Viļņā

Sabeju tī devenis dīnys, ka ar vysu ceļu. Itūreiz nabeja nūdūma atrast kū naviņ jūs bibliotekuos ci apsavērt vēļ naradzātūs jūs piļsātys jaukumu. Dazynuot, kas pi jūs izdūts nu jauna, -- cyta līta. A izguojs otkon ir vysakuo: i Mažuļa pryušu volūdys etimologejis vuordineicys jauns izdavums, i Zinkeviča jaunuo gruomota par Leitovys nazkodejū varonū viesturi, i pietejums par lītaunīku germanismim (izdūts agruok, tik maņ vēļ juo nabeja), i Fridriha Kuršaiša „Lietuvių kalbos gramatika (1876)“, kurei šūgod puorvasta nu vuocu iz lītaunīku mēlis. Niupat izguojuse i jauna vyspuoreiguos volūdnīceibys vuiceibu gruomota, i Skardžus rokstu 7. siejums, i Stuņdžys bibliografeja, i volūdnīceibys žurnals „Baltistica” -- spiej tik pierkt ci sajimt duovonā, spiej tik vest i skaiteit! Vēļ kas svareigi -- tī tok jauni materiali deļ „Īvoda baltu volūdnīceibā”, kurs ituo pavasara semestrī i tuoļuok!

Guodoju, kai lītaunīkim paruodeit, cik latgalistikā ir vysakuo saistūša, cik leidzeibys daudzi kimā ar jim, cik vyss tī patīseibā ir nūpītni. Puoruok gryuši tys kai ba nabyutu -- jim pošim regionaluo literatura ir svareiga, a par žemaišim i runys nav! Jūs izlūkšņu (kai rokstu tradicejis) nūzeime krytusēs tik ar nacejai kūpeigys rokstu volūdys īkūpšonu. (Žemaitis stuostus vyspuoreigam lītuojumam ir „pruovejs” Jons (Jonas) Jablonskis -- lītaunīku sova veida Endzelins i tml.) Kūpeiguo volūda (bendrinė kalba) lītaunīkim veidovusēs tik ar 19. g. s. beigom, kod pošu ļauds suoc īkūpt periodiku, guoduot par izasaceišonys (vuordu atlaseišona, teikumu konstrukcejis i c.) i raksteibys smolkumim. Pa šudiņ dīnai Leitovā izīt literatura žemaitiski, ir žurnals „Žemaitiu žemė” (pādejā laikā -- elektroniskā formatā), ir sakuortuota myusu dīnu pareizraksteiba (golvonī kūpieji Alekss Girdeņs (Aleksas Girdenis) i Jozs Pabrieža (Juozas Pabrėža)). Tys drūsynoj, ka iņterese par latgalistiku kaimiņūs varātu byut patīsa, kas i apsastyprynoj.

A nazkuram tuo tik i vajag -- ka jau muna dzymtuo mēle, ka jau munys pusis ļaužu kultura ruodīs svareiga vēļ i kam naviņ nu molys, tūlaik ... „kolni guožās”... I nikuo, ka kurs skaita, ka „Durakam i kule par zvonu...”

Tai auditorejā pasadorbojam na pa jūkam (kai vacī ļauds saceitu -- laika breivveļt nagaisynojam), nu kuo lobums -- obejom pusem. Prīca!