pirmdiena, 2013. gada 30. decembris

Dzierkali...



Vēļ nu paguojušuo godu symta ostoņdasmytūs godu pīmiņā ir vīns vacs kuorteiga latvīšu cylvāka -- dzejneicys Andys Leicis (Anda Līce) -- dzejūļs latvīšu volūdā. Suocās jis itai:
„Seni amati
Kā vientuļi vīri mirst...
Es vairs nezinu,
Kura ir skalu priede
un kad viņu cirst...”
I tai tuoļuok -- i par myurinīkim kaids vuords pasaceits, i senejūs vuordu zynuotuojis pīmynātys. Tīpat -- i jaunūs laiku realitate (jau tūlaik!) -- ols jiurys i „gudrys” runys pi juo...
Kas tod eisti maisa par vacajim laikim kū naviņ vairuok i lobuok dazynuot? Vēļ tok ir myusu vacī! Vēļ ir Latgolys, Latvejis lauki! I pruoteigu ļaužu vēļ ira, kurī naskaita, ka iz vysa lobuokais breivuo (ci par breivu padareituo) laika puorlaisšonys veids ir „gudrys runys” pi ols (niule juo jau i bucuos ci struceišūs moz kur redzīs, vysur plastmasa, plastmasa...).

Decembra izskaņā nagaideitai aktualizejās vuords dzierkali. Saīt pat nalela dūmu apmaiņa, kas vadynoj pa gruomotom pasaškūrsteit... Daudzim latgalīšim ir itaids uzvuords (koč i kai Dzerkals, Dzērkals, Dzirkals voi vēļ kaidā puorveiduojumā), daudzom vītom itys vuords. Tys zeimoj -- vajadzeigs bejs itys omots, a itaidi amatnīki -- vysā pīpraseiti!
Puorsprīžam par vuordu dzierkali reizē ar cytim i Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu apakškomisejā (pa druskai „grīž” ausīs itys termins, tik nikaidys „zamkomisejis” ci „zamoškkomisejis” nivīns cikom kas nūpītni nav īsacejs -- byus jau byus mums terminologejā padaudz puorjāmumu nu latvīšu literaruos volūdys!). Anna atguodynoj par senejim vysā unikaluo omota muocātuojim -- dziernovu asynuotuojim (kū Ivars vāluok pasoka vēļ latgaliskuok -- tacynuotuojim), a Sandra piec Mīlenbaha-Endzelina atroduse divejis ituo vuorda nūzeimis: dziernovu / akmiņu kaliejs; dziernovu tacynuotuojs. Tai i pošai ruodīs iz vysa tycamuok -- beja mums seņuok puiši, kurī muocēja na tik akmiņus škeļt, a i pataiseit jūs opoli ploskonus. A taidūs / ap taidim -- vēļ i vajadzeigūs dzeļzeišus ītaiseit (a vāluok -- jūs otkon osus padareit, pakaļt), kab gryudus lobuok samaļt, kab vīgļuok dziernovu viersejū akmini zamuok voi augšuok palaist. Kū gryutuoka maļšona, tū smolkuoki mylti... A pitļavuotu ci vaļcavuotu -- jau iz leluokom patmalem braukuši. Vaicuosit -- kas tys taids? Ot, i atrūnit niule kotrys / kāžnys / sevkurs pats!...           

Lads atsalaids!



Nu i Zīmyssvātki šūgod!... I jaunais gods taids pats sūluos atīt, kod snīga iz teirumu ni drupeitis. Šūnakt viejs beja jau suocs nosuot taidys kai snīga puorslenis, a reitā vysleidza nu juo uorā nabeja ni druskys. Tik slapņuma vairuok. Kaids nazy byusi tu, atīmūšais gadeņ, kam zyrga vuords dūts? Vuords to godam styprys, labi byutu, ka i mes jimā turātumemēs taidi poši!... Lobs, lobs vuords, pošai zyrgs ar dorbu vysod saistejīs, ar nazkū stypru, skaistu, stabilu. Lai ražons atīmūšais Zyrga gods mums vysim!  
  
Izīmu šūreit prūda molā i verūs, cik tuoli jau lads atsalaids, -- tagad vīgli byutu iudiņa piertei pīnest: nikaidi caurumi ladā nav juocārt. Vys jau kurynuosim otkon, koč kod dreiži piec Jaunuo gods. 

A lads atsalaisšona sylda na tik deļ mozuok dorba, kod pierts kurynuošonys reize daīs... Puorsvīžu itū vysparostuokū teikumu nu latgalīša lyupu iz latvīšu literaruos volūdys, i ... nikuo loba nasaīt. Ka kurs pasaceitu: „Ledus atlaidies!”, kai itū skaiteitu i, golvonais, saprostu latvīts, kurs nav latgalīts (= čyuļs; navajadzātu aizmierst, ka vuords čyuļs mums nav nikaids aplomuošonys vuords, a lītuots neitralā nūzeimē jau vairuok kai symts godu tūs cytu latvīšu, kurī na nu Latgolys, pasaukšonai)?... 

Ir mums Latveja, vīna vīneiguo deļ myusu iz vysa pasauļa! I ir myusu Latvejā myusu latvīšu volūda. Varim jū par vīnu volūdu saukt, ka tai deļ myusu vaļsts lobuok, ka jei nu tuo stypruoka (? byutu / palyktu), tik nikod navajadzātu „aizmierst” (voi nagribēt zynuot), ka itai volūdai ir divejis paralelys i patstuoveigys sistemys, -- ir latvīšu literaruo volūda i ir latgalīšu rokstu ci literaruo volūda. I tikai tai ir korekti, gūdeigi i vaļstiski pareizi!!!
Varbyut Zyrga godā i itaidu lītu saprasšonā koč cik paīsim iz prīšku?... Kab tai byutu!


ceturtdiena, 2013. gada 26. decembris

Svātki...



25. decembri kristticeigūs pasauļs skaita par Jezus Kristus pīdzimšonys dīnu. Par itū nazkod „Tricēja, skanēja Betleju moluos”, par itū myusu babenis i muotis dzīdova: „Jezus, bierneņš, pīdzims ira...”. A kas nu ituo vysa izīt myusu dīnuos?

21.12. Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu komisejis sēdē palelā vīnpruoteibā nu tūpūšuos „Skreineitis” ravejam uorā taidus latgalīšu vuordus kai abādys (var kas par varmūceibu padūmuot), tabāks (i pagaist mums sovpateigais vylka tabāks ‘pūpēdis’ nu zeimiešonai īdūmuotūs realeju). Da i Juoņa dīnys aproksts bez ols pīminiešonys izaver nazkaids paplyks... Pastuovūt direktivys, kas var byut, a kuo navar byut školys vuiceibu gruomotuos.
Sevī dūmoju -- voi tik tei otkon nav baile nu sova susātiva?.. Partū ka, nu ūtrys pusis, tīpat pīzeistam, ka taidā pyrmmuoceibys gruomotā kai „Skreineite” pa tyltu navar staiguot meitinis -- ka tik vakareiguos Čaka īlys kas napadūmoj, i veceļs ‘vecis, večuks’ nav gona labskaneigs! (Deļ leluokys konsekveņcis izjamam uorā i spuņdi, i baidāklu, i šauci.) Tai vuords pa vuordam i beiguos vairs nasaprūti pats -- a par kū tod eisti ar pyrmklasnīku var i ir ļauts runuot?...
Par itū vysu saguojs daudz dūmuot taišni ap šuogods Zīmyssvātkim....

Īmu otkon cauri „Skreineitis” tekstim piec latgalīšu pareizraksteibys vaicuojumu preciziešonys 21.12. komisejis sēdē (PAĻDIS par dorbu vysim, kas sprīde leidza!). Var jau pruoteigi nūrunuot, ka „najauksim golvu” pyrmklasnīkim ar vuorda skaiteit nūzeimi ‘lasīt’ (sal. ar lītaunīku skaityti i 1992. goda „Latgalīšu ābeci (lementari)”) voi navaicuosim jam, kas ir dzierkali, dziervinīki (koč luoseica ‘zebiekste’ palīk), -- pyrmmuoceibys gruomotuos bārnim, pa eistam, nikuo stypri nasaprūtama dūt navajadzātu.

Patīseibā itei vysa byušona ir daudzi dziļuoka!... Saceisim, kai bārnim, kas suokuši īt školā, stuosteit par Leldīni? Voi tī byutu tik ūlu kruosošonys da šyupuošonuos svātki? A niupat atguojušī Zīmyssvātki? Voi eistyn tei ir tik reize, kod maineitīs duovonom (i kam jūs tik daudzi, ka tai padūmuot?!), reize, kod pi egleitis paņteņus skaiteit (koč dzejūleišu skaiteišonā kai taidā -- nikuo švaka!)? Myusu dīnu videjuos paaudzis „Salatēti” (sevī smejūs, ka nikaida Soltuma veča mums vystik nabeja, -- nadalypa mums tei padūmu laika nastuo realeja) ar Snīgbaļteiti jau lobs laiks kai nūmainejs Zīmyssvātku veceits (koč i ar tradicionalū „garū, boltū buordu” -- otkon ir juopasamej), tik cik patīsai jis myus sasylda?...

Kaidu vītu vysā, kas iz prīšku, saredzim tradicionalajai latgalīšu saimei (nui, nui, ar vysu kaladu lauzšonu Zīmyssvātkūs) i juos agruokuos dzeivis ruodeišonai školu gruomotuos? I kū nazy par tū vysu soka tuos mistiskuos nazkuo „direktivys”?... Pi myusu Zīmyssvātku sauce vēļ vīnkuoršuok -- par Svātkim. I beja tī gods golvonī svātki nazkod -- svīd, kai gribi!... 
Gaišus Zīmyssvātkus vysim lobys grybys cylvākim!

ceturtdiena, 2013. gada 19. decembris

Ci izīs?...

Vaļsts volūdys agenturā šudiņ (18.12.) bejom pulcynuoti iz apsasprīsšonys par "Skreineiti". I LL tyka pasaukta. Ak, kaida "nagaidoma prīca": "mani arī saskaitīja!" -- kai tamā bārnu multiplikacejis filmeņā... Itūreiz -- "saskaiteja" i mani...
Suoļa vacajuos rānuos nakaisu -- kas bejs, bejs, kū tī vairs!... Varama līta, ka i kolegys šū tū nūklus -- tok Zīmyssvātki tiuleņ! Tai puorsprīžam leluokūs aktualumus teiri mīreigi (koč i na vysā ir vīnpruoteiba). Palīk padaudz lītu iz sastdīnis Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu komisejis. (Dūd, Dīveņ, gaišu pruotu tamā dīnā mums vysim, nūsliep myusu kara vuolis nu myusu pošu -- nu koč iz laiceņa!...)
Parokstom leigumus par sovim honorarim. Spuru gaisā i te vairs naslīnu: gols golā tei nauda labi nūderēs! Jau maņ izdūmuots, ka par tū varātumem vysus "Skreineitis" tekstus par klausomu dalykumu pataiseit. I, kas tū tai varātu padareit, jau zynu (voi tī, itam dorbam īdūmuotī, ļauds atsasauks, -- vēļ nazynu...)!... Kab vaira nivīnam poteņcialajam vuiceituojam navajadzātu rauduotīs, ka nazyna, kai kurū skaņu runuot naskaidrajuos pozicejuos -- kab taidus vuordus kai nest, zeme tī, kas myusu mēli vuiceisīs školā voi kur cytur, skaiteitu latgaliski, a na "pareizi latviski"! Kab myusu mēli lobuok suoktu pazeit i poši juos runuotuoji i kab kai na varams korektuokā formā jū varātu vuiceitīs latgalīšu volūdys nazynuotuoji! A suokt iz vysa lobuok -- nu mozūtnis / nu (saturā skaidra) mozumeņa!...

Vokorā itū vysu vēļ puorrunojam ar Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoju. Jei taidu īrunuotu disku pi "Skreineitis" taipat skaita par cīš vajadzeigu. Cikom kas myusu dūmys doluos vaicuojumā, voi tys tik svareigi, kab tyktu paruodeits vysim vīns izrunys veids -- vysi runuošūt sovuos izlūksnēs tik voi tai!... Runuos jau runuos (ka vyspuor latgaliski runuos...), tik tys jau cyts vaicuojums!...

Juopīzeist, ka i es poša nazkod tai skaiteju -- kam mums taidys latgalīšu viersizlūkšņu formys?! I raksteibā vīnuotys latgalīšu viersizlūkšņu formys vajadzeibys naredzieju... Tikū kai beju īsalauzejuse "pareizajā" latvīšu volūdā, a te nazkaida žurnalistu Maruteņa ar Kempa "Gaismu" nosojās! Kam maņ juos vaira niule (tuos koč kaidys latgalīšu mēlis (da Kempa "Gaismys" vēļ, ok, cik godu beja augt!), kas vēļ i ar munu sātys volūdu nasakreit!)?! Nivīns nazyna, cik stuņžu pa Bikernīku īlu (pa vacam -- ūļneicu) i mežmali nūstaiguots, "pareizu" plotūs e, ē izrunu bolsā vuicūtīs (tys beja studeju I i II kursā, vāluok jau muocieju...)... 
Varama līta, ka daudzi školuotuoji (a vēļ vairuok bārnu tāvi i muotis, seviški jau muotis) niu dūmuos taipat -- a kam maņ (munim bārnim) tuos latgalīšu volūdys, ka mes jau "pareizi latviski" muokam?! Patīseibā ar taidim guodim i suocās aizalīgšona (formulāts "gudruok", -- ideņtitatis pagaisynuošona...).

Ni muotem ar tāvim, ni školuotuojim (ni vysleidza kaidu omotu ījamūšim sabīdryskajim darbinīkim) navajadzātu byut par aizalīgšonys paskubynuotuojim -- ni taida atsasaceišona kurū boguotuoku dora, ni laimeiguoku!... (A vuorguļu i bez myusu iz pasauļa gona!...)

Partū -- raunam, puiši, raunam, buobenis, meitinis, mārgys, raunam tik tuoļuok!

pirmdiena, 2013. gada 16. decembris

Ai, Latgola, tu dvēseleite muna!...

Itū dzīsmi nazkod ir īdzīdovs vīns Bolvu pusis puiss. Dzīsme loba, aizker. Tik jau tūlaik padūmovu sevī -- kam jis tuos dzīsmis nadzīd latgaliski, vysleidza tok dzierdīs, ka pats latgalīts! (Cik pīmiņu, tī nazkas ar "e", "ē" izrunu beja "na tai".) I tai mums vysim!... (Nu labi, labi, lai byutu -- gondreiž (pi myusu "gondreiž" vītā saceitu -- "kuo na") vysim. Partū ka rats ir tys latgaliskys ciļmis latvīšu literaruos volūdys runuotuojs, piec kuo runys navar pasaceit, ka tuo breiža runuotuojs -- na kai, a "pareizi" latviski! -- ir latgalīts...)

Braucu autobusā iz Reigu. (Dasaslāguse pi iņterneta i pat sovim spākim, -- o, kaids progress LL myužeigajūs vaidūs ar ONO!) Šofers ir latgalīts, monu tū, jau īkuopdama, koč i jis da mani (taipat kai es da juo) vēļ nav aizarunovs... Akcents, akcents, nui. Monoms, kod šofers runoj krīviski, a vēļ vaira, -- kod aizarunoj "latviski". Skaidrys, ka "paļdis" par biletu soku latgaliski. I jis taipat atsasauc... Ot, i sasatykom -- div, kas sovejī! I cik labi, kod sevi naaizalīdz, kai vīgli i gaiši ap sirdi!

I nav tok deļ kuo aizalīgt!! Krīvs drūši runoj sovā mēlē i munu seņču zemē, a mani nazy parkū vuiceja (ci -- ļuove saprast, kod taišni acīs nasaceja), ka ļaudīs vajag runuot "pareizi"... A kas tī taidi -- tī "ļauds"? I ar kū jī lobuoki par munim kaiminim (pi myusu vuordam "sābris" nabeja nūzeimis 'kaimiņš'), par myusu molys ļaudim?... Ar kū tūs cytu "ļaužu" mēle lobuoka par munu dzymtū?!

Braucu, vārdamuos iz Daugovys, -- jei olpom pasaruoda ceļa kreisajā pusē i otkon pagaist: ceļš pa druskai leikumoj. Vāroju teirumus, radzu sātys (vēļ guņs jamuos nav dagta, vēļ navar redzēt, kuramuos ir dzeiveiba, a kuruos jau dīkom / pūstom / tukšom acim pasaulī verās). I mežus radzu -- slovonū Latvejis zaļū rūtu -- koč i vysaidus jau. Izmūceitu daudzi...

Kai labi, kod esi pabejs sātā!...

Kai navīgli, kod esi pabejs sātā!...

sestdiena, 2013. gada 14. decembris

Da sātai!...

Naejte da manim šudiņ -- mani nabyus: braucu da sātai! (I itū es niule Izvolta ļaužu volūdā saraksteišu, na latgalīšu rokstu ci literarajā. Ar kū obejis (pi myusu saceitu -- abadiv) atsaškir -- voi daudzi redzit? Ot, tur jau tei līta, ka nicik nav tai, ka "viņi jau katrs savādāk runā" ci "viņi jau paši viens otru nesaprot"!... A seiku atškireibu -- papylnam. Svīdit, kai gribit, tik juos iz vysu lobuok redz volūdnīks!)

Braucu da mamukam -- savai 88 godi vacajai muotei, kurei bez mani vēļ i trejim dālim dzeiveibu davuse... Voi tei na laime, ka savūs lelajūs godūs vari nūbraukt da savai muotei -- mamai, mamukam, kurei vēļ dzeiva, kurei vēļ staigoj (koč i iz diveju vāzdu atsasprīzdama), kurei vēļ pylna pruota. Kotrā tikšonuos reizē mamuks kū naviņ taidu pastuosta, kuo da šam nabeju zynovuse, kimā da šam nabeju īsaklausejuse (niule jei koč kū stuosta jau vysu laiku, stuosta vīnu i tū pošu, kai jau i vacs...). A cik boguota bejuse jūs dzeive, koč i biedeiga, cik goreiguma jimā -- itamā tik goda pusūtra školā guojušajā buobeņā (beja saimē vacuokuo -- vajadzēja sātā dorbs dareit)!... Vuiceitīs i vuiceitīs nu juos, klauseitīs i klauseitīs taidūs!... (Tu, kas viers myusu (ka esi), lyudzams, padori tai (ka vari), kab tai vēļ garai, garai byutu! I -- paļdis Tev!...)
Nu vysu četru mamukam tik div asam palykuši -- es i videjais bruoļs. I vacuokais bruoļs, i jaunuokais jau Izvolta kopūs. I es iz tīni grybātum, kod ceļš byus golā!... (Es -- tei nazkod mozuo, malnuo meitineite, kurei "kai čygoņceņa" -- smiejīs krystāvs Juļuss, bārna kristeitu laizdamīs. Es, kam vuordu nazkod izlaseja Pokuļu baba. Es, es tei, kurei divskaņa "uo" latgalīšu raksteibā ar divejim burtim grib!...) 

piektdiena, 2013. gada 13. decembris

Gosti i gaškys, puiši i buobys...

Drupeiti nu vakardīnys.
Izaveram vakar otkon "Skreineitis" burtu daļu par obejim. Jurs rauga restaurēt 02.12. pīzeimu saturu par tim voi cytim lobuojumim, es "atruodu", kū puorsprīžamu asmu pamanejuse atsyuteitajā lobuotajā variantā. Kod jis jau nūguojs paceli, sevī vēļ nūsasmeju -- jau kurū reizi dorom kūpā, a tai i naasam pa eistam "sasaplāsuši". (Preteji projekta vadeituojis pījāmumam a priori: "Un Jūs būtu ieklausījusies?" Dūmoju niule, ka varbyut taišni deļ taida īdūmuota "mīra" iz 02.12. apsprīdis natyku saukta, -- kū dreižuok kas nūgryužams, kū mozuok kurs "kosuos kluot", tū "lobuok", -- cik ta myusu dīnuos latgaliski vairs roksta, cik ta daudzim palykušuos naskaidreibys suop!? Ka pats napraktizej, nu molys nagludumi na cīš redzīs. Ryugtums nasabeidz (kas, saprūtams, nav labi) -- tys ir pyrmais nūpītnais dorbs, pi kuruo obejis sasateikam, a jau "viersa" sprīdums gotovs!...)

Jurs Cybuļs ir zīmeļlatgalīts, Lideja Leikuma -- dīnvydlatgalīte, tys ļaun jim operativi puorbaudeit pījāmumus par tuo voi cyta vuorda (ci formys) lītuojumu. I nazkai "nasasapliešam" sprīzdami. Ni tod, kod "kosomēs", saceisim, par etnonimu izpratni, ni tod, kod myusu izlūksnēs nasakreit i "Skreineitis" koņteksti: pi jūs ir "māma", pi myusu "mama", pi jūs "lein", pi myusu "līn" i tml. Vēļ kas svareigi -- ni pi vīna, ni pi ūtra nasoka, par pīmāru, Leldīne, a "Skreineitē" itū vuordu vīnpruoteibā rokstom taišni itaidā formā!...
Ni saskaiteit lītu, kas volūdā ir svareiguokys par atseviškom nasakriteibom izlūksnēs! Niule: Strodam -- Viļheļms, piec 02.12 -- Vilheļms; Strodam tafele, piec 02.12 -- tāfele, Strodam -- abāds, piec 02.12. -- abāda. A parkū taišni tai, a na cytaiži?!... Te jau -- i personu vuordu pareizraksteiba, i svešvuordu pareizraksteiba, i, saprūtams, naskaitomu cytu vuordu pareizraksteiba, kod jūs formys Latgolys izlūksnēs atsaškir. Te -- i fonetika, i morfologeja, i leksika: volūdā vyss ir sistemā! Sistemu kuortuot, izkūpt ir volūdnīka aizdavums, i tikai taida var byut runa!... Na "izmīgt" koč kū tam voi cytam par lobu, a, cik na cīši varams, īvāruot sistemu!
Kavejomēs pi vaicuojuma par apvyda vuordim: vīni pyrmūdīnis apsprīdē pīzeiti par dereigim deļ vuiceišonys bārnim, cyti -- par nadereigim. A voi vysūs gadīņūs vaicuojumi apsavārti vīnaiži "bezpartejiski"?... Laikam jau "vaine" vystik ir "buobuos" (kai byutu sacejs myusu naaizmierstamais i volūdys lītuos tik gudrais Ontuons Breidaks, pi vuorda "buobys" vēļ i epitetu dalykdams...)!

Byutu sovaiži, ka Rītum- (pa vacam -- Vokoru) i Dīnvydlatgolys bārni školā dazynuotu tik par gostu i gašku (taipat gasteišonu), ka jūs sātuos runoj par vīsim i cīmuošonu!... Byutu sovaiži, ka jim vacaistāvs tyktu pīmynāts tik ar vuordu "dāds" ("dādu" apsprīdē pījāmuši par reizi, bez kaidu puorrunu, koč Rītum- i Dīnvydlatgolā jis bārnim byutu "gruomotu vuords" (saceisim, izdzierstu jū pyrmūreiz, vuicūtīs Fraņča Kempa atdzejuojumu "Dāds i buoba"). Pīmynātajā arealā taipat nabyutu korekti, ka vītejuo izkasiņa (izkasiņs 'sakasnis') vītā školuotuojs klasē runuotu tik par sakasni (koč latgalīšu dzejā itys vuords ir bīži, tai ka juovuica jis byutu vysleidza!). Gols golā -- voi na sovaiži, ka "Skreineitis" apvyda vuords "čūčys" 'urskulī savilktas lūpas' (pi burta "č") teik tai vīnkuorši jimts i puormeits pret cytu apvyda vuordu "čaukste" 'mīksta kāpostgalviņa'? Voi pa tam, ka čauksti itaidā nūzeimē i Vydzemē pazeist?

Sadolom "lūmys" deļ tuoluokuo -- LL izraksteis "Skreineitis" "gryutumus" deļ Latgalīšu rokstu volūdys komisejis sēdis, a Jurs vērsīs pakaļ, kas i kai teik zeimāts deļ ituos gruomotys. "Breinumu" gona vysur!...

trešdiena, 2013. gada 11. decembris

Gaišumi

Pyrmais šudiņ gaida jau nu reita: nūdalis sēdē sajamam apstyprynuojumu, ka iz prīšku baltu filologejis studejuos fakultatē atsagrīžam pi klasiskuoka modeļa. Beidzūt, beidzūt! Cik gaiši teik deļ taidys sprīsšonys!... Piec garu naskaidrūs godu, piec odisejisku ceļuojumu modularajā sistemā, aiz kuo vaira nikaida mugorkauļa nasaredzēja, -- beidzūt gaisma pamalē!... Nu napaškodeis (i kai vēļ napaškodeis!) ni augūšajam volūdnīkam, ni literatam, ni folkloristam, nu teatra kritikam lobuoka dzymtuos volūdys i literaturys pazeišona!!! I kur nazy nūpītnom nacionaluos filologejis studejom byut, ka na Latvejis Universitatē, ka na myusu Alma mater?!

Dīnys leluokuo daļa puorīt pi "Skreineitis" -- gribīs otkon "dzeivuot", a tūlaik i dorbs iz prīšku īt... Paspieju izavērt vysus atvārumus pyrmūdīnis piecsapuļcis (nasaukšu juos vaira par "slapynsapuļci" -- iz juos pasauktī na vaineigi, ka jī vīni beja izradzāti...) gaismā. I juopīzeist -- ka itū ābeceiti turim par taidu, nu kuo bārns burtus vuiceisīs pyrmūreiz myužā, eisynuošona i vīnkuoršuošona ir vītā. Pagryutuok tik taidu laiku īdūmuot... Koč -- kas tū zyna -- munys mamys laikā (da kara tys vyss) školā bārni vysu vuicejuos latgaliski!

Par "Skreineitis" saturu -- laikam jau vysod byus tai, ka, cik golvu, tik i guodu... Tik i autoram / autorim ir sovys tīseibys -- tuo aizmierst navajadzātu! Kai ruoda lobuotais manuskripts, pyrmūdīnē autoru tīseibys olpom tykušys damierstys -- daļai lobuojumu pamatuojuma nav. I otkon juosoka -- dīvamžāļ par motivaceju (ka taida beja) varu sprīst tik nu puorstuosta!...
Nazy kū pyrmklasnīks lobuok saprostu, kod skaiteitu:
Muolā lomi. Lomi osi ci: Somi molā. Lomi osi. (Realuok ruodīs īraudzeit muolā īdzeitu lomu nakai somu bareņu, samuovušu kur naviņ pi upis krosta... Gruomotā paradzāts na tai. Acimradzūt ir juopuorsaver pa olūtim, kas ar tim somim Latvejis (Latgolys) upēs -- nivīns navarim zynuot vysa...)
Par gonim i ganeņa Geneiša gaitom (pi "g") nūsprīsts narunuot: nūtikšona par vacu i puikys vuords -- par puoruok ratai lītojamu, sovukuort aina: Tu kiuli kulā. Kulā kiuli pīzeita par pyrmklasnīkam saprūtamu... Parkū nazy lobuok byutu saceit muosu Lili, a na muosu Mili? I ar kū "pareizuoks" ir vystys "Ka-ka-kā!", a na īprīkšejais "Kā-kā!"?... Vītom lobuots pat tys, kas taišni "piec Stroda" beja: līn maineits iz lein, spradzis maineits iz spradži, gatars maineits iz gaters i tml. Tai vaicuojums aiz vaicuojuma, i juoloboj otkon... Nazy iz kaida pamata kurs vīns (? redaktors / projekta vadeituojs) jamās byut par gola nūsaceituoju cyta dorbā?

Iz vysa vaira vaicuojumu ir pi leksikys. Kurūs apvyda vuordus turēt par taidim, kurī juosavuica vysim bārnim? Ka tylts var byut slydnys (voi koč slydons), "Skreineitei" (pi vuicomuo burta "y") nav sprīdieju pījimts, a dāds pi burta "d" pamasts. I vuordu gosts, gaška Strods nadūd, tok jau skaiteidams, ka jī nav latvyski (vīss, vīšņa juo vuordineicā ir, Latgolā itūs vuordus lītoj, koč i na pyrmūdīnis sapuļcis pīsadaleituoju izlūksnēs, acimradzūt pa tam vīss, vīšņa "Skreineitē"  napasaruoda...). A kai byut ar putnim? Žugure ir apvyda vuords, na vysur Latgolā storka sauc par žuguri, ir i storks, i štorks, i bacjans i vēļ cyti ituo putna nūsaukumi. Stroda vuordineicā žugure ir, leidza ar tū ituo vuorda lītuojuma tradiceja mums zynomā mārā jau byutu, tai varātu palikt. I Placinskam ir žugure, žugre (pādejuo -- ar paskaidruojumu starks). Vēļ šauruok lītojams ir žeigura vuords: tys ir zvierbuļs, kurs Stroda vuordineicā aizroksteits par žeivuri (? ci žeivuru -- dūts tik nominativs)... Kai taidūs gadīņūs?... Vaicuojumu ir daudz, i jī vysi gaida myusu pruoteigys sasprīsšonys... Otkon -- dorbs Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu komisejai! Itūreiz -- bez garys atlikšonys: "Skreineitei" juoizīt kai na varams dreižuok! (I cytu školys gruomotu vajag -- odisejiskī ceļuojumi latgalīšu rokstu ci literaruos volūdys kūpšonā bejuši vēļ garuoki par augšuok pīmynātajim!...)

Trešs gaišums jau 12. decembra -- nakts aizspieja, cikom itū pīraksteju. (A raksteit vajag -- kab naaizamierstu ni pošai, ni cytim!...)
I tai -- nazkod, pyrms padaudzim godim, vīnam tāvam ar muoti pīdzyma dāls. Jaunuokais. Auga sprauns i izauga par ... nu, prūtama līta, ka par filologu! Da vēļ kaidu -- baltistu pasauļs jū lelā cīnā i gūdā tur (pa Strodam ite byutu ar apvyda vuordu -- guorbej, i lītaunīki itū vuordu lītuotu, jim ir garbinti)! Trešais tāva dāls jis ir (koč sovā saimē ūtrais), a voi pavysam "eists" duraceņš -- par tū cikom kas paklusēsim. (Lai Angelika Juško-Štekele nūdrukoj vysu, kū jei par itū vuordu zyna, tūlaik redzēsim, kam i kai breineigū folklorismu damiereit!...)
I tai -- sirsneigi sveicam myusu 12. decembra jubilaru, sveicam juo saimi i juo dzymdynuotuojus taipat -- dzierd jī myusu voi nadzierd! I, kai tamā latgalīšu dzīsmē izskaņ, -- Lai dzeivoj myusu draugs! Lai dzeivoj vasals! Lai garai dzeivoj!...

pirmdiena, 2013. gada 9. decembris

Korpa...

Pīktdīnē sarunuota tikšonuos ar kolegu nu Pūlejis. Jamās jī tī na pa jūkam ar tai saucamū nazkodejuos Žečpospolitys kulturys telpu. Kolega deļ elektroniskuos datu bazis apstruodoj Stefanejis Uļanovskys tekstus. Lobi jau jī, lobi bez gola, tik jūs raksteiba olpom, ui, ui! Ituos reizis apsaveramais vaicuojums -- kai transkribēt atlasynuotūs darbeibys vuordus, ka izlūksnē jī atsaškir nu latgalīšu literaruo standarta da i aizraksteiti atškireigi?
Pa ceļam iz fakultati juoizīt caur tuneli, a tī večuks pi īejis ar vysaida leluma skalineitem i tml. pynumim tiergoj. Pasvīžu acs iz juo ražuojumu -- navajag maņ jūs, saprūtams (taipat kai reklamu lapeņu, kuruos nazkaids meičuks mīdz sauvē (pi myusu saceitu -- saivā) garumguojiejim dziļuok tunelī, navajag), tik juopasaver ir, ka jau cylvāks stuov. I ... tuoļuok jau īmu ar nazkaidu piešku gaišumu sirdī...
Taidu ražuojumu kai večuka leluokais grūzeņš myusu pusē par korpom sauce. Nu tīvu kuorkla kludzeņu (pi myusu -- klyudzeņu) cīši sapeituo garonuo korpa, drupeiti pamīgta rūkuos voi kuram bārnam raugūt iz juos, paguoztys iz suona, dasēst, sovaiži čeikstēja. Ni ar vīnu cytu tuos skanis nasajaukt! Ar taidu, alkiunē īkuortu i lobuos sieņs pa ceļam laseidama, da myusu cīmā nazkod staigova vysod gaideituo krystamuote -- tāva muosa Verune. Korpys dybynā jai vysod beja koč kas deļ myusu...

(A tūs nu prīžu skolu peitūs ražuojumu pi myusu na par skalinem, a par kerzem sauce. Sova kerze buļbem (pi myusu -- guļbem), sova -- sīnam. Ot, i normej sovu mēli, latgalīt! Pa munam, leksiskūs atškireibu myusu volūdā varātu palikt daudz: nav lobuoka skaline par kerzi i kerze par skalini nav! Golvonais, kab mes vysu sovu montu suoktumem pazeit i vuiceitumemēs cīnā gūdā turēt. Na tik sovu, a i kaimiņa (sābra)!...)

Zynu, ka itū vēļ šudiņ puorsprīssim ar kolegu -- jei vuocīte piec tauteibys -- tū myusu korpys vuordu: navar byut tys nikas cyts kai vuocu Korb! (Kolega par vuorda etimologeju dūmoj taipat -- varu pasaceit jau par reizi...) Kod vāluok apsaveru breineigajā ME, radzu tī Endzelina pasūlejumu -- nu vydslejisvuocu korf. Tai, tai, vēļ cīšuok "sylts, sylts!" -- f vītā tautā runoj leidzskani p (sal. pebraļs, pabryka, perma)!
Cyts vaicuojums -- kai itys germanisms tics pi myusu -- munā Dīnvydlatgolā (i Rītumlatgolā -- puorbaudu piec Rekenys, nui, i Kolupā soka korpa!)... I jis na vīneigais taids!
Treis putneni pryšai dzīd Smolkā lozdu kriumeņā... Ir labi tai!



ceturtdiena, 2013. gada 5. decembris

Kod mama palīk māma...

Kod mama palīk māma...

Es otkon par „Skreineiti” -- jaunū latgalīšu lementari...
Itamā pyrmūdīnē Zynuotņu akademejā tyka sasaukta apsprīde „Skreineitis” sakarā. Iz juos tyka aicynuoti na vysi -- tok tik vaļstiski slapynys lītys puorsprīsšonai planavuotys, ka, saceisim, LL tī ni tyvumā laist!... Soku itū pa jūkam, a pošai tik ryugtai ap sirdi!... I vajag ža da kam naviņ taidam aizadūmuot projekta vadeituojai, ka vīna nu autoru iz apsprīdis (pa Strodam ite laikam byutu juoroksta -- slapynsapuļcis) nasaukt! Eistineibā tai teik radeits kavieklis dorbam, partū ka rūnās viertine līku saskaņuošonu, kū var eisi izrunuot, asūt aci pret aci. Nazy kod mes īsavuiceisim cīnā gūdā turēt i ūtra dorbu?...

Vīns ūtrys „slapynsapuļcis” sasprīdums viertej plotuokys sabīdreibys viereibys. Tai, par pīmāru, tyka izlamts, ka latgalīšu sarunvolūdys vuordeņa mama ‘mamma’ vītā „Skreineitē” tiks raksteits māma!... I jau īsadūmoju školānu reakceju iz tik „ārta” vuordeņa pasasmīšonai! Prūtams, prūtams, nav ni vainis i variantam māma, tai vītom soka i Zīmeļlatgolā, i Austrumlatgolā. Tik lai vysim školys bārnim kai vyspuorlītojamū latgalīšu vuordeņu niule vuiceitu variantu māma?!...

Vuorda formā māma nadūd i dašamejuos latgalīšu normativuos vuordineicys: Strodam ir mama (koč i tik māmeņa) (1933), i Placinskam piec 40 godu (1973) ir taišni taipat: mama, dim. māmeņa. Nazy parkū lai vēļ piec 40 godu (2013) mes puorītumem iz māmys?... Ci varbyut „slapynsapuļcē” tyka calti uorā kaidi materiali („slapynī protokoli” -- otkon ryugtai juopasasmej...), kas daruoda varianta māma plotū lītuojumu latgaliskajuos izlūksnēs, tymā storpā i tamuos, kas par latgalīšu rokstu volūdys fonologiskuos sistemys pamatu pīzeitys? Kluot nabeju, sprīst navaru...

Pa munam, ni niule, ni laikūs iz prīšku koč kuo byutiskuoka izsprīsšonu navajadzātu turēt par tuos voi cytys volūdneicys (volūdnīka) ci, vēļ mozuok, kuruo īriedņa, prioritati, taidom lītom juobyun kolegiali izsprīstom! Mums, par laimi, tam otkon ir Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu apakškomiseja (nu 2013. g. februara). Struoduosim / dareisim / prācavuosim, kab vyss izītu kai na lobuok itamā aizlaistajā tautys dryvā, kū par latgalīšu rokstu ci literarū volūdu sauc! Cik padareisim, tik i byus!...
 

otrdiena, 2013. gada 3. decembris

Fedjka...

Izīmu nu fakultatis i dasaguodoju, ka munai studeju laika draudzinei šudiņ dzymta dīna!... Kai mes nazkod taiduos reizēs guojom da juos, i cik naparosts maņ tī vyss beja -- lauku bārnam, kurs Reigā pyrmū reizi nuosi pabuozs tik piec vydsškolys beigšonys... Galants i ospruoteigs tāvs (jis patyka vysom myusu grupys meitinem), laipna, smaideiga muote i ... draudzinis sova ustabeņa, koč i mozeņa!...
A tamā ustabeņā!... Tamā dzeivova Fedjka -- ruds vuovarāns, kurs skrēja i skrēja sovu nabeidzamū rotu deļ juo pataiseitā opoli ploskonā budkeņā. Draudzine jū drūši jēme rūkuos i olpom laide pa ustabeņu paskraideit. Paskumom kūpā, kod Fedjkys vaira nabeja -- beja jau vacs tys vuovarāns...
Vēļ jūs sātā beja suneits, kuo spolvys naizsvīde, a laseja, kab dalikt pi vylnys, -- nu taidys dzejs adeitu skoru sēja ap krystim pret "ramacizmu" (reimatismu). Paleidzūte -- tai draudzinis mama. Suneits beja "augstys ciļts", iz tuo ruodeja i juo vuords -- Teofiļs Vylnakūde fon Tusnis (Teofīls Villakode fon Tusnis)... Kuo vēļ lobuoka jaunajom filologem? Tai nasabeidze tī myusu jūki i smīkli, i vysod mums tī beja labi.
Guojom pi draudzinis i īrokstu klauseitūs -- pi jūs beja "Čikagys pīceišu" lentys, par kū vysys turējom muti. A Viktora Lapčenoka dzīsme par cīlovu i tim, kam spuorni, deļ kuo jī (tī, kam spuorni) dzeivoj cīši dreiži, vēļ tagad ausīs... Ak, skaistuo jauneiba!...

Draudzinis nasazvonu -- ir jau vāls, a varbyut i numers vairs na eistais -- cik ta bīži mes sasateikam niule!...

Daudz laimes dzimtajā dienā (pēc Endzelīna...) Tev, Mārčuk!

pirmdiena, 2013. gada 2. decembris

„Sovvaļnīku” pīci gadeni



Ka maņ kas vaicuotu par 2013. goda lobuokū latgaliskū pasuokumu, bez garys dūmuošonys nūsauktum „Sovvaļnīku” jubilejis balu Ondrupinē 30. novembrī!...

„Apsasīvušana”



Ceļš nu Viļnis ir breineigs i atbraukt niule var par stuņdis četrys! (Patīseibā ceļš lobs ir tik da Latvejis rūbeža, tuoļuok autobuss jau pacīš krota...)
Piecpušdīne piec atbraukšonys puorīt konsuļtacejuos i iņtervejuos, a vokors -- prezentacejis taiseišonā deļ konfereņcis „Literatūra un reliģija” iz cytys dīnys. Jau kurū reizi taidu reikoj kolegys literati, palīk tik pīsadaleišonys vaine. Kolegys ir aiziņteresāti, kab itamuos konfereņcēs koč kas i par latgalīšu autorim byutu, tai „luopom caurumus” tī nadaudzī, kurī pīsasokom.
Pošys referata objekts itamā reizē ir vīns ļutaru kesters, kurū kai vaclatvīšu autoru pazeistam nu školys sūla, -- tys ir Aņss Līventaļs ar  lejsvuocu rokstu tradicejis klasika Friča Reitera humoristiskuo stuosta „Apsasīvušana” (1875) tulkuojumu. Stuosts pagars, a jūki jimā taidi, nu kuo smīklys najam. Varbyut pa tam, ka sižets ir izstīpts, ar nabeidzamu kuopšonūs iz prīšku i atpakaļ (pavuiceigom paralelem nu cytu dzeivis) nu golvonuos linejis -- vacpuiša raudzejuma tikt pi sīvys. I gribīs, i baile -- tai stuosts beidzās ni ar kū!...
Izskaņ vīna ūtra vacūs ļaužu gudreiba, kai: "Kur da 20 nava skaists, da 30 nava stipris in speeceigs, da 40 nava gudris, da 50 nava bogoats, tis nikod par toadu nepārsaveerss."

Iz vysa saistūšuokuo tī ruodīs tulkuojuma volūda -- tok augšlatvīšu rokstu tradicejā ir itys tulkuojums, koč i na latgaliski! Dasaīs papieteit vēļ!

Pi studentu



Ar lītaunīku studeņtim (sovejim i nu cytu zemu sabraukušajim -- lekcejis pasūleitys breivam apmekliejumam) teikomēs iz cytys nedelis. Pi jūs laižu apgrūzeibā sovu divpuseigū lopu, taiseitu latgalīšu volūdys nūdarbeibom 11. novembra krastmalī 2010. goda 4. majā. Tūlaik tykom praseiti nūvadeit pīcys latgalīšu volūdys stuņdis t. s. Latgolys sektorā. Saguoja breineigi -- kai vysod, kod dora nu sirds i kūpā ar lobim ļaudim (paleidzēja folklorys kūpa „Saime” i Latgolys Studentu centra aktivisti). Lopa deļ daleišonys beja puordūmuota jau tūlaik, niule tik drupeiti daglaudu. Veritēs zamuok! Nazy iz cik vaicuojumu zynuotumet atsaceit par reizi?... Raugom? Raugom!

(Padaleišonys lopa suocās  ar nazcik svareiguokūs lītu, viesturis faktu atguodynuojumu, puorīmam iz nalela obeju latvīšu rokstu tradiceju saleidzynuošonys vyngrynuojuma, a tūlaik -- vaļa fantazejai, kam vystik juoatsasper iz zynuošonys!)

