PAĻDIS!

Asam palaiduši pādejā gaitā sovu Emileju Kalvāni... Kuplā, daudzeigā pulkā -- vakar, Salaspilī. Guļdejom Salaspiļa vacajūs kopūs. Guļdejom, jau i sova veida humora dzierksteņu atrozdami -- Emilejai tī loba vīta na tik pa tam, ka jei niule suonim / sūpluok / rādā ar sovys mozūtnis saimis ļaudim, a i deļ juos rodūšuo gora: tīpat i Augusts Egluojs nazkur paglobuots (iz dreizys rūkys juo kopa cikom kas naatrodom). Rokstu ituos, niule par daudz zeimeiguoku tykušuos, vītys vuordu, i, pas, kai nasaroksta latgaliskuok -- vajadzātu tok byut Solyspiļs! Varbyut pa tam, ka itei vīta tuoli nu Latgolys, -- taidom nūsaukumus puorjamam caur latvīšu literarū volūdu, varbyut pa tam, ka itei myusu dīnu piļsāta patīseibā nav nicik vaca i saistuos ar padūmu laiku. Vacuo patyka zam iudiņa deļ Reigys HESa, vacuo beja -- Kirchholm ‘Bazneicys sola’: iz mozys Daugovys salenis nazkod stuoviejuse vīna nu pyrmūs katuoļu bazneicu Latvejis teritorejā. 17. g. s. solai dūts jauns vuords -- Muorteņa sola.

Pasaceit paļdis (ka grybātu ar vīnu vuordu, varim saceit: papaļdeit, papaļdinēt) gribīs daudzim. (A vuords „paļdis” cielīs nu lyuguma „Paleidzi, Dīvs”! Tys zeimoj, ka i myusu dīnuos, saceidami  „Paļdis!”, prosom Dīva paleiga tam, kam paļdejam. Otkon lela tautys gudreiba...)

Paļdis mērdzinītem i jūs „Austrai” par dzīduošonu Emilejai! Kod zvanejomēs, mērdzinīši jutuos cīši nūsabādovuši i sacejuos, ka sevkurā gadīnī cylvāki 3–4 atskrīs sovys nūvadneicys pavadeitu. Atbrauce apmāram puse kora i beja cīši īdareigi vysā.

Paļdis drycānīšim ar jūs atsauceigū draudzis bazneickungu, i seviškys paļdis Matvejāna Aņneņai!

Paļdis vabalīšim par syltajim atmiņu mierklenim nu Emilejis dramaturga gaitu!

Paļdis kolncīmīšim par pīmiņu -- jim ar Emileju beja loba saskaņa. Bērēs kolncīmīši sacejuos, ka jūs sadarbeiba ar latgalīšim navar tai dreiži beigtīs, -- paļdis jim i par itū!

Paļdis Latgolys jaunajim (Ilgai, Iļzei, Jureišam, Andrejam), kurim taipat beja svareigi pabyut ar Emileju juos pādejā gūdā!...

Paļdis (kas zeimoj -- paleidzi, Dīvs!) vysim, kas bejom nu molu molom i placu pi placa Salaspiļa kapleicā itū pīktdiņ!

Emileja saceja:

„Cikom viņ sauleite rūtuos

I zuoleite zemeiti kluos,

Bruoļ, tev byus svieteiba rūkuos,

Tev dvēselē ticeiba, muos!

Cikom viņ darbeibā esi,

Prīca, bruoļ, pīstuos tev kluot,

Vīglys byus gryutums, kū nesi,

Kai vyss, kū lamts prācavuot.”

Kab tai i byutu!

Navāg maņ lelys prīcys...

„I navāg maņ lelys prīcys, Ni lelu pasauļa lītu... ” raksteja latgalīšu dzejneica Emileja Kalvāne, a niu jau -- i poša mozuo mozumeņa jai vairs navajag ... Beigušuos juos fiziskuos i goreiguos mūkys, niu jei -- jau myužeibys ceļā... Myruse šūnakt. Trombs! Globuos Salaspiļa kopūs -- pi mamys, bruoļa, muosys i cytu pīdareigūs...

Otkon juosoka lels PAĻDIS Jam, ka koč itik paspiejom sovys ciļvieciskuos pīzeišonys Emilejai paruodeit, pasaceit... Emileja dzeivova gryutu dzeivi (i taida jei jai beja nu dzimšonys), dzeivova pīticeibā, turādamuos iz sovys, jau izauguša cylvāka vacumā atrostuos, puorlīceibys par lītu kuorteibu, kod vysam -- sovs, par agru voi vālu vysa sasakuortuošonu:

„Lai pasauļs mani gūdā naceļ --

Es nagrybu i nav par kū,

Pats Dīvs iz sovu rūku paceļs

I ness iz dzeivi myužeigū.”

Jei tū skaidri i cīši zynova, a loba vuorda nu sovu ļaužu, nu sovu nūvadnīku vystik gaideja...

„Salicit maņ rūzis kliepī, 

Cikom rūkys syltys,

Sovys lāskys naapsliepit,

Beistitēs nu vylta!

 Pasokit maņ vuordus meilus, 

Cikom dzierdēt spieju,

Atsazeistit, cikom dzeiva,

Kū jums nūzeimieju...” 

Ka nasagaideja, -- nasasirdeja. Jei -- ituo pasauļa Lelais Mūcinīks. Varēja tikai breinuotīs, kur jamās juos spāks piec vysu naveseleibys viļņu, kas beiguos beja jau vīnā lelā i nabeidzamā paisumā puorsavārtuši... A spāks tyka sajimts -- ticeibā!... Dzeivis pādejā cielīnī Emilejis ticeiba i atsadūšona iz Juo beja sasnāguse apogeju:

„Korstu osoru i suopu vaidūs

Augšuok sirdi paceļu i gaidu,

Tāvs muns, Tovys žielesteibys dalis,

Aizlyudzūt, lai nūteik Tova vaļa!

Tovai vaļai padeveigi ļaunūs --

Zynu, Tu maņ dūsi spākus jaunus.

Bet, lai ticeiba iz Tevi nanūdzystu,

Dūd maņ atsasprīst pret Tovu krystu!”   

Emileja myužeibys ceļā devēs, kai latgalīts saceitu, dasadarejuse -- piec sovys meiluos Latgolys apcīmuojuma, piec dziļā sirsneibā vadeitys dzejis piecpušdīnis Rēzeknē paguojušajā sastdīnē, piec sovu ļaužu satikšonys. 8. martā Vladislava Luoča Latgalīšu rakstnīceibys muzejā Pītera Luoča pulcynuota kuplā skaitā beja saguojuse, sabraukuse vītejuo iņteligeņce -- Emileja prīcovuos par Vogulim, par duovonā sajimtū Voldemara gruomotu „Sirds bolss”, par marta „Katōļu Dzeivi” (kai labi puorsteigums īsadeve Maruteņai ar Co!), par Pītera puzuri, pučem. Seviška prīca jai beja par sabraukušajim drycānīšim -- juos rodūšuo gora pacāluma turātuojim i, vysupyrmom kuortom, caur Ontonu Matvejānu (niule, kai poši tū muzejā redzējom i dzierdējom, Matvejāna dorbu ar „Almus” breineigi turpynoj konservatorejis students Juoņs Trūps).

Piec dzejis piecpušdīnis, kurū skaneiguoku i kruosainuoku dareja sirsneigais „Almus”, Emileja vēļ sabraukova da Matvejāna i juo Aņnenis. Atsagrīzuse Kolncīmā, -- lobu pruotu ļuovēs iņtervētīs Ilgai Šuplinskai. Kod sasazvanejom juos dzymtajā dīnā, beja jau izguodovuse sev jaunu sapynu -- pavasarī, ka Dīvs vēļ dūtu spāka, brauks da Matvejāna Aņnenis, kab par Ontonu suoktū apceriejumu pīraksteit. Tik šūnakt -- apklususe juos namīreiguo sirds iz laiku laikim... I literata spolva rymuse.
PAĻDIS, Emileja, par boguotū myužu -- ar prīcu i skumi leidza ar molys pīlejušū! Paļdis par rostū vareibu dasadareit, -- a vysa padareit vysleidza nivīns naspiej...

Paļdis Juoņam Eļkšņam i Iļzei Spiergai par obejom Kalvānis gruomateņom -- tamuos tik daudzi kas var īviļņuot myus jaunim dvieseļu paisumim!... 

Caur Tevi...

Nedeļa suocās ar tezem Artura Ūzula (Ozola) dīnys konfereņcei 20. i 21. martā. Svātdīnis vokorā darokstu sovejuos, pyrmūdīnis reitā kerūs pi vysa kruojuma puorsavieršonys. Nazkurā breidī mani vystik ir danuocs viruss, ap dīnys vydu acs jau lāc nu pīris uorā i nuoss (pi myusu nasoka daguns) kai Salavečam. Tezis skaiteit dabeidzu, a iz fakultati naīmu -- juopaguļ, juolosa spāks reitam, kod lekcejuos navar naīt.

Patīseibā par vēļ nazkū svareigu šudiņ ir juodūmoj jau nu reita: 1954. goda 3. martā šuo pasauļa gaita suokusēs Viļānu Maruteņai, oficialuok, „Katōļu Dzeivis” redaktorei Marutai Latkovskai (dzym. Stafeckai). Jamūt naoficiali, -- ituo izdavuma muotei i krystamuotei, atbiļdeigajai redaktorei i korektorei, taipat korespoņdentam, fotografam, administratoram, ekspeditoram -- kaidi tik dorbi nav dareiti, kab žurnals izītu i da myusu atītu!...
„Katōļu Dzeive” ir Atmūdys laika aukliejums, ituo izdavuma nūzeimi da gola acimradzūt tik ar godim saprassim. Kai kas bejs pa tim 25 (žurnals suoce izīt 1989. g. Leldīnē), Maruteņa drusku pastuosta vīnā „Kolnasātys” raidejumā. Vysaidu tehnisku i psihologisku byušonu ap žurnalu lobuok par jū nazyna nivīns... A ūtrei ituos lītys puse ir spūdra bez gola -- cik lobu dorbu suocīs i guojs tuoļuok, „K.Dz.” (namaineigi -- ar Maruteņu prīškā) byunūt par koč kuo iniciatoru, koordinatoru voi, kai myusu dīnuos saceitu, -- moderatoru!...

Zvonu jai nu reita, dzīžu „Sveicynojam, vielejam...” -- ar vysu sova bolsa šuo breiža nazalū pīskaņu. Smejamēs obejis. Vaicoju, voi jau sviņ? Nu, nā tok -- „Katōļu Dzeive” juonūdūd, atīs Siļveite („Katōļu Dzeivis” salicieja, maketa veiduotuoja i dizainers Siļveja Tuča -- Marutenis breineigais paleigs jau daudzus godus). Maruta na tik ar Siļveju labi sasaprūt, i mes obejis asam „sasadzīdovušys” pa itim garajim godim. Jei olpom smejās -- nazy kuram Latvejis žurnalam vēļ ir sovs profesors i, nu ūtrys pusis, nazy kuram Latvejis profesoram vēļ ir sovs žurnals?... Tai apmāram i saīt.

Vīna līta ir naapstreidoma -- raksteit latgaliski suoču taišni „Katōļu Dzeivei”. „Lementars” beja piečuok, a pyrmais ryudejums sajimts „Katōļu Dzeivē”. 1990. g. 1. nr. aizadrūsynovu padūt bolsu, kab volūdneicu Annu Stafecku aizstuovēt. Anna 1989. g. „K.Dz.” 5. nr. beja nūdrukovuse sovys „Pīzeimes par volūdu” -- puordūmys par latgalīšu raksteibys napiļneibom, par vajadzeigajom puormaiņom tamā, i iz pīmatumu garai nabeja juogaida: koņservativu ļaužu mums nikod nav tryucs. Atmūdys laikā guodūs par latgalīšu raksteibu, saprūtams, bejom īsasaistejuši i mes, kas volūdnīki. Darejom vysu zineiguo profesora Ontuona Breidaka vadeibā. Vasala viesture jau tys vyss niule...
Lai kai kod guojs, ir juopīzeist tik voi tai, ka „K.Dz.” bejuse i jaunūs autoru audzynuotuoja, i latgalīšu rokstu volūdys izkūpieja, i -- daudzūs gadīņūs -- ceļavods latgalistikā. Tai tys -- nazkod, kod žurnals suoce izīt, tai i myusu dīnuos. Voi par tū bīži padūmojam?... Ka saceit par sevi, vyss ir lobā sazūbē -- itymūs garajūs navīglajūs godūs asmu jutusēs na tik kai devieja, a i kai lela sajiemieja. I Jis itū vysu laiku ir bejs ar mums, ticit tam voi naticit!...
Bīžuok asmu Marutenis badeita, kab koč kū atrostum, atsyuteitum, pīraksteitum, puorbaudeitum, na steigusēs iz „K.Dz.” pyrmuo, koč ir i izjāmums -- raksteni, materiali par sibirīšim („K.Dz.” tagad pazeist i Sibirī). I labi, ka tai -- byus nu kuo atsuokt kod naviņ... Tai, dūmoju, šudiņ varātu saceit daudzi.
„K.Dz.” myužā pacīš mainejīs daudz kas -- nu 50 000 eksemplaru suokumā niule skaiteituojim „vajag” drusku vairuok par tyukstūšu. I na jau pa tam, ka „K.Dz.” publikacejuos koč kas ar divskani [uo] pasaruoda!...

Paļdis, Maruteņ, par godim, kas dzeivuoti placu pi placa, paļdis par Rubikonys puorīšonys reizem, paļdis par guoztajim vazumim iz sovu koč i nacylūs augumeņu! Caur Tevi i muna gaita tykuse pylnuoka, paļdis! I -- turīs tuoļuok: Tev ir kuo dūt cytim, Tu esi boguota!... 

Tai daguojs jau pyrmūdīnis vokors. Vys vēļ gulstavoju: īsna lela, golva suop, izaleidzu ar tautys medicinu: pīnu, madu, casnākim (lai atlaiž Strods, naspieju raksteit kiploks -- na jau „smolkūs” germanismu mums sovu slavismu vītā vajag, a latgalīšu viersizlūkšņu formys mums itam augam nav). Zvona Maruteņa: niupat ar Siļveiti nūdavušys marta „K.Dz.”, a Raivs apsūlejs nūdrukuot da sastdīnis. Byus, byus sirsneibā guoduotais puorsteigums myusu Emilejai Kalvānei iz juos 70! Kai labi! Gaiši ir tai -- prācavuot i sovā opolajā dzymtajā dīnā, kab cytam prīcu atnest!... 

Sastdīnē teikomēs Vladislava Luoča Latgalīšu rakstnīceibys muzejā Rēzeknē Emilejis Kalvānis „Atvosorys” svātkūs! Suokums -- 13:00...

Rūbōna...

A vui je, kas par nedeļu otkon saguojs!... Kai tautā soka, -- pylna par molys voi -- pylna kai acteņa. Kuo tik tuos septenis dīnys naījam sevī, ka tai padūmuot! Saceisim, itūnedeļ: semestra kasdīnys dorbs ar studeņtim (jau mieness kai jaunais semestris suocīs, ir jaunys akademiskuos grupys, pateikamu bārnu gona i niule -- prīca!; vakar sajimtuo pīmatuma, kam naasmu vaduse studentu iz Endzelina konfereņcis, par korektu pījimt navaru i napījamu...); vysaidu „planu kaļšona”, lītu saskaņuošona i dorbu dareišona ar kolegom, draugim, pazeistamim (na vīnai dīnai dzeivojam!); disertacejis (tai, ka pa vacam, niule jūs par promocejis dorbim sauc) aizstuoviešona par geografiskajim nūsaukumim (nūteik fakultatē, gribējuos tamā sēdē koč aci īsvīst -- i temats „sylts”, i „bārns” myusejais, cytaiži nu tuos apritis asmu „izšyupuota”; varātu padūmuot, ka piec 2009. g., kod Vītvuordu komiseju iz laika likvidēja, Latvejā pieški pulks jaunu zineigu ļaužu toponimikā beja saaudzs -- vys jau kod naviņ tiks zynoms, kas pa kam tī (komiseju atjaunojūt) beja i parkū „apīšona” nasabeidz: onomasti da šam ar „škirysku pīeju” nav bejuši slovoni...); kolegu klasiku tulkuotuos gruomotys prīškā stateišona (riezeknīši reikoj taidu pošu prezentaceju, tik na da jūs nedelis vydā patikt); dorbs ar Juri pi „Skreineitis” (nedelis suokumā jis vīns jamās ar „Lelvuorda” maketātuoju -- vierzuos, vierzuos koč cik i „Skreineite”; pīktdiņ pi juos pasadorbojam obeji); latgalīšu rokstu volūdys ekspertu komisejis sēde sastdīnē. Šudiņ -- vēļ „Trešōs zvaigznis” loba cylvāka apraudzeišona -- vaca jau myusu Emileja Astiča, nastypra... Par kotru pīmynātū „poziceju” varātu romanu pīraksteit, i smejūs sevī, ka labi beja vacajūs laikūs, kod aizjimtu ļaužu gaitys aizraksteja hronisti...

