svētdiena, 2014. gada 30. marts

Kab sovim vuordim, skaņom, formom!

Otkon koč cik pasaklausu / apsaveru nadzierdātūs / naskaiteitūs latgaliskūs raidejumus / rokstus, kas niu vīgli atrūnami iņternetā (na švaks tys latgalīšu jaunvuords „škārsteiklys” iņterneta vītā, koč nacīš ticīs, ka jis paliks par vyspuorlītojamu: mūkuos i raidejuma „Kolnasāta” vadeituojs, raudzeidams jaunū vuordu izrunuot -- pīmiņ reizis treis i vysleidza tik formā šķārsteiklys...). Ar skumi juopīzeist, ka daudzim eterā latgaliski runojūšajim mēle pacīš matās, i na jau pa tam, ka dzymtuo izlūksne maiseitu!... Labi byutu, ka tai tik tim ļaudim, kurī atīt iz studeju pasaukti voi teik izvaicuoti kur naviņ ceļā. Patīseibā na mozuok „grākoj” myusu tai saucamī niu jau „profesionali”... A t. s. „Stroda raksteibys” aizstuovu sirds -- tok jau pa vacam -- par „naprašku volūdnīku” golvom guožās...

Cyts runuotuojs bāg nu palatalizaceju, koč vyspuoreigais latgalīšu volūdys izrunys lykums ir taids, ka i, ī, e, ē, ie, ei prīškā vysus leidzskaņus runojam meiksti, cyts aizmierst elementarū patīseibu, ka latgaliskā vuordā vysom skaņom juoskaņ latgaliski (ir Vylkaste, na Vilkaste). Runuot latgaliski nanūzeimoj puorlikt latvīšu literaruos volūdys skanis voi formys iz dzymtuos runys, nu ituo runuotuojim saīt tik sudroba (pareizi -- sudobra), īguviejs (pareizi -- īgiviejs, sajiemiejs), universitātis (pareizi -- universitatis), aprelim (pareizi -- apreļam). I sintaksē grākojam: latgaliski pareizi byutu saceit iz vīnys stuņdis, na iz vīnu stuņdi, nūsaskaņuot iz sportiskuos nūts (na -- iz sportiskū nūti), ka jau latgaliskuok nasavadās dūmu pasaceit, i tml. Na latgalīšu, a lītaunīku vuords ir gimine; latgalīšim ir pošim sovs -- saime. Lai gimini lītoj vasali cytu nūvodu latvīši, kas sovu saimi jau pagaisynovuši, mums nav juopuorjam jūs jaunynuojumi, kod pošim sovs monts vēļ pa rūkai! Nav juomaisa latgaliskuos formys ar latvīšu literaruos volūdys formom -- latgalīšim ir pasauļs, na pasaule, atslāgs, na atslāga, pāds, na pāda, rūbežs, na rūbeža. Vēļ nasaprūtamuoki ir taidi „profesionaļu” jaundarynuojumi kai ūtrymā, trešymā (pareizūs ūtrajā, trešajā vītā) voi taidys darbeibys vuordu atgrīziniskuos formys kai isadevēs (pareizi -- izadeve voi īsadeve), izsaruodīs (pareizi -- izaruoda), voi apstuokļa vuords tikpaš (pareizi -- tikpat). Eistyn -- diktorim voi iņterveju vadeituojim Amerykys atkluot vaira navajadzātu, ruodīs, vysa pasauļa geografiskī objekti jau ir zynomi, a bīžuok īsvīst aci latgalīšu gramatikuos -- ok, kai vajadzātu! Koč i dzeivojam laikmatā, kod „vysi gudri”, gramatiskū jaunradi lobuok pamest lobuokim volūdys gora sapratiejim -- volūdnīkim, literatim, -- tai mes sovai volūdai dareitumem vairuok loba...        

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru