Deļ naīsadavušuos sadarbeibys Latvejis Radejā nazkai
i iņterese pagaisuse, kas ar tim raidejumim tuoļuok. Da i laiks taids – par latgaliskū
vaira nav juokaroj, tys ļauts kuo na vysur, partū tai saucamūs latgaliskūs „produktu” myusu
dīnuos vairuok i vairuok. Tik ci lobi jī? I cik nu jūs var vuiceitīs mozuoks
zynuotuojs?
Kab „naatpalikt nu dzeivis”, šod tod arhivā pasaklausu i LR, parosti – vairuokus raidejumus. (Nu Iļzis ar Edeiti nazkod prīškā lyktuos „Kolnasātys” strukturys tī vaira ni viests. Partū ka, saceisim, kab par Latgolys kulturys viesturi cytim viesteitu, tei pošam koč cik ir juozyna! I tam leidzeigi. A kam tī daudz prācavuot, ka vysur "demokrateja"!...) Tai klausūs nazkurā „Kolnasātā” skaidruojumu
vuordam komuot i ... ak, Kungs! Paklusātu lobuok, ka nazyna, na cytu maldynuotu!
Komuot asūte germanisms. Nu nā, duorgī
muni, nikaids ni germanisms, a taišni lobs baltu ciļmis vuords! Cyti latvīši lītoj
slavismu mūceit, a mes, latgalīši, juo vītā sokom – komuot. Komuotīs 'mūceitīs' i reizē '„komulī” rautīs, viļktīs'. Skaidruotuoja
etimologiskī mekliejumi saisteibā ar komuli nabeja napareizi. Tik kai tys tai var
saīt – komuļs ir myusu vuords, a komuot – jau germanisms?
Ha-ha!
Par komuošonu stuosteits i Macileviča „Pavuiceišonā”.
Īīt pruotā nazkurā „zynuotniskā” rokstā skaiteitais, ka Macileviča Mara asūte
Muora. I vēļ nazkaidi mitologejis sluoni aiz ituo tuoļuok škatynuoti. Patīseibā
Macileviča Mara nav nikas cyts kai tys pats lītūņs ‘lietuvēns’, pūliski
mara ci zmora...
Cik bīži niu ir tai, ka juosoka kai vacajim –
byutu gudrys, ka byutu paklusiejs!...
Ai, cik breineigi koč kū ite otkon skaiteit! Koč i sirdeigu.
AtbildētDzēst