pirmdiena, 2013. gada 16. decembris

Ai, Latgola, tu dvēseleite muna!...

Itū dzīsmi nazkod ir īdzīdovs vīns Bolvu pusis puiss. Dzīsme loba, aizker. Tik jau tūlaik padūmovu sevī -- kam jis tuos dzīsmis nadzīd latgaliski, vysleidza tok dzierdīs, ka pats latgalīts! (Cik pīmiņu, tī nazkas ar "e", "ē" izrunu beja "na tai".) I tai mums vysim!... (Nu labi, labi, lai byutu -- gondreiž (pi myusu "gondreiž" vītā saceitu -- "kuo na") vysim. Partū ka rats ir tys latgaliskys ciļmis latvīšu literaruos volūdys runuotuojs, piec kuo runys navar pasaceit, ka tuo breiža runuotuojs -- na kai, a "pareizi" latviski! -- ir latgalīts...)

Braucu autobusā iz Reigu. (Dasaslāguse pi iņterneta i pat sovim spākim, -- o, kaids progress LL myužeigajūs vaidūs ar ONO!) Šofers ir latgalīts, monu tū, jau īkuopdama, koč i jis da mani (taipat kai es da juo) vēļ nav aizarunovs... Akcents, akcents, nui. Monoms, kod šofers runoj krīviski, a vēļ vaira, -- kod aizarunoj "latviski". Skaidrys, ka "paļdis" par biletu soku latgaliski. I jis taipat atsasauc... Ot, i sasatykom -- div, kas sovejī! I cik labi, kod sevi naaizalīdz, kai vīgli i gaiši ap sirdi!

I nav tok deļ kuo aizalīgt!! Krīvs drūši runoj sovā mēlē i munu seņču zemē, a mani nazy parkū vuiceja (ci -- ļuove saprast, kod taišni acīs nasaceja), ka ļaudīs vajag runuot "pareizi"... A kas tī taidi -- tī "ļauds"? I ar kū jī lobuoki par munim kaiminim (pi myusu vuordam "sābris" nabeja nūzeimis 'kaimiņš'), par myusu molys ļaudim?... Ar kū tūs cytu "ļaužu" mēle lobuoka par munu dzymtū?!

Braucu, vārdamuos iz Daugovys, -- jei olpom pasaruoda ceļa kreisajā pusē i otkon pagaist: ceļš pa druskai leikumoj. Vāroju teirumus, radzu sātys (vēļ guņs jamuos nav dagta, vēļ navar redzēt, kuramuos ir dzeiveiba, a kuruos jau dīkom / pūstom / tukšom acim pasaulī verās). I mežus radzu -- slovonū Latvejis zaļū rūtu -- koč i vysaidus jau. Izmūceitu daudzi...

Kai labi, kod esi pabejs sātā!...

Kai navīgli, kod esi pabejs sātā!...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru