Kod gods īt iz
beigu, kai lai napasaprīcoj par tū, kas lobs bejs!...
2015. gods
paliks viesturē kai XII Baltistu kongresa gods. A tymā? Tymā -- i
latgalistikys sekceja beja!!! Padūmuot tik -- lels storptautysks volūdnīku saīts (ap 250 referentu nu apmāram 20 vaļstu!), a jimā --
atseviška latgalistikys sekceja dorbojās!... Prīca! Skumdynoj kongresā tys, ka „vacuos gvardis” vaira namona, vīns pats Zigms Zinkevičs tik variejs atīt... Nu koč vīnu baltistikys legendu jaunī vēļ redz!...
Ar pārnejuo
rudiņa bādu (myusu vysod styprais mamuks, i pieški ... ak, Kungs!...) saprotu i
nasaprotu reizē, kū i kai dorom tuoļuok. Latgalistikys sekceju dasacejom ar Alekseju
-- nu Rēzeknis, pādejā breidī. Ar filologu nūvālynuotū „izakasšonu” riezeknīši
jau beja paspiejuši kongresam sovu sekceju dasaceit. Otkon ar nūsaukumu nu gudru
svešvuordu -- kuoreigi jī iz taidu kai kačs iz kriejuma, nu golā poši i
„izvalk”, paļdis Dīvam! Lelais valnavuotuojs ‘rosinātājs’ baltistu
kongresā nūskandynuot latgalistiku -- vīns gudrys lītaunīku lingvists, ar kurū Aleksejs beja fonetiku konfereņcē ticīs. Rēzeknē itū rūsynuojumu puorsprīžam dziļuok, -- nui, par kū lai
baltistu kongresā nabyutu latgalistikys!? Koč i jau
nazcik reižu asam sovā storpā puorsvīduši, organizēt vaira taidys konfereņcis ci nā -- pamoz mums
spāka, a dajimt kluot vysakuo (kai niulenejūs „Tāvu zemis kalendarūs” -- saturā lai
voi kas, ka tik bīzs i ar bazneicu iz vuoka!...) -- nasagrib. Nūpītna līta tei myusu latgalistika,
na kaida staipoma, raustoma spēleite (kaiteņa, cackeņa) nasapraškys rūkuos.
Nūdūmuotajai sekcejai nūceju (jaunuokūs laikūs sokom -- cereibu) turim na
tik iz Latvejis puorstuovu (ceļu kuojuos vysu myusu ekspertu komiseju), a i
uorzemnīku (Nikole, Iļja, Bernhards, Sturla, Norberts, kurs nu lītaunīku -- jī tok pietej ci sovūs pietejumūs ījam i latgalīšu volūdu!). Tik, kai zynoms, na
vyss, kas nūdūmuots, izapylda. Kurs brauc, tam jau saplanavuots kas cyts. Da i
vyspuor, cik tūs lingvistu ir, kam latgalīšu volūda iņteresej piec
byuteibys? Nu i lai, byus mozuo sekceja! Tai i saīt. I labi saīt! Prīca, nui. Kai
soka, varējom i sevi paruodeit, i cytu beja gona laika pasaklauseit.
Kulturys programā
dabojam apsavērt nazcik lītaunīku senejūs drukys dorbu originalu. Aktualizeju deļ
sevi karti, kur Rūbōna, kai nazkod Daugovys sauce, redzīs. Pasalaimej dabuot Donelaiša izstuodis kataloga.
Malaci (varbyut vajag saceit moloci, kai ap Viļuonim?) kaimini, verīs tik i prīcojīs!... Cytā vokorā -- pījimšona pi Latvejis
viestnīka Semaņa. Tī vysam prīškā -- nazkodejuo viestnīka latgalīša Aļberta Sarkaņa
lobuo slave, kas taipat sylda. Kongresa beigu vokorā Girdeņa dāls dzīd
žemaišu dzīsmis iz tāva raksteitūs vuordu, i otkon atminis, atminis...
Slovonais Alekss Girdeņs (Aleksas Girdenis) beja myusu Reiņa Bārtuļa (Bērtuļa) lobs draugs. Kod agruokūs
godūs lītaunīki cīmova fakultatē, saīti parosti beidzēs ar Girdeņa žemaitiski skaiteitū
gobolu „Pypkė” i kolektivi dzīduotu čyguonu tautysdzīsmi... (Hm, pi myusu
saceitu -- cyganu. Nom. cygans, gen. cygana,
sīv. dzimtē cygonka, cygaņceņa. Ap Zīmyssvātkim ļauds da kaimiņu
īt cyganūs. A čyguoneicu (sieņu) myusu mežūs nav.) Vēļ leluoks
puorsteigums ir italīšu puiši ar sovu brašū „Bella, čao!...” Īdama iz vīsneicu,
dzīsmi dyucu pi sevi latviski, raudzeidama dasaguoduot vuordu: „Rīta stundā no
miega modos: „Sveika, māmulīt, māmiņ, tu mīļotā...”” Koč kas nu munys studenta
jauneibys -- beja nazkod taidi politiskūs dzīšmu festivali Latvejis universitatē...
Ai, labi ir Viļņā,
pateik maņ itei piļsāta, pateik vacuo universitate ar juos naskaitomajim pogrobim, ejom i labiriņtim! Latgalistikys sekcejis dīnā nu jūs mani „gluob” Gintare, paļdis jai! -- izīt pretim, saprozdama, ka varu blūdeit, i dreiži nūvad, kur vajag. Sastdīnē iz Kernavi nabraucam, ar Edmundu nūrunuots sasatikt vāluok, varu vēļ izstaiguot kongresa vītys. Baltistikys katedrā salasejuse sapierktuos, saduovynuotuos gruomotys, īsagrīžu Domus Philologiae, kur niule klusums i mīrs.
Tī -- koridors ar lītaunīku kulturys darbinīku bareljefim, tī -- zaleite ar sīnu
gleznuojumim. Pieteit i dūmuot var stuņdem. Galeigi atsavasaloju nu piļsātys, pastaiguodama
pa vacpiļsātu i nūsalaizdama pa Literatu ūļneicu da pat sv. Anis bazneiceņai. Pa
lītaunīkim jei -- Onos bažnyčia.
Palic vasala,
Viļņa! Da cytys reizis!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru