Drupeiti nu vakardīnys.
Izaveram vakar otkon "Skreineitis" burtu daļu par obejim. Jurs rauga restaurēt 02.12. pīzeimu saturu par tim voi cytim lobuojumim, es "atruodu", kū puorsprīžamu asmu pamanejuse atsyuteitajā lobuotajā variantā. Kod jis jau nūguojs paceli, sevī vēļ nūsasmeju -- jau kurū reizi dorom kūpā, a tai i naasam pa eistam "sasaplāsuši". (Preteji projekta vadeituojis pījāmumam a priori: "Un Jūs būtu ieklausījusies?" Dūmoju niule, ka varbyut taišni deļ taida īdūmuota "mīra" iz 02.12. apsprīdis natyku saukta, -- kū dreižuok kas nūgryužams, kū mozuok kurs "kosuos kluot", tū "lobuok", -- cik ta myusu dīnuos latgaliski vairs roksta, cik ta daudzim palykušuos naskaidreibys suop!? Ka pats napraktizej, nu molys nagludumi na cīš redzīs. Ryugtums nasabeidz (kas, saprūtams, nav labi) -- tys ir pyrmais nūpītnais dorbs, pi kuruo obejis sasateikam, a jau "viersa" sprīdums gotovs!...)
Jurs Cybuļs ir zīmeļlatgalīts, Lideja Leikuma -- dīnvydlatgalīte, tys ļaun jim operativi puorbaudeit pījāmumus par tuo voi cyta vuorda (ci formys) lītuojumu. I nazkai "nasasapliešam" sprīzdami. Ni tod, kod "kosomēs", saceisim, par etnonimu izpratni, ni tod, kod myusu izlūksnēs nasakreit i "Skreineitis" koņteksti: pi jūs ir "māma", pi myusu "mama", pi jūs "lein", pi myusu "līn" i tml. Vēļ kas svareigi -- ni pi vīna, ni pi ūtra nasoka, par pīmāru, Leldīne, a "Skreineitē" itū vuordu vīnpruoteibā rokstom taišni itaidā formā!...
Ni saskaiteit lītu, kas volūdā ir svareiguokys par atseviškom nasakriteibom izlūksnēs! Niule: Strodam -- Viļheļms, piec 02.12 -- Vilheļms; Strodam tafele, piec 02.12 -- tāfele, Strodam -- abāds, piec 02.12. -- abāda. A parkū taišni tai, a na cytaiži?!... Te jau -- i personu vuordu pareizraksteiba, i svešvuordu pareizraksteiba, i, saprūtams, naskaitomu cytu vuordu pareizraksteiba, kod jūs formys Latgolys izlūksnēs atsaškir. Te -- i fonetika, i morfologeja, i leksika: volūdā vyss ir sistemā! Sistemu kuortuot, izkūpt ir volūdnīka aizdavums, i tikai taida var byut runa!... Na "izmīgt" koč kū tam voi cytam par lobu, a, cik na cīši varams, īvāruot sistemu!
Kavejomēs pi vaicuojuma par apvyda vuordim: vīni pyrmūdīnis apsprīdē pīzeiti par dereigim deļ vuiceišonys bārnim, cyti -- par nadereigim. A voi vysūs gadīņūs vaicuojumi apsavārti vīnaiži "bezpartejiski"?... Laikam jau "vaine" vystik ir "buobuos" (kai byutu sacejs myusu naaizmierstamais i volūdys lītuos tik gudrais Ontuons Breidaks, pi vuorda "buobys" vēļ i epitetu dalykdams...)!
Byutu sovaiži, ka Rītum- (pa vacam -- Vokoru) i Dīnvydlatgolys bārni školā dazynuotu tik par gostu i gašku (taipat gasteišonu), ka jūs sātuos runoj par vīsim i cīmuošonu!... Byutu sovaiži, ka jim vacaistāvs tyktu pīmynāts tik ar vuordu "dāds" ("dādu" apsprīdē pījāmuši par reizi, bez kaidu puorrunu, koč Rītum- i Dīnvydlatgolā jis bārnim byutu "gruomotu vuords" (saceisim, izdzierstu jū pyrmūreiz, vuicūtīs Fraņča Kempa atdzejuojumu "Dāds i buoba"). Pīmynātajā arealā taipat nabyutu korekti, ka vītejuo izkasiņa (izkasiņs 'sakasnis') vītā školuotuojs klasē runuotu tik par sakasni (koč latgalīšu dzejā itys vuords ir bīži, tai ka juovuica jis byutu vysleidza!). Gols golā -- voi na sovaiži, ka "Skreineitis" apvyda vuords "čūčys" 'urskulī savilktas lūpas' (pi burta "č") teik tai vīnkuorši jimts i puormeits pret cytu apvyda vuordu "čaukste" 'mīksta kāpostgalviņa'? Voi pa tam, ka čauksti itaidā nūzeimē i Vydzemē pazeist?
Sadolom "lūmys" deļ tuoluokuo -- LL izraksteis "Skreineitis" "gryutumus" deļ Latgalīšu rokstu volūdys komisejis sēdis, a Jurs vērsīs pakaļ, kas i kai teik zeimāts deļ ituos gruomotys. "Breinumu" gona vysur!...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru