tag:blogger.com,1999:blog-60964363929472429302024-03-13T09:51:57.286-07:00LatgalisticaAnonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.comBlogger125125tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-14441483968268735512017-04-09T12:51:00.002-07:002017-04-11T03:51:03.243-07:00Vierbu, vierbu!<div style="text-align: justify;">
<!--[if gte mso 10]>
<style>
/* Style Definitions */
table.MsoNormalTable
{mso-style-name:"Table Normal";
mso-tstyle-rowband-size:0;
mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes;
mso-style-parent:"";
mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt;
mso-para-margin:0cm;
mso-para-margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:10.0pt;
font-family:"Times New Roman";}
</style>
<![endif]--><span style="mso-ansi-language: LV;"> I Pyupūlu svātdīne byus
puorskriejuse... (Hm, pa Strodam – <i>pyupūls</i>, <i>pyupūļneica</i>, pa
Bukšam-Placinskam – <i>pyupola</i>, byunūt „strodklauseigam” iz vysa symta,
izīt, ka juoroksta ir – <i>Pyupūlu svātdīna</i>. Tik jau pi vacuo 1992. gods
„Lementara” nūskaidrovom, ka Latgolys izlūksnēs dominej forma <i>svātdīne</i>,
partū rokstūs lītojam jū, a par <i>pyupūlim</i> vēļ byutu juopasaškūrsta. Koč varbyut tys
na tik svareigi – nazkod Krystus Jeruzalemē vysleidza tyka satykts ar palmu,
na pyupūlu zorim, ka jau tai, a palmys pi myusu tik botaniskajūs duorzūs...) Tik na
par bazneicu te gribieju, a par tū, kai mainuos ļaužu saprasšona...</span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="mso-ansi-language: LV;">Myusu mozūtnē skaitomais
teksts itamā svātdīnē beja itaids: „Vierbu, vierbu! Par tū lelū škierbu – veseleiba
vydā, naveseleiba uorā!” Beja padareitys durovys, koč na pavysam atdareitys, i
par tom tai naveseleibai vajadzēja bēgt nu sātys, partū ka, itū saceidami,
Pyupūļneicys reitā bārnus i vacūs ar pyupūlim pēre. A pasokit niule tai, kod
vuorda „škierba” nūzeime ir sasašaurynovuse, -- smīklys na vīnam. Da i poša na vysod par tū "lelū škierbu" cytim pastuostu... I školā zeimuļu
druozt vaira nadreikstūt, kam vuordam "druozt" asūt vēļ vīna (dīvamžāļ, cikom kas cīš aktuala, kam pasauļs pasalaids) nūzeime. Naseņ sajiemu pīzeimi,
ka jaunu vuordu "</span><span style="mso-ansi-language: LV;">ījimt"</span><span style="mso-ansi-language: LV;"> vuordu kruojumā navajagūt – ar ījimšonu vysi saprasšūt
koč kū cytu... Tik i "īkļaut" na myusu vuords! Tai, kai suoc dūmuot, pi daudzi kuo var dasasīt. A patīseibā -- nu lai tok
k(l)ecinej, šaipuos i šveikstīs par kū kotrys grib, voi ta vuords nu tuo slyktuoks (voi lobuoks), ka jam kuruo naviņ
apziņā jau cyta nūzeime par prymarū palykuse!? </span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="mso-ansi-language: LV;">Vasali (na <i>vasaly</i> -- tai soka tik Latgolys austrumu molā) vysi!</span></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-20784580039705540762017-04-09T09:58:00.002-07:002017-04-09T18:46:40.794-07:00Labtik īsaskriejs...<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="mso-ansi-language: LV;">Labtik īsaskriejs jau i „jaunais” (koč
vairs nicik na jaunais), 2017. gods... Tok jau īīs viesturē kai 1917. gods kongresa
symta godu pīminiešonys laiks. Ci ir svātku sajiuta? Žurnalistim atsoku, ka
ir, a patīseibā – lels pīkusums... Pīkusums nu vysa – nu vuiceibu procesa, nu nabeidzamuos
apstuokļu mainis, nu sovstarpeigūs nasaskaņu, itūšaļt vairuok volūdys kai cytuos
lītuos. Tai, saceisim, „sasaplēsem” deļ pīminekļa rokstu viesturyskuo kongresa
gūdam. Nu kai var, volūdnīks byudams, skaiteit formu <i>Vydzeme</i> par
napareizi raksteitu (asūt saliktiņs nu <i>videjuo zeme</i>, na <i>vyds</i> ci <i>vyda zeme</i>), taipat pyrmū rūku dūt nu vuocu volūdys pajimtajam saikļam „un”,
vēļ vairuok apstuokļūs, ka „i”, pat pi vysu pošu smolkuokūs mierejamūs
instrumentu, rūkā jimtu, a nu nikai navar atdūt tik krīvim par jūs montu? A nūruodomūs
vītinīka vuordu jaukšonu izlūksnēs veirīšu i sīvīšu dzimtis lokativā (piec
gramatiku: <i>(i)tymā kolnā</i>, <i>(i)tamā vītā</i>) pījimt par raksteituoja izalaseišonys
vareibu. Pa munam, kū vairuok variantu, tū skaidreibys mozuok, tū izalaseituojam gryutuok. A kū lai deļ sevi pajam
tys, kas myusu mēli tik vuicuos, ka var raksteit, „kai grib”? Puorsaplēsem, atškireiga
daudzuma (tok jau) mīļu kuortu sevī nūsādynuodami, a golā saguoja, ka doncoj
tys, kurs par muzyku moksoj... Respektivi, byus tai, kai Rēzeknis dūme byus par
lobu pīzynuse. Tok jau ar sakralū "ō", kaida 1917. godā raksteituoji vēļ napazyna... Turēsim nūceju (cerēsim), ka cytaiži byus bez klaidu, kai ba Eļksnis ass bejs par ekspertu atsaukts. Koč klaida tī byus tai voi tai: kongresa sasprīdumi (lāmumi) tyka pījimti kongresa ūtrā dīnā, kod pīsadaleituoji lasejuos Tierdzeibys školā, na vairs kinoteatrī "Diana" (t. s. "itamā vītā"...). Sitīs durovuos, cik gribi, ka juos jau aizdareitys, -- </span><span style="mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-ansi-language: LV;">nagribēja sadzierdēt </span></span><span style="mso-ansi-language: LV;">mani "lelī" sprīdieji... </span></div>
<br />
<span style="mso-ansi-language: LV;"></span><br />
<div class="MsoNormal">
<span style="mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-ansi-language: LV;"></span></span></div>
<span style="mso-ansi-language: LV;">
</span><span style="mso-ansi-language: LV;"></span>Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-81494598154830004552016-12-26T14:53:00.000-08:002016-12-28T15:51:50.576-08:00Komuot<!--[if gte mso 10]>
<style>
/* Style Definitions */
table.MsoNormalTable
{mso-style-name:"Table Normal";
mso-tstyle-rowband-size:0;
mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes;
mso-style-parent:"";
mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt;
mso-para-margin:0cm;
mso-para-margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:10.0pt;
font-family:"Times New Roman";}
</style>
<![endif]-->
<br />
<div style="text-align: justify;">
Deļ naīsadavušuos sadarbeibys Latvejis Radejā nazkai
i iņterese pagaisuse, kas ar tim raidejumim tuoļuok. Da i laiks taids – par latgaliskū
vaira nav juokaroj, tys ļauts kuo na vysur, partū tai saucamūs latgaliskūs „produktu” myusu
dīnuos vairuok i vairuok. Tik ci lobi jī? I cik nu jūs var vuiceitīs mozuoks
zynuotuojs? </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Kab „naatpalikt nu dzeivis”, šod tod arhivā pasaklausu i LR, parosti – vairuokus raidejumus. (Nu Iļzis ar Edeiti nazkod prīškā lyktuos „Kolnasātys” strukturys tī vaira ni viests. Partū ka, saceisim, kab par Latgolys kulturys viesturi cytim viesteitu, tei pošam koč cik ir juozyna! I tam leidzeigi. A kam tī daudz prācavuot, ka vysur "demokrateja"!...) Tai klausūs nazkurā „Kolnasātā” skaidruojumu
vuordam <i>komuot</i> i ... ak, Kungs! Paklusātu lobuok, ka nazyna, na cytu maldynuotu!</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
<i>Komuot</i> asūte germanisms. Nu nā, duorgī
muni, nikaids ni germanisms, a taišni lobs baltu ciļmis vuords! Cyti latvīši lītoj
slavismu <i>mūceit</i>, a mes, latgalīši, juo vītā sokom – <b>komuot</b>. <i>Komuotīs</i> 'mūceitīs' i reizē '„komulī” rautīs, viļktīs'. Skaidruotuoja
etimologiskī mekliejumi saisteibā ar komuli nabeja napareizi. Tik kai tys tai var
saīt – <i>komuļs</i> ir myusu vuords, a <i>komuot</i> – jau germanisms?
Ha-ha!</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Par komuošonu stuosteits i Macileviča „Pavuiceišonā”.
Īīt pruotā nazkurā „zynuotniskā” rokstā skaiteitais, ka Macileviča Mara asūte
Muora. I vēļ nazkaidi mitologejis sluoni aiz ituo tuoļuok škatynuoti. Patīseibā
Macileviča <i>Mara</i> nav nikas cyts kai tys pats <i>lītūņs</i> ‘lietuvēns’, pūliski
<i>mara</i> ci <i>zmora</i>...</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Cik bīži niu ir tai, ka juosoka kai vacajim –
byutu gudrys, ka byutu paklusiejs!...</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-34566511874244413382016-12-26T13:25:00.002-08:002016-12-27T03:45:28.037-08:00Robeits...<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Sātā par vēļ
vīnu dzeivuotuoju mozuok. Nu vakardīnys tai... Dasaguoja aizmidzeit Robeiti – kuojis
vaine beja tykuse tik lela, ka jis jū jau vylka leidza. Kai bluki kaidu. Ni
kauce, ni kai cytaiži ruodeja, ka jam suop, tik palyka klusuoks i kluosuoks,
gulēja pīsauleitē garuok i garuok. Pavasara beja dagaidejs – kaida četrapadsmytuo
sovā suņa myužā... Var saceit, ka jau kuo na gardzeivuotuojs. Kai i juo
saimineica... Robeits mamuku puordzeivova par pusūtra goda. Tei vys pīminēja, kai
Evaldam par Robeiti latu atdavuse „iz rūkys”. Žālova juo, kam Robeits vysod stuovēja
dasīts. Mamuka vuordim – „kolta pi cepa”. Sātā beja pastuojuse nazkaida sugys
suņu era i vysi cyti beja „lobuoki” par bezsugys Robi. Tik Agris ar jū olpom
paskraideja, i otkon suneits „kolta” pi sovys budkys. Nūbiegšūt kazyn kur!... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Kod „saimineica”
beja paceli, suneiša vairs nasiejom, i nikur jis nabāga. Kam jam bēgt nu
sātys?! Sovus „puiša” ceļus palaikam, skaidra līta, izstaigova, tik vysod
grīzēs atpakaļ.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Atstaigovu jam
pakaļ ar bļūdu vysu Leldīni, a atsavasaluot ... nasaguoja. Pādejā reizē, jau
patimsī atguojuse nu bruoļa, vēļ apglaudeju jū prīšklietī, dasys gobolu iznešu,
a iz reita Robeits beja izgaiss. Guoja stuņdis, a suņs kai gunī! Ar vysu sovu
navasalū kuoju... Izasaukovu, izabeju, izajauču pa vysurīni – pa pyuni, ap
klāvu, pa vītom, kur jis beja paguojs, paguojs i otkon guliejs. Robeiša – nikur!
Tai i nūbrauču „iz četrinīka” (autobusa), juo ni atroduse, ni pabarovuse. Zvaneju
Juoneišam, tys nūbrauce nu reita, apsavēre. Atzvaneja, ka Robeits sātā i guļūt
ustobys prīškā. Ka jam pamastū pīna putru padevs, ka Robeits ieds. A pādejū
reizi draugam koč gaļvenis paglaudeit nasaguoja... Kod atbrauču nedeļgolā, vyss
jau beja beidzīs. Bārni vysu beja padarejuši ciļvieceigi, paļdis jim. Varbyut i
lobuok, ka naredzieju Robeiša aizīšonys, koč bez osoru vysleidza nikai...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Kur jis
tūvokor beja pagaiss? Niule dūmoju, ka līta skaidra. Myusu molu tai puorjāmuši
babri, ka vysur vysapleik jau leli pūri. I pylni iudiņa na tik pavasarī voi
piec leita. Paradize (pi myusu saceja – <i>rajis</i>; <i>dzeivoj kai rajuos</i>)
dzērvem i cytim putnim. Salidovs jūs šūpavasar beja daudz i klaigova tai, ka pogolmā
dzierdējuos. Vys jau Robeiti beja dziņs vydabolss, jis navarēja nūbyut sātā, kod
putnu bolsu naatsaklauseit. Guoja jūs giusteitu, i navasals byudams. Nūsēdēt a
ni, kod tai pūri da meži kairynoj. Ka naatguoja atpakaļ vairuok par pusdīnys, –
tok jau spāka natyka, kab grīztīs dreiži...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Tai ar jū beja
jau vairuok mienešu. Vetuorste saceja, ka Robeiša vainei paleidzēt, varbyut,
varūt, jam kuoju nūgrīžūt, tik nazy voi jis sovūs godūs nu narkozis puorsamūstu...
A vaine suocēs kai ba nu nīka – iz kuojis suoka augt nazkaids suopuļs, izaruodeja, – nalobais... Ka byutu kuram tics pruota, ka suopuli vajag izgrīzt par reizi,
varbyut suneiša vacums byutu bejs vīgluoks... Koč i vetuorste mīrynova, ka sovu
vaini jis maneišūt tik kai trauciekli, kod gryutuok paliks staiguot, a suopēt
jam nasuopēs i jis labi ēss da pat smiertei. Nui, ēde. Tik juoraud ir vysleidza,
i nūdeveibys sajiuta napuorīt... Sātys sorgs, vysu pamasts...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Bārni Robeiti
paglobova tīpat pi kliets styura, kur jis vys sēdēja, sātys ļaužu gaideidams. Niu
sātu sorguos myužeigi...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
P.S. Raksteits apreļa beiguos. Ir decembra gols. Suope – turīs...</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-69505978146424490352015-12-27T09:33:00.000-08:002016-01-04T08:58:47.614-08:00Dialektologejis lasejumi<!--[if gte mso 9]><xml>
<w:WordDocument>
<w:View>Normal</w:View>
<w:Zoom>0</w:Zoom>
<w:Compatibility>
<w:BreakWrappedTables/>
<w:SnapToGridInCell/>
<w:WrapTextWithPunct/>
<w:UseAsianBreakRules/>
</w:Compatibility>
<w:BrowserLevel>MicrosoftInternetExplorer4</w:BrowserLevel>
</w:WordDocument>
</xml><![endif]-->
<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Par nagaru
laiku iz filologiska pasuokuma losomēs sovā fakultatē. Ap profesoris Martys
Rudzeitis dzymtū dīnu, kurei 4. novembrī. Jau nu 1996. gods tai. Itū
saīšonu par Dialektologejis lasejumim saucam.<b> </b>Vīna ūtra „leluo
volūdneica” ir sacejuse, ka jimūs nikuo nav, cyts myusu lasejumu par mozajom
konfereņcem sauc.<b> </b>Kai soka, -- cik cylvāku, tik i golvu. A golvuos guodi
vysaidi... Pasuokums ir breivpruoteigs, par varis nivīns iz juo nateik dzeits,
pīsadaleituoju vysbīžuok nav daudz -- puors dasmytu. Nu 221. kabinetā
vysleidza par šauru -- asam raudzejuši i tī. Niule itū vītu turim tik deļ čaja
dzeršonys piec vysa. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Piec
tradicejis pyrmais referats lasejumūs ir iz vysu nūpītnuokais -- par kū naviņ
jaunuoku latvīšu dialektologejā, kaidu problemvaicuojumu, jaunu pietejumu.
Šūgod Ilona stuosta par Ūšys upis krostu apdzeivuotuojim i jūs runys
atskireibom. Nabeja, nabeja gudri dareits, Latvejis izlūksnis piec
tuolaika pogostu pasaucūt, najamūt vārā jūs veiduošonuos viesturis. T. s.
Rudzātu „izlūksne” -- tam lobs daruodejums. Naapdūmuota administrativuo daleišona
i puordaleišona ir vāzda skrytulī sevkurai vaļstei.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Lasejumūs ir
vēļ ūtrys i trešs i var byut pat catūrts referats ci ziņuojums. Golā -- kaida
naviņ naordinaruoka byušona. Šūgod tei ir izdavuma „Latvīšu dialektu paraugi”
pasumynuošona. (Hm, ka burtiski, <i>sumynuot</i> tok zeimoj ‘bučuot’!... Na tik
pryušu tekstūs, myusu pošu Austrumlatgolā vuordu itaidā nūzeimē vēļ lītoj.
Tai i Valeiņs nazkod saceja, khe-khe...) Kod dorbs golā, var kavētīs atmiņuos
pi vīna ūtra „korstuokuo” momenta, kuruos naviņ aizakeršonys, puorprotuma, atkluojuma,
kurioza. Kur vēļ vairuok jūs, ka na dialektologa gaitā!... Runojam i par
taidim, ar Mežu vīns ūtru iz zūba pavylkdami.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Ka jimt itū
vysu plotuok, i Dialektologejis lasejumi olpom (šaļtim, breižim) suoc
ruodeitīs „naproduktivi” -- varbyut navajag vaira jūs taidu, ka vysi tik
skrīnūši, vysi tik „aizjimti”?... Nu ūtrys pusis, kai lai vīglu sirdi atsasoka
nu lobys lītys, kai lai atsvīž laseišonūs, kas tykuse tradicionala? Piec
lasejumu vaicojās kolegys, kod jī byus, prosa draugi geografi. Lasejumūs ir
vareiba dūt vuordu studeņtim, kam taipat sovs lobums!</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Vyss saīt labi
i šūgod, koč i na lelā ļaužu pulkā. A kam tūs pulku, ka tai padūmuot, -- ka tik
vīna pruota ļaužu ‘domubiedru’ vēļ ira! I jūs -- kai ira, tai ira, paļdis
Dīvam!...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Par ituogods
lasejumu „centralū asi” laikam var turēt Ilmāru Mežu. Koč i na volūdnīks jis.
Diski izdūti ar lelu juo prācu, niu stuosta par suoktū pietejumu pi
latgalīšu uzvuordu. Sēd cylvāks arhivā dīnom, valk uorā zinis nu tautys
skaiteišonu. Da šam nivīna nadareits dorbs. Smejūs sevī par juo pīzynumu, ka
latgalīšu uzvuordi ir iz vysa saistūšuokī. Na kaidi Kaļneni, Bierzeni, Līpeni
zam eilis, a pavysam naskaidrys i arhaiskys onomastikys sluoņs! Byus i mums
sova „uzvuordu geografeja”, jamūt krīvu onomasta Vladimira Nikonova
terminologejā, byus. Seņ jau laiks taidai!</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Rudzeitis pyrmuo „meitine” Beatrise
duovonai sovu jaunū gruomotu atnasuse... Eh, labi!</div>
<!--[if gte mso 10]>
<style>
/* Style Definitions */
table.MsoNormalTable
{mso-style-name:"Table Normal";
mso-tstyle-rowband-size:0;
mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes;
mso-style-parent:"";
mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt;
mso-para-margin:0cm;
mso-para-margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:10.0pt;
font-family:"Times New Roman";}
</style>
<![endif]-->Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-31792513748876509042015-12-26T18:58:00.005-08:002015-12-28T11:38:03.527-08:00Baltistu prīki<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Kod gods īt iz
beigu, kai lai napasaprīcoj par tū, kas lobs bejs!...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
2015. gods
paliks viesturē kai XII Baltistu kongresa gods. A tymā? Tymā -- i
latgalistikys sekceja beja!!! Padūmuot tik -- lels storptautysks volūdnīku saīts (ap 250 referentu nu apmāram 20 vaļstu!), a jimā --
atseviška latgalistikys sekceja dorbojās!... Prīca! Skumdynoj kongresā tys, ka „vacuos gvardis” vaira namona, vīns pats Zigms Zinkevičs tik variejs atīt... Nu koč vīnu baltistikys legendu jaunī vēļ redz!... </div>
</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Ar pārnejuo
rudiņa bādu (myusu vysod styprais mamuks, i pieški ... ak, Kungs!...) saprotu i
nasaprotu reizē, kū i kai dorom tuoļuok. Latgalistikys sekceju dasacejom ar Alekseju
-- nu Rēzeknis, pādejā breidī. Ar filologu nūvālynuotū „izakasšonu” riezeknīši
jau beja paspiejuši kongresam sovu sekceju dasaceit. Otkon ar nūsaukumu nu gudru
svešvuordu -- kuoreigi jī iz taidu kai kačs iz kriejuma, nu golā poši i
„izvalk”, paļdis Dīvam! Lelais valnavuotuojs ‘rosinātājs’ baltistu
kongresā nūskandynuot latgalistiku -- vīns gudrys lītaunīku lingvists, ar kurū Aleksejs beja fonetiku konfereņcē ticīs. Rēzeknē itū rūsynuojumu puorsprīžam dziļuok, -- nui, par kū lai
baltistu kongresā nabyutu latgalistikys!? Koč i jau
nazcik reižu asam sovā storpā puorsvīduši, organizēt vaira taidys konfereņcis ci nā -- pamoz mums
spāka, a dajimt kluot vysakuo (kai niulenejūs „Tāvu zemis kalendarūs” -- saturā lai
voi kas, ka tik bīzs i ar bazneicu iz vuoka!...) -- nasagrib. Nūpītna līta tei myusu latgalistika,
na kaida staipoma, raustoma spēleite (kaiteņa, cackeņa) nasapraškys rūkuos. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Nūdūmuotajai sekcejai nūceju (jaunuokūs laikūs sokom -- <i>cereibu</i>) turim na
tik iz Latvejis puorstuovu (ceļu kuojuos vysu myusu ekspertu komiseju), a i
uorzemnīku (Nikole, Iļja, Bernhards, Sturla, Norberts, kurs nu lītaunīku -- jī tok pietej ci sovūs pietejumūs ījam i latgalīšu volūdu!). Tik, kai zynoms, na
vyss, kas nūdūmuots, izapylda. Kurs brauc, tam jau saplanavuots kas cyts. Da i
vyspuor, cik tūs lingvistu ir, kam latgalīšu volūda iņteresej piec
byuteibys? Nu i lai, byus mozuo sekceja! Tai i saīt. I labi saīt! Prīca, nui. Kai
soka, varējom i sevi paruodeit, i cytu beja gona laika pasaklauseit.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Kulturys programā
dabojam apsavērt nazcik lītaunīku senejūs drukys dorbu originalu. Aktualizeju deļ
sevi karti, kur Rūbōna, kai nazkod Daugovys sauce, redzīs. Pasalaimej dabuot Donelaiša izstuodis kataloga.
Malaci (varbyut vajag saceit <i>moloci</i>, kai ap Viļuonim?) kaimini, verīs tik i prīcojīs!... Cytā vokorā -- pījimšona pi Latvejis
viestnīka Semaņa. Tī vysam prīškā -- nazkodejuo viestnīka latgalīša Aļberta Sarkaņa
lobuo slave, kas taipat sylda. Kongresa beigu vokorā Girdeņa dāls dzīd
žemaišu dzīsmis iz tāva raksteitūs vuordu, i otkon atminis, atminis...
Slovonais Alekss Girdeņs (Aleksas Girdenis) beja myusu Reiņa Bārtuļa (Bērtuļa) lobs draugs. Kod agruokūs
godūs lītaunīki cīmova fakultatē, saīti parosti beidzēs ar Girdeņa žemaitiski skaiteitū
gobolu „Pypkė” i kolektivi dzīduotu čyguonu tautysdzīsmi... (Hm, pi myusu
saceitu -- <i>cyganu</i>.<i> </i>Nom.<i> cygans</i>,<i> </i>gen.<i> cygana</i>,<i>
</i>sīv. dzimtē <i>cygonka</i>, <i>cygaņceņa</i>. Ap Zīmyssvātkim ļauds da kaimiņu
<i>īt cyganūs</i>. A <i>čyguoneicu</i> (sieņu) myusu mežūs nav.) Vēļ leluoks
puorsteigums ir italīšu puiši ar sovu brašū „Bella, čao!...” Īdama iz vīsneicu,
dzīsmi dyucu pi sevi latviski, raudzeidama dasaguoduot vuordu: „Rīta stundā no
miega modos: „Sveika, māmulīt, māmiņ, tu mīļotā...”” Koč kas nu munys studenta
jauneibys -- beja nazkod taidi politiskūs dzīšmu festivali Latvejis universitatē... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Ai, labi ir Viļņā,
pateik maņ itei piļsāta, pateik vacuo universitate ar juos naskaitomajim pogrobim, ejom i labiriņtim! Latgalistikys sekcejis dīnā nu jūs mani „gluob” Gintare, paļdis jai! -- izīt pretim, saprozdama, ka varu blūdeit, i dreiži nūvad, kur vajag. Sastdīnē iz Kernavi nabraucam, ar Edmundu nūrunuots sasatikt vāluok, varu vēļ izstaiguot kongresa vītys. Baltistikys katedrā salasejuse sapierktuos, saduovynuotuos gruomotys, īsagrīžu Domus Philologiae, kur niule klusums i mīrs.
Tī -- koridors ar lītaunīku kulturys darbinīku bareljefim, tī -- zaleite ar sīnu
gleznuojumim. Pieteit i dūmuot var stuņdem. Galeigi atsavasaloju nu piļsātys, pastaiguodama
pa vacpiļsātu i nūsalaizdama pa Literatu ūļneicu da pat sv. Anis bazneiceņai. Pa
lītaunīkim jei -- Onos bažnyčia.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify; text-indent: 36.0pt;">
Palic vasala,
Viļņa! Da cytys reizis!</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-9726907969655336462015-11-29T16:47:00.001-08:002015-12-09T08:07:37.316-08:00Jau gods...<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Jau gods puorguojs, kai mes bez
Tevi, mamuk... Ci esi da cik kuo mīrā ar mums?...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Cepli nūjaucem, kai Tu saceji, juo vītā
niule plita ar čiteņu. Sylda labi, koč vyss vēļ nadajiukts. Juoneits ar Viku
paleidz taiseitīs tuoļuok. Ar Reineiti vacū beseņu pi krylca nūgrīzem, nūlyuzušū šliuceņu pi pyunis. Cytus ūgu kryumus -- aroneju, šliucenis i pat upynuojus -- labtik pagrauzuši bebri, duorzuojim niule pavysam gaišs byus, ka kū siešūs iz cyta gods Tovā gabaleņā...<br />
Bejom Tev mišu aizsacejuši, tok jau dzierdieji --
taidi naparosti saulis stori te pasaruodeja, te gaisa pa mišys laiku lūgūs, pat
bazneickungs beja īvārovs... A vokorā buobenis Geņgereišūs dzīdova saļmus -- Valentina,
Anita, Ilona, abadiv Deļveri beja, vēļ Inta, Anda, Alida. Ladze ar Broni dzīdova
i lyudzēs. Beja Ontons ar Klavu atbraukuši, Agreits, Juoneiša saime. Pa vydam Tovi
mozmozbierneni jaucēs, tik vysi vērēs syltom acim iz jūs, nadūmoj! Jauna dzeiveiba
sātā ir jauna cereiba... Lyugdamīs par Tevi, cytu naaizmiersom: Tovs Upceleits
i Juoņs tīpat nu sīnys vērēs, i tietjuku pīminējom. Irena paviesteja, ka
Kesteru Broņce tikū Reigā paglobuota -- zynovi? Mierst Tova laika ļauds tys piec tuo... A Tovys Monei dzīduotuos bieru dzīsmis īroksta tai i naatrodu, koč puorsaklauseju daudz. Varbyut nagribieji, kab atrostum, -- kam tei bieru, na pamenku dzīsme... Atrasšu cytureiz i atdūšu -- lai vuicuos. Anda niule iz koru dzīd, redzi jū?... Ladze pi pamenku golda tai dūmeigi nūsaceja: „Tagad es pats vacuokais dzymtā...” Velta par dorbu naudys najēme.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Piec mišys Doņuks izvodova
myus treis -- Tekle ar Lauru beja atbraukušys nu „Tr. zv.”, koč i na Tovs „iņceliˑgentnais
puiss” vairs -- pa vysurīni vysapleik. Undrukānu es napazynu, kauns! Vajadzēs
kod naviņ kuojom apstaiguot, navarātu byut, ka vyss tik cīš puorsavierts -- varbyut tik pa
mašynys lūgu pasveša tei apleicīne ruodejuos. A Kolna Romuli jau kuo na nūkosti grantā,
i Tu napazeitim... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Iz reita kryta lāns snīdzeņš, tai
mīreigi i skaisti. Zeme teira, teira, i pasauļs bolts... Guojom da Lelajam ceļam,
kab braukt da bazneicai ar Andu i Reineiti -- jis pīkolpova i sastdiņ, i svātdiņ. Advents,
Advents suocīs, tai ir. Kaladys pajēmem, pajiemu i deļ bārnu, kas zyna, kurs byus,
kurs nabyus, nu sovu byušu padarejuse. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Tovu nūmieršonys dīnu byus vīgli
pruotā turēt -- kai pīdzymi 29. datumā, tai i nūguoji 29... Myusu rūzis iz
Tovys dūbeitis beja ar boltu snīdzeņu, sveceitis izdagušys, i obejis bazneicys,
kur iz 15. augusta pierktys, taipat: laiks mīreigs. Lai mīrs i Tev! </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Ci tyka
Tev koč cik syltuoks nu ituo vysa?... Voi esi koč cik mīreiga par mums?... Tik nabādoj!... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Jau es Reigā, sātā palyka Doņuks
ar puišim, Anda sūleja dasavērt. Izakurynuot paspieju, sātā sylts.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
P.S. Tovs Robeits -- dzeivs! Suopuļs
jam vēļ vosorā pleisa, vys laiza, nabogs, rānu, pleisumu leluoku taiseidams. Ilga deļ juo
syuta zuolis, „pukojam” viersā, varbyut aizaviļks... </div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-30196709511860773352015-11-22T18:07:00.003-08:002015-11-24T07:34:24.422-08:00Rudiņa gailini<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Ir latgalīšim vīns duorzeņš, kurū ar dzīsmeiti „Sienīs(i), sienīs, baraviku lauztu!” īt. Jū nazkod Zīmys
školā Ačynskā Ilona vēļ sibirīšim vuiceja. Taida loba izastaiguošona
pīsadaleituojim: duorzeņu var īt i vacī, i jaunī...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Tik runa ir par nasenejū sieņu laiku. Par jaukim breižim Teļa
vacainī, Tumaša kaļneņā, Peleitis kryumūs, Saušu kolnā, Lelajā mežā, kur
īmam jūs <i>laseitu</i>, na <i>lauztu</i>... Ratu reizi saguojs staiguot pa cyturīni, koč zynu,
ka Pokuleišu kryumūs aug ciucinis, Vieršņu kolnā i Kazinī gailini i tam
leidzeigi, nu vysod ir bejs gona sova meža. (Tai soku pa vacam, koč pīmynātajom
vītom jau pīkts gods kai glums „saimineicys” kleims viersā: „Muni īpašumi!”...
Nu i lai -- gona maņ vysakuo taipat! A nūlīgt staiguot pa mežu -- nav taidys
varis nivīnam: na kungu laiki, kod meža sorgim beja pīsaceits iz ļaužu saut,
ka kurs „jūs” eipašumūs kuoju spēre...) </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Sieņu pi myusu par grībim sauc --
ar slavisku vuordu, kai aukštaišu izlūksnēs. I nūsaukumi jom, saprūtams, vītejī.
Ir lobī, ādamī grībi (gailini, baravīki, luocineitis, ļapuškys, bārzlapeitis,
kazļaki, rudmīsis, a ceļminis ci makavīkus jamam ratai), ir i suņa grībi
(mušmeris, glūmeizlys). Cyti lobī grībi ir rudiņa, mārcamī (kremeli, vylnaineitis,
ciucinis, elekšnineitis). Kai jūs vysu „pareizi” latgaliski saukt, cikom kas nazinim, nu zinim, ka kūpeigais latgalīšu volūdys vuords ir taids
pats kai cytim latvīšim -- suomugrisms „sieņs”. Koč LVDA sieņs nav kartātys, na
gryuši īsadūmuot, ka raibums byutu lels. Pi „Skreineitis” sprīdem par Bolvu
pusis <i>vuškinem</i>, beiguos jūs ābeceitē naīlykdami. Kam apvyda vuords,
na vysu latgalīšu. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Sovā laikā korekcejis myusu
saimis ādamūs sieņu proviantā īnese vadaklys -- vīna izvuiceja naēst tai
sauktūs syla baravīku (asūši iņdeigi, koč bejom jūs āduši, cik viņ sevi pīmiņu
-- tok jau navuodej, ka pyrmuok cepšonys izvard), ūtrei īvuiceja par ādamom
turēt vieršu mēleitis -- gailinim paejūšys sieņs, kurūs agruok nalasejom. A cik
vēļ palīk taidu, kurūs nalosom, kam napazeistam!... Pīmiņu, kai nazkod, agrā
pavasarī, dreiži piec snīga, Pītereits beja pīlasejs i capurē atness luočpurņu.
Jūs bryunūs gaļveņu rīvis beja pylnys ar zemi i pošys napapryšys 'ne visai glītas', kam cīš grumbūtys. Kod beja kuorteigi
izskoluotys i izcaptys, ēdem gordu muti.<br />
Rudiņa gailini ir sieņs, kuruos var
laseit da vāla: da pat soltumu aug. Taids lobs, veseleigs meža smuords nu
jūs īt. „Loba paūsšona”, kai Akelevičs byutu sacejs... Gordys! </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Īmu grībūs koč i oktobrī (voi pat novembrī jau). Staiguodamai otkon juodūmoj par mamuku -- lelū grību laseituoju (pi myusu
nasaceitu „sieņuotuoja”, kam <i>sieņs</i> pi myusu taids kai „trešuos izlūksnis” vuords)...
Guoja da pādejuo, i tok jau nu juos tei mežā īšonys patikšona datykuse mums --
juos bārnim i vīnam ūtram unukam. Rudiņam atejūt, kod mežs palyka tukšuoks i
tukšuoks i da sātai jau guojom pusdīcim spanim ci kerzeitem, jei na reizi pasasmēja, ka namuokam atrast. Cytureiz piec myusu vēļ guoja poša, kab „dalaseit”
-- šei zynūte, kur rudiņa gailini aug! I eistyn -- vysod kod cik beja
pīlasejuse, koč ruodejuos, ka Teļa vacaini ar tyvuokū apleicīni jau vysā asam izmoluši...
Nazy kur tuos „juos vītys” beja?... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Kod puorrunojam itū saimē,
Juoneits dasaguodoj, kai jei jam ar muosu, mozim byudamim, nazkaida iudiņa molā
statejuse stuovēt i gaideit, a poša bryduse dziļuok. Tik na par Saušu upeiti, nā, -- nazkur
cytur! Tai i palyka nazynomys mums juos rudiņa gailiņu vītys. Staiguodamai niu
-- vysaidys skumeigys puordūmys. Cik dreiži vyss puorskriejs!...</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-88332071516291282662015-11-22T18:01:00.000-08:002015-11-24T07:45:38.217-08:00Ceļā ar geografim<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Roksta Vita, ci nagrybūte
sabraukuot ar jim iz Naratu (Neretu), -- tī jim seminars par vītu vuordu raksteibys
vaicuojumim. Puorzvonu, -- nui, ar vītejim pošvaļdeibu i kulturys
darbinīkim vyss, a klauseituojūs byušūt i školāni. Nu reidzuonu koč kū par tuos
pusis izlūksnem grybūši dzierdēt, i voi ta geografam par tū kam stuosteit!... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Gribēt jau grybātu, seņ nav tamā Sielejis
pusē byuts. Paskaitu, -- nui, nazkod vēļ studenta godūs braucem, ar vysu grupys
kuratori Gaili (kam piec Elgys kuozu beja rodusēs pretejuo dzymuma putna īsauka).
Garā ekskursejā pa vītom pi rūbeža ar Leitovu, ar puorguliešonu Daugovpilī. Pasasmeju
par skotu, kurs palics atmiņā kai kaidā karteņā, -- tuolaika Daugovpiļa
Pedagogiskuo iņstituta garderobe, pylna ar saldatu capurem iz pakaramūs. Nikaidu
cytu driebu, tik pylns ar formys capurem! Bejom patykuši taišni iz iņstituta
bala, iz kuruo beja palaisti kursaņti nu cītūkšņa. Vysi jauni puiši, kaidi tī
šineli rudiņ! A capuru koč kur nūlikt vajadzēja, naīsi tok doncuotu ar vysu iz
golvys!...<br />
Saprūtams, pīmiņā palics i vysakas cyts -- Raiņa Juosmuiža, Pumpura
pīmineklis parkā pret iņstitutu, Vacuo Steņdera kops ar viersā pīraksteitū
„Latwis”, Jaunsudobreņa „Rīksteni”. A kaida nazy niule tei sāta, nu kuruos pasaulī
izguojs „Boltuos” i „Zaļuos gruomotys” radeituojs? Voi tī vēļ turīs Jaunsudobreņa muzejs, kod kulturai i izgleiteibai kapeikys dateik?... „Rīksteni” teik sūleiti i
ituos reizis maršrutā. Nui, braukšu! </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
I eistyn -- koč vysam beja tik vīna
dīna, par nūtykumim tamā bīzu ceļuojuma dīnysgruomotu varātu pīraksteit!... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Seminars nūvoda centrā, a tī myusu
jau gaida ... Žanna -- nazkodejuo myusu studeņte, kluot pi vysa -- latgalīte!
Pīmiņu jū labi, tik izskots nasapas ar tūreizejū. Juopasasmej par sevi otkon --
jau tei stadeja pastuojuse, ka studentus atpazeistu voi nu piec jūs vuordu, voi
izskota, a obeji kūpā saīt vys ratuok i ratuok. Na tik pa tam, ka jūs izskots
mainuos, a i pa bejušūs studentu daudzumam...<br />
Publika Naratā loba -- vīns ūtrys
vītejais specialists, biblioteku darbinīks. Školāni nu vysu treju nūvoda školu sabraukuši! Pīsadola
volūdys „meikļu” miniešonā lobu pruotu, beiguos sirsneigi papaļdej. Naratys
bazneicā teikam i da pat zvonu tūrņa viersam izakuopelejam. Pabyunam pi
(koč piec nuovis!) atsagrīzušuo rakstnīka Kišku kopūs. Niulenejuo muzeja
saimineica stota jūs par „kopsātu” saukt, kam „kops” asūte tik dūbeite, a maņ
pruotā Rudzeitis vuiceitais, ka latvīšim dabeigs vuords ir „kapi” (kod kursadorbā beju
pīrakstejuse „kapsēta”, grybādama „smolkuok”...). Zeimojās, latvīši kopu var saukt tai i tai. Puorsprīžam par <i>trābom</i>, kas pa ceļam, -- vacūs lauku kuormu kompleksim. Vuordu asam aktualiziejuši seminarā i niule varim dareit vēļ dzeivuoku deļ sevi -- tamā pusē trābu gona. Ekskurseja
pa Jaunsudobreņa vītom beidzās „Rīksteņūs”, kur kuo tik nadazynojam,
kuo tik naatsvaidzynojam!... Puorbyunam vairuok stuņžu i vēļ nasagrib braukt paceli...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Atpakaļ ceļā, jau patimsī,
izbraucam Ūrmaņu kolnā pi Saukys azara. Rudiņa dobys skoti ar saulis rītu -- naaprokstomi... Datiks iz tīni vēļ kod naviņ sabraukuot.<span style="mso-spacerun: yes;"> I dreiži -- vīnys teiciejis adress jau kuldā! Koč nu dagaideitu jei myusu!...
</span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><br />
<span style="mso-spacerun: yes;">P. S. Piec ekskursejā sajimtūs spuornu tamā pat svātdīnē izvalku i puorskaitu </span><span style="mso-spacerun: yes;">„Zaļū zemi</span><span style="mso-spacerun: yes;">” (</span><span style="mso-spacerun: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;">„</span>Augšzemnīkus</span><span style="mso-spacerun: yes;">” puorskaiteju vēļ da seminara). Cik latvyska vystik tei Jaunsudobreņa volūda!... A pīminekli muotei Garkaļnē jis ir pastatejs vēļ pats -- naseņ saceju studeņtim, ka nu Vuocejis. Kab tik naaizmierst </span><span style="mso-spacerun: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;">„</span>grākā</span><span style="mso-spacerun: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;">”</span> atsazeit!...</span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-24335293411466187592015-11-22T17:52:00.006-08:002015-11-24T08:21:29.347-08:00Valerjana redzīni<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Nazkuru dīn iz fakultati atīt seņ
naradzāts puiss. Pazeistu par reizi, vēļ padūmuodama sevī, ka i jis jaunuoks
nav palics... Ni saukts, ni aiz laika pīsasacejs, nu gotovs nūpītnai sarunai: pazusē
gruomota. Poša saraksteita, na kaida. Soka -- nazkod es jam sacejuse smolkuoku
izlūksnis aprokstu pīraksteit, kab magistra grada dabuot, a šys pa šū laiku gruomotu
pīrakstejs... Paceli nūīt, tok jau ryugtumu turādams, -- steidžūs iz lekcejis,
nazy voi tys, kū paspējom puorrunuot, ļuove jam dūmuot, ka ir izklauseits. Nasagrib,
cīš nasagrib, kab piec taidu dreizūs sarunu kurs naviņ nūītu ar ryugti sirdī, tik tai
olpom izīt. (Pīrokstu i ... sasatryukstu -- otkon vuords nu mamuka leksikys: <i>ryugts</i>
te dūmuota kai lītvuords, na eipašeibys vuords! Kai <i>nakts</i>, <i>sirds</i>
voi (<i>sīna</i>) <i>smeļts</i>, na kai vuordu savīnuojumūs <i>ryugts svīsts</i>,
<i>ryugts kriejums</i> voi<i> ryugti vuordi</i>,<i> ryugtys zuolis </i>i tml. A,
saceisim, <i>simts</i> nu ituos pat vuordu grupys pi myusu ir teiklys, kimā
zivs giut, na <i>symts</i> ‘100’ -- eh, volūda, volūdeņa, kas tevi kod piļneiguok
apraksteis, kas jaunajom audzem nūdūs!? Tai tu laikam i nūmiersi, gudreišim gudrejūtīs, tīpšom tīpūtīs, paslaptinim -- rejūt...) </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Nagaideitū cīmeņu pīmiņu labi --
myusu bejušais students Valerjans! Da myusu, kab studēt magistranturā, atguoja piec
žurnalistu. Dzeiva vēļ beja katedrys „vacuo gvarde”, kai Sk. saceitu, sasprīde,
ka varim jū pījimt. Valerjans beja nu Zīmeļlatgolys, gribēja koč kū
dialektologejā dareit, tai juo „dasavieršonai” izalaseja mani -- tuo laika Latvīšu
volūdys katedrys aspiraņti, taipat cālušūs nu Latgolys. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Valerjans jaunū vuiceibu spāku dareja
nadrūsu: juo izlūksnē beja lītys, par kurom pat ar Breidaku nabejom sprīduši, a
atsevišku patskaņu izrunā tuos starpeibys, par kurū beja puorlīcynuots
students, juo „vadeituoja” tik labi nadzierdēja... Palykom pi tuo, ka jam vyss
pošam smolkai juoaproksta, a es atbaļsteišu jū tymā, kū jis puorlīcynūši byus
daruodejs. Koč i dašamejai dialektologejai natradicionalā veidā. Tik piec laiceņa tys davīreitais, kai vacajūs latgalīšu rokstūs saceja,
natradicionalists ... jēme i pagaisa! I zīmeļlatgalīte Līga (Lijga, Leiga) piec juo nikuo lela iz prīšku napadzyna, koč par vokalisma sovpateibom šū tū (smolkuok kai volūdnīki da šam) pasaceja. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Niu (piec tik laika!) Valerjans beja atsarads i, oho, ar vēļ kaidim redzīnim!... Atguojs beja, kab paruodeit, ka nikas nav aizmiersts, a taišni ūtraiži -- pa tim garajim godim īts vēļ dziļuok, jimts vēļ „globaluok”. Niu piec Valerjana saīt, ka „pasauļa pupona” („noba” latgalīšim ir
„trešuos izlūksnis” vuords, čyulisms) ir juo dzymtuo izlūksne: daudzim viļacuonu vuordim i atseviškom
morfologiskajom formom ir dalaseitys paralelis nu sanskryta. Soku, ka navaru tuo
viertēt -- naasmu indoeiropeiste. I eistyn naasmu!<br />
Valerjans nūīt, a iz dūšys nazkaidys mīlis palīk -- itik laika puiss pi vysa siediejs, saleidzynomi viesturyskuos volūdnīceibys
klasikus skaitejs i puorvietejs! Sprīž na glupai. (Īskrīn pruotā paseņ myrušais
latgalīšu kulturys darbinīks VV, kurs stuņdem jēmēs ap myusu vuordim, ziļbis
plusūs i minusūs skaiteidams i sazyn cik arhaiskys saskanis dabuot grybādams...) Ka
par vacuokū latgalīšu volūdys formu byutu juopījam Valerjana pasūlejums, -- ni pruots,
ni sirds naīsylst: Zīmeļlatgolys izlūksnis nikod nav bejušys svareigys deļ latgalīšu rokstu volūdys, jamuos daudzi kūpeiga ar vyds dialektu. A myusu raksteiba -- iz dīnavydu Latgolys izlūkšņu izauguse! Partū par Valerjana redzīnim, kai soka, -- sprīst gudruokim!... </div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-34376214698369558362015-11-12T23:16:00.003-08:002015-11-20T11:26:15.982-08:00Lykuot<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Lykoj pi myusu suņs, lykoj i kaki.
(Apsaveru Rekēnys vuordineicā, pi jūs vyss taipat.) Zeimojās, Latgolys dīnavydūs
i rītumūs (vokorūs) suni ar kakim (na <i>kačim</i>!) na <i>lūk </i>(koč par cytu leidzeigu iesšonys darbeibu saceitu i <i>lūk</i>), na <i>lakatej</i>,
na <i>ād</i>, a taišni tai -- <b>lykoj</b>. (Sprīdem par itū jau ar Juri,
„Skreineiti” taiseidami, -- atteiceigys darbeibys apzeimuošonai beja juoizalosa
kaids neitraluoks viersizlūkšņu variants, palykom pi „ād”.) </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Kod jim kas salīts, saucu āstu:
„Lyk-lyk-lyk!” Nu tuo tys lykuot -- skaidra līta! (A kai nazy cyti latgalīši
sovu sātys draugu da bļūdai sauc, ka jī pi jūs nalykoj?...) </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Tai kuorteigi tim myusu lūpenim tei
lykuošona izīt -- i kakeišim, i suņam. Kakim taida moza, sorkona mēleite, dreiži
(pi myusu nasoka ni <i>mudri</i>, ni <i>kruši</i>, a ar „trešuos
izlūksnis” vuordu <i>uotri</i> cikom kas i īdūmuot navar) šauduos iz prīšku atpakaļ. Robeits, ka iedīņs
jam gords, valk lelim guļdzīnim (cyti latgalīši saceitu – <i>guļdžim</i>),
syltu aci iz mani pasvīzdams, kod daleju vairuok. Ka olkons, lykoj dreiži --
tai, ka net klakst. Ūsys palīk slapnis, ap muti bolts -- prīca vērtīs, cik jam
gordai.<br />
Verūs, i ... pruots aizlyust -- nav jim vairs, kas pa nazcik
reižu dīnā kuo naviņ sylta pasūleitu. Salēja -- kakim vīnā bļūdā, suņam -- juo traukā -- i sauce pamuoneidama: „Ai, gords, ai, gords!...” Niule jim tys gordums da vaļai -- nu reizis da reizei... Atskrīn kurs, paber granulu (labi, ka koč tuos izguoduotys), nūsvīž batona i skrīn tuoļuok. A cik prīceigi jī, kod kurs pasaruodom iz vairuok dīnu, i cik draudzeigi storp sevim! Pataisu syltuokys mygys invalidam Robeišam, vacu bārnu paļteņu (pi myusu nasaceitu <i>mieteleiti</i>) gulis vītā īkluodama, -- verūs, jau vysi kaki tī. A Robeits, lobs saiminīks byudams, tīpat iz prīškliets goldu izastīps. Vīnys bādys bruoli i muosys...<br />
Ak, mamuk, mamuk!... <b><span style="mso-spacerun: yes;"> </span></b></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-57128241305436605972015-11-12T23:14:00.002-08:002015-11-20T11:29:16.142-08:00Buraceni-duraceni...<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Varātu padūmuot, ka bebri (babri)
ād i burkuonus, i sorkonūs buraceņus... (Vuords <i>biete</i> LVDA nav kartāts, i cytaižuok zinis par jū nav laseitys i saleidzynuotys, tai da pat šam navā eisti zynoms, kaida byutu vuorda <i>biete</i> „literaruo” forma latgaliski (<i>biete</i> ir nu vuocu <i>Bete</i>, <i>buraks</i> -- nu pūļu<i> burak</i> voi taida poša boltkrīvu volūdys vuorda бурак -- svīd, kai gribi, nasovi obeji!). Par (sorkonajim) buracenim pi myusu cytys molys latgalīšu <i>batviņu</i> sauc, a tai saucamais <i>runkuļs</i>, kai cytuvīt Latgolā par lūpu burakim soka, otkon ir germanisms. Jamūt piec Rekēnys, mums sakreit ar Kolupu, koč na pavysam: i pi jūs ir <i>sorkonī buruoki</i> i <i>lūpu buruoki</i>, tik cukra buraku vītā jī par <i>cukrabītem</i> ci pat <i>cukurbītem</i> runoj, i tys jau ir „trešuos izlūksnis” pajiemīņs, jaunai realejai vuordu dūdūt.) Nui, taidi breinumi Geņgereišūs ar duorzuojim nūteik, sauc tu jūs kai na pasaukdams!... Jau ūtrū
godu itei naceisteiba!</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Pārnejā rudinī pi sātys kai pādejūs paspieju
izkast (cytur latgalīši saceitu -- <i>izrakt</i> voi <i>izbest</i>) tik topinamburus
(mamuks jūs par <i>cyuku guļbem</i> sauce): ar koč kū tī „lūpi” ir juobaroj, a
samaiseitu jī apād vysu, koč tī i duorzuoji byutu. Burkuoni (pa Strodam -- <i>būrkōni</i>)
īsola. Nu īsola, īsola, nikuo nadareisi. Padūmovu -- lai sev, zeme atsalaiss,
nūraušu, kod varēs, -- rudiņs gars. Tik nadatyka: nazkas beja nūruovs da mani.
Dzeiva vēļ beja burkuonu siejieja i ravātuoja, vēļ jei varēja grīztīs, ka byutu
bejs tai nūlykts, tik piec juos prācys jau nazkuo garuo rūka beja izastīpuse... Kod zems
beja atsalaiduse i otkon varēja duorzeņā kū naviņ dareit, nanūrautajuos
vadzeņuos burkuonu vairs nabeja. Nūzīdieja, kai pi myusu par taidom
lītom soka. Ci -- kuojis daauga... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Šūrudiņ -- tys pats. Pavasarī
sasieju „mamuka gabaleņā” vysu, kas beja pa rūkai, -- vys kas izaugs. Koč
zynūt, ka vysam vajag dakūpšonys, koč saprūtūt, ka zemi syuduot vajag... I cīš
žāluotīs navarēja -- šys tys izauga ar vysu nadakūpšonu. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Buļbis nūkašu poša, kaidu laiku nu
Reigys voi cyturīnis vest navajadzēs. Na jau pa tam, ka navarātu nūpierkt ci
kur naviņ tyvumā dabuot, tik, kai labi zyna tys, kurs siej i stota, poša
audzātam -- cyts gordums! (Itū mamuks cytureiz ar slavismu izsaceja: „Savam --
cyts skuss!...”)</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Ar teirumā palykušajim burkuonim
i burakim izguoja kai pārņ -- cyta prācys otkon beja aizavajadziejs cytam. Vīnā
jaukā oktobra sastdīnē vysi muni buraceni, burkuoneni beja nūzīdiejuši kai
nabejuši... Iz plykūs vadzeņu -- ni loksta galeņa, tai teirai vyss nūlaseits. Tik
vīns vīneigs burkuoneņš nazcik dīnu prūdā pi molys mierka, ar vysu buorzdu. Kai ba ruodūt ceļu, pa kurīni duorzuoji nūguojuši, kai ba dūdūt līceibu, ka
vysakū apād bebri... Gribi -- tici, nagribi -- natici!... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Ak, buraceni-duraceni, ci
pliukys jiusu āduoja naraun?...<span style="mso-spacerun: yes;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-14905985507537367362015-10-17T03:03:00.002-07:002015-11-09T06:59:37.664-08:00Dzeņs kola krystu... <div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Nu reita pogolmā baroju „lūpus” i
dzieržu, kai nazkas pastyprai sabrazd iz šklepeņa pusi. Nazy kas tī taids -- vajadzātu
zynuot?! Pakluseņom īmu da ustobys gola. Aha, līta skaidra --
salidovuši (sibirīši saceitu -- <i>salākuši</i>, i tys ir breineigi lobs vacs
vuords, tik pi myusu putni jau seņ kai <i>lidoj</i>, na <i>lāc</i>...) dzeni! Vīns
kaļās prīdē pi pierts, ūtrys -- tepat pi Pītereiša budkys (iz padreizys rūkys
nazkod caltuos vosorys kukneitis, grybātūs atgrīzt dzeivei i jū...). Tuo
tyvuokuo nikai navaru īraudzeit, a, kod īraugu, varu nūsavērt kai kaidā cyrkā i
bez naudys. Dzeņs tai vīnkuorši, bez kaida īmesļa, tok nadauza sovys sorkonuos
gaļvenis ap kūku, jis kaļās, kab dabuot kaida tuorpeņa ci kirpis (<i>kirpe</i>
‘ķirmis, kokgrauzis’, vuocu <i>Holzwurm</i>), kaidys vabaleitis. Šūreit dzeņs pasasyt,
pasasyt i pieški puorskrīn iz prīds ustobys golā. Varbyut nikuo gorda pi budkys
naatroda, varbyut reitiškom cierkuža siekleņu īsagribēja. Stuovim, a jis tepat ocu prīškā loksta pa zorim, ni iz mani, ni Robeiša i acs napasvīzdams. (Tys klus maņ pi kuojis,
reiklis (pi myusu reiklis sauc par <i>gerkli</i>, nu lītaunīku pajimtā vuordā<i></i>) bez dzelys nasaldādams, -- gona izariejs par nakti! Laikam tok tī
bebri pa vysurīni niu lūdoj.) Dzeņs loksta, loksta, cikom īrauga paejūšu
cierkuzi. Rauga jū ar kņuobi nūškeit, -- cierkuzs cīši turīs zorā. Tik i dzeņa nūdūms cīts! Pakņuoboj vēļ
i vystik ir nūplyucs. Puorlidoj ar vysu iz sausuos prīds i suoc reitiškuot -- tuk-tuk,
tuk-tuk, tuk-tuk-tuk!...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Leidzeiguos itūs putnu reitišku
ci dīnišku reizēs mamuks vys saceja, ka dzeņs jai krystu kaļ, ka dreiži datikšūt
miert. Sirdejūs tūlaik i apsauču, saceidama -- skaidrys, ka miers, i es mieršu, mes
vysi miersim, lai paruoda koč vīnu, kurs dzeivoj namirs!... Patīseibā ni jei tai
dzeņa kaļšonai cīš ticēja, ni mani baidēt gribēja -- tai nu senejūs laiku saceits:
ka kur tyvumā kaļ dzeņs, tamā sātā gaidomys bēris. Tik kam lai jis nakoltu, ka pi
myusu šklepeņa jam (voi jim, kas tū zyna, cik jūs tī apsagrūza par dīnu) kaļve --
sausuo prīds! Ka vēļ garai juos nanūgrīzsim, dzeni tī kaļs i kaļs.<br />
A par tū „dzeņs
kola krystu”, -- tys ir vīns nu dzejūleišu, kurūs mozūtnē skaitejom kūpā ar
mamuku... Juos laikā Izvolta školā vysys stuņdis beja latgaliski. Munā laikā tī
latgaliskuo vairs nabeja nikai, tik ka myusu runuošona puortraukumūs storp stuņdem. Niule i taidys vairs nav... Ot, tys to eistyns krysts iz Latgolys!! Dziļai dzīd
Sovvaļnīks: „Krysts pi krysta, krysts pi krysta, -- vysa zeme krystā systa...”
-- tai palics pruotā nu nazkuruos saīšonys Nacionalajā bibliotekā, koč originalā
laikam beja drupeiti sovaižuok.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Kaļ i kaļ dzeņs šūreit, obeji ar Robeiti
nūsaveram ar patikšonu. Lai tik kaļ -- mozuok tuorpu apleicīnē byus! A vasareits
golvā kaļ kū cytu -- par tū krystā systū latgaliskū. Kū vairuok godu pošai,
tūs stypruok i stypruok kaļ...</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-78975377847519350002015-10-17T02:58:00.002-07:002015-11-12T05:02:51.472-08:00Mežoga<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Pyrmū reizi ar itū vuordu sasatyku,
kod pi Eļkšņa taisejom izdūšonai Dianys Varslavānis garū stuostu „Timseņa
ausa”. (Pīmiņu pat, ka pyrmrokstā stuosts beja ar nūsaukumu „Tymseņa ause...”,
ot, „gramatnī” myusu rakstnīki, tūlaik vēļ padūmovu sevī -- beju jau suokuse
īsajust „Stroda raksteibā”.) <i>Mežoga</i> -- kai ba saliktiņs nu <i>mežs</i> +
<i>ūga</i>, tik piec koņteksta tai nasaguoja. Izaruodeja, ka tei ir meža uobēle
(pi myusu nasoka <i>uobeļneica</i>, a Strodam itys vuords ir „trešuos
izlūksnis” formā -- <i>uobele</i>). </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<b>Mežoga</b> -- tai soka i
Skaidreite, vaicuodama par myusu grušu. Nā, na <b>mežine</b> myusu gruša, jū
nazkod, koč napīmiņu, iz kaida kūka, čepeja Ļudvisis Jozopeņš ar tietjuku
-- jī vys raudzeja kaidus naviņ augļu kūceņus plotuokā apleicīnē īaudzēt, a pi
Dzjadzjuku, kur niule jūs oka, auga lela, gorda gruša. (Pi myusu vīns vuords i
augļu kūkam, i augļam -- <i>gruša</i>, a germanisma <i>bumbīre</i> ci kai leidzeigi
-- nalītojam.) Čepeituo gruša gorduma ziņā īsadeve piec originala, tik juos
augli beja cīti, a, tykdami meiksti, dreiži pyva. Tai -- ni tolka, ni parāda nu
jaunuos grušys, koč nūgrīzta nav da pat šam... Tietjukam īrodums audzēt augļu
kūkus varēja byut nu vacūs Leikumu -- jūs suodus pīminēja vysi, kū vēļ saguoja
izvaicuot nu vacuoka godu guojuma ļaužu. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Pa šņūru vydam Ūdzeņuos (tai
saucem duorzeņa mozuokū daļu, kas pi tiļteņa, a lelais teirums beja Gobols -- ot,
i myusu mikrotoponimi!) auga i augļu kūki, i ūguluoji. Vēļ niule acīs
bierneibys „na·livnī” ('Dzydrī') -- leli i caur speideigi da tuo, ka caur meikstumu
sāklys redzējuos... A cik sulūti! Mamuks kurū puorgrīze iz pļautiva (cytur
latgalīši soka <i>sierps</i>), ēdem obejis paslavādamys. Nikaidu limanadu ci
cyta kuo navajadzēja -- beji i padziers, i aizkūds reizē!...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Dīvamžāļ tyvumā beja pļova (pi
myusu, kai daudz kur Dīnvydrītumlatgolā, <i>v</i> prīškā <i>a</i> par <i>o</i>
napuorīt, -- sokom <i>pļava</i>, <i>savys rogavys</i> i tml.), tuoļuok pūrs, a
soltuos zīmys augļu kūkim cīš vuodeigys -- izsola tei piec tuos. Kod auga Doņuks, uobieļu jau beja moz, a juo
nazkurā reizē saceitū mamuka muosa Mone pīminēja da pat smierts -- iz
vaicuojuma par uobulim tāva sātā jis jai nu sirds beja atsaziņs: „Pi myusu tik mezini...”
(Doņuks garai navarēja <i>ž</i> burta izsaceit.) Pīmiņu i es itū bruoļa <i>mezini
</i>uobēli, juos uobuli rudiņ beja gordi. Tik, kai jau i bārnim, uobuļu
gribējuos tod, kod gribējuos... (<i>Mežine uobēle</i> i <i>mežini uobuli</i> --
tai myusu molys ļauds saceja i kurs nakurs vēļ niule soka. Ar izskaņu <i>-inis</i>
atlasynuojums paīt iz lītaunīku, nui. Varēja saceit i bez lītvuorda -- <i>mežine</i>
(par uobēli), <i>mežiņs</i> (par uobuli).)</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Ka Juoņa bārnim (mums četrim, kas
augom pi tāva ar muoti) varātu gribētīs uobuļu, dasaguodova na vīns, kurs guoja
piec zyrga (tāvs pagaru laiku beja kolhoza zyrgu kūpiejs ci, tautyskuok, --
koņaks). Iz vysu gorduokūs nese, ruodīs, Lābiņu Audze -- vylka nu kuldu taidus
lelus, sasylušus. Ēdem gordu muti, i mamuks nasabuore, kab solta napīāstumem --
tūlaik kuoss iz vītys. Ar niulenejū pruotu dūmoju, ka Audze mums nese
„granšteinu”. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
I Audze (< <i>Augusts</i>)
pret mums beja cīš lobs, i juo Aņa (jū sauce par Karusāna Ani, nazy pa kam
tai?), taidi ļauds garai stuov pruotā. Pruotā palics i tys, ka Augustu gonūs
nūspēre pārkiuņs (pi myusu -- <i>parkiuņs</i>, ar eisu <i>a</i> saknē), kūpā ar
juo suneiti... Tik itys jau byutu nu bierneibys šaušolu stuostu -- nikaidu
pokemonu, niņdžu ci poteru tūlaik vēļ nabeja. Beja puoteri...</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-31745236747308157092015-10-17T02:49:00.002-07:002015-10-22T08:44:41.953-07:00Aļberts...<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Iz septembra beigu dateik iz sātu
braukt par nedeļu -- zvona Voļde: mirs tāvs. Otkon atminis viersā ar veļtini...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Aļberts -- mamuka muoseicys
Bronis veirs, pa uzvuordam -- Leikums, koč i na nu myusu radnis. Aļberts beja
Leikuma Donis i Donitīnis dāls, pa tam i Bronei ar Voļdi uzvuords Leikums. Mamukam Leikumu uzvuords tics pa veiram, radne juos ar Broni beja pa Krīvenim,
na Leikumim. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Aļberts skaitejuos prymaks ‘iegātnis’,
īguojs Klekeryškuos nu Mozūs Pokuļu, tautā sauktu par Pokuleišim. Cielīs nu
saimis, kuramā daudz bārnu: 3 bruoli i laikam kaidys 4 muosys beja izaugušys
lelys, nazcik mozeņu apmirs. A Brone beja vīnmeita. Daguoja laiks, kod Dominīka
i Monis sadzeivuotajam vajadzēja jau jauna viļcieja. Aļberts beja iz vysu rūku, nasabeja īt i prymakūs. Tai na Brone, a jis maineja sovu dzeivis vītu. Kai ruodeja godi iz prīšku,
-- na pādejū reizi. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Klekeryškys, taipat kai Pluoni (kur
dzeivova mamuka muoseica Ļuce) i Odiģāni (dzeivova tāva muosa Verune, reizē i muna
krystamuote, ar krystāvu Juļusi), ratuok Būkšti (iz Būkštim beja
izpracāta babuka jaunuokuo muosa Iļža, juos vīneigais dāls Juoņs beja myusu tāva, pa vuordam taipat Juoņa, bruolāns) i Ondzuli (tī dzeivova babuka bruoli, jūs es napīmiņu,
a tāvs iz tīni staigova i saimis stuostūs itim dzjadzjukim palela vīta), beja meila
(niule tai, a vacajūs latgalīšu tekstūs raksteja -- <i>nūmīļuota</i>, byutu
juopadūmoj par itū) myusu saimis cīmu vīta.<br />
Aļberts saimē beja svareiga
persona -- kas par tū, ka prymaks, na vysur jūs turēja pādejā vītā! Ar lelū sirsneibu,
uzmaneibu pret vysim jis pacīš atsaškeire nu cytu puišu. Seviška patikšona jam
beja aizdrūsynuot bārnus -- agruok tykom audzynuoti lelā padeveibā, bejom
pabaileigi, svešūs ļaudīs pat būgli. Kab saprast, ka Aļberts ir bārnu draugs, garai
navajadzēja. Da i na tik mozūs! Smaids par vysu muti, laipna runa pret vysim, ruodīs, jis beja mīrā ar vysu i vysod. Lobs znūts beja datics Dominīkam ar Moni, žāļ, ka itam jaunajam puoram tik
vīns bārns varēja dzimt -- Bronis veseleiba daklybova nu jaunu dīnu. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Navīglai Krīvenim beja dzeivuot
iz stuovuo Klekeryšku kolna -- zems naaugleiga, gryuši apsaart. (Bierneibys vosoruos
mamuku iz tīni bīži atdeve par ganeiti, tī jei dzjadzīnei (Kazimera
Aļbinai) varēja paleidzēt i bārnu paauklēt. Klekeryškys jai beja kai ūtrei sāta, daudz laika mamuks tī
sabeja i vaidūs. Vysi stuosti par ituo zora radni mums nu juos, vysa suokums stuostūs -- myusu Pokuļu baba Veronika Krīveņa, Juoņa i Ksaverys meita, Dominīka, Kazimera i Iļžys muosa. Beja Pokuļu babai vēļ i cytys muosys, tik ar jom sasatikšona beja ratuok, pa tam juos pīminēja mozuok. Veronika nu Klekeryšku beja izguojuse pi Lelūs Pokuļu Augusta Celeitāna, bez myusu mamuka Aļbinys jim dzyma vēļ Valeite, Ladze i Mone.) Palela aizūne tuos Klekeryškys beja,
partū ar godim myusu Krīveni (cyti palyka iz vītys, nu jūs cālusēs i munys klasis Vale -- oficiali Kriviņa Valija) puorsacēle „tyvuok civilizacejai” -- iz Izvolta
pusi. (<i>Aizūne</i> -- tai saceja mamuks, myusu leksikā dzeiva ituo vuorda vairs nav, apsaveru
ME -- i tī nav; EH dūts apstuokļa vuords nu Kaldabrunis <i>aizuoņ</i> ‘suoņš,
nūmaļā vītā, nūstyn nu ceļa’ i tml.) </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Aļberts paleidzēja dālam
sataiseit sātu Izvoltā, laiceņu tamā padzeivova jī vysi. Kod beja myruse i
Mone, i Brone (Dominīks myra vēļ Klekeryškuos), Aļberts garai pi dāla
nanūbeja. Jī nūpierka sātu Liukānūs, i Aļberts puorguoja iz tīni. A tī jam
roduos jauni draugi i puišu slimeiba palyka hroniska...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Aļberta dzeivis guojums beidzēs,
kai Dīvam pīdar, -- nabeja jis vīns par dzeivi, nabeja vīns i sovuos
gryutajuos dīnuos. Bazneicys gruomota jam, nazkodejam Izvolta draudzis dzīduotuojam iz koru, bejuse pa rūkai i Liukānūs... Slimineicā
vēļ sirsneigi izaspovidēja (kopūs itū emocionali pīmiņ Izvolta jaunais
bazneickungs) i dreiži devēs ceļā, nu kuruo nasagrīž nivīns laiceigais.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Bērēs cīš sylda, ka ļauds nu
Aļberta atsavasaloj sirsneigi, pīmiņ gaiši -- lobais nav aizmiersts... Dūdi niu
myužeigū mīru jam, Kungs!</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-70190493839124528602015-10-04T16:02:00.001-07:002015-10-08T06:41:21.431-07:00Nikodema Rancāna bolva<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Kurs ir palaids mēlis, ka 13.
datums ir nalaimeigs?... 1870. goda 13. septembrī Ludzys apriņka Zaļmuižys pogosta
Ivanovys foļvarkā Pītera Miglinīka muosai Annai i juos veiram Vincentam dzymst ūtrys
dāls Nikodems (pyrmais ir Kazimers). Tai -- ka skaita pa vacam, pa jaunam N.
Rancāna dzymtuo dīna byutu juosvietej 25. septembrī (itū vysu niu precizej Andra,
gaišais myusu Teklis bārns, kurs na mozuok gaišu atlaseiti pasauļam devs meitys
Laurys personā.) Lobs taids storplaiks deļ konkursa organizātuoju, parūceigys taidys dzymtuos dīnys, kuruos var skaiteit pa vacam i pa jaunam... Nu ūtrys pusis, -- garantāta naskaidreiba personys datūs godim!...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Nikodemam Rancānam, kai jau i katuoļu
bazneickungam, beja lamts palikt na par vīna kura bārna, a leluokuos dalis tuolaika
Latgolys iņteligeņcis tāvu. Jis varēja taiseit lobu militarū karjeru piec
Pskovys realškolys beigšonys, beja jau pastuojs dīnastī i tics da praporščyka
pagonu, tik vysu mete pi molys, maneidams sevī cytu paaicynuojumu... 1891. godā
pastuoj Pīterpiļa Goreigajā seminarā, 1903. godā beidz i Pīterpiļa Goreigū
akademeju. Nūsadevs izagleituošonai ar taidu energeju, ka ap desmit svešvolūdu
zynovs! Ot, i Latgolys atraitis dāls, kurs vēļ taidam var sūpluok stuotīs!?</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Nikodems Rancāns -- eists jaunuotnis
audzynuotuojs i školuotuojs vuorda lobuokajā nūzeimē. Lels altruists. Pīterpilī
dybynoj iņternatu deļ latgalīšu bārnu, atdūdams tam pādejū kapeiku i nažāluodams
laika. Aktivs sabīdryskais darbinīks (vīns nu 1917. g. Latgolys kongresa Rēzeknē
organizātuoju i tml.), literats -- originaldorbu autors, tulkuotuojs, publicists
(ap 20 juo gruomotu izdūts, apmāram tikpat naizdūts, na vysi juo publicātī dorbi
jau zynomi), avīzis „Sākla” (1906) redaktors. Latgalīšu volūdys aizstuovs i
popularyzātuojs, školu dybynuotuojs i vadeituojs. Pyrmais aizveds ticeibys
muoceibu latgalīšu volūdā poša dybynuotajā Rēzeknis draudzis školā 1907. godā, īveds
Latgolys zemnīku bārnus i muotis volūdu Rēzeknis Tierdzeibys školā, Greiškānu zemkūpeibys školā. Bejs Reigys
Katoļu goreiguo seminara profesors, Aglyunys i Jaunaglyunys gimnazeju
direktors, Rēzeknis Vaļsts školuotuoju iņstituta direktors. Pādejū vadeidams, i
myra 1933. godā, 63 godu vacumā. Kai juo bērēs saceja Pīters Strods, Nikodems
Rancāns vairuok dedzs iz tautys kai bazneicys oltora...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Īvārojamuo Latgolys pyrmuos atmūdys
darbinīka, Romys katuoļu bazneickunga, pedagoga i literata Nikodema Rancāna
(1870–1933) pīmiņai īdybynuota juo bolva Latgolys izcyluokajim pedagogim. Šūrudiņ
sudobra pokovsakta (autors -- rūtu kaliejs nu Maltys Ryhards Ciblis) laureatim teik
padūta pyrmū reizi. Ir Nikodema Rancāna 145. dzymtuo dīna...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Storp Latgolys lobuokajim pedagogim
(bejs 31 nominants) nazcik cylvāku N. Rancāna bolvu sajam uorpus kuortys.
Tymā skaitā i es -- Lideja Leikuma. Osora apbierst narauduota, -- ir patīsa prīca (saviļņuojums i aizkustynuojums, runojūt puorcālumūs),
tys tok lels gūds! Eistyn puorsteigums: beju saprotuse, ka runa ir par školu
pedagogim, beju koč kū konkursam raudzejuse saorganizēt nu sovys pusis, a golā -- sveic pošu... Ok, i tajemneicys turātuojis vysys! Ilga ir bakstejuse
pa nazcik reižu, ka juoatbrauc, ka es tok žurejā. Nu i kai lai nabrauc pīnuokuma
cylvāks?... (Jau pa druskai izīmu tautuos, nav vairs taida akmiņa iz sirds, kai
kod iz Boņuka brauču. Miersim vysi, kod laiks daīs, skaidra līta, a mamuks patīseibā
ir izklauseita -- var saceit, nūmyra iz sovu kuoju, kai vysu laiku beja lyugusēs...)</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Labi sakreit, ka Maruteņa brauc
iz sātu tymā pat vokorā. Nu skumeiga pasuokuma grīžās -- Reigā ir palaiduse pādejā
ceļā Kolis vacuokū muosu Emileju. (Juos, ituo sirsneiguo, par vysim myužam klapatejušuo
cylvāka, aizīšona ir vēļ vairuok nagaideita kai Kolis, tik taida tei myusu gaita
-- Jam viņ zynoma...) Runojamēs vysu ceļu, cik vyss patīseibā vīnkuorši i navīnkuorši
reizē... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Nu reita apgraizom Marutenis sovvalis
duorzā skaistuokuos rudiņa pučis i braucam ar Rušyuna Lideju i juos Juri iz Rēzekni.
