Naejte da manim šudiņ -- mani nabyus: braucu da sātai! (I itū es niule Izvolta ļaužu volūdā saraksteišu, na latgalīšu rokstu ci literarajā. Ar kū obejis (pi myusu saceitu -- abadiv) atsaškir -- voi daudzi redzit? Ot, tur jau tei līta, ka nicik nav tai, ka "viņi jau katrs savādāk runā" ci "viņi jau paši viens otru nesaprot"!... A seiku atškireibu -- papylnam. Svīdit, kai gribit, tik juos iz vysu lobuok redz volūdnīks!)
Braucu da mamukam -- savai 88 godi vacajai muotei, kurei bez mani vēļ i trejim dālim dzeiveibu davuse... Voi tei na laime, ka savūs lelajūs godūs vari nūbraukt da savai muotei -- mamai, mamukam, kurei vēļ dzeiva, kurei vēļ staigoj (koč i iz diveju vāzdu atsasprīzdama), kurei vēļ pylna pruota. Kotrā tikšonuos reizē mamuks kū naviņ taidu pastuosta, kuo da šam nabeju zynovuse, kimā da šam nabeju īsaklausejuse (niule jei koč kū stuosta jau vysu laiku, stuosta vīnu i tū pošu, kai jau i vacs...). A cik boguota bejuse jūs dzeive, koč i biedeiga, cik goreiguma jimā -- itamā tik goda pusūtra školā guojušajā buobeņā (beja saimē vacuokuo -- vajadzēja sātā dorbs dareit)!... Vuiceitīs i vuiceitīs nu juos, klauseitīs i klauseitīs taidūs!... (Tu, kas viers myusu (ka esi), lyudzams, padori tai (ka vari), kab tai vēļ garai, garai byutu! I -- paļdis Tev!...)
Nu vysu četru mamukam tik div asam palykuši -- es i videjais bruoļs. I vacuokais bruoļs, i jaunuokais jau Izvolta kopūs. I es iz tīni grybātum, kod ceļš byus golā!... (Es -- tei nazkod mozuo, malnuo meitineite, kurei "kai čygoņceņa" -- smiejīs krystāvs Juļuss, bārna kristeitu laizdamīs. Es, kam vuordu nazkod izlaseja Pokuļu baba. Es, es tei, kurei divskaņa "uo" latgalīšu raksteibā ar divejim burtim grib!...)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru