PAĻDIS!

Asam palaiduši pādejā gaitā sovu Emileju Kalvāni... Kuplā, daudzeigā pulkā -- vakar, Salaspilī. Guļdejom Salaspiļa vacajūs kopūs. Guļdejom, jau i sova veida humora dzierksteņu atrozdami -- Emilejai tī loba vīta na tik pa tam, ka jei niule suonim / sūpluok / rādā ar sovys mozūtnis saimis ļaudim, a i deļ juos rodūšuo gora: tīpat i Augusts Egluojs nazkur paglobuots (iz dreizys rūkys juo kopa cikom kas naatrodom). Rokstu ituos, niule par daudz zeimeiguoku tykušuos, vītys vuordu, i, pas, kai nasaroksta latgaliskuok -- vajadzātu tok byut Solyspiļs! Varbyut pa tam, ka itei vīta tuoli nu Latgolys, -- taidom nūsaukumus puorjamam caur latvīšu literarū volūdu, varbyut pa tam, ka itei myusu dīnu piļsāta patīseibā nav nicik vaca i saistuos ar padūmu laiku. Vacuo patyka zam iudiņa deļ Reigys HESa, vacuo beja -- Kirchholm ‘Bazneicys sola’: iz mozys Daugovys salenis nazkod stuoviejuse vīna nu pyrmūs katuoļu bazneicu Latvejis teritorejā. 17. g. s. solai dūts jauns vuords -- Muorteņa sola.

Pasaceit paļdis (ka grybātu ar vīnu vuordu, varim saceit: papaļdeit, papaļdinēt) gribīs daudzim. (A vuords „paļdis” cielīs nu lyuguma „Paleidzi, Dīvs”! Tys zeimoj, ka i myusu dīnuos, saceidami  „Paļdis!”, prosom Dīva paleiga tam, kam paļdejam. Otkon lela tautys gudreiba...)

Paļdis mērdzinītem i jūs „Austrai” par dzīduošonu Emilejai! Kod zvanejomēs, mērdzinīši jutuos cīši nūsabādovuši i sacejuos, ka sevkurā gadīnī cylvāki 3–4 atskrīs sovys nūvadneicys pavadeitu. Atbrauce apmāram puse kora i beja cīši īdareigi vysā.

Paļdis drycānīšim ar jūs atsauceigū draudzis bazneickungu, i seviškys paļdis Matvejāna Aņneņai!

Paļdis vabalīšim par syltajim atmiņu mierklenim nu Emilejis dramaturga gaitu!

Paļdis kolncīmīšim par pīmiņu -- jim ar Emileju beja loba saskaņa. Bērēs kolncīmīši sacejuos, ka jūs sadarbeiba ar latgalīšim navar tai dreiži beigtīs, -- paļdis jim i par itū!

Paļdis Latgolys jaunajim (Ilgai, Iļzei, Jureišam, Andrejam), kurim taipat beja svareigi pabyut ar Emileju juos pādejā gūdā!...

Paļdis (kas zeimoj -- paleidzi, Dīvs!) vysim, kas bejom nu molu molom i placu pi placa Salaspiļa kapleicā itū pīktdiņ!

Emileja saceja:

„Cikom viņ sauleite rūtuos

I zuoleite zemeiti kluos,

Bruoļ, tev byus svieteiba rūkuos,

Tev dvēselē ticeiba, muos!

Cikom viņ darbeibā esi,

Prīca, bruoļ, pīstuos tev kluot,

Vīglys byus gryutums, kū nesi,

Kai vyss, kū lamts prācavuot.”

Kab tai i byutu!