Nedeļa suocās ar tezem Artura Ūzula (Ozola) dīnys
konfereņcei 20. i 21. martā. Svātdīnis vokorā darokstu sovejuos, pyrmūdīnis
reitā kerūs pi vysa kruojuma puorsavieršonys. Nazkurā breidī mani vystik ir
danuocs viruss, ap dīnys vydu acs jau lāc nu pīris uorā i nuoss (pi myusu nasoka daguns) kai Salavečam. Tezis skaiteit
dabeidzu, a iz fakultati naīmu -- juopaguļ, juolosa spāks reitam, kod lekcejuos navar naīt.
Patīseibā par vēļ nazkū svareigu šudiņ ir juodūmoj jau nu reita: 1954. goda 3. martā šuo
pasauļa gaita suokusēs Viļānu Maruteņai, oficialuok, „Katōļu Dzeivis” redaktorei Marutai Latkovskai (dzym. Stafeckai). Jamūt naoficiali, -- ituo izdavuma muotei i krystamuotei, atbiļdeigajai redaktorei i korektorei, taipat korespoņdentam, fotografam, administratoram, ekspeditoram -- kaidi tik dorbi nav dareiti, kab žurnals izītu i da myusu atītu!...
„Katōļu Dzeive” ir Atmūdys laika aukliejums, ituo izdavuma nūzeimi da gola acimradzūt tik ar godim saprassim. Kai kas bejs pa tim 25 (žurnals suoce izīt 1989. g. Leldīnē), Maruteņa drusku pastuosta vīnā „Kolnasātys” raidejumā. Vysaidu tehnisku i psihologisku byušonu ap žurnalu lobuok par jū nazyna nivīns... A ūtrei ituos lītys puse ir spūdra bez gola -- cik lobu dorbu suocīs i guojs tuoļuok, „K.Dz.” (namaineigi -- ar Maruteņu prīškā) byunūt par koč kuo iniciatoru, koordinatoru voi, kai myusu dīnuos saceitu, -- moderatoru!...
„Katōļu Dzeive” ir Atmūdys laika aukliejums, ituo izdavuma nūzeimi da gola acimradzūt tik ar godim saprassim. Kai kas bejs pa tim 25 (žurnals suoce izīt 1989. g. Leldīnē), Maruteņa drusku pastuosta vīnā „Kolnasātys” raidejumā. Vysaidu tehnisku i psihologisku byušonu ap žurnalu lobuok par jū nazyna nivīns... A ūtrei ituos lītys puse ir spūdra bez gola -- cik lobu dorbu suocīs i guojs tuoļuok, „K.Dz.” (namaineigi -- ar Maruteņu prīškā) byunūt par koč kuo iniciatoru, koordinatoru voi, kai myusu dīnuos saceitu, -- moderatoru!...
Zvonu jai nu reita, dzīžu „Sveicynojam, vielejam...” -- ar vysu sova bolsa šuo breiža nazalū pīskaņu. Smejamēs obejis. Vaicoju, voi jau sviņ? Nu, nā tok -- „Katōļu Dzeive” juonūdūd, atīs Siļveite („Katōļu Dzeivis” salicieja, maketa veiduotuoja i dizainers Siļveja Tuča -- Marutenis breineigais paleigs jau daudzus godus). Maruta na tik ar Siļveju labi sasaprūt, i mes obejis asam „sasadzīdovušys” pa itim garajim godim. Jei olpom smejās -- nazy kuram
Latvejis žurnalam vēļ ir sovs profesors i, nu ūtrys pusis, nazy kuram Latvejis profesoram vēļ ir
sovs žurnals?... Tai apmāram i saīt.
Vīna līta ir naapstreidoma -- raksteit latgaliski suoču taišni „Katōļu Dzeivei”. „Lementars” beja piečuok, a pyrmais ryudejums sajimts „Katōļu Dzeivē”. 1990. g. 1. nr. aizadrūsynovu padūt bolsu, kab volūdneicu Annu Stafecku aizstuovēt. Anna 1989. g. „K.Dz.” 5. nr. beja nūdrukovuse sovys „Pīzeimes par volūdu” -- puordūmys par latgalīšu raksteibys napiļneibom, par vajadzeigajom puormaiņom tamā, i iz pīmatumu garai nabeja juogaida: koņservativu ļaužu mums nikod nav tryucs. Atmūdys laikā guodūs par latgalīšu raksteibu, saprūtams, bejom īsasaistejuši i mes, kas volūdnīki. Darejom vysu zineiguo profesora Ontuona Breidaka vadeibā. Vasala viesture jau tys vyss niule...
Lai kai kod guojs, ir juopīzeist tik voi tai, ka „K.Dz.” bejuse i jaunūs autoru audzynuotuoja, i latgalīšu rokstu volūdys izkūpieja, i -- daudzūs gadīņūs -- ceļavods latgalistikā. Tai tys -- nazkod, kod žurnals suoce izīt, tai i myusu dīnuos. Voi par tū bīži padūmojam?... Ka saceit par sevi, vyss ir lobā sazūbē -- itymūs garajūs navīglajūs godūs asmu jutusēs na tik kai devieja, a i kai lela sajiemieja. I Jis itū vysu laiku ir bejs ar mums, ticit tam voi naticit!...
Bīžuok asmu Marutenis badeita, kab koč kū atrostum, atsyuteitum, pīraksteitum, puorbaudeitum, na steigusēs iz „K.Dz.” pyrmuo, koč ir i izjāmums -- raksteni, materiali par sibirīšim („K.Dz.” tagad pazeist i Sibirī). I labi, ka tai -- byus nu kuo atsuokt kod naviņ... Tai, dūmoju, šudiņ varātu saceit daudzi.
„K.Dz.” myužā pacīš mainejīs daudz kas -- nu 50 000 eksemplaru suokumā niule skaiteituojim „vajag” drusku vairuok par tyukstūšu. I na jau pa tam, ka „K.Dz.” publikacejuos koč kas ar divskani [uo] pasaruoda!...
Vīna līta ir naapstreidoma -- raksteit latgaliski suoču taišni „Katōļu Dzeivei”. „Lementars” beja piečuok, a pyrmais ryudejums sajimts „Katōļu Dzeivē”. 1990. g. 1. nr. aizadrūsynovu padūt bolsu, kab volūdneicu Annu Stafecku aizstuovēt. Anna 1989. g. „K.Dz.” 5. nr. beja nūdrukovuse sovys „Pīzeimes par volūdu” -- puordūmys par latgalīšu raksteibys napiļneibom, par vajadzeigajom puormaiņom tamā, i iz pīmatumu garai nabeja juogaida: koņservativu ļaužu mums nikod nav tryucs. Atmūdys laikā guodūs par latgalīšu raksteibu, saprūtams, bejom īsasaistejuši i mes, kas volūdnīki. Darejom vysu zineiguo profesora Ontuona Breidaka vadeibā. Vasala viesture jau tys vyss niule...
Lai kai kod guojs, ir juopīzeist tik voi tai, ka „K.Dz.” bejuse i jaunūs autoru audzynuotuoja, i latgalīšu rokstu volūdys izkūpieja, i -- daudzūs gadīņūs -- ceļavods latgalistikā. Tai tys -- nazkod, kod žurnals suoce izīt, tai i myusu dīnuos. Voi par tū bīži padūmojam?... Ka saceit par sevi, vyss ir lobā sazūbē -- itymūs garajūs navīglajūs godūs asmu jutusēs na tik kai devieja, a i kai lela sajiemieja. I Jis itū vysu laiku ir bejs ar mums, ticit tam voi naticit!...
Bīžuok asmu Marutenis badeita, kab koč kū atrostum, atsyuteitum, pīraksteitum, puorbaudeitum, na steigusēs iz „K.Dz.” pyrmuo, koč ir i izjāmums -- raksteni, materiali par sibirīšim („K.Dz.” tagad pazeist i Sibirī). I labi, ka tai -- byus nu kuo atsuokt kod naviņ... Tai, dūmoju, šudiņ varātu saceit daudzi.
„K.Dz.” myužā pacīš mainejīs daudz kas -- nu 50 000 eksemplaru suokumā niule skaiteituojim „vajag” drusku vairuok par tyukstūšu. I na jau pa tam, ka „K.Dz.” publikacejuos koč kas ar divskani [uo] pasaruoda!...
Paļdis, Maruteņ, par godim, kas dzeivuoti placu pi
placa, paļdis par Rubikonys puorīšonys reizem, paļdis par guoztajim vazumim iz sovu
koč i nacylūs augumeņu! Caur Tevi i muna gaita tykuse pylnuoka, paļdis! I -- turīs tuoļuok: Tev ir kuo dūt cytim, Tu esi boguota!...
Tai daguojs jau pyrmūdīnis vokors. Vys vēļ gulstavoju: īsna lela, golva suop, izaleidzu ar tautys medicinu: pīnu, madu, casnākim (lai atlaiž Strods, naspieju raksteit kiploks -- na jau „smolkūs” germanismu mums sovu slavismu vītā vajag, a latgalīšu viersizlūkšņu formys mums itam augam nav). Zvona Maruteņa: niupat ar Siļveiti nūdavušys marta „K.Dz.”, a Raivs apsūlejs nūdrukuot da sastdīnis. Byus, byus sirsneibā guoduotais puorsteigums myusu Emilejai Kalvānei iz juos 70! Kai labi! Gaiši ir tai -- prācavuot i sovā opolajā dzymtajā dīnā, kab cytam prīcu atnest!...
Sastdīnē teikomēs Vladislava Luoča Latgalīšu rakstnīceibys muzejā Rēzeknē Emilejis Kalvānis „Atvosorys” svātkūs! Suokums -- 13:00...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru