Jau gods...

Jau gods puorguojs, kai mes bez Tevi, mamuk... Ci esi da cik kuo mīrā ar mums?...

Cepli nūjaucem, kai Tu saceji, juo vītā niule plita ar čiteņu. Sylda labi, koč vyss vēļ nadajiukts. Juoneits ar Viku paleidz taiseitīs tuoļuok. Ar Reineiti vacū beseņu pi krylca nūgrīzem, nūlyuzušū šliuceņu pi pyunis. Cytus ūgu kryumus -- aroneju, šliucenis i pat upynuojus -- labtik pagrauzuši bebri, duorzuojim niule pavysam gaišs byus, ka kū siešūs iz cyta gods Tovā gabaleņā...
Bejom Tev mišu aizsacejuši, tok jau dzierdieji -- taidi naparosti saulis stori te pasaruodeja, te gaisa pa mišys laiku lūgūs, pat bazneickungs beja īvārovs... A vokorā buobenis Geņgereišūs dzīdova saļmus -- Valentina, Anita, Ilona, abadiv Deļveri beja, vēļ Inta, Anda, Alida. Ladze ar Broni dzīdova i lyudzēs. Beja Ontons ar Klavu atbraukuši, Agreits, Juoneiša saime. Pa vydam Tovi mozmozbierneni jaucēs, tik vysi vērēs syltom acim iz jūs, nadūmoj! Jauna dzeiveiba sātā ir jauna cereiba... Lyugdamīs par Tevi, cytu naaizmiersom: Tovs Upceleits i Juoņs tīpat nu sīnys vērēs, i tietjuku pīminējom. Irena paviesteja, ka Kesteru Broņce tikū Reigā paglobuota -- zynovi? Mierst Tova laika ļauds tys piec tuo... A Tovys Monei dzīduotuos bieru dzīsmis īroksta tai i naatrodu, koč puorsaklauseju daudz. Varbyut nagribieji, kab atrostum, -- kam tei bieru, na pamenku dzīsme... Atrasšu cytureiz i atdūšu -- lai vuicuos. Anda niule iz koru dzīd, redzi jū?... Ladze pi pamenku golda tai dūmeigi nūsaceja: „Tagad es pats vacuokais dzymtā...” Velta par dorbu naudys najēme.

Piec mišys Doņuks izvodova myus treis -- Tekle ar Lauru beja atbraukušys nu „Tr. zv.”, koč i na Tovs „iņceliˑgentnais puiss” vairs -- pa vysurīni vysapleik. Undrukānu es napazynu, kauns! Vajadzēs kod naviņ kuojom apstaiguot, navarātu byut, ka vyss tik cīš puorsavierts -- varbyut tik pa mašynys lūgu pasveša tei apleicīne ruodejuos. A Kolna Romuli jau kuo na nūkosti grantā, i Tu napazeitim...

Iz reita kryta lāns snīdzeņš, tai mīreigi i skaisti. Zeme teira, teira, i pasauļs bolts... Guojom da Lelajam ceļam, kab braukt da bazneicai ar Andu i Reineiti -- jis pīkolpova i sastdiņ, i svātdiņ. Advents, Advents suocīs, tai ir. Kaladys pajēmem, pajiemu i deļ bārnu, kas zyna, kurs byus, kurs nabyus, nu sovu byušu padarejuse.

Tovu nūmieršonys dīnu byus vīgli pruotā turēt -- kai pīdzymi 29. datumā, tai i nūguoji 29... Myusu rūzis iz Tovys dūbeitis beja ar boltu snīdzeņu, sveceitis izdagušys, i obejis bazneicys, kur iz 15. augusta pierktys, taipat: laiks mīreigs. Lai mīrs i Tev! 

Ci tyka Tev koč cik syltuoks nu ituo vysa?... Voi esi koč cik mīreiga par mums?... Tik nabādoj!...

Jau es Reigā, sātā palyka Doņuks ar puišim, Anda sūleja dasavērt. Izakurynuot paspieju, sātā sylts.

P.S. Tovs Robeits -- dzeivs! Suopuļs jam vēļ vosorā pleisa, vys laiza, nabogs, rānu, pleisumu leluoku taiseidams. Ilga deļ juo syuta zuolis, „pukojam” viersā, varbyut aizaviļks...

Rudiņa gailini

Ir latgalīšim vīns duorzeņš, kurū ar dzīsmeiti „Sienīs(i), sienīs, baraviku lauztu!” īt. Jū nazkod Zīmys školā Ačynskā Ilona vēļ sibirīšim vuiceja. Taida loba izastaiguošona pīsadaleituojim: duorzeņu var īt i vacī, i jaunī...

Tik runa ir par nasenejū sieņu laiku. Par jaukim breižim Teļa vacainī, Tumaša kaļneņā, Peleitis kryumūs, Saušu kolnā, Lelajā mežā, kur īmam jūs laseitu, na lauztu... Ratu reizi saguojs staiguot pa cyturīni, koč zynu, ka Pokuleišu kryumūs aug ciucinis, Vieršņu kolnā i Kazinī gailini i tam leidzeigi, nu vysod ir bejs gona sova meža. (Tai soku pa vacam, koč pīmynātajom vītom jau pīkts gods kai glums „saimineicys” kleims viersā: „Muni īpašumi!”... Nu i lai -- gona maņ vysakuo taipat! A nūlīgt staiguot pa mežu -- nav taidys varis nivīnam: na kungu laiki, kod meža sorgim beja pīsaceits iz ļaužu saut, ka kurs „jūs” eipašumūs kuoju spēre...)

Sieņu pi myusu par grībim sauc -- ar slavisku vuordu, kai aukštaišu izlūksnēs. I nūsaukumi jom, saprūtams, vītejī. Ir lobī, ādamī grībi (gailini, baravīki, luocineitis, ļapuškys, bārzlapeitis, kazļaki, rudmīsis, a ceļminis ci makavīkus jamam ratai), ir i suņa grībi (mušmeris, glūmeizlys). Cyti lobī grībi ir rudiņa, mārcamī (kremeli, vylnaineitis, ciucinis, elekšnineitis). Kai jūs vysu „pareizi” latgaliski saukt, cikom kas nazinim, nu zinim, ka kūpeigais latgalīšu volūdys vuords ir taids pats kai cytim latvīšim -- suomugrisms „sieņs”. Koč LVDA sieņs nav kartātys, na gryuši īsadūmuot, ka raibums byutu lels. Pi „Skreineitis” sprīdem par Bolvu pusis vuškinem, beiguos jūs ābeceitē naīlykdami. Kam apvyda vuords, na vysu latgalīšu.

Sovā laikā korekcejis myusu saimis ādamūs sieņu proviantā īnese vadaklys -- vīna izvuiceja naēst tai sauktūs syla baravīku (asūši iņdeigi, koč bejom jūs āduši, cik viņ sevi pīmiņu -- tok jau navuodej, ka pyrmuok cepšonys izvard), ūtrei īvuiceja par ādamom turēt vieršu mēleitis -- gailinim paejūšys sieņs, kurūs agruok nalasejom. A cik vēļ palīk taidu, kurūs nalosom, kam napazeistam!... Pīmiņu, kai nazkod, agrā pavasarī, dreiži piec snīga, Pītereits beja pīlasejs i capurē atness luočpurņu. Jūs bryunūs  gaļveņu rīvis beja pylnys ar zemi i pošys napapryšys 'ne visai glītas', kam cīš grumbūtys. Kod beja kuorteigi izskoluotys i izcaptys, ēdem gordu muti.
Rudiņa gailini ir sieņs, kuruos var laseit da vāla: da pat soltumu aug. Taids lobs, veseleigs meža smuords nu jūs īt. „Loba paūsšona”, kai Akelevičs byutu sacejs... Gordys!

Īmu grībūs koč i oktobrī (voi pat novembrī jau). Staiguodamai otkon juodūmoj par mamuku -- lelū grību laseituoju (pi myusu nasaceitu „sieņuotuoja”, kam sieņs pi myusu taids kai „trešuos izlūksnis” vuords)... Guoja da pādejuo, i tok jau nu juos tei mežā īšonys patikšona datykuse mums -- juos bārnim i vīnam ūtram unukam. Rudiņam atejūt, kod mežs palyka tukšuoks i tukšuoks i da sātai jau guojom pusdīcim spanim ci kerzeitem, jei na reizi pasasmēja, ka namuokam atrast. Cytureiz piec myusu vēļ guoja poša, kab „dalaseit” -- šei zynūte, kur rudiņa gailini aug! I eistyn -- vysod kod cik beja pīlasejuse, koč ruodejuos, ka Teļa vacaini ar tyvuokū apleicīni jau vysā asam izmoluši... Nazy kur tuos „juos vītys” beja?...

Kod puorrunojam itū saimē, Juoneits dasaguodoj, kai jei jam ar muosu, mozim byudamim, nazkaida iudiņa molā statejuse stuovēt i gaideit, a poša bryduse dziļuok. Tik na par Saušu upeiti, nā, -- nazkur cytur! Tai i palyka nazynomys mums juos rudiņa gailiņu vītys. Staiguodamai niu -- vysaidys skumeigys puordūmys. Cik dreiži vyss puorskriejs!...

Ceļā ar geografim

Roksta Vita, ci nagrybūte sabraukuot ar jim iz Naratu (Neretu), -- tī jim seminars par vītu vuordu raksteibys vaicuojumim. Puorzvonu, -- nui, ar vītejim pošvaļdeibu i kulturys darbinīkim vyss, a klauseituojūs byušūt i školāni. Nu reidzuonu koč kū par tuos pusis izlūksnem grybūši dzierdēt, i voi ta geografam par tū kam stuosteit!...

Gribēt jau grybātu, seņ nav tamā Sielejis pusē byuts. Paskaitu, -- nui, nazkod vēļ studenta godūs braucem, ar vysu grupys kuratori Gaili (kam piec Elgys kuozu beja rodusēs pretejuo dzymuma putna īsauka). Garā ekskursejā pa vītom pi rūbeža ar Leitovu, ar puorguliešonu Daugovpilī. Pasasmeju par skotu, kurs palics atmiņā kai kaidā karteņā, -- tuolaika Daugovpiļa Pedagogiskuo iņstituta garderobe, pylna ar saldatu capurem iz pakaramūs. Nikaidu cytu driebu, tik pylns ar formys capurem! Bejom patykuši taišni iz iņstituta bala, iz kuruo beja palaisti kursaņti nu cītūkšņa. Vysi jauni puiši, kaidi tī šineli rudiņ! A capuru koč kur nūlikt vajadzēja, naīsi tok doncuotu ar vysu iz golvys!...
Saprūtams, pīmiņā palics i vysakas cyts -- Raiņa Juosmuiža, Pumpura pīmineklis parkā pret iņstitutu, Vacuo Steņdera kops ar viersā pīraksteitū „Latwis”, Jaunsudobreņa „Rīksteni”. A kaida nazy niule tei sāta, nu kuruos pasaulī izguojs „Boltuos” i „Zaļuos gruomotys” radeituojs? Voi tī vēļ turīs Jaunsudobreņa muzejs, kod kulturai i izgleiteibai kapeikys dateik?... „Rīksteni” teik sūleiti i ituos reizis maršrutā. Nui, braukšu!

I eistyn -- koč vysam beja tik vīna dīna, par nūtykumim tamā bīzu ceļuojuma dīnysgruomotu varātu pīraksteit!...

Seminars nūvoda centrā, a tī myusu jau gaida ... Žanna -- nazkodejuo myusu studeņte, kluot pi vysa -- latgalīte! Pīmiņu jū labi, tik izskots nasapas ar tūreizejū. Juopasasmej par sevi otkon -- jau tei stadeja pastuojuse, ka studentus atpazeistu voi nu piec jūs vuordu, voi izskota, a obeji kūpā saīt vys ratuok i ratuok. Na tik pa tam, ka jūs izskots mainuos, a i pa bejušūs studentu daudzumam...
Publika Naratā loba -- vīns ūtrys vītejais specialists, biblioteku darbinīks. Školāni nu vysu treju nūvoda školu sabraukuši! Pīsadola volūdys „meikļu” miniešonā lobu pruotu, beiguos sirsneigi papaļdej. Naratys bazneicā teikam i da pat zvonu tūrņa viersam izakuopelejam. Pabyunam pi (koč piec nuovis!) atsagrīzušuo rakstnīka Kišku kopūs. Niulenejuo muzeja saimineica stota jūs par „kopsātu” saukt, kam „kops” asūte tik dūbeite, a maņ pruotā Rudzeitis vuiceitais, ka latvīšim dabeigs vuords ir „kapi” (kod kursadorbā beju pīrakstejuse „kapsēta”, grybādama „smolkuok”...). Zeimojās, latvīši kopu var saukt tai i tai. Puorsprīžam par trābom, kas pa ceļam, -- vacūs lauku kuormu kompleksim. Vuordu asam aktualiziejuši seminarā i niule varim dareit vēļ dzeivuoku deļ sevi -- tamā pusē trābu gona. Ekskurseja pa Jaunsudobreņa vītom beidzās „Rīksteņūs”, kur kuo tik nadazynojam, kuo tik naatsvaidzynojam!... Puorbyunam vairuok stuņžu i vēļ nasagrib braukt paceli...

Atpakaļ ceļā, jau patimsī, izbraucam Ūrmaņu kolnā pi Saukys azara. Rudiņa dobys skoti ar saulis rītu -- naaprokstomi... Datiks iz tīni vēļ kod naviņ sabraukuot. I dreiži -- vīnys teiciejis adress jau kuldā! Koč nu dagaideitu jei myusu!...  
P. S. Piec ekskursejā sajimtūs spuornu tamā pat svātdīnē izvalku i puorskaitu „Zaļū zemi” („Augšzemnīkus” puorskaiteju vēļ da seminara). Cik latvyska vystik tei Jaunsudobreņa volūda!... A pīminekli muotei Garkaļnē jis ir pastatejs vēļ pats -- naseņ saceju studeņtim, ka nu Vuocejis. Kab tik naaizmierst „grākā” atsazeit!...

Valerjana redzīni

Nazkuru dīn iz fakultati atīt seņ naradzāts puiss. Pazeistu par reizi, vēļ padūmuodama sevī, ka i jis jaunuoks nav palics... Ni saukts, ni aiz laika pīsasacejs, nu gotovs nūpītnai sarunai: pazusē gruomota. Poša saraksteita, na kaida. Soka -- nazkod es jam sacejuse smolkuoku izlūksnis aprokstu pīraksteit, kab magistra grada dabuot, a šys pa šū laiku gruomotu pīrakstejs... Paceli nūīt, tok jau ryugtumu turādams, -- steidžūs iz lekcejis, nazy voi tys, kū paspējom puorrunuot, ļuove jam dūmuot, ka ir izklauseits. Nasagrib, cīš nasagrib, kab piec taidu dreizūs sarunu kurs naviņ nūītu ar ryugti sirdī, tik tai olpom izīt. (Pīrokstu i ... sasatryukstu -- otkon vuords nu mamuka leksikys: ryugts te dūmuota kai lītvuords, na eipašeibys vuords! Kai nakts, sirds voi (sīna) smeļts, na kai vuordu savīnuojumūs ryugts svīsts, ryugts kriejums voi ryugti vuordi, ryugtys zuolis i tml. A, saceisim, simts nu ituos pat vuordu grupys pi myusu ir teiklys, kimā zivs giut, na symts ‘100’ -- eh, volūda, volūdeņa, kas tevi kod piļneiguok apraksteis, kas jaunajom audzem nūdūs!? Tai tu laikam i nūmiersi, gudreišim gudrejūtīs, tīpšom tīpūtīs, paslaptinim -- rejūt...)

Nagaideitū cīmeņu pīmiņu labi -- myusu bejušais students Valerjans! Da myusu, kab studēt magistranturā, atguoja piec žurnalistu. Dzeiva vēļ beja katedrys „vacuo gvarde”, kai Sk. saceitu, sasprīde, ka varim jū pījimt. Valerjans beja nu Zīmeļlatgolys, gribēja koč kū dialektologejā dareit, tai juo „dasavieršonai” izalaseja mani -- tuo laika Latvīšu volūdys katedrys aspiraņti, taipat cālušūs nu Latgolys.

Valerjans jaunū vuiceibu spāku dareja nadrūsu: juo izlūksnē beja lītys, par kurom pat ar Breidaku nabejom sprīduši, a atsevišku patskaņu izrunā tuos starpeibys, par kurū beja puorlīcynuots students, juo „vadeituoja” tik labi nadzierdēja... Palykom pi tuo, ka jam vyss pošam smolkai juoaproksta, a es atbaļsteišu jū tymā, kū jis puorlīcynūši byus daruodejs. Koč i dašamejai dialektologejai natradicionalā veidā. Tik piec laiceņa tys davīreitais, kai vacajūs latgalīšu rokstūs saceja, natradicionalists ... jēme i pagaisa! I zīmeļlatgalīte Līga (Lijga, Leiga) piec juo nikuo lela iz prīšku napadzyna, koč par vokalisma sovpateibom šū tū (smolkuok kai volūdnīki da šam) pasaceja.

Niu (piec tik laika!) Valerjans beja atsarads i, oho, ar vēļ kaidim redzīnim!... Atguojs beja, kab paruodeit, ka nikas nav aizmiersts, a taišni ūtraiži -- pa tim garajim godim īts vēļ dziļuok, jimts vēļ „globaluok”. Niu piec Valerjana saīt, ka „pasauļa pupona” („noba” latgalīšim ir „trešuos izlūksnis” vuords, čyulisms) ir juo dzymtuo izlūksne: daudzim viļacuonu vuordim i atseviškom morfologiskajom formom ir dalaseitys paralelis nu sanskryta. Soku, ka navaru tuo viertēt -- naasmu indoeiropeiste. I eistyn naasmu!
Valerjans nūīt, a iz dūšys nazkaidys mīlis palīk -- itik laika puiss pi vysa siediejs, saleidzynomi viesturyskuos volūdnīceibys klasikus skaitejs i puorvietejs! Sprīž na glupai. (Īskrīn pruotā paseņ myrušais latgalīšu kulturys darbinīks VV, kurs stuņdem jēmēs ap myusu vuordim, ziļbis plusūs i minusūs skaiteidams i sazyn cik arhaiskys saskanis dabuot grybādams...) Ka par vacuokū latgalīšu volūdys formu byutu juopījam Valerjana pasūlejums, -- ni pruots, ni sirds naīsylst: Zīmeļlatgolys izlūksnis nikod nav bejušys svareigys deļ latgalīšu rokstu volūdys, jamuos daudzi kūpeiga ar vyds dialektu. A myusu raksteiba -- iz dīnavydu Latgolys izlūkšņu izauguse! Partū par Valerjana redzīnim, kai soka, -- sprīst gudruokim!...

Lykuot

Lykoj pi myusu suņs, lykoj i kaki. (Apsaveru Rekēnys vuordineicā, pi jūs vyss taipat.) Zeimojās, Latgolys dīnavydūs i rītumūs (vokorūs) suni ar kakim (na kačim!) na lūk (koč par cytu leidzeigu iesšonys darbeibu saceitu i lūk), na lakatej, na ād, a taišni tai -- lykoj. (Sprīdem par itū jau ar Juri, „Skreineiti” taiseidami, -- atteiceigys darbeibys apzeimuošonai beja juoizalosa kaids neitraluoks viersizlūkšņu variants, palykom pi „ād”.)

Kod jim kas salīts, saucu āstu: „Lyk-lyk-lyk!” Nu tuo tys lykuot -- skaidra līta! (A kai nazy cyti latgalīši sovu sātys draugu da bļūdai sauc, ka jī pi jūs nalykoj?...)

Tai kuorteigi tim myusu lūpenim tei lykuošona izīt -- i kakeišim, i suņam. Kakim taida moza, sorkona mēleite, dreiži (pi myusu nasoka ni mudri, ni kruši, a ar „trešuos izlūksnis” vuordu uotri cikom kas i īdūmuot navar) šauduos iz prīšku atpakaļ. Robeits, ka iedīņs jam gords, valk lelim guļdzīnim (cyti latgalīši saceitu – guļdžim), syltu aci iz mani pasvīzdams, kod daleju vairuok. Ka olkons, lykoj dreiži -- tai, ka net klakst. Ūsys palīk slapnis, ap muti bolts -- prīca vērtīs, cik jam gordai.
Verūs, i ... pruots aizlyust -- nav jim vairs, kas pa nazcik reižu dīnā kuo naviņ sylta pasūleitu. Salēja -- kakim vīnā bļūdā, suņam -- juo traukā -- i sauce pamuoneidama: „Ai, gords, ai, gords!...” Niule jim tys gordums da vaļai -- nu reizis da reizei... Atskrīn kurs, paber granulu (labi, ka koč tuos izguoduotys), nūsvīž batona i skrīn tuoļuok. A cik prīceigi jī, kod kurs pasaruodom iz vairuok dīnu, i cik draudzeigi storp sevim! Pataisu syltuokys mygys invalidam Robeišam, vacu bārnu paļteņu (pi myusu nasaceitu mieteleiti) gulis vītā īkluodama, -- verūs, jau vysi kaki tī. A Robeits, lobs saiminīks byudams, tīpat iz prīškliets goldu izastīps. Vīnys bādys bruoli i muosys...
Ak, mamuk, mamuk!...  

Buraceni-duraceni...

Varātu padūmuot, ka bebri (babri) ād i burkuonus, i sorkonūs buraceņus... (Vuords biete LVDA nav kartāts, i cytaižuok zinis par jū nav laseitys i saleidzynuotys, tai da pat šam navā eisti zynoms, kaida byutu vuorda biete „literaruo” forma latgaliski (biete ir nu vuocu Bete, buraks -- nu pūļu burak voi taida poša boltkrīvu volūdys vuorda бурак -- svīd, kai gribi, nasovi obeji!). Par (sorkonajim) buracenim pi myusu cytys molys latgalīšu batviņu sauc, a tai saucamais runkuļs, kai cytuvīt Latgolā par lūpu burakim soka, otkon ir germanisms. Jamūt piec Rekēnys, mums sakreit ar Kolupu, koč na pavysam: i pi jūs ir sorkonī buruoki i lūpu buruoki, tik cukra buraku vītā jī par cukrabītem ci pat cukurbītem runoj, i tys jau ir „trešuos izlūksnis” pajiemīņs, jaunai realejai vuordu dūdūt.) Nui, taidi breinumi Geņgereišūs ar duorzuojim nūteik, sauc tu jūs kai na pasaukdams!... Jau ūtrū godu itei naceisteiba!

Pārnejā rudinī pi sātys kai pādejūs paspieju izkast (cytur latgalīši saceitu -- izrakt voi izbest) tik topinamburus (mamuks jūs par cyuku guļbem sauce): ar koč kū tī „lūpi” ir juobaroj, a samaiseitu jī apād vysu, koč tī i duorzuoji byutu. Burkuoni (pa Strodam -- būrkōni) īsola. Nu īsola, īsola, nikuo nadareisi. Padūmovu -- lai sev, zeme atsalaiss, nūraušu, kod varēs, -- rudiņs gars. Tik nadatyka: nazkas beja nūruovs da mani. Dzeiva vēļ beja burkuonu siejieja i ravātuoja, vēļ jei varēja grīztīs, ka byutu bejs tai nūlykts, tik piec juos prācys jau nazkuo garuo rūka beja izastīpuse... Kod zems beja atsalaiduse i otkon varēja duorzeņā kū naviņ dareit, nanūrautajuos vadzeņuos burkuonu vairs nabeja. Nūzīdieja, kai pi myusu par taidom lītom soka. Ci -- kuojis daauga...

Šūrudiņ -- tys pats. Pavasarī sasieju „mamuka gabaleņā” vysu, kas beja pa rūkai, -- vys kas izaugs. Koč zynūt, ka vysam vajag dakūpšonys, koč saprūtūt, ka zemi syuduot vajag... I cīš žāluotīs navarēja -- šys tys izauga ar vysu nadakūpšonu.

Buļbis nūkašu poša, kaidu laiku nu Reigys voi cyturīnis vest navajadzēs. Na jau pa tam, ka navarātu nūpierkt ci kur naviņ tyvumā dabuot, tik, kai labi zyna tys, kurs siej i stota, poša audzātam -- cyts gordums! (Itū mamuks cytureiz ar slavismu izsaceja: „Savam -- cyts skuss!...”)

Ar teirumā palykušajim burkuonim i burakim izguoja kai pārņ -- cyta prācys otkon beja aizavajadziejs cytam. Vīnā jaukā oktobra sastdīnē vysi muni buraceni, burkuoneni beja nūzīdiejuši kai nabejuši... Iz plykūs vadzeņu -- ni loksta galeņa, tai teirai vyss nūlaseits. Tik vīns vīneigs burkuoneņš nazcik dīnu prūdā pi molys mierka, ar vysu buorzdu. Kai ba ruodūt ceļu, pa kurīni duorzuoji nūguojuši, kai ba dūdūt līceibu, ka vysakū apād bebri... Gribi -- tici, nagribi -- natici!...

Ak, buraceni-duraceni, ci pliukys jiusu āduoja naraun?...