------------------
letgaļi jeb latgaļilatviešilatgalieši (inflantieši, vitebskieši)
1629 — 1772 — 1802 — 1861 — 18651904 1917
ticība katoļu; personvārdi, vietu nosaukumi, iespieddarbi latgaliski

„Indriķa hronika(1993, 84) 1206. g. min Lethos, qui proprie dicuntur Lethigalli letus, kas īsteni saucas letgaļi

1629 — pēc Altmarkas pamiera izveidojas t. s. zviedru Vidzeme un poļu Vidzeme resp. Latgale jeb Inflantija (< Inflanty Polskie), kas paliek Žečpospolitas (< Rzecz pospolita) sastāvā    
1772 — pēc Polijas pirmās dalīšanas Latgale tiek pievienota Krievijai, 1802. g. tā kļūst par Krievijas impērijas Vitebskas guberņas daļu, dzimtbūšana atcelta 1861. g. (Kurzemē 1817. g., Vidzemē 1819. g.)
18651904 Latgalē (līdzīgi kā Lietuvā) valda drukas aizliegums latīņu burtiem
• 1917 Latgales apvienošanās kongress ar pārējiem Latvijas novadiem (Rēzeknē 26.–27. aprīlī pēc v. st.). Kongresa rezolūcija: „Mes, Latgolas latwiši, apsawinōdami ar Kurzemes un Widzemes latwišim, paturēsim sovu pošwaļdibu, pylnu pošnuteikšonas tiseibu wolūdas, ticeibas, baznicas, školu un saimestibas, kai ari zemes waicojumā, baznicas darišonōs piwinojut pi Latgolas Kurzemes un Wydzemes katoļus. (Bukšs, 1976, 361)
• Kopš 2000. g. 1. sept. „Valsts valodas likuma 3. panta 4. punkts nosaka: „Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību

• Latgaliešu pareizrakstības jautājumu kārtošana: 1903, 1908, 1918, 1921, 1923, 1927–1928, 2003–2007, 2013
• Latgaliešu (normatīvās) gramatikas: 1817, 1853, 1908, 1933 (1990, 2013), 1973, 2003; vārdnīcas: 1858, 1933, 1973
• Pirmā līdz mūsdienām saglabājusies latgaliešu grāmata „Evangelia toto anno.. izdota 1753. g. Viļņā


Latgaliešu alfabēts, skaņas un burti
Latviešu literārajā valodā – latgaliski
Skaņas, ko nerunā citi latvieši
labs – lobs; mazs, darbs, vakars, karsta vasara
māsa – muosa, brālis – bruoļs; vārds, kājās, bārt
krējums – kriejums, vējš – viejs; skrējējs, pēc
vecs [ȩ] – vacs; ezers, vesels, melns kā velns
tēvs [] – tāvs; dēls, bērns, bērzs, vētra, vēls
vīrs – veirs; trīs, dzīvs, dzīvība, brīvs, brīvība
kūla – kiula; jūgt, gūt; ūdens – iudiņs, kūlis – kiuļs
mūsu – myusu; būt, šūt, pūst, krūmi, dūmi
ieva – īva; piens, siens, tieva, sieva, iet, skriet
oga – ūga, ozols – ūzuls; ola, sols, dot, kost, josta
Latgalieši raksta divskani uo agrākā ō vai o vietā!
• ciets i [y], sal.: miza – myza; sylts, dzylna, pyrmais;
pylna vylna, vysys vystys, cyts zyrgs
• plati priekšēji patskaņi e [ä] un ē [ǟ], sal.: mēle – mēle;
saule, zeme, muote; nest, vest, mest; dzēst, plēst, tēst; mozeņa muoseņa; mes vēļ te ‘šeit’

• mīksti līdzskaņi, kas rakstos paliek neapzīmēti: runuot [-t]
(< runuoti), mozguot; nest [näst], speidēt [speidǟt]
ķ un ģ (kaķis, zāģis) vietā tiek runāts k [k] un g [g] (kakis, zuogis) vai č un (kačs, zuodžs)

Latgalieši neraksta -ļi un -ņi (sal. brāļi – bruoli, suņi – suni)!

Pārskaņa (latg. puorsaskaņuošona)
a : e azars ezereņš; vadakla – vedekleņa; mads – medeņš; malns – meļniškys, meļneits, Meļne (govs vārds)
ā : ie — bārns – bierneņš, pabierņs; bārzs – bierzeņš, Pabierzs; dāls – dieleņš, padieļs, vīndieļs
o : a — vosora – vasareņa; vonogs – vanadzeņš; sorkons sarkanis ‘rīta un vakara blāzma’, Sarkaņi, Sarkaņs
y : i — syls – sileņš; vylks – viļceņš; smylga – smiļdzeņa; sylts - siļteņš

No personvārdu vēstures
Kazimirs, Nikodems, Valerija; Barnaba, Tekļa, Onupris; Mase un Zose, Daduļs un Taņcs.
Kāpēc latgalieši saviem bērniem neizvēlas vārdus Klāvs un Ģirts? Kāpēc mums ir gan Logins, gan Loginovs?

No vietu nosaukumu vēstures
Vai zinām, kā ir radusies Zilupe un Kūkas? Vai saprotam, kas ir Jurāni un Ignatāni? Bet Barkava un Malnava? Kāpēc Sivers nav Sīvers un kas īsti dzīvo Trupos un Muļķos? Kāpēc Seiļiem būtu/nebūtu jādzīvo Sīļos vai Sīļukalnā, bet Žogotai Žagatās vai Žagatavā?

• Diriģente Terēze Broka šīs rindas ir uzrakstījusi latgaliski. Vai to varam arī mēs? Raugām!
„Aiz ezera augsti kalni”
Atskan mīļa tev un man,
Mūsu dziesma, brālīt, māsiņ,
Māras zemītei lai skan!

Lasām latgaliešu tautasdziesmas (latg. Skaitom latgalīšu tautysdzīsmis)

Iudrys babru izlomova
Kleivajom kuojeņom;
Ka tev beja taisnys kuojis,
Kam pa laipys nalaipoj?
Gudra, gudra uobeļneica,
Nalaiž zīdu migleņā;
Vēļ gudruoka meitu muote,
Nalaiž meitu cīmeņā.
Dūd, mameņ, kur dūdama,
Nadūd mani aiz kaļveiša:
Treis dīnenis saraudovu,
Kaļva drēbis valādama.

Vai tu jau zini, ka latvieši kurmi sauc arī par kūrmuli, stārķi par žuguri, zvirbuli par žeiguru, pūci par palādu, strautiņu par ryuceiti, saulstaru par spaitu, zilās vizbulītes par žybacteņom vai speidaceitem, ūdensrozi par laičini vai laiksni, rudzupuķi par naktineicu?
Kuri latvieši alu brūvē, kuri dara, kuri malku zāģē, kuri — griež? Kuri latvieši strādā, kuri darbu dara, kuri — dzīvo?

