Bārnu sauksim pi tapelis, tafelis voi tāfelis?

Vaicuojums nicik nav līks -- jau vasala diskuseja ap „Skreineiti” par itū...

Lītys byuteiba ir taida, ka seņuok latgalīši aizjimtajūs (pi myusu saceitu -- aizajimtajūs) vuordūs, atškireibā nu cytu latvīšu, garūs patskaņu tikpat kai nalītova: jim beja literars, na literārs, banals, na banāls, kultura voi kuļtura, tik na kultūra, liders, na līders i tml. (Da i cytim latvīšim svešvuordūs garūs patskaņu beja daudzi mozuok, tū labi ruoda volūdys normiešonys gaita. Vēļ 1958. goda „Svešvārdu pareizrakstības vārdnīcā” dūts daudzi paralelūs formu: baze / bāze, krize / krīze, teze / tēze, organs / orgāns, muzika / mūzika i tml.) Na breinums, ka Latgolys školuos bārnu agruok sauce pi tafelis (voi pat tapelis, partū ka leidzskani f i h latvīšim koč cik īsaguoja tik iz 19. g. s. beigu), na tāfelis. (Slāptā veidā par itū puorvaicuodama sātā, nu sovys muotis, 20. g. s. 30. godu škoļneicys, izdzierdu: „Bārnu sauce pi tapelis...”) Garūs patskaņu nalītuošonu svešvuordūs latgalīšu volūdā labi ruoda Pītera Stroda „Pareizraksteibas vōrdneica” (1933). Jamā ir literats, banals, kultura, liders, baze, teze, organs, jamā i tafele. A volūdys fonetiskajai sistemai svešajam leidzskaņam f zaļuo guņs P. Stroda vuordineicā vystik padūta... Eisūs patskaņu raksteišona svešvuordūs to styngrai īvāruota: fakultate, fanatiks, faze, fatals, figura, filiale, finals, fonetika i tml. Itamā ziņā vuordineica var byut pat cīši lobs paraugs i myusu dīnu raksteituojam! 

Vuords tafele mums ir puorjimts nu vuocu Tafel, kurs sovukuort radīs nu latiņu tabula ‘golds, pluoteite, iz kuruos raksteit’. Tai ka, saceidami tapele, pyrmskara Latgolys školāni beja vysā tyvai latiņu originalam -- izrunova vuordu bez garuo patskaņa saknē i bez sovys volūdys sistemai svešuo leidzskaņa. Leluos (Duden) vuocu volūdys vuordineicys ruoda, ka jim itam vuordam ir i cytys formys -- vydsaugšvuocu tavel(e), vacaugšvuocu taval(a), tabala, kuruos atguojušys caur romanim (sal. itaļu tavola), nu vysleidza paīt nu latiņu tabula... 

Myusu dīnuos ļauds, kurī runoj latgaliski, bīži automatiski puorjam latvīšu literaruos volūdys izrunu. Saprūtams, parosti napuorvietejūt, cik kurs vuords voi forma ir korekts, -- latvīšu literaruo volūda bez apdūma teik pījimta par lelu i namaļdeigu autoritati. Par itū ir rakstejs, pīmāram, literats i volūdnīks, školu vuiceibu gruomotu autors Jezups Leļs. Jis sauc vyds dialekta īspaidu par vysspieceiguokū nivilizejūšū latgalīšu izrunys i pat izteiksmis styla elementu, i jam var tikai pībolsuot...

