Vasali, vasali!...

Vasala, muos, -- tikū pabrauču garum Salaspiļa kopim, kur naseņ pametem Emileju Kalvāni...
Vasals, bruoļ, -- tikū puorbrauču Ikškilis Karmela kļaštora bazneicu, kuramā vakar atsavadejom nu Bronislava Sprydzāna...
Asmu ceļā iz tāva sātu, iz sovim Geņgereišim. Moz tuos pabyušonys prīcys datiks, nu koč iz pierti mamuku savoduosim -- Agreits sūla izkurynuot. Svātdīne šudiņ, nui, i pat gavieņa laiks, a kū lai dora, ka cytaiži nasaīt. Vys jau Jis atlaiss itūs patīseibā sadzeivis nīkus, ka nasagrākojam kai cīšuok... Sūma pīsalasejuse gryuta, suop suons nu nasenejuo kritīņa (var jau cyluotīs sazyn kai, tik vacums zūgās kluot napraseits...), tai iz staceju braucu ar takseiti. Izlaideiba, prūtams, nu lobuok tai nakai suopē mūceitīs ci jaunys kluot dabuot -- vēļ daudz spāka vajadzēs. Vēļ tāva sāta juoteirej, vēļ saiminīks tī iz kuoju juopastota, vēļ cytom atlaseitem juopaleidz... A par mamuku i runys nav. Kod braucu paceli, jei nikuo nasoka, tik verās, verās, a tei vieršonuos... I vēļ par pasi soka, ruoda, kuramā šupletkā palykta, ka gadīnī kas. Dūmoju sevī -- labi, ka maņ ir dorbs, i labi, ka juo maņ tik daudz!...

Ot, i Lelvuordei jau izbraucem cauri -- itei ir myusu pyrmuo „Lementara” radeišonuos vīta, tuo navar aizmierst. Beja ar mums te gudrī bruoli Grybusti, iz „Lementara” pyrmūs īsvieteibu beja i Bronislavs ar mozū Aijeņu, beja profesors Vitolds Valeiņs atbraucs i da pat reita viļcīņa ar mums palics, vysā kluot beja myusu meiluo, meiluo Ruta Bokāne, par kurū taipat sirds nūsuop vēļ i niule...

A vakar, koč i bieru dīnā, saguoja nagaidoma atsabreivuošona...

Palaist Bronislava pādejā ceļā beja daskriejuši i baļtinavīši -- „Palādas” brauce ar „Ontanu i Anni” iz Vangažim. Vysod prīca jūs satikt: poši gaiši i sovus spaiteņus bez apdūma i skūpeišonuos sejoj, kur tik pasaruoda. Lai vēļ garai jī tai (jī poši soka -- tuo) var -- vairuok gribēt te byutu grāks!... Mes, kai smejomēs, -- treis zvaigznis (Tekļa, Laura i LL) nu „Trešōs zvaigznis”, jiutamēs Bronislavu palaidušys, a da golda braukt navalk -- ļaužu beja daudz, kam līku klopotu pīdareigajim. Baļtinavīši vadynoj braukt iz Vangažim, i, kas zyna, ka laiks nabyutu tai cīši saplanavuots, varbyut i laistūs leidza. Sarunojam, ka pabrauksim ar jim kaidu gobolu, a jī lai myus izsādynoj iz kuruo leikuma, nu kurīnis vīgli Reigā atsagrīzt. Baļtinavīši tikpat dreiži sarunoj sovā maršrutā leikumu izlīkt, kab mums tyvuok tei Reiga. Tai i braucam -- i „Palādu” goņceitis izsvīžam par vīglom smiļtim Bronislavam, i cytu sovejūs naaizmierstam -- vasali, vasali! Imants vadynoj nūdzīduot div dzīsmis Bronislava pīmiņai (nazy parkū taišni div?), mudynoj Aigaru paspieļuot, a tuo garai navajag praseitīs. Tai izskaņ „Olūteņam” ar myusu Emilejis Kalvānis vuordim (soku, edz, kai izīt -- gribējot Bronislavu pīminēt, a saguoja, ka i Emileju pīminim! Tok jau Juo rūka tei otkon...), tūlaik Bierzeņa „Cārmyuška”, a beiguos -- Friča Buordys (Bārdas) „Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī”. Lobs, lobs baļtinavīšu repertuars, lobys, lobys jūs „palādys”!...

Vasali, vasali, vysi, kas sovejī!   

P.S. „Gudra”, „gudra” vys vēļ muna gaļveņa -- autobusā tok beja tys WiFi, tik -- ci es muoku dasaslēgt?!... Tai agrā svātdīnis reitā raksteitais pasaruoda te tik niule...