„Trakins” i „Nazeiši”

Kod Geņgereišūs cīmoj Aina i atguojs ir Doņuks, īsarunojam par bierneibys spēlem. Aina pīmiņ sovejuos, mes stuostom par sovejom. Nabeja jau nikaidu pierktūs cacku tūlaik, spielējomēs ar tū, kas pa rūkai. Maja vabaļu keršona, pa kaidai par sevi mozuocim aizbuožūt aiz apaklis, „cīmā īšona” pi okys bārza ar muola blīnim vysys vosorys garumā, buoveišonuos stuņdem smiļšu dūbē, iz kuruos vāluok kolhozs sīna pyuni pastateja. Pa vīnam voi tys aiz tuo sasakāruši, braucem „mašynā”, „uotrumu puorslāgdami” iz kūka šakaļa, kuru „šofers” turēja rūkuos i kura zori beja piec vajadzeibys apgraizeiti. Muocējom sovu „mašynu” daturēt i apturēt, muocējom nūstuot, kod beja dabraukts da objekta. Par tormazu (slavismu lītovom, na germanismu bremze) kolpova pošu kuojis. Kuopem jaunajūs bierzeņūs ci elekšņūs, kab „paliduot”. Cytureiz izlaseitais kūks beja par rasnu, tai i palyka kurs „liduotuojs” koruļojūt (nu sibirīšu koruļuot vītā dzierdējom kirinēt), cikom rūkys pīkusa turētīs. Sasasysts na reizi, tik voi tys atturēja nu prīcys i pīdzeivuojumu mekliešonys?... Vāluok -- pyrmī motocykli (pi myusu -- morcikleti), da vēļ i ka naktī!...

Patyka mums spēle iz „kurs dreižuok”, jū par „trakinu” saucem. Nūsacejumi vīnkuorši, izaskrīšona lela. Vīns palyka sarunuotā vītā, kur stuovēja spēlei svareiguo pagaleite, aiztaiseja acs i dreiži skaiteja da symta. Bolsā, kab dzierdātu tī, kas globojās. Tūlaik guoja tūs aizaglobovušūs maklātu. Kurū pamaneja, sauce vuordā i skrēja, kab pyrmajam dasist ar pagaleiti par akmini, myuri voi paksi -- kas kuramā reizē beja sarunuots. Vysu izškeire uotrums: cytureiz maklātuoju apdzyna i pyrmais atsatrakinova (vajadzēja dasist ar pagaleiti, saucūt „trak-trak-trak!”) pamaneitais spālātuojs. Ka vysi atsasyta pyrmuok maklātuoja, zaudātuojam mekliešonu vajadzēja suokt nu gola. Nabogs gūdeigi aiztaiseja acs voi atsastuoja kur pret sīnu i otkon bolsā bēre da symta, kab koč kurs vīns napaspātu labi aizaglobuot. A aizaglobovušī garai nagaideja -- daleikuši nu maklātuoja, cytureiz paruopuodami, cytuvīt paskrīdami, zoguos iz pagaleitis pusi, kab atsasist pyrmajam. Kurs dreižuok?!

Beja kam spēlētīs -- apleicīnē bārnu beja daudz. Atguoja Augustīnis Kaze ar Jozopu, Valaiņa Jurs, kod daskrēja i Krīveņu Juoņs, Cjukešu Kaze. Kurī beja leluoci, kai myusu Juoņs, Trūpa Edzjuks, Cjukešu Juoņs, Valaiņa Juoņs ar Puzu Ontonu, tī spēlēs pīsadaleja ratuok, nu jī bīži izdūmova kū jaunu. Saceisim, pataiseja kūka kuojis, iz kurūs, kod jim beja atbuods, vuicejomēs staiguot i mes. Īsavuicejom nu jūs spēlēt kartys, peipēt, īvuiceja jī mums „kilu”, „nazeišus” i cytys spēlis. Sovs salīciņs puikom tūlaik beja lels monts! (Par vuordu „druozt” tūlaik nivīns vēļ nasasmēja...)

„Nazeišus” beju aizmiersuse. Kod Doņuks stuosta Ainai, vyss atsadzeivynoj kai šudiņ, koč, kurei darbeiba piec kuruos, par reizi varbyut i napasaceitum. Vajadzēja nu pierstu īdzeit zemē nazeiti, tai vīnkuorši, ar svīstini, tūlaik nu plauksts, nu kulāka, apsvīžūt nazeiti ūtraiži, tuoļuok -- nu rūkys, nu ceļagola, nu golvys i pat nu mutis. Ruodīs, vyss. Kai punktus skaitejom? Koč kai jau skaitejom -- mutē net zems garša īskrīn, pīmynūt, kai zaudātuojam vajadzēja izviļkt zemē īdzeitū kūceņu. Ar zūbim, na kai! Taida beja struope par naveikleibu. Cik punktu beja minusā, tik reižu i syta iz kūceņa ar naža spolu spēlis vadeituojs. Kūceņš leida zemē dziļuok i dziļuok, spēlis zaudātuojs varēja tik nūsavērt... Kab lobuok datikt da kūceņa, zemē vēļ i caurumu zaudātuojam kurs izgrīze deļ nuoss...

Nikuo strāšna, cytā reizē zemē ūrbēs jau cyts. Dzeivuodama storp puikom, i „nazeišūs” nabeju pādejuo!...