Par nivilizacejis procesa līcinīku varim turēt i niule aktualiziejušūs svešvuordu tafele. Nav pat tik svareigi, kaidā formā itys vuords latgalīšu rokstūs pasaruodeis iz prīšku -- volūdnīku saimē vīnpruoteibys nav, partū ka „suņs aiz uodys” te stuov cytā -- kū mes asam gotovi vuiceit školā? „Latgaliskuos” formys tāfele aizstuovu arguments ir taids, ka tautyskuokys izrunys školāni napījims... Tok školānus vuica školuotuoji! Ir tik daudz vuordu, kurūs bārns pyrmū reizi izdzierst i pījam par sovim taišni školā... Kaidā formā mes jim jūs īvuicom, taidā jī školānu apziņā palīk i tuoluokā saziņā nūīt. Nazkod, ap 1989. godu, tuolaika Latgolys Studentu centra aktivists Aivars Mackevičs apvaicova Latgolys školu pedagogus i bārnus par latgalīšu volūdys vuiceišonu i vuiceišonūs. Izguoja, ka školāni itam procesam ir daudz gotovuoki par sovim vuiceituojim!... A kai ir myusu dīnuos?... I -- kai byus iz prīšku?...

Ka myusu mierkis byutu školā vuiceit vysleidza kū, ka tik latgaliski, taidai vyspuoreigai pīleidzynuošonai varbyut varātu i ļautīs. Tik myusu mierkis ir dziļuoks -- grybātūs vuiceit na tū, kas izguojs / palics, samaisūt divejis sistemys vīnā vysleidza kaiduos proporcejuos i leimiņūs, a ruodeit bārnim jūs seņču volūdu dzeivu i saistūšu. Taidu, kas  i pošu runuotuoju sylda, i myusu volūdys pietnīkus saista... I, gols golā, na jau svešvuordi veidoj volūdys kūdulu! Saprūtams, adresantam par gruomotys adresatu aizmierst navajadzātu. Vēļ vaira, ka gruomota teik guoduota pošim mozajim...       

Daugovpiļs, Jākubpiļs, Bieržpiļs

Laiks īt iz prīšku, ir juoizaškir par vairuoku „Skreineitis” vuordu raksteibu, a padūma ir tik, cik ir... Vītu nūsaukumi Daugovpiļs, Jākubpiļs, Bieržpiļs taipat ir tykuši latgalīšu pareizraksteibys aktualitatēs.

Ite līta taida, ka vuords piļs mums ir sīvīšu dzimtis (itei piļs, na itys piļs), ir tai saucamais i-calma vuords, taids pat kai kliets, pierts, nakts, sirds, sieņs i tml. (sal. „Vasals!” 33.–34. pl.). Vaicuojums par saliktinim, kam ūtrajā daļā itaidi sugys vuordi, da šam gramatikuos nagona apsavārts. Cikom tī ir tik atlasynuojumi (kai pakliets, prīškliets, pīsirds), vuordi palīk tamā pošā dzimtē, kod saliktini, -- par dzimti vairs navarim byut drūši... Sokom mola, a sātmaļs ‘sēta, žogs’, pīns, a pyrmpīne ‘pirmpiene’, acs, a vīnacs ‘vienacis’ (a kur vēļ Platači, Malnači, Kalnači, Kaulači i tml.!). Saprūtams, natryukst i saliktiņu, kuramūs dzimte sakreit ar pamatvuordu (gols -- kuojgaļs, dīna -- pyrmūdīne). Cytūs -- stabila saliktiņa vēļ nav: mola, a pūrmaļs, pūrmola, pūramola, pūrmale.

Tod kai tūlaik byut -- nauda īdūta Daugovpiļam, Jākubpiļam, Bieržpiļam voi Daugovpilei, Jākubpilei, Bieržpilei? Pošai ruodīs, ka Daugovpiļam, Jākubpiļam, Bieržpiļam... Cytūs lūcejumūs lelys starpeibys nav -- par veirīšu dzimtis mes itūs saliktiņus turim ci sīvīšu (atsaškiertu genitivs, a vokativs lelys skaidreibys nadūd).

Kū sokit?...

Ekspertu komisejā beja pagarys diskusejis par poša vuorda Daugovpiļs raksteibu: ar -ov-, kai niule asam pasuokuši, ci ar -av-, kai raksteja Vladislava Luoča izdevnīceiba (tū īvārovom 1992. g. „Lementarī”, tik na vairs gruomotā „Vasals!”)? Patīseibā itys vaicuojums izsprīsts jau trymdā -- Mikeļa Bukša gramatikā ir Daugovpiļs, tū varim paturēt i tuoļuok. Nazkurūs rītumlatgalīšu Daugpilei ir lokals lītuojums (koč i vysā plotai atrūnams pyrmajuos latgalīšu avīzēs -- bruoli Skryndys beja nu Leiksnys; i Antoninai Rekēnai juos Kolupa izlūksnis vuordineicā ir Daugpile). Izlūksnēs natryukst vēļ i cytu nūsaukuma variantu -- Dauguopeļs, Dauguopiļs i tml. Jauns itys piļsātys vuords, ka tai padūmuot (Sibirī nu Daugovpiļa apleicīnis sabraukušī ļauds sovu cīmu sauc par Dvinku)!... 

Buļbe!

Vaicuojumi / naskaidreibys par latgalīšu raksteibu ir tik tam, kurs pats koč kū roksta latgaliski... Ruodīs, sovā Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu apakškomisejā vēļ na reizi sasakersim vaicuojumā, cik lelā mārā (i, golvonais, -- kaidūs gadīņūs) par normativom turamys tuos izlūksnis, kuruos piec profesora Ontuona Breidaka pīzynuma ir latgalīšu rokstu volūdys fonologiskuos sistemys pamats. (Fonologiskuo sistema nav tys pats, kas morfologiskuo, leksiskuo voi, saceisim, semaņtiskuo...)

Kurū vuorda buļbe ‘kartupelis’ variantu mums vajadzātu turēt par literarū, vyspuorlītojamū? Vaicuojums ir aktuals vysu laiku, i niule taipat: izlūksnēs variantu daudz, a „Skreineitei” vajag vīna pamatvarianta, na nazcik! Piec ekspertu apvaicuošonys autoru reiceibā niu ir: buļbys, buļbs, buļbis, buļvis, guļbys, guļbs, guļbis, taipat uļbiki, tupinis, pupys, i tys vēļ na vyss... Kai izaruodeja, i pošuos izlūksnēs bīži nav vīndabeibys, lītuots teik nazcik vuordu voi variantu, na vīns kurs stabils. Gords kulturaugs, bez juo zemnīka, da i latvīša vyspuor, golds gryuši īdūmojams, tik kai ituo kulturauga pasaukt, kab „apmīrynuoti” byutu vysi raksteituoji?... Strodam -- buļbas i guļbas, Placinskam -- buļvas, buļvi, guļbi; guļba... Lela „latvyskuma” par normativim turātūs olūtu variantūs, kai redzim, nav: vuords pajimts nu slavu volūdu, kur krīvu izlūksnēs i boltkrīvu volūdā ir бульба, pūļu volūdā -- bulba, bulwa (leidzskani l te taipat izrunoj meikstu). Tik i lītaunīki jau seņ padarejuši taipat -- sauc buļbu par buļvem (bulvė, izlūkšņu bulbė) i taisa nu jūs vysaidus gordus blīnus, kļockys, cepīņus apsagrīzdami!

Varbyut pa tam, ka raibums tik lels, pi 1992. godā „Lementara” dorbuodamīs vēļ profesora O. Breidaka vadeibā, par pamata variantu vyspuoreigai lītuošonai pījēmem buļbi (vsk. buļbe, buļbeite, dsk. buļbis, buļbeitis; buļbuoji ‘buļbu loksti’; buļbaite ‘teirums, kur augušys buļbis’). Koč tikpat labi taids variants varēja byut buļba voi guļba, voi vēl kurs cyts (buļve), buļbe vyspuoreigam lītuojumam varātu palikt i tuoļuok.   

Skaiteišonys...