Gribējuos par Rūbōnu (= Daugovu) kaidu vuordu pasaceit. Koč i Rūbōna na Rubikona, Latvejai itei ups vysod bejuse cīš svareiga. Tai -- nu seņsenejūs laiku, kod taidys Latvejis vēļ nabeja. Myusu upi poemā „Aulaeum Dunaidum” „Daugovys pakluojs” (koč latgaliskuok vys jau „dečs / dekis” byutu...) ir apdzīdovs Reigys viersveiskupistis hronists 16. g. s. humanists Augustyns Eicedejs (Augustinus Eucaedius). Kai i cyti vydslaikūs saraksteitī teksti latiņu volūdā (pa tam skaiteituojim moz pazeistami), Eicedeja poema dūd svareigys zinis par Reigu, par Reigys veiskupim i tt. Poemā apjimtais laiks ir nu 12. da 16. g. s.

Breineigi ir tys, ka „Daugovys pakluoju”, kuo paruodeišona ļaudim beja 27.02., ir atdzejovuši myusu fakultatis studeņti (komeņtiejuši vuiceibu spāki, projekta vadeituoja -- Brigita Ceirule (Cīrule)). Niule kotrys, kam iņteresej vydslaiki, var raudzeit tymā dečī atrast sev kaidu svareigu graidu, paviļkt sev kurū naviņ sītū ci magštū neiti -- par Livonejis laika latvīšim i kaimiņu tautom, par jūs kulturu, ticeibys lītom i tml. Runojūt latgalīšu tautysdzīsmis vuordim, niu -- „Lai slaveņa loba slyv” dorba dareituojim!

Rūbōna ir vacs Daugovys nūsaukums, zeimoj -- ‘sorkonuo upe’. Pareizi itū nūsaukumu ir raksteit i runuot ar garu „u” i garu „o” (latgaliski pareizi to laikam byutu ar garu „u” i eisu „o”, tik par itū vēļ vajadzātu pasavaicuot nu klasiku...).

Dasaceit te der vēļ i tū, ka na tik Eicedejam myusu Rūbōna ruodejusēs svareiga. Almanahu turpynuojumūs ar nūsaukumu „Rubon” Viļņā pūļu volūdā vāluok izdeve gaišais Latgolys muižinīks Kazimers Buinickis (Kazimierz Bujnicki; 1788–1878). Vysa izguoja 10 siejumu (1842–1849), tymūs i kulturviesturiski materiali, i dailliteratura, i praktiskys pavuiceišonys saiminīkim laukūs. A K. Buinicka nūpierktū Dagdys muižu nūdadzynova satracynuotī ļauds 1863. g. aprelī t. s. pūļu dumpa laikā. Sadaga na tik kuormi, a i daudzi Latgolys puorguojušūs laiku izzynuošonai svareigi dokumeņti... Palela leidzeiba ar Boleslava Brežgo arhivu Daugovpilī...

„Ak, vilcien, nesteidzies!...”

Nedeļgols otkon puorguojs pa sātu. Itūreiz net divejom -- bruoļa saime beja davusēs cīmā iz Līpuojis pusi. Pat nasatic, ka ir februars: par dīnu speid sylta sauleite, pogolmu taiseidama slapņu, vysur tak mozys upeitis (pi myusu nav vuorda ryucs), koč cyta tik syucās, cyta čurinej, cyta urinej. Vēļ cyta, kai pi tiļteņa, kryzdama īrautajā dūbeitē, būrzgolys syt. Tys zeimoj -- polu šūpavasar nabyus. Teirumi vēļ zam sasoluma, a celi jau kuo na atsalaiduši -- braucūt mašyna pacīš šliukalej. Na vysi zīmuoji šūgod byus izdzeivovuši -- bāda zemnīkam. I myusu Juoneits storp jim...
Daguojušys svātdīnis beigys. Vysi jau laimeigi sātā, a es otkon dūšūs iz Reigu: suocās jauna nedeļa. Sastaigoju vēļ iz pogrobu (pi myusu saukta par šklepu -- tok jau polonisms), pīnasu molkys nu pyunis. Iudiņa vods aizsaļs i šūgod, dateik baku (nasaceisim tok tūveri -- taids byutu „trešuos izlūksnis” vuords; vanna ir kas cyts, kubuls ir nu kūka, a baks -- nu dzeļža) pīnest ar niešim. Tai -- i pošai mīreiguok, i bruoļam vīgļuok.

Izīmu uorā vokorā. Jau labtik pašierps i pārnejuo zuole nu jauna sasteiviejuse i sasašūrpuse -- vystik zīma vēļ! Zvaigznis taidys spūdrys, spūdrys -- Reigā tuo nazkai nasaredz...

Palīk myusu mola tukšuoka i tukšuoka. Rata mašyna puorskrīn pa lelū ceļu, stuov sātys, kuramuos guņs tai i naaizadadz. Pi Danasis Stazis to sorkons jumts ustobai pasaruodejs! Staiguodama storp divejom sātom, pamonu tū, kuo navar napamaneit -- jumts redzīs par gobolu. A aizadūmoju par ļaudim i personu vuordim.

Tei myusu solys Danase eistā vuordā beja Donata, dzeivova zam vīna jumta ar dāla Jozopa (pi myusu Jezupus par Jozopim sauc, itys beja Danasis Jozops) saimi. Staze (< Anastaseja) ir jau Jozopa meita, a sauc jū vysleidza par Danasis Stazi (na Danasis Jozopa Stazi). Padūmoju par cytim -- otkon tys pats: Augustīnis Kaze (na Augustīnis Donis (< Donats) Kaze (< Kazimers)), Pelis Ivars (a na Pelis (< Feliceja) Stanislavys Ivars), Aleza (< Aloizs) Ryta (koč jei ir Aleza Anis (< Anna) Ryta). Vīnys paaudzis kai nabejs! Da vēļ i radnīceibys puoradresiejums nazkaids olpom, kas nazynuotuojam vīgli var pādus sajaukt. Saceisim, mums kaimiņūs dzeivova Augustīnis Done (kai i beja) ar Augustīnis Moni (< Monika; a jei beja Ļudvisis (< Ļudviga), sauktys par Jozopīni, meita, na Augustīnis). Cytu Ļudvisis bārnu to saucem „pareizi”: Jozopīnis Ane, Jozopīnis Done, Jozopīnis Kazimers, Jozopīnis Juļuss (< Juļjans), Jozopīnis Roberts. Ruodīs, vyss te skaidrys -- krystomūs vuordu sistema stabila, kas kam rodūs, -- vīgli pazeit. A tai -- seņ jau ni Ļudvisis vairs, ni juos bārnu... 

Otkon aiz meža duņ viļcīņs -- vys cīšuok i cīšuok, a tūlaik -- klusuok i klusuok. Pagarai duņ, cikom aizduņ. Da dzeļžaceļa, ka pa taisnū, nu myusu na tik tuoli, partū viļcīni dzierdīs labi. Tai i bierneibā beja. Pīmiņu, kai nazkod, vēļ vacajā sātā, saleiduši ap tāvu plotajā kūka vītā, cīš gaidejom mamuka. Viļcīņs na tik dunēja, a i šviļpe, dabraukdams stacejis voi jū caurbraukdams. Tietjuks saceja, ka nu jau dreiži, ka nu jau Sylovā viļcīņs! Tik tai i aizmygom, mamys nasagaidejuši -- nu stacejis da myusu Geņgereišu ap kilometri seši. Tī kilometri i myusu vāluok naskaitomys reizis staiguoti, kod devemēs pasaulī piec školys beigšonys. Mašynu tūlaik beja moz, a zyrga taidam nīkam kai 6 km lobā laikā nivīns najiudze. Augom stypri i izaugom taidi.
A puori tam dzeļžaceļam -- da munai krystamuotei (tāva muosai) ar krysttāvu guojom!... Tys mums, Odumīnis Juoņa bārnim, beja vasals nūtykums. Pi Baļuļa Juļuša ar Veruni (< Veroniku), kai jūs ļauds sauce, tykom piec gara ceļa nūstaiguošonys. Aiz Izvolta kopu nu leluo ceļa vajadzēja grīzt mežā, tūlaik -- par mežu, caur Belousovim, puori dzeļžaceļam, par pacauru tyltu puori upeitei tiuleņ aiz dzeļžaceļa, caur Pluociņu pogolmu, garum Kuokeņa Peļuka / Peļuša (< Felikss) sātai, i -- jau krysttāva ar krystamuoti pogolmā! Tymūs laikūs bārni lelūs tai vīnkuorši vuordā nasauce, vajadzēja saceit: cjoce Mone!, dzjadze Peļuk!, dzjadze Ladze! (< Vladislavs) i leidzeigi. Ni taidys taņtis, ni onkuļa napazynom.

Viļcīņs daudzim ir koč kas romaņtiskys -- ar tuolumu saistuos, ar nazynomū. Na par veļti vīna myusu grupys īmīļuota dzīsme ir ar viersrokstā pīmynātū pīdzīduojumu. Par cylvākam nūlyktū tamā dzīsmē dzīdīs, par tū, kai iz perona atsavasaloj diveji: draugs dūdās tuoli pasaulī... Juopasasmej: kū vairuok godu pošom, tū sirsneiguok dzīsme dzīdīs... Partū ka myužam „Pēc kaut kā cēla, nezināma Sirds ilgojas, sirds ilgojas...”, i nikuo tu jai, pruota ciļvieceņ, navari padareit!...
Kod da krystamuotei guojom ar vacuokū bruoli (Juoņs beja par godi treis ar pusi par mani vacuoks), jis pi dzeļžaceļa na reizi „puorbaudeja”, cik es baileiga. Dagaidejom viļcīņa i stuovējom osajā, smirdeigajā viejā, Dombrovsku sātmalī cīši īsakāruši -- kurs pyrmais nazy bēgs paceli? Bruoļs beja jau „lels”, guoja kaidā 6. voi 7. klasē, a es, „mozuo”, jam nikai napasadevu -- drebieju, nu stuovieju vysleidza. I nūstuovieju! Ka tai padūmuot -- diveji duraceni, nu cik tī tuoli nu nalaimis!... Muote ar tāvu ituo, saprūtams, nazynova -- cytaiži i bruoļs dabuotu, i cīmā myusu vairs nalaistu... Kod da tāva muosys suokom staiguot ar jaunuokajim bruolim, bez škodis naapsaguoja i tūlaik, tik jei, ruodīs, beja mozuok beistama. Tykuši aiz dzeļžaceļa, metemēs iz vādara iz myužam cauruo upis tiļteņa i lobu laiceņu laidem pa straumei salaseitūs zorus ci cyta kū, vāruodami, kas tī upis dybynā... „Izaceļuot” varēja i tai. A krystamuote, myusu tik zam vokora sagaidejuse, breinovuos, cik garai bārnus školā tur! I jai taisneibys tūlaik cīš nasacejom... Ak, bārni, bārni!...

Niule jau seņ kai i pa myusu dzeļžaceļu vodoj tik bucys da vēļ nazkū. Tranzits saucās. Lauki nu tuo pylnuoki napalīk...

Guodi ap mums / myusim, jums / jiusim...

Daudzskaitļa dativa normātuo forma vītnīkvuordim mes, jius jau nu Stroda laika (1933) latgalīšu rokstu volūdā ir vīna: mums, jums! Tai pa šudiņ dīnai runoj Dīnvydrītumlatgolā. Vēļ precizuok lītojuma arealu paruodeitu „Latvīšu volūdys dialektu atlanta” morfologejis daļa (fonetikys daļa izguoja nacik seņ, nu īprīkšejuos -- leksikys -- dalis izīšonys puorguoja godu treispadsmit, vys jau koč kod i morfologejis daļu sagaideisim).

M. Bukša gramatikā (1972) personu vītnīkvuordu mes, jius dsk. dativa formys, taipat kai P. Stroda „Pareizraksteibas vōrdneicā”, ir mums, jums, tik tamā tīpat īkovuos jau dalykts: ari myusim, jiusim. Tys zeimoj, ka zīmeļaustrumu Latgolys formys autoram ruodejušuos taidys, kam juodūd vīta i gramatikys aprokstā. Leidzeigi dareits J. Cybuļa, L. Leikumys gramatikā „Vasals!” (48. pl.), kur Latgolys izlūksnēs lītojamūs formu skaits ruodeits vēļ leluoks. Par primaru normativū, kai agruok, turāta Stroda tradiceja. Tai nazkod vēļ ar profesoru O. Breidaku bejom sprīduši -- ka var naatsakuopt „nu Stroda”, tūlaik nav juoatsakuop!...

Myusu dīnuos, kod „vysi gudri”, gramatikys teik škūrsteitys ratai. Tai pi myusu (deļ myusu) tyka izveiduots radejis raidejumu cyklys „Pi myusim Latgolā” (kur vajadzātu byut -- pi myusu) i televizejis sižetu cyklys „Cytaidi latviskais” (kur vajadzātu byut -- cytaiži latvyskais). Na breinums, ka i „Gora” reklamā redzim raksteitu -- „Ka jiusim nav leidzonys naudys...”. Par „leidzonū naudu” paļdis, a par formu „jiusim”, kai školā saceitu, -- divinīks!... Cik daudzi vēļ mums patīseibā ir juosavuica! Tik -- voi gribim tuo?...

Te vēļ i tys, ka, viertejūt nu volūdys viesturis pusis, aiz prīvuorda pi lūkomuo vuorda lītuojums daudzskaitļa genitivā ir lels arhaisms! Taida cytim latvīšim vairs nav, i mums vajadzātu byut daudz saudzeiguokim pret sovim „dinozaurenim”. Ir cīš pareizi saceit i raksteit, par pīmāru, itai: pi myusu, pi jiusu, pi jūs, pi cytu, pi ļaužu, pi kaimiņu / sābru, pi latgalīšu, pi radejis voi televizejis puišu i meitu...

 

Tai beja, ir i byus -- nu kuruos pusis atteiceigs kulturys darbinīks cielīs, tuos molys vuordus i formys nu juo i izdzierssim. Pi vysu tautu, kam vēļ dzeivys izlūksnis, tys tai, na tik pi latgalīšu. Cikom taidi lokalismi ir tik poša runā, kai soka, nav kuo kaseitīs, kod taidi teik pīduovuoti (caur radeju, televizeju, drukuotū vuordu) par vyspuorlītojamim, vairs nav labi. A pavysam švaki ir tūlaik, kod sovom atškireibom nu viersizlūkšņu normativuo varianta (ka precizuok -- nagribiešonai vuiceitīs) publiskā runā i rokstūs pat attaisnuojumu atrūnam -- sok, pi myusu jau vyss sasajaucs, kū tod tī vaira!... Te gribīs atguodynuot literaturzynuotnīka, dedzeiga dzymtuos molys i kulturys mīļuotuoja (paļdis Dīvam, beja laika itū redzēt, saprast i olpom leidza izdzeivuot!) -- profesora Vitolda Valeiņa -- vuordus: „Gona izlūkšņuotīs!” Niule jī tykuši i par munejim, i vys bīžuok i bīžuok gribīs saukt: „Ka mums eistyn duorga myusu seņču volūda, nu tok pasavuicom koč kū vairuok!...” Navar turēt par nūpītnu attīksmis: „Kai es muoku, tai es maunu!” -- tai vysdreižuok i nūsleikst...

Nakorekts ir apgolvuojums, ka latgalīšim vīnuotys runys formys nav (i nav pat bejs). Taipat maļdeigs ir īskots, ka latgalīšu rokstu (ci literaruos) volūdys (kai viersizlūkšņu elementa) pastuoviešona i izkūpšona ir izlūkšņu neicynuotuoja. Iz kuo tod rokstu volūdys teik izkūptys, ka na iz sovu izlūkšņu, nu kuo tod juos palīk boguotuokys, ka na vysupyrmom kuortom nu sovu izlūkšņu!? Tik taisneiba i tys, ka vysam ir sova vīta!!

„Latvīšu volūdys gramatika”

Vakar Reigys latvīšu bīdreibys noma Boltajā zalē nūtyka jaunuos „Latvīšu volūdys gramatikys” („Latviešu valodas gramatikas”) prezeņtiešona. Var niule minēt, ci tamā ir kas naviņ par latgalīšu volūdu ci nav -- nūsaukums tok gramatikai ir -- „latvīšu volūdys” gramatika? Ka ir, tod -- kas? Ka nav, var minēt tuoļuok -- ir ci nav latgalīšu volūda „latvīšu volūda”?...

Tai i nūgrymstam sovūs guodūs ap kū naviņ, a Austrumi nasnauž...  

Smīkleiguokais, ka vakar, jau piec prezentacejis oficialuos dalis, vīna čyuļu kuņdze daguoja i pavaicova maņ „pa taisnū” -- es asūte voi naasūte separatiste?... Tai vīnkuorši, ni nu šuo, ni nu tuo, nu skaidri i gaiši...

Kod pyrmū latvīšu volūdys lingvistu veiduotū gramatiku izdeve poši latvīši -- ar itū teik dūmuota J. Endzelina i K. Mīlenbaha 1907. goda „Latviešu gramatika” --, nūsaukums, kai redzim, beja vēļ eisuoks. (Da tuo beja jau vairuokys vuocu autoru gramatikys i pyrmuo pošu latvīšu saraksteituo -- Andreja Stērstis (Stērstu Andreja) „Latviešu valodas mācība” (1–3, 1879–1880).) Tik tūlaik Latgola beja vēļ Vitebskys gubernis daļa, i par juos latvīšu runuotū / rokstūs lītuotū volūdu nivīnam nu molys golva vēļ stypri „nasuopēja”...

I kai tod palīk ar Dzymtuos volūdys dīnu?... Kas myusu vaļstī ir latvīšu volūdys politika?...