No latviešu leksikas pūralādes vai skreines
lāde < viduslejasvācu lade
skreine < baltkrievu скрыня, krievu izlokšņu скрыня vai poļu skrzynia   

Vieniem latviešiem viens aizguvums, otriem cits: pankūkablīns, ķirsisvīšne, bumbieregruša, kleitasukne, ērģeles un ērģelnieksvarganis un varganists

Vieniem latviešiem viens mantots vārds, otriem cits: ritenisskrytuļs, dzirnavaspatmalis, galotneviersyune, nāktatīt, putraimiozbors, apkārtneapleicīne, peldētiesmauduotīs, rakumsbadums, vienmēr vysod

Vieniem latviešiem mantots vārds, otriem aizgūts: meitamārga, sliņķisnatiklis, ļotidyžan, cīši,
brokastis reitiškys, smēdekaļve, melodijabolss, un (< und < unde) – i (< ir)

Ko īsti domā latgalietis,
kad saka, ka gaļa ir zaļa un arī olas ir zaļas; kad apgalvo, ka klētī ir arodi; kad stāsta, ka sniegs jau visur ir nolaidies; kad jautā, cik kalpiņu vajag cimdam; kad aicina patēmēt, kas darās aiz loga, kad sauc kādu kaitēt? Un ko tad, kad pavēstī, ka viņa līgava ir morgā?

Vai zinām, ko nozīmē
latgaliešu vārdi susātivs, skaline, dzeļvērte, pasaiņs, leigačys? Un kas ir stuņdinīks, madaunīks, sviļpaunīks? Un ko nozīmē latgaliešu jaunvārdi kuļdinīks, seikšaļtenis, seikdalis?

Dziedam latgaliešu tautasdziesmas!
-------------------------

Vēļ asmu sataisejuse prezentaceju par latgalīšu gruomatnīceibys svareigim olūtim, tai reizē varim puorskrīt i latgalīšu tekstu grafiskajom sistemom. I par Kainu ar Abeļu (1805; pareizuok byutu Abeli, tik gruomotā tai nabeja raksteits) paskaitom, i par lītūni (1850) pasasmejam, i par ganeņu syurdīneiti (1860) pabādojam, i bārnu puorsoku ap gaileiti ar visteņu (1891) atguodā atsaucam. Beiguos pat Emilejis Kalvānis dzejūli „Zīmyssvātku vokorā” (2003), puortaiseitu dzejūlī ar aizdavumu, kūpeigim spākim īveicam. Sevkura volūda ir breineiga ar sovim lykumim!

„Mada maize” cīma dīnom Viļņā ir myusu Sibira ekspediceju dokumentaluo filmeņa (operators Daiņs Juraga) ar tīnīnis vysaidu izlūkšņu runuotuoju stuostenim.

Obejis „pusis” škirās ar pīzynumu, ka suoktajam vajag turpynuojuma. Labi!

A kam ituo vysa te? Da tam, kab ūtra ritiņa nagudruot, kod vīns jau pi pakša stuov! Itū vysu šai voi tai var „apaudzēt” i likt lītā stuņdēs.   

„Miško gyvūnai” – meža zviereiši



Atbraukšonys dīnā nūdarbeibu nav, īmu staiguotu. Vajag nūsapierkt koč kuo padzert (rūka nasaceļ taiseit vaļā vīsneicys sūleituos minerala iudiņa buteleitis par 16 litim, i eistyn! -- veikalā nūpierku leluoku i par napylnim 2 litim), cukra pi atsavastuos kofejis (spirale ir leidza i dasasprausšonai paīt, cik labi!), da i par duovaneņom sietinīkim var pi reizis paguoduot. Gruomatneicā acīs īkreit jauki kalendareiši ar zyrgim, kurī skrīn uorā nu iudiņa, krēpis pakrateidami, -- tik dzeivs ir tys attāls. Sprīžu, ka byutu gona lobs „uorzemu” suvenirs „Sovvaļnīkim” (asam praseiti iz jūs pīcu godu jubilejis) i pīsalosu vairumā. Pamonu i kruosainū cītūs gruomateņu sereju, kas suokta Kauņā. Deļ „skaiteišonys” mozim bārnim, a mums niule Rihardeņš taida vacuma. Izalosu par meža zviereišim, nūgrūzeidama golvu par datorgrafiku -- meža cyuka kai puskumeļa, škierzlots cīš paīt iz čyuskys (ci ūtraiži), sovaids ir styrnys graciozums, uopša ni pazeit i tt. Datoru laikmats!... Vēļ piec breiža apsakeru, ka tys tok breineigs temats katedrys seminaram -- tik taisnys baltu (i slavu) volūdu paralelis, tik vīlys puorsprīsšonai ap itū leksikys grupu, ka nanūsaprīcuot!! Tai i padoru. Pasaverit!  

     Olūts: Noriu pažinti. Miško gyvūnai (Kaunas, 2013)
Lt
Lv
Lg
VILKAS
VILKS
VYLKS
LAPĖ
LAPSA
LOPSA
MEŠKA (? LOKYS)
LĀCIS
LUOCS [-C´S´] (Str. lōcs; lg grāmatizdevējs Vl. Lōcis)
BARSUKAS
(? OPŠRUS)
ĀPSIS
UOPSS [-S´S´] [? -P´S´S´] (dial. barsjuks; kr. барсук)
EŽYS
EZIS
EZS [-Z´S´] (Str. ezis)
PELĖ
PELE
PELE [PELE]
BRIEDIS
ALNIS
BRĪDS [-D´S´] (Str. brīds; sar. loss [s´s´]; Alnis <
Losevs; ziemeļbrieži...)
STIRNA
(? LAUKINĖ OŽKA)
STIRNA
STYRNA (? // MEŽA KOZA; dial. stierna, Stiernīne)
KIŠKIS (? ZUIKIS)
ZAĶIS
ZAČS (// ZAKIS) (Str. začs (zakis), zakis)
VOVERĖ
VĀVERE
VUOVERE (Str. vōvere)
STUMBRAS
SUMBRS
SUMBRYS (? // SUMBRIS; dzīvo Papes rezervātā)
ŠERNAS
MEŽACŪKA
MEŽA CYUKA (v. Wildschwein)
GYVATĖ
ČŪSKA
ČYUSKA (? // TUORPS; dial. čyvuška u. c.)
DRIEŽAS
ĶIRZAKA (dial. šķirgata u. c.)
ŠKIERZLOTS (Str. škērzlots; dial. škierzlats)
UODAS
ODS
ŪDS
SKRUZDĖLĖ
SKUDRA
SKUDRA (Str. skudre, skudreite)
LŪŠIS
LŪSIS
LYUSS [-S´S´] (Str. lyuss) 
ŠEŠKAS
SESKS
SASKYS (Str. sasks; dial. saska)
VORAS
ZIRNEKLIS
? ZIERNYUKLIS (Str. zērnyuklis, dzērnyuklis, dial. dziernyukss [s´s´], dziernyukšs)
SRAIGĖ
GLIEMEZIS
GLĪMIEZS [-Z´S´] (Str. glīmēzis, gīmaslys)
GENYS
DZENIS
DZEŅS [-N´S´ resp. -ŅS´] (Str. dzeņs)
PELĖDA
PŪCE
PALĀDA (Str. palāda, pelēdeņa; pyuce, pyuceite)
GEGUTĖ
DZEGUZE
? DZAGIUZE (Str. dzaguze, dial. zagiuze)
ERELIS
ĒRGLIS
IERGLIS (Str. ērglis; dial. erieļs, Erieli)