Catūrtdiņ beju iz konfereņcis Daugovpilī. Izguoja dreiži skrīt paceli, tai nu juos tik pyrmū sekceju redzieju, dzierdieju... Skaidrys, ka pošai pateik klasiskuok -- pasaklauseit ļaužu, kū jaunu dazynuot, padiskutēt par lītom, kas tai voi cytaiži saista. Itūreiz -- moz izguoja. Koč, kūpā jamūt, janvars saguojs boguots -- asmu jau treis referatus puorskaitejuse. Kod suoksīs semestris, palikšu „mīreiguoka”... Da pat marta, kod jaunys Artura Ūzula (Ozola) dīnys (nu 1965. goda juos -- stypra LU volūdnīku tradiceja).

Konfereņce Daugovpilī saucās jim tradicionali -- „Zinātniskie lasījumi”, itūreiz taidi beja jau 24. reizi... Jimūs i sekceja -- „Baltu volūdys: sinhroneja i diahroneja”. Koč vyss pyrms 24 godu suocīs, suokums nav vēļ aizamierss. Nu reizis itamā konfereņcis sekcejā pīsadaleituoju beja (pavysam) nadaudz, partū turieju par gūda pīnuokumu byut jamuos kasgods. Niule -- kai kod izīt. Itūgod -- izguoja.

Myusu sekceja suocās ar Annys Stafeckys pīzynumim par Nautrānu izlūksni seņuok i tagad -- ZA aizsuokts jauns projekts, dialektologi niu pietej, kas nu vītejūs ļaužu runys kur palics da myusu dīnu. Nautrāni -- Annys dzymtuo puse, itei izlūksne -- juos pyrmuo volūda. Kai mums daudzim. Referatā Anna ruoda, kai rogovkīšu vuordi mainejušīs paaudzēs: ni jaunajim vaira uļbiks ir jūs vuords, ni susātivs voi pakrieslis. Andryvam Jūrdžam beja vasali pīci vuordi varaveiksnai, niulenejim rogovkīšim -- jau tik varaveiksne (pat na ar -a golā, a jau ar -e -- kai latvīšu literarajā volūdā!). (Atsagrīzuse Reigā, apasaveru Annys komentarus A. Jūrdža „Myužeigajam kalinderam” (1999), nui, ir: dzeļvēdere, dzeļvērte, zaļvēdere, zaļvērte, zaļvērtere...) A cik ta seņ školuotuoju „Vosoruošonā” Rogovkā pi školys iņternata ar sevišku prīcu lēcem „Uļbiku daņci” -- taids beja pieški pīdzims tūvosor... Īt, īt paceli tei myusu tāvutāvu i muotismuošu volūda, volūdeņa, olpom jau liekšnim skrīn. I ni atturēt ituo vaira laikam, ni kai jiutamuok procesa aizkavēt!... A mes vēļ, kai pavysam bez golvys, līkam tys tam pynaklus iz kuoju, raudzeidami „nūturēt Stroda raksteibu” voi kai cytaiži formulātu, tam leidzeigu īdūmuotu ideju „aizstuovēt”. Tik viņ mums tuo pruota!...  

Daugovpiļa lasejumūs gona i cytu pīzynumu, -- ar tū jau konfereņcis lobys, ka dūd vareibu iz lītu pasavērt cyta acim: na par vysu pošam izīt / īīt pruotā padūmuot. Tai vīna lītauneica stuosta par sieņu nūsaukumim, vysa taidu salasejuse ap 1200 (koč i ar variaņtim). Izaruoda, suņa sienim (pi myusu saceitu -- suņa grībim, taipat kai pi lītaunīku, kurim ir grybas, dsk. grybai; suņa sieņs jim -- šungrybis) sovu nūsaukumu tikpat kai nav -- tik ādamajom! Veseleiga tautys guoduošona -- kam vuorda taidam, kas mežā tik ar kuoju pasperams!...
I myusu volūdā sovs parāds: sieņs mežā losom, gruomotā par jom -- skaitom, salaseituos -- varim saskaiteit, ka gribim...

