otrdiena, 2013. gada 3. decembris

Fedjka...

Izīmu nu fakultatis i dasaguodoju, ka munai studeju laika draudzinei šudiņ dzymta dīna!... Kai mes nazkod taiduos reizēs guojom da juos, i cik naparosts maņ tī vyss beja -- lauku bārnam, kurs Reigā pyrmū reizi nuosi pabuozs tik piec vydsškolys beigšonys... Galants i ospruoteigs tāvs (jis patyka vysom myusu grupys meitinem), laipna, smaideiga muote i ... draudzinis sova ustabeņa, koč i mozeņa!...
A tamā ustabeņā!... Tamā dzeivova Fedjka -- ruds vuovarāns, kurs skrēja i skrēja sovu nabeidzamū rotu deļ juo pataiseitā opoli ploskonā budkeņā. Draudzine jū drūši jēme rūkuos i olpom laide pa ustabeņu paskraideit. Paskumom kūpā, kod Fedjkys vaira nabeja -- beja jau vacs tys vuovarāns...
Vēļ jūs sātā beja suneits, kuo spolvys naizsvīde, a laseja, kab dalikt pi vylnys, -- nu taidys dzejs adeitu skoru sēja ap krystim pret "ramacizmu" (reimatismu). Paleidzūte -- tai draudzinis mama. Suneits beja "augstys ciļts", iz tuo ruodeja i juo vuords -- Teofiļs Vylnakūde fon Tusnis (Teofīls Villakode fon Tusnis)... Kuo vēļ lobuoka jaunajom filologem? Tai nasabeidze tī myusu jūki i smīkli, i vysod mums tī beja labi.
Guojom pi draudzinis i īrokstu klauseitūs -- pi jūs beja "Čikagys pīceišu" lentys, par kū vysys turējom muti. A Viktora Lapčenoka dzīsme par cīlovu i tim, kam spuorni, deļ kuo jī (tī, kam spuorni) dzeivoj cīši dreiži, vēļ tagad ausīs... Ak, skaistuo jauneiba!...

Draudzinis nasazvonu -- ir jau vāls, a varbyut i numers vairs na eistais -- cik ta bīži mes sasateikam niule!...

Daudz laimes dzimtajā dienā (pēc Endzelīna...) Tev, Mārčuk!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru