Laiku pa laikam apsaveru „Lakugys”
materialus. Apsavieru i diveju meitiņu (kai saprūtu, -- latgalīšu) deļ reidzuonu
izlyktū slasteņu -- apvaicuošonu par latgalīšu vuordim. Dūma loba, i
realizaceja na slykta: labdabeigi vyss nūteik -- bez koč kaida nazynuotuoju voi nazynuošonys apsmīkļa. Tik
tai viņ i vajadzātu! A par vuordim, kurī juoījam itaidā apvaicuošonā, organizātuojim
byutu juopadūmoj garuok! Ka jimt piec vīndabeigu parametru, itūreiz tik „vuška” da „lizeika” byutu pīzeistamys par „lobom”...
Vuordu „muorks” ‘mārks’ vīgli
vajadzātu atpazeit vysleidza kuram latvīšam: te tik nalela fonetiska atškireiba
saknē. Vairuok maisa cyts „seikums” -- kab pareizi iz vaicuojuma atsaceit, vajag zynuot, kas tys taids -- muorks.
Na mīškuonim itū vuordu zynuot, ka i myusu dīnu laucinīki muorka acīs nav
redziejuši!... Ka muorki kur naviņ -- „pi babenis” -- vēļ ir, lynu jimūs seņ vairs
nivīns namārc (monot, kas pa kam te saīt: muorks -- mērcēt -- mierkt?),
partū itaidu iudiņa kruotivu bīži jau vīnkuorši par prūdim (koč šur tur -- par oporim,
cytuvīt -- par sāžovkom voi sāžolkom) sauc. Realeja nu paguojeibys, tai sokūt.
Vuorda „vuška” ‘aita’ naatminiešona
stateja īplaisuot puorlīceibai, ka vysmoz vīnu latgalīšu vuordu zyna vysi
latvīši. Ka kurs ir bejs iz izruodis „Latgola.lv”, tys ir redziejs, kai vuordu
„vuška” vīgli atmiņ leluokuo daļa ļaužu, kas zalē, a Reiga vystik na Rēzekne...
Kai vuords „lizeika” ‘karote’
saistuos ar verbu lyzguot ‘laizeit’, nazkod breineigi daruodeja
profesors Ontuons Breidaks, i, leidzeigu izzinis ceļu īdami, par lizeiku apvaicuošonys
gaitā dadūmova i nazkurī apvaicuotī.
Vuordu „sipisnīks” ‘biezpiens’,
sauktu i par sibisnīku i vēļ vysaiži cytaižuok, na vysi latgalīši poši
zyna, tys ir nu tai saucamūs apvyda vuordu, jū lītoj šaurā arealā. Austrumlatgolā
parostuoks ir vuords „tuorags” ar formu variaņtim, a Dīnvydrītumlatgolys
izlūkšņu „siļdeitais pīns” ‘biezpiens’ paīt nu bīzuo pīna dabuošonys
tehnologejis. Vēļ ir pameikstais, tik tys jau ir bīzais pīns, atjaukts
ar kriejumu, -- eists lauku gordums. Te vēļ der pasaceit, ka volūdneicai Brigitai Bušmanei ir vasala lela gruomota par nūsaukumim, kas saisteiti ar pīnu i pīna produktim, -- „Pīna vuordi” („Piena vārdi”. Rīga, 2007). Tī i sipisnīks ar sibisnīku, tī i pameikstais ar tatarvanu i vēļ vysaidi breinumi deļ 21. godu symta latvīša...
Apvyda vuords ir i „lepestnīks”
‘taurenis’, i jū, taipat kai īprīkšejū (sipisnīks), nu metodikys pusis jamūt,
taiduos apvaicuošonuos likt navajadzātu. Tys byutu apmāram tys pats, kai gribēt,
kab ļauds plotai zynuotu, saceisim, kas ir kūrzemnīku sizliņš ‘škierzlots’ voi
liblaba ‘tauriņs, piec Stroda -- tauriņš, koč itaidā formā tys ir čyulisms,
izlūksnēs -- lapatnīks, lepe(s)tnīks, lipiņs, metļuks i c.’. A vaicuot, kas ir kūrzemnīka rācenis ‘buļbe’ voi knausis
‘ūds’, byutu jau „gūdeigi”...
Vyspuor -- loba līta taida apvydu vuordu
izzynuošona!
22. marta vokorā, VEFa Kulturys
nomā sovu 25 godu jubileju nūsvieteja „Olūteņš” -- nazkodejais Reigys latgalīšu
bīdreibys „Trešō zvaigzne” ansamblis, niu VEFa Kulturys piļs Latgalīšu
sadzeivis dzīšmu ansamblis. Sovus bolsus pi saiminīku -- senioru grupu i iņdividualūs dzīduotuoju, deklamātuoju -- koncertā dalaide
i Latgolys studentu centra folklorys kūpa „Ceidari”. Saguoja vēļ skaneiguok par
seniorim. A, ļauds, kūpys nūsaukumu izdzierduši, otkon vaicovuos, kas tys taids? I
maņ pošai itys vuords nav dzeivs. Ka veromēs V. Lukaševiča vuordineiceņā, tī skaidruots tai: ceidari -- ‘koncentriski
apli iz iudiņa viersa’. Tok tūlaik jau i tys, kas mozūtnē solys (pi myusu nabeja vuorda dzeraune, sacejom -- sola) bārnu dareits, te varātu byut dūmuots
-- nazkod lasejom ploskonus akmisteņus, kab laidelēt pa iudiņa viersu. Jūs vajadzēja svīst tai, kab akmiņs „atsasystu” pret iudini (dasadūrtu iudiņa) i pasalāktu pa vairuok reižu. Kū taidu
apļu -- tys aiz tuo -- vairuok, tū svīdīņs lobuoks skaitejuos. Breineiga padareišona
deļ bārnu pavasarī...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru