Pylnys kuldys okuleru

Pyrma jaunuo vuiceibu goda nūsadūdu veseleibys vaicuojumim. Na cīš parostai tys, pa druskai smejūs par sevi, prūtama līta, -- nadajiukts vēļ par vacu cylvāku suokt byut... Tik i na pyrmuo jauneiba vairs -- juopīzeist grybūt nagrybūt. Pīsaregistreju i dagaidu ryndys pi zūbu uorstis, otkon lelu naudu atdūdama. Tik, kai myusu sātā saceja -- deļ dzelys nav žāļ.

Tys nabeja vyss: nazkas beja suocs mīgt iz ocu, olpom net lauzt. Kam -- tys vys cīšuok i bīžuok, izdūmovu sastaiguot da okulista. Guodovu tai i šai, beiguos sasprīzdama, ka vajadzātu nikur cytur kai ARSā tuo specialista meklēt. Pyrmū reizi myužā tī (Dzintra nu suokta gola itū īstuodi teic, vajag tok kod naviņ taidā pabuozt nuosi i maņ). Pa eistam, nav kuo skūpeitīs taiduos reizēs, nav kuo žāluot laika ci naudys! I nav kuo iz naviļšu okulistu atsadūt -- acs ir svareigs organs, jūs vajadzēs vēļ i vēļ!
Par laimi, nikas brīsmeigs naatsarūn, vyss, kai uorste soka, saisteits „ar vacumu”. Kam nikaidu bifokalūs breinumu nasagrib (atsasiessi viersā, kai jau nazcik reižu ir bejs, i vysi tovi eiro symti -- pa gaisu!), sarunojam par divejim parostim -- dorbam i tuolumam. Tai maņ niu pylnys kuldys (pi myusu nasoka ni kārmani, ni kārmyni, ni kešini!) okuleru! I germanisma brillis pi myusu nalītoj, izteikam ar sovu vacvacū polonismu -- okuleri (nu pūļu okular)!