Vystik -- dziervu zuoboki!

Sastdiņ beja latgalīšu volūdys ekspertu komisejis saīšona (a kam i sabraukšona -- saceisim, Sandra ar Veroniku taidūs reitūs ceļās sazyn ap cikim, kab laikā tikt Reigā...). Pamoz myusu beja, pa tam konceptuali svareigu vaicuojumu daudzi cyluot nasaguoja, nu vystik!

Paguojušajā sēdē iztureiguokī eksperti (ir pagryuši laseitīs sastdīnē, kod cytim breivs; na vīgli nūbyut iz vītys 4-5 stuņdis, kuramuos vysu laiku juodūmoj leidza, juoizasoka, juoatrūn pamatuojums tam voi cytam pījāmumam -- cik ta da šam par vysaidim myusu volūdys smolkumim dūmuots! -- i tml.) nūbolsova par divskaņa ie raksteišonu daudzskaitļa genitiva saknē (dzērve, a dziervu). Tik otkon sasagribēja pasakast / pasarakt dziļuok, kab sasprīdumu par korektu varātu pīzeit vysā pylnumā.

Dazynuotajā pasadaleišu, suocūt ar citiejumu. Latgalīšu ortografejis „Endzelins” Pīters Strods nazkod raksteja tai: „Bet ir vēļ vīna parōdeiba, kas ari ar videjō dialekta paleidzeibu nav nūsokoma, prūti, darbeibas vōrdim trešajā konjugacijā napabeigtajā pagōtnē 1-ajā un 2-ajā personā „ē” pōrsavērš par „ie”, pīm., cieļu, cieli, smieļu, smieli, kai ari substantivu daudzskaitļa genitivā saknes „ē” pōrsavērš par „ie”, pīm., spieļu, mieļu, dieļu u.t.t. Tai pat vōrdūs, kas pōrjimti nu videjō dialekta, plotais „ē” teik izrunōts kai „ie”, pīm., vēsture-viesture, vēstule-viestule u.t.t.”

Nu pīmynātūs treju poziceju smolkuok naapsavārta da šam stuoviejuse videjuo -- daudzskaitļa genitiva forma ē-calma lītvuordim, kurūs saknē ir -ē-. (Cyta storpā, Bieržpiļa dsk. G. formu dźiervu pīmiņ i „eistais” J. Endzelins -- Lgr 109.) Sastdīnē garuok diskutējom tik par „Skreineitei” aktualū vuordu dzērve, jau ūtrū reizi nūsprīzdami, ka raksteisim dziervu (zuoboki). Patīseibā taidu vuordu, kam saknē -ē-, ir vēļ. A kai nazy ar taidim cytim -- mainuos jim saknē patskaņs ar divskani ci nā?...

Par vareibu dsk. genitivā raksteit -ie- da šam tai tod nav sprīsts. Naseņ izguojušais „LVDA. Fonetika” (2013) šamā ziņā nikuo jauna nadūd -- atlantā kartāts tik vīnskaitļa nominativs (mēle, dzērve). Puorbaudūt piec izlūkšņu aprokstu, izaruodeja, ka nu „latgalīšu rokstu fonologiskuos sistemys pamata” areala dsk. G. formu dziervu soka Vuorkovā, Bieržpilī, Dvieseļdīna, bieru (nu bēris) ir Tiļžā, škieru, driebu, spieļu, miebeļu aizraksteits Gaigalovā, driebu, dzierviņu -- Varakļuonūs,  svieru -- Vydsmuižā (nu svēre). Ka labi pamaklātu, tok jau atrostu vēļ cytus vokalisma mainis gadīņus voi vuordus, kuramūs maiņa nūteik.

Jiemu i paskaiteju ē-calma vuordus, kuru saknē ir taids „ē”. Saraksteju komisejai. Saguoja padaudz: dēle, mēle, spēle, kēve/čēve, drēbis, bēris, svēre, gnēze, sprēdze, škēle, smēde, kēde, ēde (uodys slimeiba), sēde, plēve, slēpis, (dvēsele, vēdzele, mēbele), dzērve, šērve, cērme, pērle, mērce, ērce, kērne/čērne. Saprūtams, na vysi jī vīnaiži bīži voi vysur lītojami, taipat ē mainuos ar ie na vysūs. Tik ir i taidi vuordi, kuramūs dsk. genitivā -ie- soka pat tī, kuo izlūksnēs ir mēļu, dzērvu. Izīt, ka vīnūs vuordūs dsk. G. soka ar -ē-, cytūs -- ar -ie-. Tū pīzeist i myusu komisejis viļuonīte Iļze, i drycānīte Anna. A vyspuor sevkurs var jimt i puorbaudeit iz sevi, kai pi juo saceitu latgaliski, pīmāram, pērļu zvejnieks voi ērču encefalīts. I cytus nūsauktūs vuordus kai runuotu dsk. genitivā?

Pa tam, ka konsekveņču fonologiskuo pamatareala izlūksnēs nav, komiseja pyrmū rūku deve formom, par kurom jau nazkod ir izasacejs Pīters Strods, problemu saprozdams i par jū aizarunuodams, koč dziļuok jamā naleizdams. Niule pa īmeitū stidzeņu mozu ceļa gabaleņu tuoļuok asam paguojuši mes. Vēļ vaira -- tai dareit korekti saīt i pa tam, ka Stroda pīmynātūs leidzinīkus (cieļu, cieli, taipat viesture, viestule i tml.) ar ie rokstom jau nu 1992. g. „Lementara” laiku...