Vuicūs skaiteit...

Nā, nā, nikuo tam leidzeiga -- „Skreineitē”, jaunajā latgalīšu abeceitē, gruomotys pyrmuos dalis nūsaukums viestej napuorprūtami -- asam „pasadavuši”: byus -- Vuicūs laseit. Koč pošai tei laseišona vysupyrma ar ūgu, sieņu voi kaidu šupuļu, šakaļu laseišonu deļ pakuru saistuos, nikuo dareit -- bārni vuorda „skaiteit” ar nūzeimi ‘laseit (gruomotā)’ nasaprasšūt, napījimšūt... Tai mums raudzejuši īstuosteit ļauds, kas nu molys, tamā storpā i profesionali latgalīšu volūdnīki. Vys vēļ putojūs -- kai ba školuotuojs nikur vaira nastuovātu klasis prīškā, kai ba iz kaidu robotu školuos jau byutumem atsadavuši!... Tik -- cik garai var -- kuram naviņ vysleidza ir juopīsakuop. Taidu lītu, ap kū navīnaids pruots, „Skreineitē” ir papylnam. A tei -- tik bārnu pyrmmuoceibys gruomota, na kas monografisks... Cīš žāļ, ka latgalīšu volūdys problemvaicuojumūs aiziņteresātūs tikpat kai nav. Vysmoz tik garai nav, cikom napasaruoda kas konkrets. Ka pasaruoda, tūlaik to izagudrejam, izasprīdelejam!...
„Skreineitis” sakarā nu Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu apakškomisejis vadeituojis sajimts nūruodejums, ka saturu nūsokūt i autori, i konsuļtaņti -- byušūt tai, kai „obejis pusis” sokūšys! A ka obejis pusis dūmoj atškireigi?... Par autortīseibu lykumu ir dzierdāts, par kaidu konsuļtanttīseibu lykumu -- cikom kas, ruodīs, nā... Kam nazy itū vysu byutu zynuot?

Vakar Jurs atnas izdruku piec muokslineicys jaunūs lobuojumu. Daīt kluot prīca, ka škierzlots niu piec škierzlota izaver, skalineite -- piec skalineitis i tml. Oka niu ir ar svērti, i gūvs jau bez zvaneņa koklā i pat ar tesmini mīsys kruosā... Stilizaceja datorgrafikā ir naizbāgama byušona, pa tam, ruodīs, dreiži vīni i tī poši kūrmi / kūrmuli, vīni i tī poši vylki ar lopsom, taiseiti piec muļtiplikacejis kinu, pa Eiropys bārnu gruomotom staiguos... Iņtegraceja! Agenturā asūt smiejušīs par munu īsacejumu konkretā zeimiejumā rukobu (tai pi myusu izkapts rūktura sauc) iz izkapts kuota par milimetri treis „pasīt” zamuok, i saprūtu, ka tī smiejieji dzeivys izkapts nav acīs redziejuši, kur vēļ pļuovuši!... Ka rukobs nav pareizi īsīts, pļuoviejam tok eista eļne!! Siejiejs „Skreineitē” niule eistyn siej, na vairs byrdynoj sāklu voi svaida gryudus pa teirumu nu placa... Nui, nui, paceli īmūšys paruodeibys tuos -- taidi vacī lauku dorbi i lītys ap jim, tik kai bārnam juo seņču pasauli bez etnografisku realeju paruodeit?! I na jau iz poša arhaiskuo „Skreineitē” mīgts, dreiži redzēsit...

Palics tī vēļ vysaidu „seikumu”, pi kuo varātu (i patīseibā vajadzātu) „dasakaseit” i tagad, tik laika itai gruomotai vairs nav i naudys nivīns par kvalitatis ceļšonu kluot nadūdūt... Ak i vai! Nu labi, kai latgalīts soka, -- kas byus, tū i kristeisim, gols golā -- gona „Skreineitē” i lobu lītu!