pirmdiena, 2014. gada 21. aprīlis

Leldīnis svieteiba...

20.04.2014. Pi myusu šudiņ svātdīne. Lela svātdīne -- Leldīne! (Pi myusu saceja -- Lieļdine, byutu pat „pa Strodam”, tik nazkod ar Annu Stafecku izavērem pa vysaidim ZA materialim, "saskaitūt", ka saceit i raksteit Leldīne deļ viersizlūkšņu formys latgalīšim byutu iz vysa korektuok...)
Asmu sātā. Sātā asam daudzi -- sabraukušys Pītereiša meitys, i Doņuka bārni vysi pa sātu. Daudzi myusu niule -- Leikumu: kotram bruoļam pa treis, kūpā seši. Treis puikys i treis meitinis. Ka seši jī mums, vysi muni draugi agruok zynova... Tys beja naraksteits lykums, kū jēme vārā cīmā braucieji da mani iz Reigu voi da myusu iz Geņgereišim -- vajag sešu, ka nā, -- tūlaik vysmoz dolomu duovaneņu, soldonumu: tik mums bārnu... Niu leli jī vysi, vēļ tik Reineits školāns. I jau divi mozmozbierneni ir, voi ta na prīca!? Tok jau byus vēļ, cīš grybātūs, kab daudzi, daudzi myusu byutu... I cytuos saimēs kab taipat! Kab ļaužu bolsi par teirumim, pļovom, mežim otkon skanātu... Kab vyss kai nazkod byutu, koč zynu, ka nikod „kai nazkod” byut vairs navar...
 
Jau svieteiba sagaideita i kūpā apāsta -- itūgod jū atnese Laura. Cytim godim guoja Agreits, kai jau i sātys „golvonais puiss”... Myusu tāvs nazkod dareja taipat, nese mums pasvieteituos ūlys, maizi, suoli, sīru, svīsta drupaneņu. Leldīne beja vīneiguo reize godā, kod iz bazneicu nūteikti guoja tāvs, na muote. Parkū tai, nazynu, tik pruotā palics, ka tai. Cīš jau mes juo atīšonys gaidejom, da tuo mums ēst nadeve. Tai vēļ i niule nu tuo laika palics -- ādam tūlaik, kod svieteiba atnasta...
Dolom i ādam svieteibu, reitiškojam, sytamēs ūlom. Munys kruosuotuos tymsai bryunys saguojušys, i rokstu „deļ pryšuma” (pi myusu skaists = pryšs, otkon germanisms!) iz jūs gona -- seipula (kū pi myusu par cibulim sauc) mizenis to tai daleip pi ūlys, to cytaiži, vardūt tok jūs nivīns cīši namaisa, tik olpom ar kūka puorneicu pacyloj. Laura kruosoj nu reita, čajā, jai saīt sovaiži zylgonpalākys (pi myusu saceitu -- siermenis). Vyspuor na švaki, koč puorpleisušuos ūlys boltonums īsakruosovs taids, ka ēst ituos ūlys nasagrib nivīnam... (Pi myusu saceja tik tai: boltonums i dzaltonums -- breineigi regulari lītvuordu atlasynuojumi, ka tai padūmuot!) Pasasmejam par „gordū” kruosu, mīreidami sevi, ka kimejis taidā ūlā (nu kruosys) vysleidza nav...

Stuostu bārnim, ka myusu mamuks ūlys nazkod vēļ salauzeitūs bārzu zareņūs (ar pyrmajom pavasara spūrgaleņom, pupurim) kruosova, tūlaik juos izguoja taidā dzaltonzaļgonā kruosā (mums jei ruodejuos nacīš skaista), cytureiz -- sīna smeļtī (taipat -- nacīš skaistys). Ūlu kruosuošonu Leldīnē labi pīmiņu vēļ nu vacuos sātys. Nu cepļa iz garu ukuotu mamuks vylka uorā dzeļža pūdus i lyka iz greidys atsadzysynuot. Najēme ūlu par reizi uorā nu pūdu -- kab kruosa īsakūstu! I gaidejom tāva nu bazneicys. Tūlaik ēdem vysi kūpā i sytomēs. Šyupelis (pi myusu nasaceja leigačys, beja šyupēlis) mums beja pyunē par bolku puorsvīsti grūži, kuramūs tāvs ītaiseja pagaru gaļdeņu, kab našļuktu uorā, kod šyupojamēs. Nikaidys lelys svīsšonuos myusu sātā napīmiņu, sorgova myusu, bārnu, pacīš, naaizmiersa dasavērt... (Svīsšonuos bejuse Saušu kolnā. Kod staigovom sienīs (pi myusu saceja -- grībūs), mamuks itū stuosteja i divejus kūkus, kurymūs vēļ škārskūka dastyprynuojumi redzējuos, ruodeja. Tai tī bejs juos jaunuos dīnuos, kas zeimoj -- godūs ap vaidim.)

I vēļ -- Pokuļu Monis (mamuka jaunuokuos muosys) cīš cīmā gaidejom: jei beja myusu bierneibys lelais gaišums... Jei da myusu atguoja vysod i pa kruosuotai ūlai vysod atnese -- taidu Leldīnē navarēja byut par daudz. (Piec pušdīņu da myusu saskrēja Augustīnis bārni -- Kaze ar Jozopu, Trūpa Edzjuks, Valaiņa Jurs, vēļ kurs nu kaimiņu -- bārnu apleicīnē beja daudz, i piec pušdīņu Leldīnē varēja jau cīmā īt, ka tāvs ar muoti palaide. Myusu to nacīš da solai laide, partū bārni guoja da myusu. Sytomēs ūlom ar jim, dasaguoja kod i vysys sovys cytam atdūt. Ka kurs byutu ar kūka ūlu staigovs deļ sisšonuos, napīmiņu. Ar styprom cacarkom to staigova, cytureiz ūlā beja cukra pīlīts, styprys beja i taidys.)
Vāluok Pokuļu Mone da myusu guoja jau kūpā ar veiru Jozopu (pi myusu nasoka Jezups, pi myusu ir Jozops), a jim leidza skrēja Jozopa „pasāgs” -- mozs, ryuzons suneits Bobiks. Bobiks stuovēja iz pakalis kuoju i „muocēja” peipēt (pi myusu saceja ar slavismu -- kureit). Ot, i pyrmais cyrks, kurū bejom vārušīs jau mozūtnē!... Sēdēja naaizmierstamais Bobiks taisnu mugoru, prīškys depeitis izsliejs, i „rauce” tū nalaimeigū, kai mamuks saceja, „topu” (mutē spraustū papirosu voi cygaretu) -- paklauseigi turēja jū iz atšīptuos zamejuos lyupys, skaidri ruodeidams, cik jei jam gādna, nu saiminīka klauseja.
Vāluok Monei ar Jozopu leidza guoja jau jūs Jureits, tai bruolim beja radīs vēļ vīns draugs. Jureiti juo muote sorgova, globova vēļ cīšuok par mums -- vairuok bārnu byut jai navarēja...

Svieteiba, lela Dīva svieteiba i reizē duorga duovona ir bārni. Kab vairuok jūs mums!...
(Dīvamžāļ myusu dīnu „draudzeibuos” bārni nadzymst... I peņsejis vacuma ļaudim, kaidi niu iz zemis palykuši pa leluokai daļai, jī, saprūtams, nadzymst...)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru