Atbraukšonys dīnā nūdarbeibu nav, īmu staiguotu. Vajag nūsapierkt koč kuo padzert (rūka nasaceļ taiseit vaļā vīsneicys sūleituos minerala iudiņa buteleitis par 16 litim, i eistyn! -- veikalā nūpierku leluoku i par napylnim 2 litim), cukra pi atsavastuos kofejis (spirale ir leidza i dasasprausšonai paīt, cik labi!), da i par duovaneņom sietinīkim var pi reizis paguoduot. Gruomatneicā acīs īkreit jauki kalendareiši ar zyrgim, kurī skrīn uorā nu iudiņa, krēpis pakrateidami, -- tik dzeivs ir tys attāls. Sprīžu, ka byutu gona lobs „uorzemu” suvenirs „Sovvaļnīkim” (asam praseiti iz jūs pīcu godu jubilejis) i pīsalosu vairumā. Pamonu i kruosainū cītūs gruomateņu sereju, kas suokta Kauņā. Deļ „skaiteišonys” mozim bārnim, a mums niule Rihardeņš taida vacuma. Izalosu par meža zviereišim, nūgrūzeidama golvu par datorgrafiku -- meža cyuka kai puskumeļa, škierzlots cīš paīt iz čyuskys (ci ūtraiži), sovaids ir styrnys graciozums, uopša ni pazeit i tt. Datoru laikmats!... Vēļ piec breiža apsakeru, ka tys tok breineigs temats katedrys seminaram -- tik taisnys baltu (i slavu) volūdu paralelis, tik vīlys puorsprīsšonai ap itū leksikys grupu, ka nanūsaprīcuot!! Tai i padoru. Pasaverit!
Olūts: Noriu pažinti. Miško gyvūnai (Kaunas, 2013)
Lt
|
Lv
|
Lg
|
VILKAS
|
VILKS
|
VYLKS
|
LAPĖ
|
LAPSA
|
LOPSA
|
MEŠKA (? LOKYS)
|
LĀCIS
|
LUOCS [-C´S´] (Str. lōcs; lg
grāmatizdevējs Vl. Lōcis)
|
BARSUKAS
(? OPŠRUS)
|
ĀPSIS
|
UOPSS [-S´S´] [? -P´S´S´]
(dial. barsjuks; kr. барсук)
|
EŽYS
|
EZIS
|
EZS [-Z´S´] (Str. ezis)
|
PELĖ
|
PELE
|
PELE [PELE]
|
BRIEDIS
|
ALNIS
|
BRĪDS [-D´S´] (Str. brīds;
sar. loss [s´s´]; Alnis <
Losevs; ziemeļbrieži...)
|
STIRNA
(? LAUKINĖ OŽKA)
|
STIRNA
|
STYRNA (? // MEŽA KOZA;
dial. stierna, Stiernīne)
|
KIŠKIS (? ZUIKIS)
|
ZAĶIS
|
ZAČS (// ZAKIS) (Str. začs
(zakis), zakis)
|
VOVERĖ
|
VĀVERE
|
VUOVERE (Str. vōvere)
|
STUMBRAS
|
SUMBRS
|
SUMBRYS (? // SUMBRIS;
dzīvo Papes rezervātā)
|
ŠERNAS
|
MEŽACŪKA
|
MEŽA CYUKA (v. Wildschwein)
|
GYVATĖ
|
ČŪSKA
|
ČYUSKA (? // TUORPS; dial.
čyvuška u. c.)
|
DRIEŽAS
|
ĶIRZAKA (dial. šķirgata
u. c.)
|
ŠKIERZLOTS (Str. škērzlots;
dial. škierzlats)
|
UODAS
|
ODS
|
ŪDS
|
SKRUZDĖLĖ
|
SKUDRA
|
SKUDRA (Str. skudre,
skudreite)
|
LŪŠIS
|
LŪSIS
|
LYUSS [-S´S´] (Str.
lyuss)
|
ŠEŠKAS
|
SESKS
|
SASKYS (Str. sasks; dial.
saska)
|
VORAS
|
ZIRNEKLIS
|
? ZIERNYUKLIS (Str.
zērnyuklis, dzērnyuklis, dial. dziernyukss [s´s´], dziernyukšs)
|
SRAIGĖ
|
GLIEMEZIS
|
GLĪMIEZS [-Z´S´] (Str. glīmēzis,
gīmaslys)
|
GENYS
|
DZENIS
|
DZEŅS [-N´S´ resp. -ŅS´] (Str.
dzeņs)
|
PELĖDA
|
PŪCE
|
PALĀDA (Str. palāda,
pelēdeņa; pyuce, pyuceite)
|
GEGUTĖ
|
DZEGUZE
|
? DZAGIUZE (Str. dzaguze,
dial. zagiuze)
|
ERELIS
|
ĒRGLIS
|
IERGLIS (Str. ērglis; dial.
erieļs, Erieli)
|
Pa manim, Stierninē taipoš itys zviers irā "mežakoza" aba "styrna", ar "Y". Vītvuords "Stiernine" varātu byut radneigs i cytam, ar zvieri nasasītam vuordam, pīvadumam, laikvuordam "stiernētīs" ('dusmoties, cilāties'), koč... kas tī zyna :)
AtbildētDzēstLT stumbras: pa Kurmina vuordineicai - "stumbrys, mežavierss", a L. Latkovskis roksta "sūbrys" aba "syubris" ("Bojōri ir medejuši sūbrus
AtbildētDzēst(meža vēršu suga). / Pasaslēp, tu sūbreit (syubreit) / niu jōj tovi medinīki: / niu byus tovi bolti rogi / bojōram i olu dzert"; "Zīdūņs", 1938, nr. 3, 71 psl.; L. Latkovska pīvastuo tautys dzīsme var byut i puorcālums - napadrūss ruodīs vuords "pasaslēp"; tok vysā iz Latkovska, zynoms, atsadūt var labi viņ).
LT gyvatė - cieškys irā i LTG variants "čyuška", ar "Š".
AtbildētDzēstPīv.:
- ..tewi, čyuška, sakaut... Un stojos sist "čyušku", kura liužnioja pa liaužu pyulini - ("Jaun`o Drywa", 1918 04 11, 3 psl.);
- ..wal`nus izdzieys: ar jaunom melem runos; czyuſzkas iims ru`ka.. - ("Evangelia Toto Anno...", 1753, 44 psl.);
- ..kay Moyzeſz paaukſtynois ir czyuſzku tukſzneſi; tay wajag kad byutu paaukſtynots Cyl`waka Dal`s.. - ("Evangelia Toto Anno...", 1753, 87 psl.);
- Vīnā vītā azarmolā auga cīši loba dēļ lūpu bareibas zōle, bet tymā pat vītā beja tik daudzi vysaidu tōrpu un čyušku, ka ļauds baidejos laist tī sovus lūpus un poši staigot. (..) Nukola Jurs sev cīši garu dzelža dydzu (piku) sāda raitu uz skaista bolta zyrga un aizjojs sōka baideit ar dydzu čyuškas. Jam tai labi veiças karošona ar čyuškom, ka par nazkaidu laiku jis apžņaudzeja un sasyta leloku pusi jus. - ("Vuicīs! Vyssavineibas Orkortejos skaiteit-roksteit namokuleibas likvideišonas komisijas vinreizeigs organs" — Novosibirsks, 1928 g., 2 psl.)
LT erelis - LTG "ereļs" pa Osyuna evaņgeliumim ("Kur win byus mayta, tur sa`ſkrys un ereli. - Evangelia Toto Anno, 1753, 74 psl.), taipoš ME vuordineicys papiļdejumi EH nu Reitu Latvejis (Latgolys i Sielejis - Bieržgaļs, Koldabrine, (Jākumbīsta) Bierži, Kuorsova) dūd variantu "ereļs". Varakļuonu apleicīnē "Ereļs/Erieļs" paplateita pavuorde, bez tuo, i mīsteņa vītvuorda "Ērgļi" senejuo pasauka "Erlaa" (a na *Erglaa, kai varātu gaideit "ērgļa" gadīnī) taipoš var vadynuot guoduot, ka Reitu Latvejā vys tik "ereļs" bejs organiskuoks, a "ērglis/ierglis" - vāluoks palīniejums nu cīšuok iz vokorim asūšu Latvejis nūvodu. Kas tur vaira laika, puorsaverit :)
AtbildētDzēst