(I pat tūlaik vēļ nazynu, ka braucu bolvys sajimtu, eh, cylvāka naivums!...) Paļdis vysim par nagaideiti skaistū septembra vydu -- stuovu Latgolys
lobuokūs školuotuoju pulkā! Nā, na stuovu, es lidoju!... Vēļ i „Alise
breinumu zemē” latgaliski saguoduota... Kod Lidejis Jurs atvad munu nakt
autobusā pagaisynuotū daudz cītušū Šveicis nazeiti, pastuoj „laime
piļneibā”. Nikuo jau daudz tam cylvākam i navajag, ka tai padūmuot.
I -- breineiga vystik tei latgalīšu bruoleiba i muoseiba!...<br />
Iz
Reigu (pi myusu saceitu -- <i>da Reigai</i>, eh, lai vajadzātu ap latgalīšu volūdys sintaksi paprācavuot, tik kas tū dareis?...) atvad Artis, da pat durovu Ruļa ūļneicā davad, gūds i slave jam! (Nu riezeknīšu
golda īsabārtūs žagareņus ādu div dīnys, i pat kauna nav -- Ilga tai vadynova.
Tī muni bierneibys gorduocī (zynu jau zynu, ka literaruo forma i <i>gorduokī</i>, tik ite prosuos sagrākuot!) capumi, kai lai napīsalosa?...) </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
</div>
<div class="MsoNormal" style="mso-margin-bottom-alt: auto; mso-margin-top-alt: auto; text-align: justify;">
Nikodema Rancāna bolvu planavuots pīškiert reizi godā, ap N. Rancāna
dzimšonys dīnu. Tū varēs sajimt vyspuorejuos izgleiteibys i pamatizgleiteibys īstuožu
školuotuoji, augstuokūs i videjūs profesionalūs vuiceibu īstuožu vuiceibu spāki.
Par nūzeimeigu īguļdejumu vuiceibu dorbā, par latvyskuos i latgaliskuos kulturys
i tradiceju audzynuošonu jaunajā audzē. Kab styprynuot pedagoga profesejis
prestižu sabīdreibā, kab pagūdynuot pedagogu par kū gūdam padareitu. Taidys
tuos lītys.</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-59401743394891943372015-10-04T05:39:00.002-07:002015-11-20T11:21:48.003-08:00Koss<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Latvīšu literarajā volūdā itys
vuords byutu <i>kašķis</i>, latgalīts soka -- <i>koss</i>. Mums loba paruna ir: Naej
svešā piertī kosa maklātu! Izasacejumu var tulkuot taišni -- svešā piertī var nabyut
teirs, var vysaidu uodys sieneišu dasabuot, na par veļti daudzim mīškuonim publiskuos
pierts nav pījamamys (i poša taidā līnu na lobu pruotu, koč i par „suomu” pierti
sauktā...). Tik, dūmoju, ka itei tautys gudreiba ir juosaprūt dziļuok, runojūt „tautyskuok”,
byutu: Nalīņ, kur tevi naprosa! Stroda vuordineicā pi <i>kosa</i> ir vēļ <i>naizs</i>,
i Bārzkolnam ir obeji (pi <i>koss</i> i pi <i>naizs</i> īkovuos vēļ daraksteits <i>kaškis</i>).
Koč vīgļuok „karuot”, kod „trokais īnaidnīks” zynoms, ok, kai vacuos audzis klīdziejim
otkon i otkon vajadzātu paskaiteit sovus par karūgu cyluotūs „klasikus”!... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
M. Bukšs sovā i J. Placinska
„Latgaļu gramatikas un pareizraksteibas vōrdneicā” (1973) runoj par „raksteibas
alternativem”, i Bukša
raksteitajam var tik pībolsuot: „..jaunas zynōtniskas atziņas .. izškir daudzus
vacus streidus par alternativem. .. Nivīns pasōkums nav palīkūšs uz vysim
laikim. Zynōtne īt uz prīšku, .. nōk jauni volūdas dryvas kūpēji.” (346. pl.) Labi byutu, ka tūs kūpieju latgalīšu volūdai byutu vairuok. Dīvamžāļ vys vēļ
(kai i Stroda laikā) vairuok ir cyta prācys nūlīdzieju, bļauku, pat zylom
gunim spļaudeituoju, na realu dareituoju. Cytureiz -- koč kū sasprīžam, a prīcys vysleidza nav... Cik ap taidom „aļternativem” jau saguojs golvu lauzeit!...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Naskaitu par lobu rezultatu 2007.
goda 28. septembrī apstyprynuotūs „Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu” (drukuotā
veidā izguojuši 2008. godā, atrūnami i www) vysupyrmom kuortom pa tam, ka tī „atļauti”
jauni morfologiskūs formu variaņti. Na arguments, ka taidi bejuši i Strodam, --
runojūt sporta terminoleogejā, tuos ir atškireigys svora kategorejis! Struodam paralelu
morfologiskūs formu nav daudz. Par pīmāru, juo 1933. goda gramatikā paruodeiti
nomeni ar nūteiktajom golūtnem daudzskaitļa genitivā: <i>boltūs</i> // <i>boltū</i>,
<i>pyrmūs</i> // <i>pyrmū</i>, <i>jūs</i> // <i>jū</i>, <i>šūs</i> // <i>šū</i>,
taipat kondicionaļa (Strodam „nūleiguma izteiksme”) formys: <i>mozgōtum</i>, <i>mozgōtim</i>,
<i>mozgōtu</i>, <i>mozgōtumem</i>, <i>mozgōtumet</i> // (vysuos personuos) <i>mozgōtu</i>.
Ka itam daskaita juo guodus cytūs koņtekstūs da vēļ 1929. goda IM sasprīdumus (par nomenu vsk. G., dsk. N. i A golūtnem <i>-as</i>, <i>-es</i>
// <i>-ys</i>, <i>-is</i>; paguotnis <i>-uoja</i> // <i>-ova</i>), „raksteibys
aļternativu” saīt vairuok. Tik līta ir tei, ka tuos vysys ir sakarā ar volūdys
viesturi, -- tuo laika nūsacejumu paraleluos formys<b> ruoda kaidu naviņ seneju
latgalīšu volūdys gramatiskuos sistemys atteisteibys stadeju</b>! </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Myusu laiku nūsacejumūs dalyktuos
paraleluos formys ruoda jaunuoku laiku puorgrūzejumus paradigmuos, tai sauktū <b>paradigmu
jaukšonu, nu kuo kūptā volūdā rauga bēgt</b>. Kai sacejuse latvīšu
volūdys sinonimejis pietneica Ruta Veidemane: „Attīstītu
literāro valodu raksturo lietošanas tradīcijās nostabilizējusies gramatisko
formu sistēma un stabili ortogrāfijas principi.” Par kaidim stabilim pryncypim var
runuot, ka poši raibumu vairynojam, sev dajiuktys izlūkšņu formys „legalizādami”?!
Tai niule, ka grybātu, paguotnē var raksteit: <i>peļneju</i> i <i>peļnieju</i>,
<i>peļneji</i> i <i>peļnieji</i>, <i>peļneja</i> i <i>peļnēja</i>, <i>peļnejom</i>
i <i>peļnējam</i>, <i>peļnejot</i> i <i>peļnējat</i>. Pat tik tuoli dasalaists, ka atļaunam tagadnis i paguotnis golūtnis jaukt! I tam leidzeigi... Nanūteiksmē nazy pa kam ir vīns pats <i>peļneit</i>, koč izlūksnēs, kur paradigmys teik jauktys, i te saceitu <i>peļnēt</i>, na <i>peļneit</i>. Nuokūtnē, kam pamatā nanūteiksmis calms, otkon dūta vaļa divejaidai raksteibai: <i>peļneišu</i>,
<i>peļneisi</i>, a tuoļuok: <i>peļneis</i> i <i>peļnēs</i>, <i>peļneisim</i> i <i>peļnēsim</i>,
<i>peļneisit</i> i <i>peļnēsit</i>. Nu kura nazy calma tod tī <i>peļnēs, </i><i><i>peļnēsim, </i></i><i><i><i>peļnēsit </i></i></i>byutu (<i>-ei-</i> ar <i>-ē-</i> nakorelej!)? Cytūs gadīņūs nūsaceits leidzeigi: gribi, roksti ar <i>-sa-</i>, gribi -- ar <i>-za-</i>, i kas par tū, ka <i>-sa-</i> ir vacuoks i izlūksnēs dzeivs da pat šam, eh, buobys!... Parkū mums ausīs naskaņ Breidaka pruoteigais atguodynuojums -- kur var naatsakuopt nu Stroda, nu juo i naatsakuopt?! Tei i byutu tei vālamuo kūptys volūdys <b>gramatiskuos sistemys stabilitate, kurū ruoda i vacī latgalīšu teksti. </b><br />
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Par īdūmuotū puorīšonu iz divskaņa
<i>uo</i> raksteišonys ar divejim burtim (zeimoj -- <i>uo</i>) Pīters Strods (ar
dūmubīdrim, nabeja jis vīns!) runoj, mozuokais, nu 20. godu symta 20. godu suoku,
a 20. godu beiguos par sovim guodim pīroksta skaidri i gaiši. Taišni tūlaik (tik
tūlaik, nui, nui, tik 20. g. s. 20. godu beiguos, ka kurs tuo vēļ nabyutu
pamanejs!) latgalīšim i suocās divskaņa <i>uo</i> raksteišona ar garū <i>o</i>
(= <i>ō</i>)! Pa tam jaunuokūs laiku raksteibys ar divskani <i>uo</i> (leidzeigi
lītaunīkim, suomim) navar skaiteit par stabilys, godim pastuoviejušys
ortografejis jaukšonu -- garys viesturis itaidai raksteibai ([uo] = <ō>) latgalīšu volūdā nav! A par gramatiskuos sistemys atjaukšonu (škeidynuošonu) i palaisšonu poluot (ka tik tak!) lītuotuoji sasprīdiejim,
dūmojams, sovu „paļdis” vēļ pasaceis... <span style="mso-spacerun: yes;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-24637307015458377182015-10-03T14:40:00.001-07:002015-10-19T09:18:19.289-07:00„Trakins” i „Nazeiši”<!--[if gte mso 10]>
<style>
/* Style Definitions */
table.MsoNormalTable
{mso-style-name:"Table Normal";
mso-tstyle-rowband-size:0;
mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes;
mso-style-parent:"";
mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt;
mso-para-margin:0cm;
mso-para-margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:10.0pt;
font-family:"Times New Roman";}
</style>
<![endif]-->
<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Kod Geņgereišūs cīmoj Aina i
atguojs ir Doņuks, īsarunojam par bierneibys spēlem. Aina pīmiņ sovejuos, mes
stuostom par sovejom. Nabeja jau nikaidu pierktūs cacku tūlaik, spielējomēs ar tū,
kas pa rūkai. Maja vabaļu keršona, pa kaidai par sevi mozuocim aizbuožūt aiz apaklis,
„cīmā īšona” pi okys bārza ar muola blīnim vysys vosorys garumā, buoveišonuos
stuņdem smiļšu dūbē, iz kuruos vāluok kolhozs sīna pyuni pastateja. Pa vīnam
voi tys aiz tuo sasakāruši, braucem „mašynā”, „uotrumu puorslāgdami” iz kūka
šakaļa, kuru „šofers” turēja rūkuos i kura zori beja piec vajadzeibys apgraizeiti.
Muocējom sovu „mašynu” daturēt<i> </i>i apturēt, muocējom nūstuot, kod beja
dabraukts da objekta. Par tormazu (slavismu lītovom, na germanismu <i>bremze</i>)
kolpova pošu kuojis. Kuopem jaunajūs bierzeņūs ci elekšņūs, kab „paliduot”.
Cytureiz izlaseitais kūks beja par rasnu, tai i palyka kurs „liduotuojs” koruļojūt (nu sibirīšu <i>koruļuot </i>vītā dzierdējom <i>kirinēt</i>),
cikom rūkys pīkusa turētīs. Sasasysts na reizi, tik voi tys atturēja nu prīcys
i pīdzeivuojumu mekliešonys?... Vāluok -- pyrmī motocykli (pi myusu -- <i>morcikleti</i>), da vēļ i ka naktī!...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Patyka mums spēle iz „kurs
dreižuok”, jū par „trakinu” saucem. Nūsacejumi vīnkuorši, izaskrīšona lela. Vīns
palyka sarunuotā vītā, kur stuovēja spēlei svareiguo pagaleite, aiztaiseja
acs i dreiži skaiteja da symta. Bolsā, kab dzierdātu tī, kas globojās. Tūlaik
guoja tūs aizaglobovušūs maklātu. Kurū pamaneja, sauce vuordā i skrēja,
kab pyrmajam dasist ar pagaleiti par akmini, myuri voi paksi -- kas kuramā
reizē beja sarunuots. Vysu izškeire uotrums: cytureiz maklātuoju apdzyna i pyrmais atsatrakinova (vajadzēja dasist ar pagaleiti, saucūt „trak-trak-trak!”) pamaneitais
spālātuojs. Ka vysi atsasyta pyrmuok maklātuoja, zaudātuojam mekliešonu vajadzēja suokt nu gola.
Nabogs gūdeigi aiztaiseja acs voi atsastuoja kur pret sīnu i otkon bolsā bēre da symta, kab koč kurs vīns napaspātu labi aizaglobuot.
A aizaglobovušī garai nagaideja -- daleikuši nu maklātuoja, cytureiz
paruopuodami, cytuvīt paskrīdami, zoguos iz pagaleitis pusi, kab atsasist
pyrmajam. Kurs dreižuok?!</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Beja kam spēlētīs -- apleicīnē bārnu
beja daudz. Atguoja Augustīnis Kaze ar Jozopu, Valaiņa Jurs, kod daskrēja i
Krīveņu Juoņs, Cjukešu Kaze. Kurī beja leluoci, kai myusu Juoņs, Trūpa Edzjuks,
Cjukešu Juoņs, Valaiņa Juoņs ar Puzu Ontonu, tī spēlēs pīsadaleja ratuok, nu jī
bīži izdūmova kū jaunu. Saceisim, pataiseja kūka kuojis, iz kurūs, kod jim beja
atbuods, vuicejomēs staiguot i mes. Īsavuicejom nu jūs spēlēt kartys, peipēt,
īvuiceja jī mums „kilu”, „nazeišus” i cytys spēlis. Sovs salīciņs puikom tūlaik
beja lels monts! (Par vuordu „druozt” tūlaik nivīns vēļ nasasmēja...) </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
„Nazeišus” beju aizmiersuse. Kod Doņuks
stuosta Ainai, vyss atsadzeivynoj kai šudiņ, koč, kurei darbeiba piec kuruos, par
reizi varbyut i napasaceitum. Vajadzēja nu pierstu īdzeit zemē nazeiti, tai vīnkuorši,
ar svīstini, tūlaik nu plauksts, nu kulāka, apsvīžūt nazeiti ūtraiži, tuoļuok -- nu rūkys,
nu ceļagola, nu golvys i pat nu mutis. Ruodīs, vyss. Kai punktus skaitejom? Koč
kai jau skaitejom -- mutē net zems garša īskrīn, pīmynūt, kai zaudātuojam vajadzēja
izviļkt zemē īdzeitū kūceņu. Ar zūbim, na kai! Taida beja struope par naveikleibu. Cik
punktu beja minusā, tik reižu i syta iz kūceņa ar naža spolu spēlis vadeituojs. Kūceņš leida zemē dziļuok i dziļuok, spēlis zaudātuojs varēja tik nūsavērt... Kab lobuok datikt da kūceņa,
zemē vēļ i caurumu zaudātuojam kurs izgrīze deļ nuoss... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Nikuo strāšna, cytā reizē zemē ūrbēs
jau cyts. Dzeivuodama storp puikom, i „nazeišūs” nabeju pādejuo!... </div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-4458115898073829562015-09-28T16:24:00.003-07:002015-10-02T02:28:31.596-07:00Pylnys kuldys okuleru<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Pyrma jaunuo vuiceibu goda nūsadūdu veseleibys vaicuojumim. Na
cīš parostai tys, pa druskai smejūs par sevi, prūtama līta, -- nadajiukts vēļ par vacu cylvāku suokt byut... Tik i na pyrmuo jauneiba vairs -- juopīzeist grybūt nagrybūt. Pīsaregistreju i dagaidu ryndys pi zūbu uorstis, otkon lelu
naudu atdūdama. Tik, kai myusu sātā saceja -- deļ dzelys nav žāļ. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Tys nabeja vyss: nazkas beja suocs mīgt iz ocu, olpom net lauzt. Kam -- tys vys cīšuok i bīžuok, izdūmovu sastaiguot da okulista. Guodovu tai i šai, beiguos sasprīzdama, ka vajadzātu nikur cytur kai ARSā tuo specialista meklēt.
Pyrmū reizi myužā tī (Dzintra nu suokta gola itū īstuodi teic, vajag tok kod
naviņ taidā pabuozt nuosi i maņ). Pa eistam, nav kuo skūpeitīs taiduos reizēs, nav kuo žāluot laika ci naudys! I nav
kuo iz naviļšu okulistu atsadūt -- acs ir svareigs organs, jūs vajadzēs vēļ i
vēļ!<br />
Par laimi, nikas brīsmeigs naatsarūn, vyss, kai uorste soka,
saisteits „ar vacumu”. Kam nikaidu bifokalūs breinumu nasagrib (atsasiessi
viersā, kai jau nazcik reižu ir bejs, i vysi tovi eiro symti -- pa gaisu!),
sarunojam par divejim parostim -- dorbam i tuolumam. Tai maņ niu pylnys kuldys
(pi myusu nasoka ni <i>kārmani</i>, ni <i>kārmyni</i>, ni <i>kešini</i>!)
okuleru! I germanisma <i>brillis</i> pi myusu nalītoj, izteikam ar sovu vacvacū
polonismu -- okuleri (nu pūļu <i>okular</i>)!<span style="mso-spacerun: yes;">
</span></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-2478175382549857742015-09-28T16:21:00.003-07:002015-10-26T06:24:41.830-07:00Boguotuo niu -- bez legendys...<!--[if gte mso 10]>
<style>
/* Style Definitions */
table.MsoNormalTable
{mso-style-name:"Table Normal";
mso-tstyle-rowband-size:0;
mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes;
mso-style-parent:"";
mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt;
mso-para-margin:0cm;
mso-para-margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:10.0pt;
font-family:"Times New Roman";}
</style>
<![endif]-->
<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Taišni zam pyrmuo septembra nu Sibira atīt skumeiga viests --
Boguotuos školuotuoja Puku Emile davusēs myužeibā... Nui, boguots bejs ituos
bogatītis (vītejī dzeraunis sauc „pa zīmeļlatgaliskam” -- <i>Bogatuo</i>, nu
tuo izīt, ka dzeraunis dzeivuotuoji<i> </i>ir <i>bogatīši</i>) myužs. (Sibirī ap
Ačynsku i Lelū Uluju cīmi ir <i>dzeraunis</i>, koč aiz Jeniseja satyktī
latgalīši par <i>solom</i> runoj -- pa tam, ka tīnīnis īceļuotuoji ir nu
Dīnvydlatgolys.) Puku Emilei beja nūmiereiti pylni 95 godi i vēļ „ar liškys” --
decembrī byutu jau 96! Kai „atrodom” itū eistyn boguotū cylvāku sovā pyrmajā
Sibira ekspedicejā, tai nabeidzem īskrīt pie juos vysuos cytuos reizēs, kod tik ceļš truopejuos iz tū pusi. Daiņs vēļ kinys seansu školuotuojis sātā sataiseja, kod bejom
tī ar pādejū Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys školu (ak, cik seņ tys jau
-- 2009. godā!)...<br />
Myusu dīnuos Sčastlivuo, var saceit, jau izmyruse: Sprukuļu
Bertis unuks Vadiks (Vadims) pa Byčkim blonduos, Babru Juļuša Vaņdze nūmyra itūzīm (dīvamžāļ palyka Ačynska kopūs, koč cīš prasejuos, kab iz sovim kopim jū vastu,
tik kū tu, nūmirs byudams, vari vairs gribēt -- kur pagloboj, tī i juoguļ). Nav
ziņu par Juļuša muosu, varbyut jei vēļ Sčastlivajā ar sovu dālu Ļoņu...<br />
Boguotajā niu? Paskaiteisim: Puku Emilis Anne, Leišaunīku Ženis „gubernators” (čuvašs) da
Babru Gele! Leišuku Geņupe (pylnā vuordā Genufa Leišovnika) ar bruoļameitu Žeņu (Jevgeneju) nūmyra da ituo, a Locānu Juoņs -- vēļ agruok (redzējom jū buļbu vogā sovā pyrmajā ekspedicejā 2004. godā, vāluok dāls pajēme da sevi, myra pādejais bogatīšu latgalīšu puiss jau Graznovā). Kas zyna, cik garai Boguotajā tī treis ciļvieceni vēļ turēsīs -- dzeraune žierga deļ Puku Emilis, kab Školuotuoja varātu sovā sātā nūmiert... Izīt, ka līcinīkūs, kai izmierst latgalīšu cīmi Sibirī, asam bejuši
i mes, tik, ka tai padūmuot, voi Latgolā kas lobuoks?... Varēja, ai, kai varēja tī cara laika izceļuotuoji
pacīst vēļ godu 10–15 tepat Latgolā, varbyut byutu ļaužu pylna myusu mola da pat šuo!...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Par bērem roksta Valentina. Emili palaiduši gūdam -- ap 50
cylvāku sabraucs, golvonom kuortom bejušī školāni ar sovom atlasem. Dzīduotuojuos
beja Ačynska kļaštora muosys, ar jom i Oļga Bajandina, krysta nesiejs -- Planu
Jezups.<br />
Boguotuos škola beja nūjaukta, kod iz 6. latgalistikys
konfereņcis braucem, -- 2013. godā... Niu i tīnīnis Školuotuojis vairs nav. Lai myužeiguo gaisme niu pošai lela gaišuma nesiejai!...</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-27255376456313622812015-09-28T16:18:00.005-07:002015-10-02T02:02:37.832-07:00„Babys” nedeļa...<!--[if gte mso 10]>
<style>
/* Style Definitions */
table.MsoNormalTable
{mso-style-name:"Table Normal";
mso-tstyle-rowband-size:0;
mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes;
mso-style-parent:"";
mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt;
mso-para-margin:0cm;
mso-para-margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:10.0pt;
font-family:"Times New Roman";}
</style>
<![endif]-->
<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Tai smiejomēs, kod augusta beiguos eistyn datyka paganeit
Juoneiša i Vikys bārnus kuo na vysu nedeļu. Saceju, kab bārnus lobuok vastu da
manim, a jī paprīšku div reitus da Izvoltam savodova mani pošu. Tai iz vysa vīnkuoršuok
-- tī jī dajiukuši, tī da jūs kurs naviņ atīt, cikom tāvs ar muoti aizjimti kur cytur,
Izvoltā jim lelys ganeišonys i navajag. Ar laukim jau vyss nūpītnuok -- iz tīni jī
braukuši tik cīmā da vacuos babys. (Par jū Ryhardeņš vys vaicovuos nu suokuma...
Niule navaicoj. Voi pīmiņ vairs, nazinim tuo nivīns...) </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Pyrmajā reizē nikuo naloba nav -- atvazdami iz nazcik stuņžu, atvad i bārnu
ritineiti. Tai Ryhardam ir kuo dareit, pogolms mums lels, a muoseņa jam taida, ar kurū jau daudz kū
var sarunuot. Izjuodelej vysu pogolmu, izabraukalej ap klieti, pa celeņu da okai -- labi turīs i labi brauc, koč dasavērt vajag. Dīna sylta, īmam da prudkai (tai pi myusu prūda pi pierts sauc): i mute muoseņai jau nateira, i ar zaļajom vardivem nūdūmuots sasapazeit. Jūs
tī pylns -- leluoku i mozuoku. Eisti jau rūkā nasadūd, koč pa kaidai nūkeram, kab
paglaudeit.</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Traumatiska ir ūtrei cīmuošona, kod tāvs ar muoti bārnus atvad,
cīš skrīdami, -- gribēja paspēt da Daugovpiļa, cikom vēļ veikali vaļā. Kas par izmysumu
suocēs, kas par gaudom osorom!... Ryhardeņš dzynuos mašynai pakaļ -- apskrēja ap
kliets styuri, tūlaik atsasāda tīpat ceļa maleņā i raudova aizavylkdams... Naguoju
par reizi kluot i namīrynovu -- atgryustu tok sevkuru žāluotuoju tik lelā „bādā”. Kai soka, -- bādu vajag izbāduot. Labi, ka koč muoseņa naraudova, leidzcīteigi atsasāda tīpat pi bruoleiša i kluseņom spēlējuos ar smiļteņom.
</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Nu osoru pasagluobt paleidzēja nivīns cyts kai Ilgys rasnais
ruņcs, kurs, lākdams nu palūdzis iz klāva vydu, vysu sovu nasmukū zamastis vaļsteibu
paruodeja. Tūbreid Ryhardeņš jau beja maņ iz rūku, i navajadzēja daudz, kab juo
pruots iz kuo cyta puorsasvīstu. Vēļ piec breiteņa smiejomēs vysi treis i
guojom ustobā kuo gorda maklātu. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Parkū tuos leluos osorys? Da līta vīnkuorša -- puika beja
saprats, ka mama jū pamat, ka jī nikod piec jūs vairs naatbrauks... „Lomovu” vāluok
obejus „lelūs”: nu navar tai -- jimt i pamest saprateiga bārna iz dreizys rūkys!
Ar taidim vyss ir „juosarunoj”, tūlaik i „tragedeju” nav!... Kod svātdīnē bārnus
iz nazcik stuņžu atvad i pamat Anda, nikaidu ni puordzeivuojumu, ni osoru --
jim vyss skaidrys!...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<span style="mso-spacerun: yes;">
</span><span style="mso-tab-count: 1;"> </span></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-87713640452704778612015-09-28T16:16:00.002-07:002015-10-04T00:44:22.750-07:00Mienesneica<!--[if gte mso 10]>
<style>
/* Style Definitions */
table.MsoNormalTable
{mso-style-name:"Table Normal";
mso-tstyle-rowband-size:0;
mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes;
mso-style-parent:"";
mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt;
mso-para-margin:0cm;
mso-para-margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:10.0pt;
font-family:"Times New Roman";}
</style>
<![endif]-->
<br />
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Parkū laukūs ir tik labi? Partū ka tu, ciļvieceņ, esi tī dobā.
A tei Latvejā, paļdis Dīvam, vēļ napavysam samaituota. Kai paīt pylnuo mieneša
nakts, ustobā ni nūsēdēt!...<br />
Geņgereišūs tei iz vysys mutis smaideiguo ripe (pi myusu nasoka <i>mienesnīks</i>, koč atlasynuojumam ni vainis, ir vīnkuorši<i> mieness</i>: i goda divpadsmytuo daļa <i>mieness</i>, i tys, kas pi dabasu, <i>mieness</i>) izaceļ
nazkur nu aiz Teļa vacainis, tai ap Tumaša kaļneņu. Tūlaik garai speid viers kūku
viersyuņu, cytureiz vysu nakti. (Ni radzāts, ni dzierdāts tys Tumašs, i
Kruoslaukys pogosta jis nūteikti skaitejuos, na Izvolta, a pakaļneitei pi
Valaiņa pūra, kuramā nazkod pat rudzi audzāti (piec ūtrūs vaidu tys, kod mamuks jau beja atguojuse iz Geņgereišim dzeivuotu, poša pīmiņu vairs tik kanovys ap teirumim deļ jiudiņa nūlaisšonys), sazyn pa kam dūts Tumaša vuords. Varbyut
kaids gadīņs ar tū puisi tī bejs -- Jurāni jau suonim ar myusu solu, a ļauds agruok
ar kaiminim dzeivova cīš draudzeigi. Mozūtnē da Tumaškaļneņam (naasam patīsi tamā reizē, kod sokom, ka latgalīši saliktiņu nalītoj, ka jim vīnys vuordkūpys, -- ir mums i saliktini!) skrējom
zemineišu laseitu. I bīzys bārzlapis sorkonom golvom tī labi auga, ratai kurei
beja tuorpūta. Dīvamžāļ na tik Tumaša seņ vairs nav, a jau i juo Viktora. Vys
daguoja apsarunuot kod kopūs ci ļaudīs, vēļ nūsajēmem obeji Izvoltā pi kluba
piec sabolsuošonys par vīneigū vaļsts volūdu tymā krīvu sacaltajā trokumā.
Cylvāks dzeivoj eisuok, nakai juo pīmiņa, nui, tai ir. Ak, atminis, atminis -- kai teic sātā, ar jom viņ var nūbyut nu reita da vokora...)</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Taidu pylnū mienesi var redzēt tik laukūs: Reigā voi nu mieneša
nav (kai tok navarātu byut), voi ratai acs pret
dabasim ceļās (nav labi tys). Jamūt nu volūdys pusis, apstuokļa vuordu <i>ratai</i> (i tam leidzeigus) var saceit/raksteit i cytaiži<i> </i>-- gramatiski loba forma ir <i>reši</i>,
tik Dīnvydlatgolā adverbi bīži ar golūtni <i>-ai</i> beidzās. Jaunim apstuokļa vuordim, kas darynuoti nu eipašeibys vuordu, navajadzātu likt golā tuo<i> -ai </i>vysim bez izškireibys! Koč i vacuo myusu pošu volūdys sistemys golūtne, koč i paīt ar lītaunīkim, -- tai vysleidza teik grākuots pret volūdys goru! </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Cik namīreigi skrēja muokūni dabasūs rudinī piec
Pītereiša -- vēļ niule acīs i pruotā... Itūgod nazkaids pīklusums vysā -- ni
namīra, ni skrīšonys, ni satraukuma. I muokūni mīreigi.<span style="mso-spacerun: yes;"> </span></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-69420594305799582802015-09-12T01:19:00.001-07:002015-10-02T02:10:13.488-07:00Uļmana ļauds!<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Tai storpkaru audzis ļaužu sauce mamuks,
sirdīs olpom vēļ dalykdama: „Paga, paga, apmiers Uļmana ļauds, tūlaik jius
valnu redzēsit!...” Kas zyna, cik brīsmeigs tys valns kuram pasaruoda voi vēļ pasaruodeis,
nu skaidrys, ka dorba tykums Latgolā atmierst... Tik kai kaids rudiments vēļ turīs,
kai pirškauļs nu cylvāka astis tuoleimajā paguotnē... Žāļ, kai tai, a vēļ
vaira žāļ, ka nazy voi dorba prīca ļaudīs atsagrīzs dreiži -- izlutušai mīsai
gryuši par darbeigu palikt. Bruoļs soka vēļ tai: „Padori sasolušu uobuli par
nasasolušu -- naizīs!...” Nui, nui, i te na tik tys: „Kod mes augom...” </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Izlutušuo sabīdreiba gaida kotra
nīka aizmoksuojuma. I vēļ kab na vīnkuorši byutu samoksuots, a „par Eiropys
cenom”!... Laukūs atrast cylvāka, ar kurū var sarunuot i drūši zynuot, ka
sarunuotais paliks, kai runuots, -- ui, cik gryuši! Da i dorba eisti vairs namuokam.
Saceisim, ar izkapti pļaut namuokam, ar trimeri -- byušona jau lobuoka, tik
apniceiga, dreiži atbuost, tai apsapļaušonu ap sātu teik atlykta. I tam
leidzeigi. Pa tū laiku mežs īt viersā, prūdu puorjam bebri (koč pareizuok jūs par <i>babrim</i> byutu saukt i taipat raksteit; i Strodam ir <i>babris</i>), tuorpi jau par
lelū ceļu ruopoj, dreiži byus iz pogolma. Taida niule tei lauku idile...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Vys dūmoju par sovu tāvu ar muoti
-- jī to sūļu naskaiteja... Dorbs dzyna dorbu, i vyss jim vedēs! Tāva dzeivis
gudreiba (beja iz ostoņpadsmit godu vacuoks par mamuku), muotis
energeja i spāks ļuove jim īsadzeivuot i iz pīcdesmit sotku (tik viņ tuos zems turēt
beja ļauts kolhoza laikūs) ar vysom sovom četrom atlasem: treis dālim i meitu (myusu laikā tys skaitejuos daudz -- nazkod bārnu tik pylnajuos latgalīšu saimēs, myusu pusē četri beja vēļ tik Cjukešu Juoņam ar Kustaņci, a iz vysu vairuok -- septeni! -- Martaļa Donei ar Moni...). I mums sovi darbeni beja nu bārna kuojis i pa myusu spākam. Myuža
golā obeji aizajēme ar tū, kuo par dzeivi nabeja darejuši: tietjuks beja suocs
peit kerzis (cytur Latgolā saceitu -- <i>skalineitis</i>), mamuks jēme rūkuos tamburku
(tamburejamū odotu), graizeja vacūs lokotus i nu jūs taiseja palavīceņus (pakluojeņus)
-- vairuok opolus, mozuok kantūtus. Dorbs, kas beja īlykts rūkuos voi palics
pruotā nu mozūtnis, atsadzeivynova, tikū juo aizavajadzēja. Ka tai padūmuot vēļ, tok tāva tāvs myra, kod myusu tietjukam beja tikai pīcpadsmit godu. I palyka Oduma vacuokais dāls Juoņs par sātys saiminīku, jis tū varēja! A kū nu agruokuo puorjamam mes?...<span style="mso-spacerun: yes;"> </span><br />
Iz laukim niu braucam „atsapyust”.
Piec lobys „atsapyusšonys” iz reita otkon prosuos „atsapyust”... Tai dīna puorīt, a dorbs stuov. Skaidrys, na vyss tik cīši skrīnams, daudz kū var padareit
i vāluok, tik dorbs vysleidza pats napasadora ni šudiņ, ni reit!... Vadynoju unuku īt ūtrā klāvā apsavārtu,
kai jūs baba vysu pamatuse. Kod lūpu vairs nabeja, jei klāvu kuortova, „kab byutu teirs”.
Ni dzeita, ni stateita, a pa tam, ka: „Muna sirds tuo nacīš...” Nakuorteibys nacīte, pa rūku
golam dareituo nacīte, bezdarbeibys nacīte. Na „vysu” paspēja, kas beja nūdūmuots. Ka
byutu paspiejuse, vysleidza kū naviņ vītā atrostu... Namuocēja jī bez dorba --
itī Uļmana ļauds!... Lai gaiša jūs pīmiņa!</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-89418332849226197252015-09-06T15:03:00.004-07:002015-10-02T02:11:34.748-07:00Aina<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
15. augusta vokorā atbrauc Aina --
mamuka krystameita. Kristeitu juos nazkod vede Kūdeņu Pīters, Ainys tāva bruoļs,
ar mamuku. Brauce da tiveimajai Peipiņu bazneicai. Mamuks tūlaik beja jauna meita,
vēļ bārna sateit, kai vajag, namuocēja. Vāluok poša na reizi smējuos, kai jī ar
Pīteri „pīsamūcejuši”. Īlyka bārnam vuordu Anna, tik par Aņneņu Ainys, ruodīs, sauc
vīns vīneigais cylvāks -- juos veirs Toliks. Ar godim tei kristeituo Anna nazkur
pagaisa, kai i daudzi cyti latgalīšu krystomī vuordi... Saceisim, zynu vīnu
Anastaseju, kurei Vydzemē par Aiju puorsavārtuse, i tml. Aina nu sova krystamuo
vuorda nabāg, nā, jei na taida, ar jū latgaliski runojam i Reigā. Dzeivuotu jī
sovūs Pluoņūs (sarokstūs itei sola laikam Meļderyškys, nazkai raudzeju saprast,
kas pa kam), skaidrys, ka vyss byutu pa vacam. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Ir taida karteņa, kur mamuks ar
mums vysim četrim nūsajāmuse. Cīmovom pi Pluoņu Juoņa ar Ļuci (Ļuce -- mamuka
muoseica; pi myusu nasoka <i>muosiniška</i>). Aina tamā karteņā jau lela --
skaista, jauna meita, eista mārga. Labi pīmiņu, ka nūbraukuši tūreiz bejom iz tai sauktūs u·hodzinu
-- saiminīki nu vacuos sātys puorguoja iz jaunuos, beja sasalasejuši tyvuokī
rodi. (Cytur ituo nūtykuma sauc cytaiži. Ontonam Zvīdrai ir stuosts ar
nūsaukumu „Īlyuženis”, i tys ir tys pats, kas myusu molys <i>u·hodzinys</i>.) Koč
i piec jaunys sātys īsvieteišonys, itūs Kūdeņu saime nazkai dreiži puorsacēle
iz cyturīni -- kai pi myusu saceja, nūbrauce „da Latvejai”...<span style="mso-spacerun: yes;"> </span></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Pluoņu Juoņs, vāluok i Ļuce,
myuža mīru roduši Saulkrostu (mamuks
saceja -- <i>Sauļkrosti</i>, tai byutu pareizuok i pa latgalīšu gramatikai, tik
kas jūs vaira tai raksteis!...) kopūs, jūs bārni i unuki dzeivoj pa Saulkrostim, Reigu. Aina iz Aglyunu dūdās kotru god i piec
vysa „apbrauc radni”. Malacs mamuka krystameita! </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Pārņ Aina sovu krystamuoti vēļ satyka,
pasarunova obejis, koč kū aizkūde celinīki pi myusu. Paļdejom par īskrīšonu. Šūgod
iznasu mamuka rūkdorbu kuli i dūmu Ainai izalaseit nu mamuka pādejūs adejumu -- mamukam
patyka, ka var kū ūtram īdūt. Zam beigu jei vys „daleja montu”, apdaleja (pa vacam saceitu -- <i>apdāravova</i>) vysus ar sovim
adejumim, tamburiejumim. Koč i, kai jei saceja, saskrybynuotim „nu tuo bednuo
kapitala”, tik voi cenā duovonys vierteiba?... Nabeja vairs mamukam lobys
dzejs, uordeja vacūs lokotus (pi myusu jūs nasauc par <i>kokorim</i> voi <i>kokarim</i>), kaidus jakus, džemperus, tyna komuleišūs i adeja, adeja. Da i nasaredzēja
jai vairs labi, pa tam lobuos dzejs vaira napierkom... Na pa skūpumam, jei poša saceja napierkt. A bez dorba vysleidza namuocēja -- taida jūs audze! Kai mamuks poša saceja -- Uļmana ļauds!...</div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Materiala lobuma Ainai nu
krystamuotis datics pavysam moz. I kū lai jei byutu variejuse daudz dūt -- muote
ar četrim bārnim?... Pīmiņu, kai nazkurā reizē mamuks krystameitai, iz taida
poša 15. augusta īskriejušai, varēja izduovynuot 10 rubļu i par tū cīš prīcovuos
-- varēja pat byut, ka devieja beja prīceiguoka par sajiemieju. Zam Jaunuo gods,
cytureiz i iz Leldīnis (pi myusu itī svātki ir <i>Lieļdine</i>) mamukam vysod atguoja
skaists apsveikums -- krystameitys gūdcīneiba pret krystamuoti beja lela. </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
4. decembrī mamuku škierstā apsedzem mes ar Ainu... </div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6096436392947242930.post-54000108228742248872015-09-06T14:59:00.002-07:002015-10-02T02:34:24.901-07:00Zam i piec 15. augusta<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Gribējuos byut Aglyunā i šūgod. Lai
byutu kai byudams, nu tys īvadejums kam leluokam, tys „Kungs, apsažāloj!” ir i
muns... 14. augusta vokorā leidza brauc i Juoneiša mozī, tik jim tys vyss vēļ
eistyn par agru!... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Aglyuna -- skaidrys, ka reizē i vareiba
satikt sovejūs. Bīži pat -- na puoruok kū sarunojūt, a tiktīs izīt vysod. Pi
golvonūs vuortu maun Eriks -- gaišuo Latgolys zvaigzneite (i teišā, i puorcaltā
nūzeimē, koč nu „nasamaituotu” puoruok „gudrī” juo, koč jam pošam naīsagrybātu latgaliski runuot „pareizuok” -- varakļuonīši tok ir eistyni latgalīši, lai kai jūs tī dola i puordola!...). Tīpat sasaskrīnam ar
Viju -- nazynovu, ka i juos mama naseņ davusēs myužeibā... Gryuti mieneši bejuši, eists
puorbaudejums jai i Bārtuļam. Izturāts! Vija vēļ dūmeigi nūsoka: „A kai nazy tim,
kas bez ticeibys?...” Nui, par itū ir izguojs padūmuot na reizi, seviški, kod
runa par vacajim. Kū dareitu taidys bez spāka palykušuos, bīži vysu
pusaizmierstuos, babenis myusu laukūs, ka jom nabyutu ticeibys?... Dūmoju i par
sovu mamu -- cik spāka jai dasabuoveja, puoterus skaiteidamai! Piļneiga
atsadūšona Juo vaļai, lela pasaļaušona iz Augstuokuo... Reizē i sevi
atbreivuošona, atsateireišona nu vysa, bez kuo var apsaīt... Ar vacu vuordu
sokūt, -- ceisteišonuos, vēļ viers zemis byudamam... Esi tu, mamuk, dabasūs, esi,
-- cytaiži i byut navar! Verīs tu tagad iz myusu caur muokūņa maleņu -- pa tam
tovā i tāva īpuostajā vīteņā ir tik labi... Kod naviņ saprass itū vysu i
Pītereiša bārni, tik paleidzi jim! Paleidzi i jim, kai paleidzieji vysim,
dzeiva byudama... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Kod mamuks vairs nabrauce iz
Aglyunu, jei vysod deve deļ zīduojuma Dīva mameņai. Īlīku naudu skreineitē pi
Dīva muotis kuoju i šūgod. Esi ar mums, Mameņ!... Garū ryndu asmu izstuoviejuse
„gūdeigi” (šūgod asam bez gostu nu Sibira), reizē i nakts misē pabyudama. Solidarizejās
ar mani Anda, paļdis jai! Bejom kūpā, i kod mamukam vajadzēja... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Ap stuņdem divejom asam sātā. Durovys
šūgod juoatslādz pošai -- sitīs koč vysūs lūgūs, dauzīs durīs koč da reita -- dīvamžāļ
vairs nav kam atsasaukt... Pyrmais 15. augusts taids... Ot, i ryugtuo suope!... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Dīnā vyss ruodīs gaišuok... I cik
lobu ļaužu satykts vēļ! Kūpā ar cytim itūgod īstyprynoj vīnu Sibira braucieju -- mozū
Sonoru, kurei izauguse jau „lela”. A krystamuote jai nivīns cyts kai myusu Eta
-- bārns pats jū izalaseja. Dazynovuse smejūs, ka cytaiži i byut navarēja -- itik
godu pa Etys kliepi i placim dzeivovuse! A niu -- „lela”... </div>
<div class="MsoNormal" style="text-align: justify;">
Sveši bārni dreiži aug, tū
varējom saceit i par Ingrydys ar Ivaru (vys jū par Juri saucu sazyn pa kam, ļaunā
najam...) dielenim. Šūgod iz Aglyunu beja sabraukuši ar vysim trejim, vysa
kupluo saimeite. Prīca par jim. I na tik viņ par jim, a vysu kuplū
bazneickunga draudzi... Labi tai!</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05710465572040123097noreply@blogger.com0