īvārovs... A vokorā buobenis Geņgereišūs dzīdova saļmus -- Valentina, Anita, Ilona, abadiv Deļveri beja, vēļ Inta, Anda, Alida. Ladze ar Broni dzīdova i lyudzēs. Beja Ontons ar Klavu atbraukuši, Agreits, Juoneiša saime. Pa vydam Tovi mozmozbierneni jaucēs, tik vysi vērēs syltom acim iz jūs, nadūmoj! Jauna dzeiveiba sātā ir jauna cereiba... Lyugdamīs par Tevi, cytu naaizmiersom: Tovs Upceleits i Juoņs tīpat nu sīnys vērēs, i tietjuku pīminējom. Irena paviesteja, ka Kesteru Broņce tikū Reigā paglobuota -- zynovi? Mierst Tova laika ļauds tys piec tuo... A Tovys Monei dzīduotuos bieru dzīsmis īroksta tai i naatrodu, koč puorsaklauseju daudz. Varbyut nagribieji, kab atrostum, -- kam tei bieru, na pamenku dzīsme... Atrasšu cytureiz i atdūšu -- lai vuicuos. Anda niule iz koru dzīd, redzi jū?... Ladze pi pamenku golda tai dūmeigi nūsaceja: „Tagad es pats vacuokais dzymtā...” Velta par dorbu naudys najēme.

Piec mišys Doņuks izvodova myus treis -- Tekle ar Lauru beja atbraukušys nu „Tr. zv.”, koč i na Tovs „iņceliˑgentnais puiss” vairs -- pa vysurīni vysapleik. Undrukānu es napazynu, kauns! Vajadzēs kod naviņ kuojom apstaiguot, navarātu byut, ka vyss tik cīš puorsavierts -- varbyut tik pa mašynys lūgu pasveša tei apleicīne ruodejuos. A Kolna Romuli jau kuo na nūkosti grantā, i Tu napazeitim...

Iz reita kryta lāns snīdzeņš, tai mīreigi i skaisti. Zeme teira, teira, i pasauļs bolts... Guojom da Lelajam ceļam, kab braukt da bazneicai ar Andu i Reineiti -- jis pīkolpova i sastdiņ, i svātdiņ. Advents, Advents suocīs, tai ir. Kaladys pajēmem, pajiemu i deļ bārnu, kas zyna, kurs byus, kurs nabyus, nu sovu byušu padarejuse.

Tovu nūmieršonys dīnu byus vīgli pruotā turēt -- kai pīdzymi 29. datumā, tai i nūguoji 29... Myusu rūzis iz Tovys dūbeitis beja ar boltu snīdzeņu, sveceitis izdagušys, i obejis bazneicys, kur iz 15. augusta pierktys, taipat: laiks mīreigs. Lai mīrs i Tev! 

Ci tyka Tev koč cik syltuoks nu ituo vysa?... Voi esi koč cik mīreiga par mums?... Tik nabādoj!...

Jau es Reigā, sātā palyka Doņuks ar puišim, Anda sūleja dasavērt. Izakurynuot paspieju, sātā sylts.

P.S. Tovs Robeits -- dzeivs! Suopuļs jam vēļ vosorā pleisa, vys laiza, nabogs, rānu, pleisumu leluoku taiseidams. Ilga deļ juo syuta zuolis, „pukojam” viersā, varbyut aizaviļks...

Rudiņa gailini

Ir latgalīšim vīns duorzeņš, kurū ar dzīsmeiti „Sienīs(i), sienīs, baraviku lauztu!” īt. Jū nazkod Zīmys školā Ačynskā Ilona vēļ sibirīšim vuiceja. Taida loba izastaiguošona pīsadaleituojim: duorzeņu var īt i vacī, i jaunī...

Tik runa ir par nasenejū sieņu laiku. Par jaukim breižim Teļa vacainī, Tumaša kaļneņā, Peleitis kryumūs, Saušu kolnā, Lelajā mežā, kur īmam jūs laseitu, na lauztu... Ratu reizi saguojs staiguot pa cyturīni, koč zynu, ka Pokuleišu kryumūs aug ciucinis, Vieršņu kolnā i Kazinī gailini i tam leidzeigi, nu vysod ir bejs gona sova meža. (Tai soku pa vacam, koč pīmynātajom vītom jau pīkts gods kai glums „saimineicys” kleims viersā: „Muni īpašumi!”... Nu i lai -- gona maņ vysakuo taipat! A nūlīgt staiguot pa mežu -- nav taidys varis nivīnam: na kungu laiki, kod meža sorgim beja pīsaceits iz ļaužu saut, ka kurs „jūs” eipašumūs kuoju spēre...)

Sieņu pi myusu par grībim sauc -- ar slavisku vuordu, kai aukštaišu izlūksnēs. I nūsaukumi jom, saprūtams, vītejī. Ir lobī, ādamī grībi (gailini, baravīki, luocineitis, ļapuškys, bārzlapeitis, kazļaki, rudmīsis, a ceļminis ci makavīkus jamam ratai), ir i suņa grībi (mušmeris, glūmeizlys). Cyti lobī grībi ir rudiņa, mārcamī (kremeli, vylnaineitis, ciucinis, elekšnineitis). Kai jūs vysu „pareizi” latgaliski saukt, cikom kas nazinim, nu zinim, ka kūpeigais latgalīšu volūdys vuords ir taids pats kai cytim latvīšim -- suomugrisms „sieņs”. Koč LVDA sieņs nav kartātys, na gryuši īsadūmuot, ka raibums byutu lels. Pi „Skreineitis” sprīdem par Bolvu pusis vuškinem, beiguos jūs ābeceitē naīlykdami. Kam apvyda vuords, na vysu latgalīšu.

Sovā laikā korekcejis myusu saimis ādamūs sieņu proviantā īnese vadaklys -- vīna izvuiceja naēst tai sauktūs syla baravīku (asūši iņdeigi, koč bejom jūs āduši, cik viņ sevi pīmiņu -- tok jau navuodej, ka pyrmuok cepšonys izvard), ūtrei īvuiceja par ādamom turēt vieršu mēleitis -- gailinim paejūšys sieņs, kurūs agruok nalasejom. A cik vēļ palīk taidu, kurūs nalosom, kam napazeistam!... Pīmiņu, kai nazkod, agrā pavasarī, dreiži piec snīga, Pītereits beja pīlasejs i capurē atness luočpurņu. Jūs bryunūs  gaļveņu rīvis beja pylnys ar zemi i pošys napapryšys 'ne visai glītas', kam cīš grumbūtys. Kod beja kuorteigi izskoluotys i izcaptys, ēdem gordu muti.
Rudiņa gailini ir sieņs, kuruos var laseit da vāla: da pat soltumu aug. Taids lobs, veseleigs meža smuords nu jūs īt. „Loba paūsšona”, kai Akelevičs byutu sacejs... Gordys!

Īmu grībūs koč i oktobrī (voi pat novembrī jau). Staiguodamai otkon juodūmoj par mamuku -- lelū grību laseituoju (pi myusu nasaceitu „sieņuotuoja”, kam sieņs pi myusu taids kai „trešuos izlūksnis” vuords)... Guoja da pādejuo, i tok jau nu juos tei mežā īšonys patikšona datykuse mums -- juos bārnim i vīnam ūtram unukam. Rudiņam atejūt, kod mežs palyka tukšuoks i tukšuoks i da sātai jau guojom pusdīcim spanim ci kerzeitem, jei na reizi pasasmēja, ka namuokam atrast. Cytureiz piec myusu vēļ guoja poša, kab „dalaseit” -- šei zynūte, kur rudiņa gailini aug! I eistyn -- vysod kod cik beja pīlasejuse, koč ruodejuos, ka Teļa vacaini ar tyvuokū apleicīni jau vysā asam izmoluši... Nazy kur tuos „juos vītys” beja?...

Kod puorrunojam itū saimē, Juoneits dasaguodoj, kai jei jam ar muosu, mozim byudamim, nazkaida iudiņa molā statejuse stuovēt i gaideit, a poša bryduse dziļuok. Tik na par Saušu upeiti, nā, -- nazkur cytur! Tai i palyka nazynomys mums juos rudiņa gailiņu vītys. Staiguodamai niu -- vysaidys skumeigys puordūmys. Cik dreiži vyss puorskriejs!...

Ceļā ar geografim

Roksta Vita, ci nagrybūte sabraukuot ar jim iz Naratu (Neretu), -- tī jim seminars par vītu vuordu raksteibys vaicuojumim. Puorzvonu, -- nui, ar vītejim pošvaļdeibu i kulturys darbinīkim vyss, a klauseituojūs byušūt i školāni. Nu reidzuonu koč kū par tuos pusis izlūksnem grybūši dzierdēt, i voi ta geografam par tū kam stuosteit!...

Gribēt jau grybātu, seņ nav tamā Sielejis pusē byuts. Paskaitu, -- nui, nazkod vēļ studenta godūs braucem, ar vysu grupys kuratori Gaili (kam piec Elgys kuozu beja rodusēs pretejuo dzymuma putna īsauka). Garā ekskursejā pa vītom pi rūbeža ar Leitovu, ar puorguliešonu Daugovpilī. Pasasmeju par skotu, kurs palics atmiņā kai kaidā karteņā, -- tuolaika Daugovpiļa Pedagogiskuo iņstituta garderobe, pylna ar saldatu capurem iz pakaramūs. Nikaidu cytu driebu, tik pylns ar formys capurem! Bejom patykuši taišni iz iņstituta bala, iz kuruo beja palaisti kursaņti nu cītūkšņa. Vysi jauni puiši, kaidi tī šineli rudiņ! A capuru koč kur nūlikt vajadzēja, naīsi tok doncuotu ar vysu iz golvys!...
Saprūtams, pīmiņā palics i vysakas cyts -- Raiņa Juosmuiža, Pumpura pīmineklis parkā pret iņstitutu, Vacuo Steņdera kops ar viersā pīraksteitū „Latwis”, Jaunsudobreņa „Rīksteni”. A kaida nazy niule tei sāta, nu kuruos pasaulī izguojs „Boltuos” i „Zaļuos gruomotys” radeituojs? Voi tī vēļ turīs Jaunsudobreņa muzejs, kod kulturai i izgleiteibai kapeikys dateik?... „Rīksteni” teik sūleiti i ituos reizis maršrutā. Nui, braukšu!

I eistyn -- koč vysam beja tik vīna dīna, par nūtykumim tamā bīzu ceļuojuma dīnysgruomotu varātu pīraksteit!...

Seminars nūvoda centrā, a tī myusu jau gaida ... Žanna -- nazkodejuo myusu studeņte, kluot pi vysa -- latgalīte! Pīmiņu jū labi, tik izskots nasapas ar tūreizejū. Juopasasmej par sevi otkon -- jau tei stadeja pastuojuse, ka studentus atpazeistu voi nu piec jūs vuordu, voi izskota, a obeji kūpā saīt vys ratuok i ratuok. Na tik pa tam, ka jūs izskots mainuos, a i pa bejušūs studentu daudzumam...
Publika Naratā loba -- vīns ūtrys vītejais specialists, biblioteku darbinīks. Školāni nu vysu treju nūvoda školu sabraukuši! Pīsadola volūdys „meikļu” miniešonā lobu pruotu, beiguos sirsneigi papaļdej. Naratys bazneicā teikam i da pat zvonu tūrņa viersam izakuopelejam. Pabyunam pi (koč piec nuovis!) atsagrīzušuo rakstnīka Kišku kopūs. Niulenejuo muzeja saimineica stota jūs par „kopsātu” saukt, kam „kops” asūte tik dūbeite, a maņ pruotā Rudzeitis vuiceitais, ka latvīšim dabeigs vuords ir „kapi” (kod kursadorbā beju pīrakstejuse „kapsēta”, grybādama „smolkuok”...). Zeimojās, latvīši kopu var saukt tai i tai. Puorsprīžam par trābom, kas pa ceļam, -- vacūs lauku kuormu kompleksim. Vuordu asam aktualiziejuši seminarā i niule varim dareit vēļ dzeivuoku deļ sevi -- tamā pusē trābu gona. Ekskurseja pa Jaunsudobreņa vītom beidzās „Rīksteņūs”, kur kuo tik nadazynojam, kuo tik naatsvaidzynojam!... Puorbyunam vairuok stuņžu i vēļ nasagrib braukt paceli...

Atpakaļ ceļā, jau patimsī, izbraucam Ūrmaņu kolnā pi Saukys azara. Rudiņa dobys skoti ar saulis rītu -- naaprokstomi... Datiks iz tīni vēļ kod naviņ sabraukuot. I dreiži -- vīnys teiciejis adress jau kuldā! Koč nu dagaideitu jei myusu!...  
P. S. Piec ekskursejā sajimtūs spuornu tamā pat svātdīnē izvalku i puorskaitu „Zaļū zemi” („Augšzemnīkus” puorskaiteju vēļ da seminara). Cik latvyska vystik tei Jaunsudobreņa volūda!... A pīminekli muotei Garkaļnē jis ir pastatejs vēļ pats -- naseņ saceju studeņtim, ka nu Vuocejis. Kab tik naaizmierst „grākā” atsazeit!...

Valerjana redzīni

Nazkuru dīn iz fakultati atīt seņ naradzāts puiss. Pazeistu par reizi, vēļ padūmuodama sevī, ka i jis jaunuoks nav palics... Ni saukts, ni aiz laika pīsasacejs, nu gotovs nūpītnai sarunai: pazusē gruomota. Poša saraksteita, na kaida. Soka -- nazkod es jam sacejuse smolkuoku izlūksnis aprokstu pīraksteit, kab magistra grada dabuot, a šys pa šū laiku gruomotu pīrakstejs... Paceli nūīt, tok jau ryugtumu turādams, -- steidžūs iz lekcejis, nazy voi tys, kū paspējom puorrunuot, ļuove jam dūmuot, ka ir izklauseits. Nasagrib, cīš nasagrib, kab piec taidu dreizūs sarunu kurs naviņ nūītu ar ryugti sirdī, tik tai olpom izīt. (Pīrokstu i ... sasatryukstu -- otkon vuords nu mamuka leksikys: ryugts te dūmuota kai lītvuords, na eipašeibys vuords! Kai nakts, sirds voi (sīna) smeļts, na kai vuordu savīnuojumūs ryugts svīsts, ryugts kriejums voi ryugti vuordi, ryugtys zuolis i tml. A, saceisim, simts nu ituos pat vuordu grupys pi myusu ir teiklys, kimā zivs giut, na symts ‘100’ -- eh, volūda, volūdeņa, kas tevi kod piļneiguok apraksteis, kas jaunajom audzem nūdūs!? Tai tu laikam i nūmiersi, gudreišim gudrejūtīs, tīpšom tīpūtīs, paslaptinim -- rejūt...)

Nagaideitū cīmeņu pīmiņu labi -- myusu bejušais students Valerjans! Da myusu, kab studēt magistranturā, atguoja piec žurnalistu. Dzeiva vēļ beja katedrys „vacuo gvarde”, kai Sk. saceitu, sasprīde, ka varim jū pījimt. Valerjans beja nu Zīmeļlatgolys, gribēja koč kū dialektologejā dareit, tai juo „dasavieršonai” izalaseja mani -- tuo laika Latvīšu volūdys katedrys aspiraņti, taipat cālušūs nu Latgolys.

Valerjans jaunū vuiceibu spāku dareja nadrūsu: juo izlūksnē beja lītys, par kurom pat ar Breidaku nabejom sprīduši, a atsevišku patskaņu izrunā tuos starpeibys, par kurū beja puorlīcynuots students, juo „vadeituoja” tik labi nadzierdēja... Palykom pi tuo, ka jam vyss pošam smolkai juoaproksta, a es atbaļsteišu jū tymā, kū jis puorlīcynūši byus daruodejs. Koč i dašamejai dialektologejai natradicionalā veidā. Tik piec laiceņa tys davīreitais, kai vacajūs latgalīšu rokstūs saceja, natradicionalists ... jēme i pagaisa! I zīmeļlatgalīte Līga (Lijga, Leiga) piec juo nikuo lela iz prīšku napadzyna, koč par vokalisma sovpateibom šū tū (smolkuok kai volūdnīki da šam) pasaceja.

Niu (piec tik laika!) Valerjans beja atsarads i, oho, ar vēļ kaidim redzīnim!... Atguojs beja, kab paruodeit, ka nikas nav aizmiersts, a taišni ūtraiži -- pa tim garajim godim īts vēļ dziļuok, jimts vēļ „globaluok”. Niu piec Valerjana saīt, ka „pasauļa pupona” („noba” latgalīšim ir „trešuos izlūksnis” vuords, čyulisms) ir juo dzymtuo izlūksne: daudzim viļacuonu vuordim i atseviškom morfologiskajom formom ir dalaseitys paralelis nu sanskryta. Soku, ka navaru tuo viertēt -- naasmu indoeiropeiste. I eistyn naasmu!
Valerjans nūīt, a iz dūšys nazkaidys mīlis palīk -- itik laika puiss pi vysa siediejs, saleidzynomi viesturyskuos volūdnīceibys klasikus skaitejs i puorvietejs! Sprīž na glupai. (Īskrīn pruotā paseņ myrušais latgalīšu kulturys darbinīks VV, kurs stuņdem jēmēs ap myusu vuordim, ziļbis plusūs i minusūs skaiteidams i sazyn cik arhaiskys saskanis dabuot grybādams...) Ka par vacuokū latgalīšu volūdys formu byutu juopījam Valerjana pasūlejums, -- ni pruots, ni sirds naīsylst: Zīmeļlatgolys izlūksnis nikod nav bejušys svareigys deļ latgalīšu rokstu volūdys, jamuos daudzi kūpeiga ar vyds dialektu. A myusu raksteiba -- iz dīnavydu Latgolys izlūkšņu izauguse! Partū par Valerjana redzīnim, kai soka, -- sprīst gudruokim!...

Lykuot

Lykoj pi myusu suņs, lykoj i kaki. (Apsaveru Rekēnys vuordineicā, pi jūs vyss taipat.) Zeimojās, Latgolys dīnavydūs i rītumūs (vokorūs) suni ar kakim (na kačim!) na lūk (koč par cytu leidzeigu iesšonys darbeibu saceitu i lūk), na lakatej, na ād, a taišni tai -- lykoj. (Sprīdem par itū jau ar Juri, „Skreineiti” taiseidami, -- atteiceigys darbeibys apzeimuošonai beja juoizalosa kaids neitraluoks viersizlūkšņu variants, palykom pi „ād”.)

Kod jim kas salīts, saucu āstu: „Lyk-lyk-lyk!” Nu tuo tys lykuot -- skaidra līta! (A kai nazy cyti latgalīši sovu sātys draugu da bļūdai sauc, ka jī pi jūs nalykoj?...)

Tai kuorteigi tim myusu lūpenim tei lykuošona izīt -- i kakeišim, i suņam. Kakim taida moza, sorkona mēleite, dreiži (pi myusu nasoka ni mudri, ni kruši, a ar „trešuos izlūksnis” vuordu uotri cikom kas i īdūmuot navar) šauduos iz prīšku atpakaļ. Robeits, ka iedīņs jam gords, valk lelim guļdzīnim (cyti latgalīši saceitu – guļdžim), syltu aci iz mani pasvīzdams, kod daleju vairuok. Ka olkons, lykoj dreiži -- tai, ka net klakst. Ūsys palīk slapnis, ap muti bolts -- prīca vērtīs, cik jam gordai.
Verūs, i ... pruots aizlyust -- nav jim vairs, kas pa nazcik reižu dīnā kuo naviņ sylta pasūleitu. Salēja -- kakim vīnā bļūdā, suņam -- juo traukā -- i sauce pamuoneidama: „Ai, gords, ai, gords!...” Niule jim tys gordums da vaļai -- nu reizis da reizei... Atskrīn kurs, paber granulu (labi, ka koč tuos izguoduotys), nūsvīž batona i skrīn tuoļuok. A cik prīceigi jī, kod kurs pasaruodom iz vairuok dīnu, i cik draudzeigi storp sevim! Pataisu syltuokys mygys invalidam Robeišam, vacu bārnu paļteņu (pi myusu nasaceitu mieteleiti) gulis vītā īkluodama, -- verūs, jau vysi kaki tī. A Robeits, lobs saiminīks byudams, tīpat iz prīškliets goldu izastīps. Vīnys bādys bruoli i muosys...
Ak, mamuk, mamuk!...  

Buraceni-duraceni...

Varātu padūmuot, ka bebri (babri) ād i burkuonus, i sorkonūs buraceņus... (Vuords biete LVDA nav kartāts, i cytaižuok zinis par jū nav laseitys i saleidzynuotys, tai da pat šam navā eisti zynoms, kaida byutu vuorda biete „literaruo” forma latgaliski (biete ir nu vuocu Bete, buraks -- nu pūļu burak voi taida poša boltkrīvu volūdys vuorda бурак -- svīd, kai gribi, nasovi obeji!). Par (sorkonajim) buracenim pi myusu cytys molys latgalīšu batviņu sauc, a tai saucamais runkuļs, kai cytuvīt Latgolā par lūpu burakim soka, otkon ir germanisms. Jamūt piec Rekēnys, mums sakreit ar Kolupu, koč na pavysam: i pi jūs ir sorkonī buruoki i lūpu buruoki, tik cukra buraku vītā jī par cukrabītem ci pat cukurbītem runoj, i tys jau ir „trešuos izlūksnis” pajiemīņs, jaunai realejai vuordu dūdūt.) Nui, taidi breinumi Geņgereišūs ar duorzuojim nūteik, sauc tu jūs kai na pasaukdams!... Jau ūtrū godu itei naceisteiba!

Pārnejā rudinī pi sātys kai pādejūs paspieju izkast (cytur latgalīši saceitu -- izrakt voi izbest) tik topinamburus (mamuks jūs par cyuku guļbem sauce): ar koč kū tī „lūpi” ir juobaroj, a samaiseitu jī apād vysu, koč tī i duorzuoji byutu. Burkuoni (pa Strodam -- būrkōni) īsola. Nu īsola, īsola, nikuo nadareisi. Padūmovu -- lai sev, zeme atsalaiss, nūraušu, kod varēs, -- rudiņs gars. Tik nadatyka: nazkas beja nūruovs da mani. Dzeiva vēļ beja burkuonu siejieja i ravātuoja, vēļ jei varēja grīztīs, ka byutu bejs tai nūlykts, tik piec juos prācys jau nazkuo garuo rūka beja izastīpuse... Kod zems beja atsalaiduse i otkon varēja duorzeņā kū naviņ dareit, nanūrautajuos vadzeņuos burkuonu vairs nabeja. Nūzīdieja, kai pi myusu par taidom lītom soka. Ci -- kuojis daauga...

Šūrudiņ -- tys pats. Pavasarī sasieju „mamuka gabaleņā” vysu, kas beja pa rūkai, -- vys kas izaugs. Koč zynūt, ka vysam vajag dakūpšonys, koč saprūtūt, ka zemi syuduot vajag... I cīš žāluotīs navarēja -- šys tys izauga ar vysu nadakūpšonu.

Buļbis nūkašu poša, kaidu laiku nu Reigys voi cyturīnis vest navajadzēs. Na jau pa tam, ka navarātu nūpierkt ci kur naviņ tyvumā dabuot, tik, kai labi zyna tys, kurs siej i stota, poša audzātam -- cyts gordums! (Itū mamuks cytureiz ar slavismu izsaceja: „Savam -- cyts skuss!...”)

Ar teirumā palykušajim burkuonim i burakim izguoja kai pārņ -- cyta prācys otkon beja aizavajadziejs cytam. Vīnā jaukā oktobra sastdīnē vysi muni buraceni, burkuoneni beja nūzīdiejuši kai nabejuši... Iz plykūs vadzeņu -- ni loksta galeņa, tai teirai vyss nūlaseits. Tik vīns vīneigs burkuoneņš nazcik dīnu prūdā pi molys mierka, ar vysu buorzdu. Kai ba ruodūt ceļu, pa kurīni duorzuoji nūguojuši, kai ba dūdūt līceibu, ka vysakū apād bebri... Gribi -- tici, nagribi -- natici!...

Ak, buraceni-duraceni, ci pliukys jiusu āduoja naraun?...   

Dzeņs kola krystu...

Nu reita pogolmā baroju „lūpus” i dzieržu, kai nazkas pastyprai sabrazd iz šklepeņa pusi. Nazy kas tī taids -- vajadzātu zynuot?! Pakluseņom īmu da ustobys gola. Aha, līta skaidra -- salidovuši (sibirīši saceitu -- salākuši, i tys ir breineigi lobs vacs vuords, tik pi myusu putni jau seņ kai lidoj, na lāc...) dzeni! Vīns kaļās prīdē pi pierts, ūtrys -- tepat pi Pītereiša budkys (iz padreizys rūkys nazkod caltuos vosorys kukneitis, grybātūs atgrīzt dzeivei i jū...). Tuo tyvuokuo nikai navaru īraudzeit, a, kod īraugu, varu nūsavērt kai kaidā cyrkā i bez naudys. Dzeņs tai vīnkuorši, bez kaida īmesļa, tok nadauza sovys sorkonuos gaļvenis ap kūku, jis kaļās, kab dabuot kaida tuorpeņa ci kirpis (kirpe ‘ķirmis, kokgrauzis’, vuocu Holzwurm), kaidys vabaleitis. Šūreit dzeņs pasasyt, pasasyt i pieški puorskrīn iz prīds ustobys golā. Varbyut nikuo gorda pi budkys naatroda, varbyut reitiškom cierkuža siekleņu īsagribēja. Stuovim, a jis tepat ocu prīškā loksta pa zorim, ni iz mani, ni Robeiša i acs napasvīzdams. (Tys klus maņ pi kuojis, reiklis (pi myusu reiklis sauc par gerkli, nu lītaunīku pajimtā vuordā) bez dzelys nasaldādams, -- gona izariejs par nakti! Laikam tok tī bebri pa vysurīni niu lūdoj.) Dzeņs loksta, loksta, cikom īrauga paejūšu cierkuzi. Rauga jū ar kņuobi nūškeit, -- cierkuzs cīši turīs zorā. Tik i dzeņa nūdūms cīts! Pakņuoboj vēļ i vystik ir nūplyucs. Puorlidoj ar vysu iz sausuos prīds i suoc reitiškuot -- tuk-tuk, tuk-tuk, tuk-tuk-tuk!...

Leidzeiguos itūs putnu reitišku ci dīnišku reizēs mamuks vys saceja, ka dzeņs jai krystu kaļ, ka dreiži datikšūt miert. Sirdejūs tūlaik i apsauču, saceidama -- skaidrys, ka miers, i es mieršu, mes vysi miersim, lai paruoda koč vīnu, kurs dzeivoj namirs!... Patīseibā ni jei tai dzeņa kaļšonai cīš ticēja, ni mani baidēt gribēja -- tai nu senejūs laiku saceits: ka kur tyvumā kaļ dzeņs, tamā sātā gaidomys bēris. Tik kam lai jis nakoltu, ka pi myusu šklepeņa jam (voi jim, kas tū zyna, cik jūs tī apsagrūza par dīnu) kaļve -- sausuo prīds! Ka vēļ garai juos nanūgrīzsim, dzeni tī kaļs i kaļs.
A par tū „dzeņs kola krystu”, -- tys ir vīns nu dzejūleišu, kurūs mozūtnē skaitejom kūpā ar mamuku... Juos laikā Izvolta školā vysys stuņdis beja latgaliski. Munā laikā tī latgaliskuo vairs nabeja nikai, tik ka myusu runuošona puortraukumūs storp stuņdem. Niule i taidys vairs nav... Ot, tys to eistyns krysts iz Latgolys!! Dziļai dzīd Sovvaļnīks: „Krysts pi krysta, krysts pi krysta, -- vysa zeme krystā systa...” -- tai palics pruotā nu nazkuruos saīšonys Nacionalajā bibliotekā, koč originalā laikam beja drupeiti sovaižuok.

Kaļ i kaļ dzeņs šūreit, obeji ar Robeiti nūsaveram ar patikšonu. Lai tik kaļ -- mozuok tuorpu apleicīnē byus! A vasareits golvā kaļ kū cytu -- par tū krystā systū latgaliskū. Kū vairuok godu pošai, tūs stypruok i stypruok kaļ...

Mežoga

Pyrmū reizi ar itū vuordu sasatyku, kod pi Eļkšņa taisejom izdūšonai Dianys Varslavānis garū stuostu „Timseņa ausa”. (Pīmiņu pat, ka pyrmrokstā stuosts beja ar nūsaukumu „Tymseņa ause...”, ot, „gramatnī” myusu rakstnīki, tūlaik vēļ padūmovu sevī -- beju jau suokuse īsajust „Stroda raksteibā”.) Mežoga -- kai ba saliktiņs nu mežs + ūga, tik piec koņteksta tai nasaguoja. Izaruodeja, ka tei ir meža uobēle (pi myusu nasoka uobeļneica, a Strodam itys vuords ir „trešuos izlūksnis” formā -- uobele).

Mežoga -- tai soka i Skaidreite, vaicuodama par myusu grušu. Nā, na mežine myusu gruša, jū nazkod, koč napīmiņu, iz kaida kūka, čepeja Ļudvisis Jozopeņš ar tietjuku -- jī vys raudzeja kaidus naviņ augļu kūceņus plotuokā apleicīnē īaudzēt, a pi Dzjadzjuku, kur niule jūs oka, auga lela, gorda gruša. (Pi myusu vīns vuords i augļu kūkam, i augļam -- gruša, a germanisma bumbīre ci kai leidzeigi -- nalītojam.) Čepeituo gruša gorduma ziņā īsadeve piec originala, tik juos augli beja cīti, a, tykdami meiksti, dreiži pyva. Tai -- ni tolka, ni parāda nu jaunuos grušys, koč nūgrīzta nav da pat šam... Tietjukam īrodums audzēt augļu kūkus varēja byut nu vacūs Leikumu -- jūs suodus pīminēja vysi, kū vēļ saguoja izvaicuot nu vacuoka godu guojuma ļaužu.

Pa šņūru vydam Ūdzeņuos (tai saucem duorzeņa mozuokū daļu, kas pi tiļteņa, a lelais teirums beja Gobols -- ot, i myusu mikrotoponimi!) auga i augļu kūki, i ūguluoji. Vēļ niule acīs bierneibys „na·livnī” ('Dzydrī') -- leli i caur speideigi da tuo, ka caur meikstumu sāklys redzējuos... A cik sulūti! Mamuks kurū puorgrīze iz pļautiva (cytur latgalīši soka sierps), ēdem obejis paslavādamys. Nikaidu limanadu ci cyta kuo navajadzēja -- beji i padziers, i aizkūds reizē!...

Dīvamžāļ tyvumā beja pļova (pi myusu, kai daudz kur Dīnvydrītumlatgolā, v prīškā a par o napuorīt, -- sokom pļava, savys rogavys i tml.), tuoļuok pūrs, a soltuos zīmys augļu kūkim cīš vuodeigys -- izsola tei piec tuos. Kod auga Doņuks, uobieļu jau beja moz, a juo nazkurā reizē saceitū mamuka muosa Mone pīminēja da pat smierts -- iz vaicuojuma par uobulim tāva sātā jis jai nu sirds beja atsaziņs: „Pi myusu tik mezini...” (Doņuks garai navarēja ž burta izsaceit.) Pīmiņu i es itū bruoļa mezini uobēli, juos uobuli rudiņ beja gordi. Tik, kai jau i bārnim, uobuļu gribējuos tod, kod gribējuos... (Mežine uobēle i mežini uobuli -- tai myusu molys ļauds saceja i kurs nakurs vēļ niule soka. Ar izskaņu -inis atlasynuojums paīt iz lītaunīku, nui. Varēja saceit i bez lītvuorda -- mežine (par uobēli), mežiņs (par uobuli).)

Ka Juoņa bārnim (mums četrim, kas augom pi tāva ar muoti) varātu gribētīs uobuļu, dasaguodova na vīns, kurs guoja piec zyrga (tāvs pagaru laiku beja kolhoza zyrgu kūpiejs ci, tautyskuok, -- koņaks). Iz vysu gorduokūs nese, ruodīs, Lābiņu Audze -- vylka nu kuldu taidus lelus, sasylušus. Ēdem gordu muti, i mamuks nasabuore, kab solta napīāstumem -- tūlaik kuoss iz vītys. Ar niulenejū pruotu dūmoju, ka Audze mums nese „granšteinu”.

I Audze (< Augusts) pret mums beja cīš lobs, i juo Aņa (jū sauce par Karusāna Ani, nazy pa kam tai?), taidi ļauds garai stuov pruotā. Pruotā palics i tys, ka Augustu gonūs nūspēre pārkiuņs (pi myusu -- parkiuņs, ar eisu a saknē), kūpā ar juo suneiti... Tik itys jau byutu nu bierneibys šaušolu stuostu -- nikaidu pokemonu, niņdžu ci poteru tūlaik vēļ nabeja. Beja puoteri...

Aļberts...

Iz septembra beigu dateik iz sātu braukt par nedeļu -- zvona Voļde: mirs tāvs. Otkon atminis viersā ar veļtini...

Aļberts -- mamuka muoseicys Bronis veirs, pa uzvuordam -- Leikums, koč i na nu myusu radnis. Aļberts beja Leikuma Donis i Donitīnis dāls, pa tam i Bronei ar Voļdi uzvuords Leikums. Mamukam Leikumu uzvuords tics pa veiram, radne juos ar Broni beja pa Krīvenim, na Leikumim.

Aļberts skaitejuos prymaks ‘iegātnis’, īguojs Klekeryškuos nu Mozūs Pokuļu, tautā sauktu par Pokuleišim. Cielīs nu saimis, kuramā daudz bārnu: 3 bruoli i laikam kaidys 4 muosys beja izaugušys lelys, nazcik mozeņu apmirs. A Brone beja vīnmeita. Daguoja laiks, kod Dominīka i Monis sadzeivuotajam vajadzēja jau jauna viļcieja. Aļberts beja iz vysu rūku, nasabeja īt i prymakūs. Tai na Brone, a jis maineja sovu dzeivis vītu. Kai ruodeja godi iz prīšku, -- na pādejū reizi.

Klekeryškys, taipat kai Pluoni (kur dzeivova mamuka muoseica Ļuce) i Odiģāni (dzeivova tāva muosa Verune, reizē i muna krystamuote, ar krystāvu Juļusi), ratuok Būkšti (iz Būkštim beja izpracāta babuka jaunuokuo muosa Iļža, juos vīneigais dāls Juoņs beja myusu tāva, pa vuordam taipat Juoņa, bruolāns) i Ondzuli (tī dzeivova babuka bruoli, jūs es napīmiņu, a tāvs iz tīni staigova i saimis stuostūs itim dzjadzjukim palela vīta), beja meila (niule tai, a vacajūs latgalīšu tekstūs raksteja -- nūmīļuota, byutu juopadūmoj par itū) myusu saimis cīmu vīta.
Aļberts saimē beja svareiga persona -- kas par tū, ka prymaks, na vysur jūs turēja pādejā vītā! Ar lelū sirsneibu, uzmaneibu pret vysim jis pacīš atsaškeire nu cytu puišu. Seviška patikšona jam beja aizdrūsynuot bārnus -- agruok tykom audzynuoti lelā padeveibā, bejom pabaileigi, svešūs ļaudīs pat būgli. Kab saprast, ka Aļberts ir bārnu draugs, garai navajadzēja. Da i na tik mozūs! Smaids par vysu muti, laipna runa pret vysim, ruodīs, jis beja mīrā ar vysu i vysod. Lobs znūts beja datics Dominīkam ar Moni, žāļ, ka itam jaunajam puoram tik vīns bārns varēja dzimt -- Bronis veseleiba daklybova nu jaunu dīnu.

Navīglai Krīvenim beja dzeivuot iz stuovuo Klekeryšku kolna -- zems naaugleiga, gryuši apsaart. (Bierneibys vosoruos mamuku iz tīni bīži atdeve par ganeiti, tī jei dzjadzīnei (Kazimera Aļbinai) varēja paleidzēt i bārnu paauklēt. Klekeryškys jai beja kai ūtrei sāta, daudz laika mamuks tī sabeja i vaidūs. Vysi stuosti par ituo zora radni mums nu juos, vysa suokums stuostūs -- myusu Pokuļu baba Veronika Krīveņa, Juoņa i Ksaverys meita, Dominīka, Kazimera i Iļžys muosa. Beja Pokuļu babai vēļ i cytys muosys, tik ar jom sasatikšona beja ratuok, pa tam juos pīminēja mozuok. Veronika nu Klekeryšku beja izguojuse pi Lelūs Pokuļu Augusta Celeitāna, bez myusu mamuka Aļbinys jim dzyma vēļ Valeite, Ladze i Mone.) Palela aizūne tuos Klekeryškys beja, partū ar godim myusu Krīveni (cyti palyka iz vītys, nu jūs cālusēs i munys klasis Vale -- oficiali Kriviņa Valija) puorsacēle „tyvuok civilizacejai” -- iz Izvolta pusi. (Aizūne -- tai saceja mamuks, myusu leksikā dzeiva ituo vuorda vairs nav, apsaveru ME -- i tī nav; EH dūts apstuokļa vuords nu Kaldabrunis aizuoņ ‘suoņš, nūmaļā vītā, nūstyn nu ceļa’ i tml.)

Aļberts paleidzēja dālam sataiseit sātu Izvoltā, laiceņu tamā padzeivova jī vysi. Kod beja myruse i Mone, i Brone (Dominīks myra vēļ Klekeryškuos), Aļberts garai pi dāla nanūbeja. Jī nūpierka sātu Liukānūs, i Aļberts puorguoja iz tīni. A tī jam roduos jauni draugi i puišu slimeiba palyka hroniska...

Aļberta dzeivis guojums beidzēs, kai Dīvam pīdar, -- nabeja jis vīns par dzeivi, nabeja vīns i sovuos gryutajuos dīnuos. Bazneicys gruomota jam, nazkodejam Izvolta draudzis dzīduotuojam iz koru, bejuse pa rūkai i Liukānūs... Slimineicā vēļ sirsneigi izaspovidēja (kopūs itū emocionali pīmiņ Izvolta jaunais bazneickungs) i dreiži devēs ceļā, nu kuruo nasagrīž nivīns laiceigais.

Bērēs cīš sylda, ka ļauds nu Aļberta atsavasaloj sirsneigi, pīmiņ gaiši -- lobais nav aizmiersts... Dūdi niu myužeigū mīru jam, Kungs!

Nikodema Rancāna bolva

Kurs ir palaids mēlis, ka 13. datums ir nalaimeigs?... 1870. goda 13. septembrī Ludzys apriņka Zaļmuižys pogosta Ivanovys foļvarkā Pītera Miglinīka muosai Annai i juos veiram Vincentam dzymst ūtrys dāls Nikodems (pyrmais ir Kazimers). Tai -- ka skaita pa vacam, pa jaunam N. Rancāna dzymtuo dīna byutu juosvietej 25. septembrī (itū vysu niu precizej Andra, gaišais myusu Teklis bārns, kurs na mozuok gaišu atlaseiti pasauļam devs meitys Laurys personā.) Lobs taids storplaiks deļ konkursa organizātuoju, parūceigys taidys dzymtuos dīnys, kuruos var skaiteit pa vacam i pa jaunam... Nu ūtrys pusis, -- garantāta naskaidreiba personys datūs godim!...

Nikodemam Rancānam, kai jau i katuoļu bazneickungam, beja lamts palikt na par vīna kura bārna, a leluokuos dalis tuolaika Latgolys iņteligeņcis tāvu. Jis varēja taiseit lobu militarū karjeru piec Pskovys realškolys beigšonys, beja jau pastuojs dīnastī i tics da praporščyka pagonu, tik vysu mete pi molys, maneidams sevī cytu paaicynuojumu... 1891. godā pastuoj Pīterpiļa Goreigajā seminarā, 1903. godā beidz i Pīterpiļa Goreigū akademeju. Nūsadevs izagleituošonai ar taidu energeju, ka ap desmit svešvolūdu zynovs! Ot, i Latgolys atraitis dāls, kurs vēļ taidam var sūpluok stuotīs!?

Nikodems Rancāns -- eists jaunuotnis audzynuotuojs i školuotuojs vuorda lobuokajā nūzeimē. Lels altruists. Pīterpilī dybynoj iņternatu deļ latgalīšu bārnu, atdūdams tam pādejū kapeiku i nažāluodams laika. Aktivs sabīdryskais darbinīks (vīns nu 1917. g. Latgolys kongresa Rēzeknē organizātuoju i tml.), literats -- originaldorbu autors, tulkuotuojs, publicists (ap 20 juo gruomotu izdūts, apmāram tikpat naizdūts, na vysi juo publicātī dorbi jau zynomi), avīzis „Sākla” (1906) redaktors. Latgalīšu volūdys aizstuovs i popularyzātuojs, školu dybynuotuojs i vadeituojs. Pyrmais aizveds ticeibys muoceibu latgalīšu volūdā poša dybynuotajā Rēzeknis draudzis školā 1907. godā, īveds Latgolys zemnīku bārnus i muotis volūdu Rēzeknis Tierdzeibys školā, Greiškānu zemkūpeibys školā. Bejs Reigys Katoļu goreiguo seminara profesors, Aglyunys i Jaunaglyunys gimnazeju direktors, Rēzeknis Vaļsts školuotuoju iņstituta direktors. Pādejū vadeidams, i myra 1933. godā, 63 godu vacumā. Kai juo bērēs saceja Pīters Strods, Nikodems Rancāns vairuok dedzs iz tautys kai bazneicys oltora...

Īvārojamuo Latgolys pyrmuos atmūdys darbinīka, Romys katuoļu bazneickunga, pedagoga i literata Nikodema Rancāna (1870–1933) pīmiņai īdybynuota juo bolva Latgolys izcyluokajim pedagogim. Šūrudiņ sudobra pokovsakta (autors -- rūtu kaliejs nu Maltys Ryhards Ciblis) laureatim teik padūta pyrmū reizi. Ir Nikodema Rancāna 145. dzymtuo dīna...

Storp Latgolys lobuokajim pedagogim (bejs 31 nominants) nazcik cylvāku N. Rancāna bolvu sajam uorpus kuortys. Tymā skaitā i es -- Lideja Leikuma. Osora apbierst narauduota, -- ir patīsa prīca (saviļņuojums i aizkustynuojums, runojūt puorcālumūs), tys tok lels gūds! Eistyn puorsteigums: beju saprotuse, ka runa ir par školu pedagogim, beju koč kū konkursam raudzejuse saorganizēt nu sovys pusis, a golā -- sveic pošu... Ok, i tajemneicys turātuojis vysys! Ilga ir bakstejuse pa nazcik reižu, ka juoatbrauc, ka es tok žurejā. Nu i kai lai nabrauc pīnuokuma cylvāks?... (Jau pa druskai izīmu tautuos, nav vairs taida akmiņa iz sirds, kai kod iz Boņuka brauču. Miersim vysi, kod laiks daīs, skaidra līta, a mamuks patīseibā ir izklauseita -- var saceit, nūmyra iz sovu kuoju, kai vysu laiku beja lyugusēs...)

Labi sakreit, ka Maruteņa brauc iz sātu tymā pat vokorā. Nu skumeiga pasuokuma grīžās -- Reigā ir palaiduse pādejā ceļā Kolis vacuokū muosu Emileju. (Juos, ituo sirsneiguo, par vysim myužam klapatejušuo cylvāka, aizīšona ir vēļ vairuok nagaideita kai Kolis, tik taida tei myusu gaita -- Jam viņ zynoma...) Runojamēs vysu ceļu, cik vyss patīseibā vīnkuorši i navīnkuorši reizē...

Nu reita apgraizom Marutenis sovvalis duorzā skaistuokuos rudiņa pučis i braucam ar Rušyuna Lideju i juos Juri iz Rēzekni. (I pat tūlaik vēļ nazynu, ka braucu bolvys sajimtu, eh, cylvāka naivums!...) Paļdis vysim par nagaideiti skaistū septembra vydu -- stuovu Latgolys lobuokūs školuotuoju pulkā! Nā, na stuovu, es lidoju!... Vēļ i „Alise breinumu zemē” latgaliski saguoduota... Kod Lidejis Jurs atvad munu nakt autobusā pagaisynuotū daudz cītušū Šveicis nazeiti, pastuoj „laime piļneibā”. Nikuo jau daudz tam cylvākam i navajag, ka tai padūmuot. I -- breineiga vystik tei latgalīšu bruoleiba i muoseiba!...
Iz Reigu (pi myusu saceitu -- da Reigai, eh, lai vajadzātu ap latgalīšu volūdys sintaksi paprācavuot, tik kas tū dareis?...) atvad Artis, da pat durovu Ruļa ūļneicā davad, gūds i slave jam! (Nu riezeknīšu golda īsabārtūs žagareņus ādu div dīnys, i pat kauna nav -- Ilga tai vadynova. Tī muni bierneibys gorduocī (zynu jau zynu, ka literaruo forma i gorduokī, tik ite prosuos sagrākuot!) capumi, kai lai napīsalosa?...) 

Nikodema Rancāna bolvu planavuots pīškiert reizi godā, ap N. Rancāna dzimšonys dīnu. Tū varēs sajimt vyspuorejuos izgleiteibys i pamatizgleiteibys īstuožu školuotuoji, augstuokūs i videjūs profesionalūs vuiceibu īstuožu vuiceibu spāki. Par nūzeimeigu īguļdejumu vuiceibu dorbā, par latvyskuos i latgaliskuos kulturys i tradiceju audzynuošonu jaunajā audzē. Kab styprynuot pedagoga profesejis prestižu sabīdreibā, kab pagūdynuot pedagogu par kū gūdam padareitu. Taidys tuos lītys.

Koss

Latvīšu literarajā volūdā itys vuords byutu kašķis, latgalīts soka -- koss. Mums loba paruna ir: Naej svešā piertī kosa maklātu! Izasacejumu var tulkuot taišni -- svešā piertī var nabyut teirs, var vysaidu uodys sieneišu dasabuot, na par veļti daudzim mīškuonim publiskuos pierts nav pījamamys (i poša taidā līnu na lobu pruotu, koč i par „suomu” pierti sauktā...). Tik, dūmoju, ka itei tautys gudreiba ir juosaprūt dziļuok, runojūt „tautyskuok”, byutu: Nalīņ, kur tevi naprosa! Stroda vuordineicā pi kosa ir vēļ naizs, i Bārzkolnam ir obeji (pi koss i pi naizs īkovuos vēļ daraksteits kaškis). Koč vīgļuok „karuot”, kod „trokais īnaidnīks” zynoms, ok, kai vacuos audzis klīdziejim otkon i otkon vajadzātu paskaiteit sovus par karūgu cyluotūs „klasikus”!...

M. Bukšs sovā i J. Placinska „Latgaļu gramatikas un pareizraksteibas vōrdneicā” (1973) runoj par „raksteibas alternativem”, i Bukša raksteitajam var tik pībolsuot: „..jaunas zynōtniskas atziņas .. izškir daudzus vacus streidus par alternativem. .. Nivīns pasōkums nav palīkūšs uz vysim laikim. Zynōtne īt uz prīšku, .. nōk jauni volūdas dryvas kūpēji.” (346. pl.) Labi byutu, ka tūs kūpieju latgalīšu volūdai byutu vairuok. Dīvamžāļ vys vēļ (kai i Stroda laikā) vairuok ir cyta prācys nūlīdzieju, bļauku, pat zylom gunim spļaudeituoju, na realu dareituoju.  Cytureiz -- koč kū sasprīžam, a prīcys vysleidza nav... Cik ap taidom „aļternativem” jau saguojs golvu lauzeit!...

Naskaitu par lobu rezultatu 2007. goda 28. septembrī apstyprynuotūs „Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu” (drukuotā veidā izguojuši 2008. godā, atrūnami i www) vysupyrmom kuortom pa tam, ka tī „atļauti” jauni morfologiskūs formu variaņti. Na arguments, ka taidi bejuši i Strodam, -- runojūt sporta terminoleogejā, tuos ir atškireigys svora kategorejis! Struodam paralelu morfologiskūs formu nav daudz. Par pīmāru, juo 1933. goda gramatikā paruodeiti nomeni ar nūteiktajom golūtnem daudzskaitļa genitivā: boltūs // boltū, pyrmūs // pyrmū, jūs // jū, šūs // šū, taipat kondicionaļa (Strodam „nūleiguma izteiksme”) formys: mozgōtum, mozgōtim, mozgōtu, mozgōtumem, mozgōtumet // (vysuos personuos) mozgōtu. Ka itam daskaita juo guodus cytūs koņtekstūs da vēļ 1929. goda IM sasprīdumus (par nomenu vsk. G., dsk. N. i A golūtnem -as, -es // -ys, -is; paguotnis -uoja // -ova), „raksteibys aļternativu” saīt vairuok. Tik līta ir tei, ka tuos vysys ir sakarā ar volūdys viesturi, -- tuo laika nūsacejumu paraleluos formys ruoda kaidu naviņ seneju latgalīšu volūdys gramatiskuos sistemys atteisteibys stadeju!

Myusu laiku nūsacejumūs dalyktuos paraleluos formys ruoda jaunuoku laiku puorgrūzejumus paradigmuos, tai sauktū paradigmu jaukšonu, nu kuo kūptā volūdā rauga bēgt. Kai sacejuse latvīšu volūdys sinonimejis pietneica Ruta Veidemane: „Attīstītu literāro valodu raksturo lietošanas tradīcijās nostabilizējusies gramatisko formu sistēma un stabili ortogrāfijas principi.” Par kaidim stabilim pryncypim var runuot, ka poši raibumu vairynojam, sev dajiuktys izlūkšņu formys „legalizādami”?! Tai niule, ka grybātu, paguotnē var raksteit: peļneju i peļnieju, peļneji i peļnieji, peļneja i peļnēja, peļnejom i peļnējam, peļnejot i peļnējat. Pat tik tuoli dasalaists, ka atļaunam tagadnis i paguotnis golūtnis jaukt! I tam leidzeigi... Nanūteiksmē nazy pa kam ir vīns pats peļneit, koč izlūksnēs, kur paradigmys teik jauktys, i te saceitu peļnēt, na peļneit. Nuokūtnē, kam pamatā nanūteiksmis calms, otkon dūta vaļa divejaidai raksteibai: peļneišu, peļneisi, a tuoļuok: peļneis i peļnēs, peļneisim i peļnēsim, peļneisit i peļnēsit. Nu kura nazy calma tod tī peļnēs, peļnēsim, peļnēsit byutu (-ei- ar -ē- nakorelej!)? Cytūs gadīņūs nūsaceits leidzeigi: gribi, roksti ar -sa-, gribi -- ar -za-, i kas par tū, ka -sa- ir vacuoks i izlūksnēs dzeivs da pat šam, eh, buobys!... Parkū mums ausīs naskaņ Breidaka pruoteigais atguodynuojums -- kur var naatsakuopt nu Stroda, nu juo i naatsakuopt?! Tei i byutu tei vālamuo kūptys volūdys gramatiskuos sistemys stabilitate, kurū ruoda i vacī latgalīšu teksti. 

Par īdūmuotū puorīšonu iz divskaņa uo raksteišonys ar divejim burtim (zeimoj -- uo) Pīters Strods (ar dūmubīdrim, nabeja jis vīns!) runoj, mozuokais, nu 20. godu symta 20. godu suoku, a 20. godu beiguos par sovim guodim pīroksta skaidri i gaiši. Taišni tūlaik (tik tūlaik, nui, nui, tik 20. g. s. 20. godu beiguos, ka kurs tuo vēļ nabyutu pamanejs!) latgalīšim i suocās divskaņa uo raksteišona ar garū o (= ō)! Pa tam jaunuokūs laiku raksteibys ar divskani uo (leidzeigi lītaunīkim, suomim) navar skaiteit par stabilys, godim pastuoviejušys ortografejis jaukšonu -- garys viesturis itaidai raksteibai ([uo] = <ō>) latgalīšu volūdā nav! A par gramatiskuos sistemys atjaukšonu (škeidynuošonu) i palaisšonu poluot (ka tik tak!) lītuotuoji sasprīdiejim, dūmojams, sovu „paļdis” vēļ pasaceis...   

„Trakins” i „Nazeiši”

Kod Geņgereišūs cīmoj Aina i atguojs ir Doņuks, īsarunojam par bierneibys spēlem. Aina pīmiņ sovejuos, mes stuostom par sovejom. Nabeja jau nikaidu pierktūs cacku tūlaik, spielējomēs ar tū, kas pa rūkai. Maja vabaļu keršona, pa kaidai par sevi mozuocim aizbuožūt aiz apaklis, „cīmā īšona” pi okys bārza ar muola blīnim vysys vosorys garumā, buoveišonuos stuņdem smiļšu dūbē, iz kuruos vāluok kolhozs sīna pyuni pastateja. Pa vīnam voi tys aiz tuo sasakāruši, braucem „mašynā”, „uotrumu puorslāgdami” iz kūka šakaļa, kuru „šofers” turēja rūkuos i kura zori beja piec vajadzeibys apgraizeiti. Muocējom sovu „mašynu” daturēt i apturēt, muocējom nūstuot, kod beja dabraukts da objekta. Par tormazu (slavismu lītovom, na germanismu bremze) kolpova pošu kuojis. Kuopem jaunajūs bierzeņūs ci elekšņūs, kab „paliduot”. Cytureiz izlaseitais kūks beja par rasnu, tai i palyka kurs „liduotuojs” koruļojūt (nu sibirīšu koruļuot vītā dzierdējom kirinēt), cikom rūkys pīkusa turētīs. Sasasysts na reizi, tik voi tys atturēja nu prīcys i pīdzeivuojumu mekliešonys?... Vāluok -- pyrmī motocykli (pi myusu -- morcikleti), da vēļ i ka naktī!...

Patyka mums spēle iz „kurs dreižuok”, jū par „trakinu” saucem. Nūsacejumi vīnkuorši, izaskrīšona lela. Vīns palyka sarunuotā vītā, kur stuovēja spēlei svareiguo pagaleite, aiztaiseja acs i dreiži skaiteja da symta. Bolsā, kab dzierdātu tī, kas globojās. Tūlaik guoja tūs aizaglobovušūs maklātu. Kurū pamaneja, sauce vuordā i skrēja, kab pyrmajam dasist ar pagaleiti par akmini, myuri voi paksi -- kas kuramā reizē beja sarunuots. Vysu izškeire uotrums: cytureiz maklātuoju apdzyna i pyrmais atsatrakinova (vajadzēja dasist ar pagaleiti, saucūt „trak-trak-trak!”) pamaneitais spālātuojs. Ka vysi atsasyta pyrmuok maklātuoja, zaudātuojam mekliešonu vajadzēja suokt nu gola. Nabogs gūdeigi aiztaiseja acs voi atsastuoja kur pret sīnu i otkon bolsā bēre da symta, kab koč kurs vīns napaspātu labi aizaglobuot. A aizaglobovušī garai nagaideja -- daleikuši nu maklātuoja, cytureiz paruopuodami, cytuvīt paskrīdami, zoguos iz pagaleitis pusi, kab atsasist pyrmajam. Kurs dreižuok?!

Beja kam spēlētīs -- apleicīnē bārnu beja daudz. Atguoja Augustīnis Kaze ar Jozopu, Valaiņa Jurs, kod daskrēja i Krīveņu Juoņs, Cjukešu Kaze. Kurī beja leluoci, kai myusu Juoņs, Trūpa Edzjuks, Cjukešu Juoņs, Valaiņa Juoņs ar Puzu Ontonu, tī spēlēs pīsadaleja ratuok, nu jī bīži izdūmova kū jaunu. Saceisim, pataiseja kūka kuojis, iz kurūs, kod jim beja atbuods, vuicejomēs staiguot i mes. Īsavuicejom nu jūs spēlēt kartys, peipēt, īvuiceja jī mums „kilu”, „nazeišus” i cytys spēlis. Sovs salīciņs puikom tūlaik beja lels monts! (Par vuordu „druozt” tūlaik nivīns vēļ nasasmēja...)

„Nazeišus” beju aizmiersuse. Kod Doņuks stuosta Ainai, vyss atsadzeivynoj kai šudiņ, koč, kurei darbeiba piec kuruos, par reizi varbyut i napasaceitum. Vajadzēja nu pierstu īdzeit zemē nazeiti, tai vīnkuorši, ar svīstini, tūlaik nu plauksts, nu kulāka, apsvīžūt nazeiti ūtraiži, tuoļuok -- nu rūkys, nu ceļagola, nu golvys i pat nu mutis. Ruodīs, vyss. Kai punktus skaitejom? Koč kai jau skaitejom -- mutē net zems garša īskrīn, pīmynūt, kai zaudātuojam vajadzēja izviļkt zemē īdzeitū kūceņu. Ar zūbim, na kai! Taida beja struope par naveikleibu. Cik punktu beja minusā, tik reižu i syta iz kūceņa ar naža spolu spēlis vadeituojs. Kūceņš leida zemē dziļuok i dziļuok, spēlis zaudātuojs varēja tik nūsavērt... Kab lobuok datikt da kūceņa, zemē vēļ i caurumu zaudātuojam kurs izgrīze deļ nuoss...

Nikuo strāšna, cytā reizē zemē ūrbēs jau cyts. Dzeivuodama storp puikom, i „nazeišūs” nabeju pādejuo!...

Pylnys kuldys okuleru

Pyrma jaunuo vuiceibu goda nūsadūdu veseleibys vaicuojumim. Na cīš parostai tys, pa druskai smejūs par sevi, prūtama līta, -- nadajiukts vēļ par vacu cylvāku suokt byut... Tik i na pyrmuo jauneiba vairs -- juopīzeist grybūt nagrybūt. Pīsaregistreju i dagaidu ryndys pi zūbu uorstis, otkon lelu naudu atdūdama. Tik, kai myusu sātā saceja -- deļ dzelys nav žāļ.

Tys nabeja vyss: nazkas beja suocs mīgt iz ocu, olpom net lauzt. Kam -- tys vys cīšuok i bīžuok, izdūmovu sastaiguot da okulista. Guodovu tai i šai, beiguos sasprīzdama, ka vajadzātu nikur cytur kai ARSā tuo specialista meklēt. Pyrmū reizi myužā tī (Dzintra nu suokta gola itū īstuodi teic, vajag tok kod naviņ taidā pabuozt nuosi i maņ). Pa eistam, nav kuo skūpeitīs taiduos reizēs, nav kuo žāluot laika ci naudys! I nav kuo iz naviļšu okulistu atsadūt -- acs ir svareigs organs, jūs vajadzēs vēļ i vēļ!
Par laimi, nikas brīsmeigs naatsarūn, vyss, kai uorste soka, saisteits „ar vacumu”. Kam nikaidu bifokalūs breinumu nasagrib (atsasiessi viersā, kai jau nazcik reižu ir bejs, i vysi tovi eiro symti -- pa gaisu!), sarunojam par divejim parostim -- dorbam i tuolumam. Tai maņ niu pylnys kuldys (pi myusu nasoka ni kārmani, ni kārmyni, ni kešini!) okuleru! I germanisma brillis pi myusu nalītoj, izteikam ar sovu vacvacū polonismu -- okuleri (nu pūļu okular)! 

Boguotuo niu -- bez legendys...

Taišni zam pyrmuo septembra nu Sibira atīt skumeiga viests -- Boguotuos školuotuoja Puku Emile davusēs myužeibā... Nui, boguots bejs ituos bogatītis (vītejī dzeraunis sauc „pa zīmeļlatgaliskam” -- Bogatuo, nu tuo izīt, ka dzeraunis dzeivuotuoji ir bogatīši) myužs. (Sibirī ap Ačynsku i Lelū Uluju cīmi ir dzeraunis, koč aiz Jeniseja satyktī latgalīši par solom runoj -- pa tam, ka tīnīnis īceļuotuoji ir nu Dīnvydlatgolys.) Puku Emilei beja nūmiereiti pylni 95 godi i vēļ „ar liškys” -- decembrī byutu jau 96! Kai „atrodom” itū eistyn boguotū cylvāku sovā pyrmajā Sibira ekspedicejā, tai nabeidzem īskrīt pie juos vysuos cytuos reizēs, kod tik ceļš truopejuos iz tū pusi. Daiņs vēļ kinys seansu školuotuojis sātā sataiseja, kod bejom tī ar pādejū Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys školu (ak, cik seņ tys jau -- 2009. godā!)...
Myusu dīnuos Sčastlivuo, var saceit, jau izmyruse: Sprukuļu Bertis unuks Vadiks (Vadims) pa Byčkim blonduos, Babru Juļuša Vaņdze nūmyra itūzīm (dīvamžāļ palyka Ačynska kopūs, koč cīš prasejuos, kab iz sovim kopim jū vastu, tik kū tu, nūmirs byudams, vari vairs gribēt -- kur pagloboj, tī i juoguļ). Nav ziņu par Juļuša muosu, varbyut jei vēļ Sčastlivajā ar sovu dālu Ļoņu...
Boguotajā niu? Paskaiteisim: Puku Emilis Anne, Leišaunīku Ženis „gubernators” (čuvašs) da Babru Gele! Leišuku Geņupe (pylnā vuordā Genufa Leišovnika) ar bruoļameitu Žeņu (Jevgeneju) nūmyra da ituo, a Locānu Juoņs -- vēļ agruok (redzējom jū buļbu vogā sovā pyrmajā ekspedicejā 2004. godā, vāluok dāls pajēme da sevi, myra pādejais bogatīšu latgalīšu puiss jau Graznovā). Kas zyna, cik garai Boguotajā tī treis ciļvieceni vēļ turēsīs -- dzeraune žierga deļ Puku Emilis, kab Školuotuoja varātu sovā sātā nūmiert... Izīt, ka līcinīkūs, kai izmierst latgalīšu cīmi Sibirī, asam bejuši i mes, tik, ka tai padūmuot, voi Latgolā kas lobuoks?... Varēja, ai, kai varēja tī cara laika izceļuotuoji pacīst vēļ godu 10–15 tepat Latgolā, varbyut byutu ļaužu pylna myusu mola da pat šuo!...

Par bērem roksta Valentina. Emili palaiduši gūdam -- ap 50 cylvāku sabraucs, golvonom kuortom bejušī školāni ar sovom atlasem. Dzīduotuojuos beja Ačynska kļaštora muosys, ar jom i Oļga Bajandina, krysta nesiejs -- Planu Jezups.
Boguotuos škola beja nūjaukta, kod iz 6. latgalistikys konfereņcis braucem, -- 2013. godā... Niu i tīnīnis Školuotuojis vairs nav. Lai myužeiguo gaisme niu pošai lela gaišuma nesiejai!...