Koss

Latvīšu literarajā volūdā itys vuords byutu kašķis, latgalīts soka -- koss. Mums loba paruna ir: Naej svešā piertī kosa maklātu! Izasacejumu var tulkuot taišni -- svešā piertī var nabyut teirs, var vysaidu uodys sieneišu dasabuot, na par veļti daudzim mīškuonim publiskuos pierts nav pījamamys (i poša taidā līnu na lobu pruotu, koč i par „suomu” pierti sauktā...). Tik, dūmoju, ka itei tautys gudreiba ir juosaprūt dziļuok, runojūt „tautyskuok”, byutu: Nalīņ, kur tevi naprosa! Stroda vuordineicā pi kosa ir vēļ naizs, i Bārzkolnam ir obeji (pi koss i pi naizs īkovuos vēļ daraksteits kaškis). Koč vīgļuok „karuot”, kod „trokais īnaidnīks” zynoms, ok, kai vacuos audzis klīdziejim otkon i otkon vajadzātu paskaiteit sovus par karūgu cyluotūs „klasikus”!...

M. Bukšs sovā i J. Placinska „Latgaļu gramatikas un pareizraksteibas vōrdneicā” (1973) runoj par „raksteibas alternativem”, i Bukša raksteitajam var tik pībolsuot: „..jaunas zynōtniskas atziņas .. izškir daudzus vacus streidus par alternativem. .. Nivīns pasōkums nav palīkūšs uz vysim laikim. Zynōtne īt uz prīšku, .. nōk jauni volūdas dryvas kūpēji.” (346. pl.) Labi byutu, ka tūs kūpieju latgalīšu volūdai byutu vairuok. Dīvamžāļ vys vēļ (kai i Stroda laikā) vairuok ir cyta prācys nūlīdzieju, bļauku, pat zylom gunim spļaudeituoju, na realu dareituoju.  Cytureiz -- koč kū sasprīžam, a prīcys vysleidza nav... Cik ap taidom „aļternativem” jau saguojs golvu lauzeit!...

Naskaitu par lobu rezultatu 2007. goda 28. septembrī apstyprynuotūs „Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu” (drukuotā veidā izguojuši 2008. godā, atrūnami i www) vysupyrmom kuortom pa tam, ka tī „atļauti” jauni morfologiskūs formu variaņti. Na arguments, ka taidi bejuši i Strodam, -- runojūt sporta terminoleogejā, tuos ir atškireigys svora kategorejis! Struodam paralelu morfologiskūs formu nav daudz. Par pīmāru, juo 1933. goda gramatikā paruodeiti nomeni ar nūteiktajom golūtnem daudzskaitļa genitivā: boltūs // boltū, pyrmūs // pyrmū, jūs // jū, šūs // šū, taipat kondicionaļa (Strodam „nūleiguma izteiksme”) formys: mozgōtum, mozgōtim, mozgōtu, mozgōtumem, mozgōtumet // (vysuos personuos) mozgōtu. Ka itam daskaita juo guodus cytūs koņtekstūs da vēļ 1929. goda IM sasprīdumus (par nomenu vsk. G., dsk. N. i A golūtnem -as, -es // -ys, -is; paguotnis -uoja // -ova), „raksteibys aļternativu” saīt vairuok. Tik līta ir tei, ka tuos vysys ir sakarā ar volūdys viesturi, -- tuo laika nūsacejumu paraleluos formys ruoda kaidu naviņ seneju latgalīšu volūdys gramatiskuos sistemys atteisteibys stadeju!

Myusu laiku nūsacejumūs dalyktuos paraleluos formys ruoda jaunuoku laiku puorgrūzejumus paradigmuos, tai sauktū paradigmu jaukšonu, nu kuo kūptā volūdā rauga bēgt. Kai sacejuse latvīšu volūdys sinonimejis pietneica Ruta Veidemane: „Attīstītu literāro valodu raksturo lietošanas tradīcijās nostabilizējusies gramatisko formu sistēma un stabili ortogrāfijas principi.” Par kaidim stabilim pryncypim var runuot, ka poši raibumu vairynojam, sev dajiuktys izlūkšņu formys „legalizādami”?! Tai niule, ka grybātu, paguotnē var raksteit: peļneju i peļnieju, peļneji i peļnieji, peļneja i peļnēja, peļnejom i peļnējam, peļnejot i peļnējat. Pat tik tuoli dasalaists, ka atļaunam tagadnis i paguotnis golūtnis jaukt! I tam leidzeigi... Nanūteiksmē nazy pa kam ir vīns pats peļneit, koč izlūksnēs, kur paradigmys teik jauktys, i te saceitu peļnēt, na peļneit. Nuokūtnē, kam pamatā nanūteiksmis calms, otkon dūta vaļa divejaidai raksteibai: peļneišu, peļneisi, a tuoļuok: peļneis i peļnēs, peļneisim i peļnēsim, peļneisit i peļnēsit. Nu kura nazy calma tod tī peļnēs, peļnēsim, peļnēsit byutu (-ei- ar -ē- nakorelej!)? Cytūs gadīņūs nūsaceits leidzeigi: gribi, roksti ar -sa-, gribi -- ar -za-, i kas par tū, ka -sa- ir vacuoks i izlūksnēs dzeivs da pat šam, eh, buobys!... Parkū mums ausīs naskaņ Breidaka pruoteigais atguodynuojums -- kur var naatsakuopt nu Stroda, nu juo i naatsakuopt?! Tei i byutu tei vālamuo kūptys volūdys gramatiskuos sistemys stabilitate, kurū ruoda i vacī latgalīšu teksti. 

Par īdūmuotū puorīšonu iz divskaņa uo raksteišonys ar divejim burtim (zeimoj -- uo) Pīters Strods (ar dūmubīdrim, nabeja jis vīns!) runoj, mozuokais, nu 20. godu symta 20. godu suoku, a 20. godu beiguos par sovim guodim pīroksta skaidri i gaiši. Taišni tūlaik (tik tūlaik, nui, nui, tik 20. g. s. 20. godu beiguos, ka kurs tuo vēļ nabyutu pamanejs!) latgalīšim i suocās divskaņa uo raksteišona ar garū o (= ō)! Pa tam jaunuokūs laiku raksteibys ar divskani uo (leidzeigi lītaunīkim, suomim) navar skaiteit par stabilys, godim pastuoviejušys ortografejis jaukšonu -- garys viesturis itaidai raksteibai ([uo] = <ō>) latgalīšu volūdā nav! A par gramatiskuos sistemys atjaukšonu (škeidynuošonu) i palaisšonu poluot (ka tik tak!) lītuotuoji sasprīdiejim, dūmojams, sovu „paļdis” vēļ pasaceis...