Cepli, cepli!...

[Itū raksteju, sādādama ryndā pi zūbu doktera. Ūtardīnis pavakarē. Piec raušonys -- na da škārsteikla...]

Otkon apstaigoju Dzircīma īlys kabinetus... Siežu pi vīnu duru, pasauc, siežu pi ūtru -- īsauc. Vysā namaineiga nūsadorbuošona, aizavylkuse godu pīcu garumā... Ruodīs, reizi jau izlaižu vysu sovu „līkū” naudu par zūbim, tok nā -- t. s. iņlejis aplyuza tei piec tuos... Niu vysi poņceja-pilata guojīni juoizstaigoj nu jauna. Kas par dzeivis „prīcu”, sādādamam ryndā iz raušonys, zyna kotrys, kurs tū pīdzeivovs. Jau kuo na aizmiersta realitate -- rynda, tik Dzircīma klinikā jei ir namaineigi dzeiva. Nikuo dareit -- kai tī zūbi mutē pasaruodeja, tai jī pamozeņom i nūīt -- ar leluoku suopi ci mozuoku... Na maņ vīnai, cytim taipat, koč mozs tys mīrynuojums, kod taisuos raut tovejūs...  

Siežu stuņdi, siežu ūtru. Jau Dairys dorbs seņ puorskaiteits, sastreipuots, jau vysys tyvuokuo laika nūtikšonys pruotā puorcyluotys. Žāļ, ka nikaidys gruomotys napasajiemu! Ni bailis, ni satraukuma -- na pyrmuo reize ar peipi iz jumta... (Niupat puorguojušajūs „Vuolyudzānūs” vīns puika izvarātuojūs tyka, skaiteidams latgalīšu klasiskū F. Trasuna fabulu „Zeps un peipe”... I dūmoj taiduos reizēs: cik seikstys vystik tuos steivuos vacūs rokstu stihiskuos normys! Vēļ i niule nu jūs mīra nav: navar tok školuotuojs vuiceit bārnam saikļa „i”, ka autoram raksteits „un”, koč taida „un” breivā runā nivīns latgalīts ni Trasuna laikā saceja, ni tagad soka!...) Saukuma gaideidama, eisynoju laiku puordūmuos. Īt pruotā vysaidi gadīni, nūtikšonys, anekdoti. Saceisim, par Juoneiti, kurū muote statejuse vuiceitīs par zūbu dokteri -- šī labi peļnejūts. Kod kaiminīnis (pi myusu saceja kaimiņs, kaiminīne, a sābrūs varēja byut tī, kurī turēja kūpeigys bits voi kū leidzeigu, -- kai mes ar Valainim nazkod) apsavaicovušys piec laiceņa, izaruodeja, ka Juoneits par ocu dokteri vuicuos. Parkū tai? Da kāžnam cylvākam treisdesmit divi zūbi asūt, a acs -- tik divejis!... Nu -- voi na gudra buoba Juoneiša muote?...

Tai ir, treisdesmit divi, i tī poši par dzeivi leluokai daļai ļaužu na reizi nūsamaina -- bārnam paprīšku izakaļ pīna zūbi, tūlaik aug eistī. A tī -- ratajam nūsatur vysi vasali cylvāka myuža garumā. Nazkod mums mozim vuiceja taidu izkrytušū pīna zūbu par kapturi (pi myusu -- kopturi) iz cepļa svīst, saucūt: „Cepli, cepli, še tev kaula zūbs, dūd maņ dzeļža zūbu!...” (Vāluok, jau piec školys, kod beju „izguojuse ļaudīs”, dazynovu, ka cyti cepli par kruosni sauc -- krāsns. Mums kruosne beja tei, kas piertī voi kur naviņ teiruma molā. Jūceigi ruodejuos ar tū čyuļu samaineitū cepli i kruosni...) A mozūtnē ticējom, ka izkrytušuo vītā izaugs stypruoks -- kai nu dzeļža. Dīvamžāļ munejī par „dzeļža” naizauga, tai niu ar vysaidim dzeļzeišim da plastmasom jūs vītā juosaboksta... Vēļ pasasmeju par tautys teicīni „Jau kurī zūbi puorāsti!...” -- tai niu i par sevi varu saceit.  

Ak, sauc mani vydā... Īmu!

P. S. Dzeiva viņ asmu. Izruove viersejūs treis, a studeņti iz reita, dūmojams, pat nasaprota, pa kam jūs vuiceituoja tik pylna iz mutis -- tyukšs par reizi napuorīt. Kod cytys dīnys vokorā itū vysu stuostu Maruteņai, jei pretim pasvīž jaunu anekdotu. Bejs tai, ka da zūbu doktera sovu ap 80 godu vacū muoti atveds dāls, a tei vysys ambulaņcis ustobys pīklīguse: „A, ļauteni meilī, byunit tik gudri i izraunit vysus zūbus, cikom vēļ poši jauni!...” Nui, juos vacumā (ka dadzeivuošu) par raušonu golva maņ vairs nasuopēs...   

Leldīnis svieteiba...

20.04.2014. Pi myusu šudiņ svātdīne. Lela svātdīne -- Leldīne! (Pi myusu saceja -- Lieļdine, byutu pat „pa Strodam”, tik nazkod ar Annu Stafecku izavērem pa vysaidim ZA materialim, "saskaitūt", ka saceit i raksteit Leldīne deļ viersizlūkšņu formys latgalīšim byutu iz vysa korektuok...)
Asmu sātā. Sātā asam daudzi -- sabraukušys Pītereiša meitys, i Doņuka bārni vysi pa sātu. Daudzi myusu niule -- Leikumu: kotram bruoļam pa treis, kūpā seši. Treis puikys i treis meitinis. Ka seši jī mums, vysi muni draugi agruok zynova... Tys beja naraksteits lykums, kū jēme vārā cīmā braucieji da mani iz Reigu voi da myusu iz Geņgereišim -- vajag sešu, ka nā, -- tūlaik vysmoz dolomu duovaneņu, soldonumu: tik mums bārnu... Niu leli jī vysi, vēļ tik Reineits školāns. I jau divi mozmozbierneni ir, voi ta na prīca!? Tok jau byus vēļ, cīš grybātūs, kab daudzi, daudzi myusu byutu... I cytuos saimēs kab taipat! Kab ļaužu bolsi par teirumim, pļovom, mežim otkon skanātu... Kab vyss kai nazkod byutu, koč zynu, ka nikod „kai nazkod” byut vairs navar...

 

Jau svieteiba sagaideita i kūpā apāsta -- itūgod jū atnese Laura. Cytim godim guoja Agreits, kai jau i sātys „golvonais puiss”... Myusu tāvs nazkod dareja taipat, nese mums pasvieteituos ūlys, maizi, suoli, sīru, svīsta drupaneņu. Leldīne beja vīneiguo reize godā, kod iz bazneicu nūteikti guoja tāvs, na muote. Parkū tai, nazynu, tik pruotā palics, ka tai. Cīš jau mes juo atīšonys gaidejom, da tuo mums ēst nadeve. Tai vēļ i niule nu tuo laika palics -- ādam tūlaik, kod svieteiba atnasta...

Dolom i ādam svieteibu, reitiškojam, sytamēs ūlom. Munys kruosuotuos tymsai bryunys saguojušys, i rokstu „deļ pryšuma” (pi myusu skaists = pryšs, otkon germanisms!) iz jūs gona -- seipula (kū pi myusu par cibulim sauc) mizenis to tai daleip pi ūlys, to cytaiži, vardūt tok jūs nivīns cīši namaisa, tik olpom ar kūka puorneicu pacyloj. Laura kruosoj nu reita, čajā, jai saīt sovaiži zylgonpalākys (pi myusu saceitu -- siermenis). Vyspuor na švaki, koč puorpleisušuos ūlys boltonums īsakruosovs taids, ka ēst ituos ūlys nasagrib nivīnam... (Pi myusu saceja tik tai: boltonums i dzaltonums -- breineigi regulari lītvuordu atlasynuojumi, ka tai padūmuot!) Pasasmejam par „gordū” kruosu, mīreidami sevi, ka kimejis taidā ūlā (nu kruosys) vysleidza nav...

Stuostu bārnim, ka myusu mamuks ūlys nazkod vēļ salauzeitūs bārzu zareņūs (ar pyrmajom pavasara spūrgaleņom, pupurim) kruosova, tūlaik juos izguoja taidā dzaltonzaļgonā kruosā (mums jei ruodejuos nacīš skaista), cytureiz -- sīna smeļtī (taipat -- nacīš skaistys). Ūlu kruosuošonu Leldīnē labi pīmiņu vēļ nu vacuos sātys. Nu cepļa iz garu ukuotu mamuks vylka uorā dzeļža pūdus i lyka iz greidys atsadzysynuot. Najēme ūlu par reizi uorā nu pūdu -- kab kruosa īsakūstu! I gaidejom tāva nu bazneicys. Tūlaik ēdem vysi kūpā i sytomēs. Šyupelis (pi myusu nasaceja leigačys, beja šyupēlis) mums beja pyunē par bolku puorsvīsti grūži, kuramūs tāvs ītaiseja pagaru gaļdeņu, kab našļuktu uorā, kod šyupojamēs. Nikaidys lelys svīsšonuos myusu sātā napīmiņu, sorgova myusu, bārnu, pacīš, naaizmiersa dasavērt... (Svīsšonuos bejuse Saušu kolnā. Kod staigovom sienīs (pi myusu saceja -- grībūs), mamuks itū stuosteja i divejus kūkus, kurymūs vēļ škārskūka dastyprynuojumi redzējuos, ruodeja. Tai tī bejs juos jaunuos dīnuos, kas zeimoj -- godūs ap vaidim.)

I vēļ -- Pokuļu Monis (mamuka jaunuokuos muosys) cīš cīmā gaidejom: jei beja myusu bierneibys lelais gaišums... Jei da myusu atguoja vysod i pa kruosuotai ūlai vysod atnese -- taidu Leldīnē navarēja byut par daudz. (Piec pušdīņu da myusu saskrēja Augustīnis bārni -- Kaze ar Jozopu, Trūpa Edzjuks, Valaiņa Jurs, vēļ kurs nu kaimiņu -- bārnu apleicīnē beja daudz, i piec pušdīņu Leldīnē varēja jau cīmā īt, ka tāvs ar muoti palaide. Myusu to nacīš da solai laide, partū bārni guoja da myusu. Sytomēs ūlom ar jim, dasaguoja kod i vysys sovys cytam atdūt. Ka kurs byutu ar kūka ūlu staigovs deļ sisšonuos, napīmiņu. Ar styprom cacarkom to staigova, cytureiz ūlā beja cukra pīlīts, styprys beja i taidys.)
Vāluok Pokuļu Mone da myusu guoja jau kūpā ar veiru Jozopu (pi myusu nasoka Jezups, pi myusu ir Jozops), a jim leidza skrēja Jozopa „pasāgs” -- mozs, ryuzons suneits Bobiks. Bobiks stuovēja iz pakalis kuoju i „muocēja” peipēt (pi myusu saceja ar slavismu -- kureit). Ot, i pyrmais cyrks, kurū bejom vārušīs jau mozūtnē!... Sēdēja naaizmierstamais Bobiks taisnu mugoru, prīškys depeitis izsliejs, i „rauce” tū nalaimeigū, kai mamuks saceja, „topu” (mutē spraustū papirosu voi cygaretu) -- paklauseigi turēja jū iz atšīptuos zamejuos lyupys, skaidri ruodeidams, cik jei jam gādna, nu saiminīka klauseja.
Vāluok Monei ar Jozopu leidza guoja jau jūs Jureits, tai bruolim beja radīs vēļ vīns draugs. Jureiti juo muote sorgova, globova vēļ cīšuok par mums -- vairuok bārnu byut jai navarēja...

Svieteiba, lela Dīva svieteiba i reizē duorga duovona ir bārni. Kab vairuok jūs mums!...

(Dīvamžāļ myusu dīnu „draudzeibuos” bārni nadzymst... I peņsejis vacuma ļaudim, kaidi niu iz zemis palykuši pa leluokai daļai, jī, saprūtams, nadzymst...)

Saskaiteits, saraksteits...

Jau kurū reizi radzu, ka vysa padareit navar! Skrīņ koč iz nuošu kryzdams, dzeivoj, kab mīga nivīnā acī, būz koč nu vysa placa, tik vysleidza -- dīna ir gara tik, cik jei ir, a kluot dajimta nakts dora sluobonu cytai dīnai. I vyspuor -- cik viertej taida nadaguliešona, ka apsadareit vysleidza navar? Jau cik reižu dzierdāts, ka vajag maineit dzeivis veidu, kab mozuok nervu, tik na jau zam vacuma tū dareit!... Kai kam nūlykts, tai i byus, nav tī kuo daudz!

Beja atbraukuse Veronika, izaurinējom pa vysu „Skreineiti” -- nu vuoka da vuoka. Skaidrys, ka i jai ir daudzi kuo saceit, šū tū īsacejuši vēļ cyti školuotuoji. Patīseibā ir tai, ka iz ituos gruomatenis saguojušys vairuokys nasavīnojamys lītys. Brīsmeiguokais iz vysa ruodīs jaunuos tehnologejis ar jūs Copy Paste vareibu. Verīs i breinojīs, kai var kūrmuļa rokums izīt taids pats kai puikys roktuo / kostuo / bastuo dūbe. Par zyrgu, gūvu, vušku, cyuku kuojom i narunuosim -- na pa placam tys zeimātuojai, kurei eistu lauku napazeist. Cik nav Jurs materiala mekliejs i syutejs -- kai ba tekstu autoram tys byutu juodora!... Par vakardīnu i šūreitu zeimātuojai syutejumu sataiseju i es. Pīzeimis saguoja iz četru lopu i vēļ dalykums nu poziceju 20 -- vys jau  koč kū otkon sazeimēs lobuoku... Ka pasameklej, var i eistu gruobekli attālūs atrast, i sokumus, i peitini skalinis vītā... Pa atteiceigom gruomotom juopasakaš, pa aprokstim, pa karteņu arhivim. Saceisit -- daudzys lītys laukūs vairs nav dzeivys, deļtam varbyut navajag jūs i gruomotā? Nui, mierst ci jau nūmirs ir daudzi kas, tik voi mums smiertei leidza skrīt?! Turiešūs pretim, cik variešu, i zynu, ka naasmu vīneiguo taida! A jusšona par reizi lobuoka, koč i piec nalelys dasadareišonys. Ka „pūstā” aizlaistys Leldīnis nazkuruos breivuos dīnys, na bāda -- na pyrmuos juos taidys i na pādejuos...

Iz vokora autobusa napaspieju, tai gaidu Zanis (myusu pyrmuo mozbārna, niule jau lelys i garys meitys, gudrys meitys). Ir sūlejuse dabraukt i nūvest iz sātu (pi myusu saceitu -- da sātai). Ka jau Reigā sauleite pa zemis viersu staigoj, var padūmuot, kai labi ir sātā!...

Kab vysim mums tai i na tik itamā Leldīnē!!

Vystik -- dziervu zuoboki!

Sastdiņ beja latgalīšu volūdys ekspertu komisejis saīšona (a kam i sabraukšona -- saceisim, Sandra ar Veroniku taidūs reitūs ceļās sazyn ap cikim, kab laikā tikt Reigā...). Pamoz myusu beja, pa tam konceptuali svareigu vaicuojumu daudzi cyluot nasaguoja, nu vystik!

Paguojušajā sēdē iztureiguokī eksperti (ir pagryuši laseitīs sastdīnē, kod cytim breivs; na vīgli nūbyut iz vītys 4-5 stuņdis, kuramuos vysu laiku juodūmoj leidza, juoizasoka, juoatrūn pamatuojums tam voi cytam pījāmumam -- cik ta da šam par vysaidim myusu volūdys smolkumim dūmuots! -- i tml.) nūbolsova par divskaņa ie raksteišonu daudzskaitļa genitiva saknē (dzērve, a dziervu). Tik otkon sasagribēja pasakast / pasarakt dziļuok, kab sasprīdumu par korektu varātu pīzeit vysā pylnumā.

Dazynuotajā pasadaleišu, suocūt ar citiejumu. Latgalīšu ortografejis „Endzelins” Pīters Strods nazkod raksteja tai: „Bet ir vēļ vīna parōdeiba, kas ari ar videjō dialekta paleidzeibu nav nūsokoma, prūti, darbeibas vōrdim trešajā konjugacijā napabeigtajā pagōtnē 1-ajā un 2-ajā personā „ē” pōrsavērš par „ie”, pīm., cieļu, cieli, smieļu, smieli, kai ari substantivu daudzskaitļa genitivā saknes „ē” pōrsavērš par „ie”, pīm., spieļu, mieļu, dieļu u.t.t. Tai pat vōrdūs, kas pōrjimti nu videjō dialekta, plotais „ē” teik izrunōts kai „ie”, pīm., vēsture-viesture, vēstule-viestule u.t.t.”

Nu pīmynātūs treju poziceju smolkuok naapsavārta da šam stuoviejuse videjuo -- daudzskaitļa genitiva forma ē-calma lītvuordim, kurūs saknē ir -ē-. (Cyta storpā, Bieržpiļa dsk. G. formu dźiervu pīmiņ i „eistais” J. Endzelins -- Lgr 109.) Sastdīnē garuok diskutējom tik par „Skreineitei” aktualū vuordu dzērve, jau ūtrū reizi nūsprīzdami, ka raksteisim dziervu (zuoboki). Patīseibā taidu vuordu, kam saknē -ē-, ir vēļ. A kai nazy ar taidim cytim -- mainuos jim saknē patskaņs ar divskani ci nā?...

Par vareibu dsk. genitivā raksteit -ie- da šam tai tod nav sprīsts. Naseņ izguojušais „LVDA. Fonetika” (2013) šamā ziņā nikuo jauna nadūd -- atlantā kartāts tik vīnskaitļa nominativs (mēle, dzērve). Puorbaudūt piec izlūkšņu aprokstu, izaruodeja, ka nu „latgalīšu rokstu fonologiskuos sistemys pamata” areala dsk. G. formu dziervu soka Vuorkovā, Bieržpilī, Dvieseļdīna, bieru (nu bēris) ir Tiļžā, škieru, driebu, spieļu, miebeļu aizraksteits Gaigalovā, driebu, dzierviņu -- Varakļuonūs,  svieru -- Vydsmuižā (nu svēre). Ka labi pamaklātu, tok jau atrostu vēļ cytus vokalisma mainis gadīņus voi vuordus, kuramūs maiņa nūteik.

Jiemu i paskaiteju ē-calma vuordus, kuru saknē ir taids „ē”. Saraksteju komisejai. Saguoja padaudz: dēle, mēle, spēle, kēve/čēve, drēbis, bēris, svēre, gnēze, sprēdze, škēle, smēde, kēde, ēde (uodys slimeiba), sēde, plēve, slēpis, (dvēsele, vēdzele, mēbele), dzērve, šērve, cērme, pērle, mērce, ērce, kērne/čērne. Saprūtams, na vysi jī vīnaiži bīži voi vysur lītojami, taipat ē mainuos ar ie na vysūs. Tik ir i taidi vuordi, kuramūs dsk. genitivā -ie- soka pat tī, kuo izlūksnēs ir mēļu, dzērvu. Izīt, ka vīnūs vuordūs dsk. G. soka ar -ē-, cytūs -- ar -ie-. Tū pīzeist i myusu komisejis viļuonīte Iļze, i drycānīte Anna. A vyspuor sevkurs var jimt i puorbaudeit iz sevi, kai pi juo saceitu latgaliski, pīmāram, pērļu zvejnieks voi ērču encefalīts. I cytus nūsauktūs vuordus kai runuotu dsk. genitivā?

Pa tam, ka konsekveņču fonologiskuo pamatareala izlūksnēs nav, komiseja pyrmū rūku deve formom, par kurom jau nazkod ir izasacejs Pīters Strods, problemu saprozdams i par jū aizarunuodams, koč dziļuok jamā naleizdams. Niule pa īmeitū stidzeņu mozu ceļa gabaleņu tuoļuok asam paguojuši mes. Vēļ vaira -- tai dareit korekti saīt i pa tam, ka Stroda pīmynātūs leidzinīkus (cieļu, cieli, taipat viesture, viestule i tml.) ar ie rokstom jau nu 1992. g. „Lementara” laiku...

Vasali, vasali!...

Vasala, muos, -- tikū pabrauču garum Salaspiļa kopim, kur naseņ pametem Emileju Kalvāni...
Vasals, bruoļ, -- tikū puorbrauču Ikškilis Karmela kļaštora bazneicu, kuramā vakar atsavadejom nu Bronislava Sprydzāna...
Asmu ceļā iz tāva sātu, iz sovim Geņgereišim. Moz tuos pabyušonys prīcys datiks, nu koč iz pierti mamuku savoduosim -- Agreits sūla izkurynuot. Svātdīne šudiņ, nui, i pat gavieņa laiks, a kū lai dora, ka cytaiži nasaīt. Vys jau Jis atlaiss itūs patīseibā sadzeivis nīkus, ka nasagrākojam kai cīšuok... Sūma pīsalasejuse gryuta, suop suons nu nasenejuo kritīņa (var jau cyluotīs sazyn kai, tik vacums zūgās kluot napraseits...), tai iz staceju braucu ar takseiti. Izlaideiba, prūtams, nu lobuok tai nakai suopē mūceitīs ci jaunys kluot dabuot -- vēļ daudz spāka vajadzēs. Vēļ tāva sāta juoteirej, vēļ saiminīks tī iz kuoju juopastota, vēļ cytom atlaseitem juopaleidz... A par mamuku i runys nav. Kod braucu paceli, jei nikuo nasoka, tik verās, verās, a tei vieršonuos... I vēļ par pasi soka, ruoda, kuramā šupletkā palykta, ka gadīnī kas. Dūmoju sevī -- labi, ka maņ ir dorbs, i labi, ka juo maņ tik daudz!...

Ot, i Lelvuordei jau izbraucem cauri -- itei ir myusu pyrmuo „Lementara” radeišonuos vīta, tuo navar aizmierst. Beja ar mums te gudrī bruoli Grybusti, iz „Lementara” pyrmūs īsvieteibu beja i Bronislavs ar mozū Aijeņu, beja profesors Vitolds Valeiņs atbraucs i da pat reita viļcīņa ar mums palics, vysā kluot beja myusu meiluo, meiluo Ruta Bokāne, par kurū taipat sirds nūsuop vēļ i niule...

A vakar, koč i bieru dīnā, saguoja nagaidoma atsabreivuošona...

Palaist Bronislava pādejā ceļā beja daskriejuši i baļtinavīši -- „Palādas” brauce ar „Ontanu i Anni” iz Vangažim. Vysod prīca jūs satikt: poši gaiši i sovus spaiteņus bez apdūma i skūpeišonuos sejoj, kur tik pasaruoda. Lai vēļ garai jī tai (jī poši soka -- tuo) var -- vairuok gribēt te byutu grāks!... Mes, kai smejomēs, -- treis zvaigznis (Tekļa, Laura i LL) nu „Trešōs zvaigznis”, jiutamēs Bronislavu palaidušys, a da golda braukt navalk -- ļaužu beja daudz, kam līku klopotu pīdareigajim. Baļtinavīši vadynoj braukt iz Vangažim, i, kas zyna, ka laiks nabyutu tai cīši saplanavuots, varbyut i laistūs leidza. Sarunojam, ka pabrauksim ar jim kaidu gobolu, a jī lai myus izsādynoj iz kuruo leikuma, nu kurīnis vīgli Reigā atsagrīzt. Baļtinavīši tikpat dreiži sarunoj sovā maršrutā leikumu izlīkt, kab mums tyvuok tei Reiga. Tai i braucam -- i „Palādu” goņceitis izsvīžam par vīglom smiļtim Bronislavam, i cytu sovejūs naaizmierstam -- vasali, vasali! Imants vadynoj nūdzīduot div dzīsmis Bronislava pīmiņai (nazy parkū taišni div?), mudynoj Aigaru paspieļuot, a tuo garai navajag praseitīs. Tai izskaņ „Olūteņam” ar myusu Emilejis Kalvānis vuordim (soku, edz, kai izīt -- gribējot Bronislavu pīminēt, a saguoja, ka i Emileju pīminim! Tok jau Juo rūka tei otkon...), tūlaik Bierzeņa „Cārmyuška”, a beiguos -- Friča Buordys (Bārdas) „Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī”. Lobs, lobs baļtinavīšu repertuars, lobys, lobys jūs „palādys”!...

Vasali, vasali, vysi, kas sovejī!   

P.S. „Gudra”, „gudra” vys vēļ muna gaļveņa -- autobusā tok beja tys WiFi, tik -- ci es muoku dasaslēgt?!... Tai agrā svātdīnis reitā raksteitais pasaruoda te tik niule...     

Augšoncieliejs...

Dīvamžāļ 1. apreļa ziņa, ka mirs Bronislavs Sprydzāns, nabeja nikaids naīsadevs 1. apreļa jūks...
Niupat, 5. aprelī, skaistā, saulainā pavasara sastdīnē, myužeibys ceļā asam palaiduši jū -- Latvejis Radejis žurnalistu, latgaliskuo raidejuma „Latgolys Vuords” (koč na vysod jis tai oficiali saucēs) vadeituoju nu 1989. g. 2. apreļa (verūs sovā „Gruomotā školuotuojim”, 1993) da 2012. goda 11. oktobra (verūs „Lakugā”). Tys zeimoj, ka Bronislava Sprydzāna „Vuords” (suokuma raidejumi beja kūpā ar Inesi Pakluoni) myus ir prīcynovs i styprynovs vasalus 23 godus. Palaidem Bronislavu gaitā, nu kuruos naatsagrīž, -- piec sirsneiga svineiguo bieru dīvakolpuojuma, kurū vadeja Krystapiļa katuoļu draudzis bazneickungs Viktors Naglis jaunajā Karmela kļaštora bazneicā Ikškilē, aplykuši ar zīdim i vaiņukim Ikškilis Lozdukolna kopūs. Kai paspējom pamaneit, i tī pylns ar latgaliskim uzvuordim...

Ruodīs, cik ta seņ (2011. goda 5. februarī) Bronislavs placu pi placa ar sovu sirds cylvāku Birutu i bārnim stuovēja, vāluok sēdēja Rēzeknis kulturys nomā, pījimdams myusu apsveikumus caur latgaliski ospruoteigu i daudzveideigu koncerta programu. Kai dreiži vyss mainuos jau tai nagarajā cylvāka myužā!...

Iz „Trešōs zvaigznis” jubilejis šuogods 25. janvarī Bronislavs naatguoja, koč tyka praseits -- jam tamā dīnā beja jau sarunuots cytur. Paspēja pamest mums vēļ vīnu pastuošku -- Tekļa jū beja sazvanejuse nu tramvaja, suokdama runuot „vaļsts volūdā”, a Bronislavs pasasmiejs, ka voi ta Reigys latgalīšu bīdreibā vairs latgaliski narunojūt? Sacejuse, ka nu sabīdryskuo transporta zvona, a šys šai otkon, ka voi ta tī aizlīgts runuot latgaliski?... Nui, dzymtuo volūda jam beja meila i duorga, par jū Bronislavs stuovēja, kai muocādams i saprozdams. Patīseibā na vīnkuorši tys beja -- 80. godu beiguos pasajimt i vadeit kū nabejušu -- latgalisku pusstuņdi, kurei myusu mēlei beja īdūta vaļsts sabīdryskajūs sazinis leidzekļūs. Ok, i pasvaideits itys raidejums nu vīna Latvejis Radejis kanala iz cyta, mainūt i raidejuma laiku, -- skaniejs I, II i, gols golā, tik IV LR programā, kur latgaliskajam vuordam vīta „atsaroda” pi sveštautīšu... 

Paļdis Bronislava Birutai, ka jei nagrīze veira „pareizuokam” byut!... Pīmiņā na reize, kod Bronislavam pi rūkys drūsai sūļus lyka jūs mozuokuo meitine, taidi jī -- rūkrūkā i īsarūsuši: bārnam skaista sukneite ar boltom puszekeitem kuojuos, a Bronislavs sovā tradicionalajā biņdzjukā (ruodīs, tai juo dzymtajūs Nagļūs myusu pusis kuļuka sauktu), zam kuruo tik krakli mainejuos, -- atguoja i iz „Latgalīšu ābecis (lementara)” prezentacejis Lelvuordis školā niu jau tuolajā 1992. godā... Nu Bronislava mutis pa Latvejis Radeju varēja izdzierst par itū i naskaitomim cytim latgaliskim nūtykumim -- par vysu golvonū, kas Reigā, Latgolā, cytur Latvejā i pat pasaulī -- asam caur jū stuostejuši, pīmāram, par Sibira latgalīšim.

Leidza ar cytim Atmūdys nastajim spierdzynuojumim myus cēle i Sprydzāna raidejums. Ok, kai cēle, cīši cēle! I augši cēle!... Bieru dīvakolpuojumā nūskaņ Bronislavam veļteits apzeimuojums, par kurū, ruodīs, i dūmuodamam lobuoka naizdūmuot -- augšoncieliejs... Nui, Bronislavs beja eistyns latgaliskuo gora turātuojs, patīss latgaliskuo vuorda aizstuovs. Lai myužeiguo gaisma speid jam niule!  

Vīneigais Bronislava apbolvuojums ir 2010. godā sajimtais muola pykuceits -- latgalīšu kulturys goda bolva „Boņuks” par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturā...   

Vuicūs skaiteit...

Nā, nā, nikuo tam leidzeiga -- „Skreineitē”, jaunajā latgalīšu abeceitē, gruomotys pyrmuos dalis nūsaukums viestej napuorprūtami -- asam „pasadavuši”: byus -- Vuicūs laseit. Koč pošai tei laseišona vysupyrma ar ūgu, sieņu voi kaidu šupuļu, šakaļu laseišonu deļ pakuru saistuos, nikuo dareit -- bārni vuorda „skaiteit” ar nūzeimi ‘laseit (gruomotā)’ nasaprasšūt, napījimšūt... Tai mums raudzejuši īstuosteit ļauds, kas nu molys, tamā storpā i profesionali latgalīšu volūdnīki. Vys vēļ putojūs -- kai ba školuotuojs nikur vaira nastuovātu klasis prīškā, kai ba iz kaidu robotu školuos jau byutumem atsadavuši!... Tik -- cik garai var -- kuram naviņ vysleidza ir juopīsakuop. Taidu lītu, ap kū navīnaids pruots, „Skreineitē” ir papylnam. A tei -- tik bārnu pyrmmuoceibys gruomota, na kas monografisks... Cīš žāļ, ka latgalīšu volūdys problemvaicuojumūs aiziņteresātūs tikpat kai nav. Vysmoz tik garai nav, cikom napasaruoda kas konkrets. Ka pasaruoda, tūlaik to izagudrejam, izasprīdelejam!...
„Skreineitis” sakarā nu Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu apakškomisejis vadeituojis sajimts nūruodejums, ka saturu nūsokūt i autori, i konsuļtaņti -- byušūt tai, kai „obejis pusis” sokūšys! A ka obejis pusis dūmoj atškireigi?... Par autortīseibu lykumu ir dzierdāts, par kaidu konsuļtanttīseibu lykumu -- cikom kas, ruodīs, nā... Kam nazy itū vysu byutu zynuot?

Vakar Jurs atnas izdruku piec muokslineicys jaunūs lobuojumu. Daīt kluot prīca, ka škierzlots niu piec škierzlota izaver, skalineite -- piec skalineitis i tml. Oka niu ir ar svērti, i gūvs jau bez zvaneņa koklā i pat ar tesmini mīsys kruosā... Stilizaceja datorgrafikā ir naizbāgama byušona, pa tam, ruodīs, dreiži vīni i tī poši kūrmi / kūrmuli, vīni i tī poši vylki ar lopsom, taiseiti piec muļtiplikacejis kinu, pa Eiropys bārnu gruomotom staiguos... Iņtegraceja! Agenturā asūt smiejušīs par munu īsacejumu konkretā zeimiejumā rukobu (tai pi myusu izkapts rūktura sauc) iz izkapts kuota par milimetri treis „pasīt” zamuok, i saprūtu, ka tī smiejieji dzeivys izkapts nav acīs redziejuši, kur vēļ pļuovuši!... Ka rukobs nav pareizi īsīts, pļuoviejam tok eista eļne!! Siejiejs „Skreineitē” niule eistyn siej, na vairs byrdynoj sāklu voi svaida gryudus pa teirumu nu placa... Nui, nui, paceli īmūšys paruodeibys tuos -- taidi vacī lauku dorbi i lītys ap jim, tik kai bārnam juo seņču pasauli bez etnografisku realeju paruodeit?! I na jau iz poša arhaiskuo „Skreineitē” mīgts, dreiži redzēsit...

Palics tī vēļ vysaidu „seikumu”, pi kuo varātu (i patīseibā vajadzātu) „dasakaseit” i tagad, tik laika itai gruomotai vairs nav i naudys nivīns par kvalitatis ceļšonu kluot nadūdūt... Ak i vai! Nu labi, kai latgalīts soka, -- kas byus, tū i kristeisim, gols golā -- gona „Skreineitē” i lobu lītu!