Dialektologejis lasejumi

Par nagaru laiku iz filologiska pasuokuma losomēs sovā fakultatē. Ap profesoris Martys Rudzeitis dzymtū dīnu, kurei 4. novembrī. Jau nu 1996. gods tai. Itū saīšonu par Dialektologejis lasejumim saucam. Vīna ūtra „leluo volūdneica” ir sacejuse, ka jimūs nikuo nav, cyts myusu lasejumu par mozajom konfereņcem sauc. Kai soka, -- cik cylvāku, tik i golvu. A golvuos guodi vysaidi... Pasuokums ir breivpruoteigs, par varis nivīns iz juo nateik dzeits, pīsadaleituoju vysbīžuok nav daudz  -- puors dasmytu. Nu 221. kabinetā vysleidza par šauru -- asam raudzejuši i tī. Niule itū vītu turim tik deļ čaja dzeršonys piec vysa.

Piec tradicejis pyrmais referats lasejumūs ir iz vysu nūpītnuokais -- par kū naviņ jaunuoku latvīšu dialektologejā, kaidu problemvaicuojumu, jaunu pietejumu. Šūgod Ilona stuosta par Ūšys upis krostu apdzeivuotuojim i jūs runys atskireibom. Nabeja, nabeja gudri dareits, Latvejis izlūksnis  piec tuolaika pogostu pasaucūt, najamūt vārā jūs veiduošonuos viesturis. T. s. Rudzātu „izlūksne” -- tam lobs daruodejums. Naapdūmuota administrativuo daleišona i puordaleišona ir vāzda skrytulī sevkurai vaļstei.

Lasejumūs ir vēļ ūtrys i trešs i var byut pat catūrts referats ci ziņuojums. Golā -- kaida naviņ naordinaruoka byušona. Šūgod tei ir izdavuma „Latvīšu dialektu paraugi” pasumynuošona. (Hm, ka burtiski, sumynuot tok zeimoj ‘bučuot’!... Na tik pryušu tekstūs, myusu pošu Austrumlatgolā vuordu itaidā nūzeimē vēļ lītoj. Tai i Valeiņs nazkod saceja, khe-khe...) Kod dorbs golā, var kavētīs atmiņuos pi vīna ūtra „korstuokuo” momenta, kuruos naviņ aizakeršonys, puorprotuma, atkluojuma, kurioza. Kur vēļ vairuok jūs, ka na dialektologa gaitā!... Runojam i par taidim, ar Mežu vīns ūtru iz zūba pavylkdami.

Ka jimt itū vysu plotuok, i Dialektologejis lasejumi olpom (šaļtim, breižim) suoc ruodeitīs „naproduktivi” -- varbyut navajag vaira jūs taidu, ka vysi tik skrīnūši, vysi tik „aizjimti”?... Nu ūtrys pusis, kai lai vīglu sirdi atsasoka nu lobys lītys, kai lai atsvīž laseišonūs, kas tykuse tradicionala? Piec lasejumu vaicojās kolegys, kod jī byus, prosa draugi geografi. Lasejumūs ir vareiba dūt vuordu studeņtim, kam taipat sovs lobums!

Vyss saīt labi i šūgod, koč i na lelā ļaužu pulkā. A kam tūs pulku, ka tai padūmuot, -- ka tik vīna pruota ļaužu ‘domubiedru’ vēļ ira! I jūs -- kai ira, tai ira, paļdis Dīvam!...

Par ituogods lasejumu „centralū asi” laikam var turēt Ilmāru Mežu. Koč i na volūdnīks jis. Diski izdūti ar  lelu juo prācu, niu stuosta par suoktū pietejumu pi latgalīšu uzvuordu. Sēd cylvāks arhivā dīnom, valk uorā zinis nu tautys skaiteišonu. Da šam nivīna nadareits dorbs. Smejūs sevī par juo pīzynumu, ka latgalīšu uzvuordi ir iz vysa saistūšuokī. Na kaidi Kaļneni, Bierzeni, Līpeni zam eilis, a pavysam naskaidrys i arhaiskys onomastikys sluoņs! Byus i mums sova „uzvuordu geografeja”, jamūt krīvu onomasta Vladimira Nikonova terminologejā, byus. Seņ jau laiks taidai!

Rudzeitis pyrmuo „meitine” Beatrise duovonai sovu jaunū gruomotu atnasuse... Eh, labi!