svētdiena, 2015. gada 6. septembris

Aina

15. augusta vokorā atbrauc Aina -- mamuka krystameita. Kristeitu juos nazkod vede Kūdeņu Pīters, Ainys tāva bruoļs, ar mamuku. Brauce da tiveimajai Peipiņu bazneicai. Mamuks tūlaik beja jauna meita, vēļ bārna sateit, kai vajag, namuocēja. Vāluok poša na reizi smējuos, kai jī ar Pīteri „pīsamūcejuši”. Īlyka bārnam vuordu Anna, tik par Aņneņu Ainys, ruodīs, sauc vīns vīneigais cylvāks -- juos veirs Toliks. Ar godim tei kristeituo Anna nazkur pagaisa, kai i daudzi cyti latgalīšu krystomī vuordi... Saceisim, zynu vīnu Anastaseju, kurei Vydzemē par Aiju puorsavārtuse, i tml. Aina nu sova krystamuo vuorda nabāg, nā, jei na taida, ar jū latgaliski runojam i Reigā. Dzeivuotu jī sovūs Pluoņūs (sarokstūs itei sola laikam Meļderyškys, nazkai raudzeju saprast, kas pa kam), skaidrys, ka vyss byutu pa vacam.
Ir taida karteņa, kur mamuks ar mums vysim četrim nūsajāmuse. Cīmovom pi Pluoņu Juoņa ar Ļuci (Ļuce -- mamuka muoseica; pi myusu nasoka muosiniška). Aina tamā karteņā jau lela -- skaista, jauna meita, eista mārga. Labi pīmiņu, ka nūbraukuši tūreiz bejom iz tai sauktūs u·hodzinu -- saiminīki nu vacuos sātys puorguoja iz jaunuos, beja sasalasejuši tyvuokī rodi. (Cytur ituo nūtykuma sauc cytaiži. Ontonam Zvīdrai ir stuosts ar nūsaukumu „Īlyuženis”, i tys ir tys pats, kas myusu molys u·hodzinys.) Koč i piec jaunys sātys īsvieteišonys, itūs Kūdeņu saime nazkai dreiži puorsacēle iz cyturīni -- kai pi myusu saceja, nūbrauce „da Latvejai”... 
Pluoņu Juoņs, vāluok i Ļuce, myuža mīru roduši Saulkrostu (mamuks saceja -- Sauļkrosti, tai byutu pareizuok i pa latgalīšu gramatikai, tik kas jūs vaira tai raksteis!...) kopūs, jūs bārni i unuki dzeivoj pa Saulkrostim, Reigu. Aina iz Aglyunu dūdās kotru god i piec vysa „apbrauc radni”. Malacs mamuka krystameita!
Pārņ Aina sovu krystamuoti vēļ satyka, pasarunova obejis, koč kū aizkūde celinīki pi myusu. Paļdejom par īskrīšonu. Šūgod iznasu mamuka rūkdorbu kuli i dūmu Ainai izalaseit nu mamuka pādejūs adejumu -- mamukam patyka, ka var kū ūtram īdūt. Zam beigu jei vys „daleja montu”, apdaleja (pa vacam saceitu -- apdāravova) vysus ar sovim adejumim, tamburiejumim. Koč i, kai jei saceja, saskrybynuotim „nu tuo bednuo kapitala”, tik voi cenā duovonys vierteiba?... Nabeja vairs mamukam lobys dzejs, uordeja vacūs lokotus (pi myusu jūs nasauc par kokorim voi kokarim), kaidus jakus, džemperus, tyna komuleišūs i adeja, adeja. Da i nasaredzēja jai vairs labi, pa tam lobuos dzejs vaira napierkom... Na pa skūpumam, jei poša saceja napierkt. A bez dorba vysleidza namuocēja -- taida jūs audze! Kai mamuks poša saceja -- Uļmana ļauds!...
Materiala lobuma Ainai nu krystamuotis datics pavysam moz. I kū lai jei byutu variejuse daudz dūt -- muote ar četrim bārnim?... Pīmiņu, kai nazkurā reizē mamuks krystameitai, iz taida poša 15. augusta īskriejušai, varēja izduovynuot 10 rubļu i par tū cīš prīcovuos -- varēja pat byut, ka devieja beja prīceiguoka par sajiemieju. Zam Jaunuo gods, cytureiz i iz Leldīnis (pi myusu itī svātki ir Lieļdine) mamukam vysod atguoja skaists apsveikums -- krystameitys gūdcīneiba pret krystamuoti beja lela.
4. decembrī mamuku škierstā apsedzem mes ar Ainu... 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru