svētdiena, 2017. gada 9. aprīlis

Labtik īsaskriejs...

Labtik īsaskriejs jau i „jaunais” (koč vairs nicik na jaunais), 2017. gods... Tok jau īīs viesturē kai 1917. gods kongresa symta godu pīminiešonys laiks. Ci ir svātku sajiuta? Žurnalistim atsoku, ka ir, a patīseibā – lels pīkusums... Pīkusums nu vysa – nu vuiceibu procesa, nu nabeidzamuos apstuokļu mainis, nu sovstarpeigūs nasaskaņu, itūšaļt vairuok volūdys kai cytuos lītuos. Tai, saceisim, „sasaplēsem” deļ pīminekļa rokstu viesturyskuo kongresa gūdam. Nu kai var, volūdnīks byudams, skaiteit formu Vydzeme par napareizi raksteitu (asūt saliktiņs nu videjuo zeme, na vyds ci vyda zeme), taipat pyrmū rūku dūt nu vuocu volūdys pajimtajam saikļam „un”, vēļ vairuok apstuokļūs, ka „i”, pat pi vysu pošu smolkuokūs mierejamūs instrumentu, rūkā jimtu, a nu nikai navar atdūt tik krīvim par jūs montu? A nūruodomūs vītinīka vuordu jaukšonu izlūksnēs veirīšu i sīvīšu dzimtis lokativā (piec gramatiku: (i)tymā kolnā, (i)tamā vītā) pījimt par raksteituoja izalaseišonys vareibu. Pa munam, kū vairuok variantu, tū skaidreibys mozuok, tū izalaseituojam gryutuok. A kū lai deļ sevi pajam tys, kas myusu mēli tik vuicuos, ka var raksteit, „kai grib”? Puorsaplēsem, atškireiga daudzuma (tok jau) mīļu kuortu sevī nūsādynuodami, a golā saguoja, ka doncoj tys, kurs par muzyku moksoj... Respektivi, byus tai, kai Rēzeknis dūme byus par lobu pīzynuse. Tok jau ar sakralū "ō", kaida 1917. godā raksteituoji vēļ napazyna... Turēsim nūceju (cerēsim), ka cytaiži byus bez klaidu, kai ba Eļksnis ass bejs par ekspertu atsaukts. Koč klaida tī byus tai voi tai: kongresa sasprīdumi (lāmumi) tyka pījimti  kongresa ūtrā dīnā, kod pīsadaleituoji lasejuos Tierdzeibys školā, na vairs kinoteatrī "Diana" (t. s. "itamā vītā"...). Sitīs durovuos, cik gribi, ka juos jau aizdareitys, -- nagribēja sadzierdēt mani "lelī" sprīdieji...


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru