ceturtdiena, 2013. gada 26. decembris

Svātki...



25. decembri kristticeigūs pasauļs skaita par Jezus Kristus pīdzimšonys dīnu. Par itū nazkod „Tricēja, skanēja Betleju moluos”, par itū myusu babenis i muotis dzīdova: „Jezus, bierneņš, pīdzims ira...”. A kas nu ituo vysa izīt myusu dīnuos?

21.12. Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu komisejis sēdē palelā vīnpruoteibā nu tūpūšuos „Skreineitis” ravejam uorā taidus latgalīšu vuordus kai abādys (var kas par varmūceibu padūmuot), tabāks (i pagaist mums sovpateigais vylka tabāks ‘pūpēdis’ nu zeimiešonai īdūmuotūs realeju). Da i Juoņa dīnys aproksts bez ols pīminiešonys izaver nazkaids paplyks... Pastuovūt direktivys, kas var byut, a kuo navar byut školys vuiceibu gruomotuos.
Sevī dūmoju -- voi tik tei otkon nav baile nu sova susātiva?.. Partū ka, nu ūtrys pusis, tīpat pīzeistam, ka taidā pyrmmuoceibys gruomotā kai „Skreineite” pa tyltu navar staiguot meitinis -- ka tik vakareiguos Čaka īlys kas napadūmoj, i veceļs ‘vecis, večuks’ nav gona labskaneigs! (Deļ leluokys konsekveņcis izjamam uorā i spuņdi, i baidāklu, i šauci.) Tai vuords pa vuordam i beiguos vairs nasaprūti pats -- a par kū tod eisti ar pyrmklasnīku var i ir ļauts runuot?...
Par itū vysu saguojs daudz dūmuot taišni ap šuogods Zīmyssvātkim....

Īmu otkon cauri „Skreineitis” tekstim piec latgalīšu pareizraksteibys vaicuojumu preciziešonys 21.12. komisejis sēdē (PAĻDIS par dorbu vysim, kas sprīde leidza!). Var jau pruoteigi nūrunuot, ka „najauksim golvu” pyrmklasnīkim ar vuorda skaiteit nūzeimi ‘lasīt’ (sal. ar lītaunīku skaityti i 1992. goda „Latgalīšu ābeci (lementari)”) voi navaicuosim jam, kas ir dzierkali, dziervinīki (koč luoseica ‘zebiekste’ palīk), -- pyrmmuoceibys gruomotuos bārnim, pa eistam, nikuo stypri nasaprūtama dūt navajadzātu.

Patīseibā itei vysa byušona ir daudzi dziļuoka!... Saceisim, kai bārnim, kas suokuši īt školā, stuosteit par Leldīni? Voi tī byutu tik ūlu kruosošonys da šyupuošonuos svātki? A niupat atguojušī Zīmyssvātki? Voi eistyn tei ir tik reize, kod maineitīs duovonom (i kam jūs tik daudzi, ka tai padūmuot?!), reize, kod pi egleitis paņteņus skaiteit (koč dzejūleišu skaiteišonā kai taidā -- nikuo švaka!)? Myusu dīnu videjuos paaudzis „Salatēti” (sevī smejūs, ka nikaida Soltuma veča mums vystik nabeja, -- nadalypa mums tei padūmu laika nastuo realeja) ar Snīgbaļteiti jau lobs laiks kai nūmainejs Zīmyssvātku veceits (koč i ar tradicionalū „garū, boltū buordu” -- otkon ir juopasamej), tik cik patīsai jis myus sasylda?...

Kaidu vītu vysā, kas iz prīšku, saredzim tradicionalajai latgalīšu saimei (nui, nui, ar vysu kaladu lauzšonu Zīmyssvātkūs) i juos agruokuos dzeivis ruodeišonai školu gruomotuos? I kū nazy par tū vysu soka tuos mistiskuos nazkuo „direktivys”?... Pi myusu Zīmyssvātku sauce vēļ vīnkuoršuok -- par Svātkim. I beja tī gods golvonī svātki nazkod -- svīd, kai gribi!... 
Gaišus Zīmyssvātkus vysim lobys grybys cylvākim!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru