Varātu padūmuot, ka bebri (babri)
ād i burkuonus, i sorkonūs buraceņus... (Vuords biete LVDA nav kartāts, i cytaižuok zinis par jū nav laseitys i saleidzynuotys, tai da pat šam navā eisti zynoms, kaida byutu vuorda biete „literaruo” forma latgaliski (biete ir nu vuocu Bete, buraks -- nu pūļu burak voi taida poša boltkrīvu volūdys vuorda бурак -- svīd, kai gribi, nasovi obeji!). Par (sorkonajim) buracenim pi myusu cytys molys latgalīšu batviņu sauc, a tai saucamais runkuļs, kai cytuvīt Latgolā par lūpu burakim soka, otkon ir germanisms. Jamūt piec Rekēnys, mums sakreit ar Kolupu, koč na pavysam: i pi jūs ir sorkonī buruoki i lūpu buruoki, tik cukra buraku vītā jī par cukrabītem ci pat cukurbītem runoj, i tys jau ir „trešuos izlūksnis” pajiemīņs, jaunai realejai vuordu dūdūt.) Nui, taidi breinumi Geņgereišūs ar duorzuojim nūteik, sauc tu jūs kai na pasaukdams!... Jau ūtrū
godu itei naceisteiba!
Pārnejā rudinī pi sātys kai pādejūs paspieju
izkast (cytur latgalīši saceitu -- izrakt voi izbest) tik topinamburus
(mamuks jūs par cyuku guļbem sauce): ar koč kū tī „lūpi” ir juobaroj, a
samaiseitu jī apād vysu, koč tī i duorzuoji byutu. Burkuoni (pa Strodam -- būrkōni)
īsola. Nu īsola, īsola, nikuo nadareisi. Padūmovu -- lai sev, zeme atsalaiss,
nūraušu, kod varēs, -- rudiņs gars. Tik nadatyka: nazkas beja nūruovs da mani.
Dzeiva vēļ beja burkuonu siejieja i ravātuoja, vēļ jei varēja grīztīs, ka byutu
bejs tai nūlykts, tik piec juos prācys jau nazkuo garuo rūka beja izastīpuse... Kod zems
beja atsalaiduse i otkon varēja duorzeņā kū naviņ dareit, nanūrautajuos
vadzeņuos burkuonu vairs nabeja. Nūzīdieja, kai pi myusu par taidom
lītom soka. Ci -- kuojis daauga...
Šūrudiņ -- tys pats. Pavasarī
sasieju „mamuka gabaleņā” vysu, kas beja pa rūkai, -- vys kas izaugs. Koč
zynūt, ka vysam vajag dakūpšonys, koč saprūtūt, ka zemi syuduot vajag... I cīš
žāluotīs navarēja -- šys tys izauga ar vysu nadakūpšonu.
Buļbis nūkašu poša, kaidu laiku nu
Reigys voi cyturīnis vest navajadzēs. Na jau pa tam, ka navarātu nūpierkt ci
kur naviņ tyvumā dabuot, tik, kai labi zyna tys, kurs siej i stota, poša
audzātam -- cyts gordums! (Itū mamuks cytureiz ar slavismu izsaceja: „Savam --
cyts skuss!...”)
Ar teirumā palykušajim burkuonim
i burakim izguoja kai pārņ -- cyta prācys otkon beja aizavajadziejs cytam. Vīnā
jaukā oktobra sastdīnē vysi muni buraceni, burkuoneni beja nūzīdiejuši kai
nabejuši... Iz plykūs vadzeņu -- ni loksta galeņa, tai teirai vyss nūlaseits. Tik
vīns vīneigs burkuoneņš nazcik dīnu prūdā pi molys mierka, ar vysu buorzdu. Kai ba ruodūt ceļu, pa kurīni duorzuoji nūguojuši, kai ba dūdūt līceibu, ka
vysakū apād bebri... Gribi -- tici, nagribi -- natici!...
Ak, buraceni-duraceni, ci
pliukys jiusu āduoja naraun?...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru