Rūbōna...

A vui je, kas par nedeļu otkon saguojs!... Kai tautā soka, -- pylna par molys voi -- pylna kai acteņa. Kuo tik tuos septenis dīnys naījam sevī, ka tai padūmuot! Saceisim, itūnedeļ: semestra kasdīnys dorbs ar studeņtim (jau mieness kai jaunais semestris suocīs, ir jaunys akademiskuos grupys, pateikamu bārnu gona i niule -- prīca!; vakar sajimtuo pīmatuma, kam naasmu vaduse studentu iz Endzelina konfereņcis, par korektu pījimt navaru i napījamu...); vysaidu „planu kaļšona”, lītu saskaņuošona i dorbu dareišona ar kolegom, draugim, pazeistamim (na vīnai dīnai dzeivojam!); disertacejis (tai, ka pa vacam, niule jūs par promocejis dorbim sauc) aizstuoviešona par geografiskajim nūsaukumim (nūteik fakultatē, gribējuos tamā sēdē koč aci īsvīst -- i temats „sylts”, i „bārns” myusejais, cytaiži nu tuos apritis asmu „izšyupuota”; varātu padūmuot, ka piec 2009. g., kod Vītvuordu komiseju iz laika likvidēja, Latvejā pieški pulks jaunu zineigu ļaužu toponimikā beja saaudzs -- vys jau kod naviņ tiks zynoms, kas pa kam tī (komiseju atjaunojūt) beja i parkū „apīšona” nasabeidz: onomasti da šam ar „škirysku pīeju” nav bejuši slovoni...); kolegu klasiku tulkuotuos gruomotys prīškā stateišona (riezeknīši reikoj taidu pošu prezentaceju, tik na da jūs nedelis vydā patikt); dorbs ar Juri pi „Skreineitis” (nedelis suokumā jis vīns jamās ar „Lelvuorda” maketātuoju -- vierzuos, vierzuos koč cik i „Skreineite”; pīktdiņ pi juos pasadorbojam obeji); latgalīšu rokstu volūdys ekspertu komisejis sēde sastdīnē. Šudiņ -- vēļ „Trešōs zvaigznis” loba cylvāka apraudzeišona -- vaca jau myusu Emileja Astiča, nastypra... Par kotru pīmynātū „poziceju” varātu romanu pīraksteit, i smejūs sevī, ka labi beja vacajūs laikūs, kod aizjimtu ļaužu gaitys aizraksteja hronisti...

Gribējuos par Rūbōnu (= Daugovu) kaidu vuordu pasaceit. Koč i Rūbōna na Rubikona, Latvejai itei ups vysod bejuse cīš svareiga. Tai -- nu seņsenejūs laiku, kod taidys Latvejis vēļ nabeja. Myusu upi poemā „Aulaeum Dunaidum” „Daugovys pakluojs” (koč latgaliskuok vys jau „dečs / dekis” byutu...) ir apdzīdovs Reigys viersveiskupistis hronists 16. g. s. humanists Augustyns Eicedejs (Augustinus Eucaedius). Kai i cyti vydslaikūs saraksteitī teksti latiņu volūdā (pa tam skaiteituojim moz pazeistami), Eicedeja poema dūd svareigys zinis par Reigu, par Reigys veiskupim i tt. Poemā apjimtais laiks ir nu 12. da 16. g. s.

Breineigi ir tys, ka „Daugovys pakluoju”, kuo paruodeišona ļaudim beja 27.02., ir atdzejovuši myusu fakultatis studeņti (komeņtiejuši vuiceibu spāki, projekta vadeituoja -- Brigita Ceirule (Cīrule)). Niule kotrys, kam iņteresej vydslaiki, var raudzeit tymā dečī atrast sev kaidu svareigu graidu, paviļkt sev kurū naviņ sītū ci magštū neiti -- par Livonejis laika latvīšim i kaimiņu tautom, par jūs kulturu, ticeibys lītom i tml. Runojūt latgalīšu tautysdzīsmis vuordim, niu -- „Lai slaveņa loba slyv” dorba dareituojim!

Rūbōna ir vacs Daugovys nūsaukums, zeimoj -- ‘sorkonuo upe’. Pareizi itū nūsaukumu ir raksteit i runuot ar garu „u” i garu „o” (latgaliski pareizi to laikam byutu ar garu „u” i eisu „o”, tik par itū vēļ vajadzātu pasavaicuot nu klasiku...).

Dasaceit te der vēļ i tū, ka na tik Eicedejam myusu Rūbōna ruodejusēs svareiga. Almanahu turpynuojumūs ar nūsaukumu „Rubon” Viļņā pūļu volūdā vāluok izdeve gaišais Latgolys muižinīks Kazimers Buinickis (Kazimierz Bujnicki; 1788–1878). Vysa izguoja 10 siejumu (1842–1849), tymūs i kulturviesturiski materiali, i dailliteratura, i praktiskys pavuiceišonys saiminīkim laukūs. A K. Buinicka nūpierktū Dagdys muižu nūdadzynova satracynuotī ļauds 1863. g. aprelī t. s. pūļu dumpa laikā. Sadaga na tik kuormi, a i daudzi Latgolys puorguojušūs laiku izzynuošonai svareigi dokumeņti... Palela leidzeiba ar Boleslava Brežgo arhivu Daugovpilī...