Aļberts...

Iz septembra beigu dateik iz sātu braukt par nedeļu -- zvona Voļde: mirs tāvs. Otkon atminis viersā ar veļtini...

Aļberts -- mamuka muoseicys Bronis veirs, pa uzvuordam -- Leikums, koč i na nu myusu radnis. Aļberts beja Leikuma Donis i Donitīnis dāls, pa tam i Bronei ar Voļdi uzvuords Leikums. Mamukam Leikumu uzvuords tics pa veiram, radne juos ar Broni beja pa Krīvenim, na Leikumim.

Aļberts skaitejuos prymaks ‘iegātnis’, īguojs Klekeryškuos nu Mozūs Pokuļu, tautā sauktu par Pokuleišim. Cielīs nu saimis, kuramā daudz bārnu: 3 bruoli i laikam kaidys 4 muosys beja izaugušys lelys, nazcik mozeņu apmirs. A Brone beja vīnmeita. Daguoja laiks, kod Dominīka i Monis sadzeivuotajam vajadzēja jau jauna viļcieja. Aļberts beja iz vysu rūku, nasabeja īt i prymakūs. Tai na Brone, a jis maineja sovu dzeivis vītu. Kai ruodeja godi iz prīšku, -- na pādejū reizi.

Klekeryškys, taipat kai Pluoni (kur dzeivova mamuka muoseica Ļuce) i Odiģāni (dzeivova tāva muosa Verune, reizē i muna krystamuote, ar krystāvu Juļusi), ratuok Būkšti (iz Būkštim beja izpracāta babuka jaunuokuo muosa Iļža, juos vīneigais dāls Juoņs beja myusu tāva, pa vuordam taipat Juoņa, bruolāns) i Ondzuli (tī dzeivova babuka bruoli, jūs es napīmiņu, a tāvs iz tīni staigova i saimis stuostūs itim dzjadzjukim palela vīta), beja meila (niule tai, a vacajūs latgalīšu tekstūs raksteja -- nūmīļuota, byutu juopadūmoj par itū) myusu saimis cīmu vīta.
Aļberts saimē beja svareiga persona -- kas par tū, ka prymaks, na vysur jūs turēja pādejā vītā! Ar lelū sirsneibu, uzmaneibu pret vysim jis pacīš atsaškeire nu cytu puišu. Seviška patikšona jam beja aizdrūsynuot bārnus -- agruok tykom audzynuoti lelā padeveibā, bejom pabaileigi, svešūs ļaudīs pat būgli. Kab saprast, ka Aļberts ir bārnu draugs, garai navajadzēja. Da i na tik mozūs! Smaids par vysu muti, laipna runa pret vysim, ruodīs, jis beja mīrā ar vysu i vysod. Lobs znūts beja datics Dominīkam ar Moni, žāļ, ka itam jaunajam puoram tik vīns bārns varēja dzimt -- Bronis veseleiba daklybova nu jaunu dīnu.

Navīglai Krīvenim beja dzeivuot iz stuovuo Klekeryšku kolna -- zems naaugleiga, gryuši apsaart. (Bierneibys vosoruos mamuku iz tīni bīži atdeve par ganeiti, tī jei dzjadzīnei (Kazimera Aļbinai) varēja paleidzēt i bārnu paauklēt. Klekeryškys jai beja kai ūtrei sāta, daudz laika mamuks tī sabeja i vaidūs. Vysi stuosti par ituo zora radni mums nu juos, vysa suokums stuostūs -- myusu Pokuļu baba Veronika Krīveņa, Juoņa i Ksaverys meita, Dominīka, Kazimera i Iļžys muosa. Beja Pokuļu babai vēļ i cytys muosys, tik ar jom sasatikšona beja ratuok, pa tam juos pīminēja mozuok. Veronika nu Klekeryšku beja izguojuse pi Lelūs Pokuļu Augusta Celeitāna, bez myusu mamuka Aļbinys jim dzyma vēļ Valeite, Ladze i Mone.) Palela aizūne tuos Klekeryškys beja, partū ar godim myusu Krīveni (cyti palyka iz vītys, nu jūs cālusēs i munys klasis Vale -- oficiali Kriviņa Valija) puorsacēle „tyvuok civilizacejai” -- iz Izvolta pusi. (Aizūne -- tai saceja mamuks, myusu leksikā dzeiva ituo vuorda vairs nav, apsaveru ME -- i tī nav; EH dūts apstuokļa vuords nu Kaldabrunis aizuoņ ‘suoņš, nūmaļā vītā, nūstyn nu ceļa’ i tml.)

Aļberts paleidzēja dālam sataiseit sātu Izvoltā, laiceņu tamā padzeivova jī vysi. Kod beja myruse i Mone, i Brone (Dominīks myra vēļ Klekeryškuos), Aļberts garai pi dāla nanūbeja. Jī nūpierka sātu Liukānūs, i Aļberts puorguoja iz tīni. A tī jam roduos jauni draugi i puišu slimeiba palyka hroniska...

Aļberta dzeivis guojums beidzēs, kai Dīvam pīdar, -- nabeja jis vīns par dzeivi, nabeja vīns i sovuos gryutajuos dīnuos. Bazneicys gruomota jam, nazkodejam Izvolta draudzis dzīduotuojam iz koru, bejuse pa rūkai i Liukānūs... Slimineicā vēļ sirsneigi izaspovidēja (kopūs itū emocionali pīmiņ Izvolta jaunais bazneickungs) i dreiži devēs ceļā, nu kuruo nasagrīž nivīns laiceigais.

Bērēs cīš sylda, ka ļauds nu Aļberta atsavasaloj sirsneigi, pīmiņ gaiši -- lobais nav aizmiersts... Dūdi niu myužeigū mīru jam, Kungs!