Itim laikim asmu aizadūmovuse par vuordu „lasejumi”... Referatā Daugovpilī stuostu par Karoļa Antoneviča „Skajtieszonom diwiejgom..”, kuruos 19. godu symta beiguos iz myusu mēlis puorlics Fraņcs Trasuns. Breineigi dzeiva tautys volūda jam tī i grafiskuo sistema saistūša! Daudzi pavuiceiga deļ latgalīšu rokstu volūdys normiešonys... I jau ar gruomotys nūsaukumu suocūt -- Trasuns roksta par „skaiteišonom”, na „laseišonom”! „Skreineitē” nu vuorda skaiteit ar nūzeimi ‘laseit’ asam atsasacejuši, tik voi nu juos vajadzātu atsasaceit pavysam?...

Pi draugu geografu...

Asmu jau asmu es cīš boguota -- ir maņ i taida ļaužu grupa Reigā! I jī mani leidzeigi pījam... Nazkod -- jau seņ -- vīnā iņtervejā, vaicuota par sovom mīlesteibom, „saskaiteju” juos vysā nūpītneibā. Lītys vairuok salykdama pa lakteņom deļ sevi, na tik daudz deļ žurnalistis... (Latgolā saceja na plaukts, plaukteņš, a lokta, lakteņa; plaukts ir īguojs tik jaunuokūs laikūs leidza ar gruomotu plauktim latvīšu literarajā volūdā. Babom i bazneicys gruomota stuovēja iz laktenis, ka na pavysam pi suona iz kaida sūleņa voi pagaļvī, -- skapūs / skapeišūs beja tik loktys / laktenis. Loktā sēdēja vystys klāvā, iz loktys kola kaļvs i tāvs kiule izkapti, loktā voi lakteņā muote turēja pūdus, bļūdys, kab iz golda mozuok kam stuovēt da i kab bārnu garuos rūkys kuo naviņ nadasnāgtu pyrmuok laika.)

Izguoja, ka maņ taidu mīlesteibu vysa ir treis -- viesture, volūdnīceiba i geografeja. Kai smiejūs vāluok, -- iz treju vaļu baļsteits pasauļs, pa tam -- stabils! Sovys meiluos viesturis školuotuojis calta (jei nu Mērdzinis pusis Dunduru ciļts), viesturis studātu vystik nanūguoju: jau tymūs laikūs -- 20. g. s. 70. godūs -- viesture ruodejuos na cīš „teira” zynuotne -- kaids laiks paīt, taidi vieji i pyuš... Geografeja beja meila, jei beja kuojuos, golvā, vysā augumā, koč i mozūtnē nazynovu, kai tuo vysa vuordā pasaukt. Ruodīs, ar muotis pīnu īzeista beja vysa zynuot gribiešona -- apleicejais pasauļs vysod ruodejīs breinumu pylns, a rosūtī reiti voi solnys pasolumā apšierpušuos gonu dīnys, kod plotuoku pasauli varēja izzynuot garom stuņdem voi pat dīnom, ir i munys bierneibys realitate, na tik gruomotuos skaiteitais. Par vysakū guoduot i ap tūbreid nasaprūtamū golvu lauzeit varāts vysaidūs goda laikūs. (Gūvu graulēs kuoju siļdeitu to vaira nadatyka, apovi mums beja, koč kuopuši syltuos graulēs asam i ar vysim zuobokim -- eistyn knaiba pasolušūs pierstu golus cīši pateikami.) Volūdnīceiba, kai tagad dūmoju, suocēs varbyut jau tūlaik, kod, baileigi atlaiduse mamuka rūku i atsasāduse vīnā sūlā ar Kazi (cik labi, ka jis guoja reizē ar mani -- muns bierneibys draugs i napīkiuseigais sovvaļnīks!), 11. klasis „lelūs” (jī myus vede iz svineiguos linejis lelajā školys zalē, vāluok iz klasi, -- taida beja školys tradiceja) vaicuota, kai mani sauc, muocieju atsaceit tik tai, kai ite pasarokstu -- Lideja Leikuma. Saprūtams, izrunovu sovu vuordu ar vysim meikstynuojumim, na mēli damīgdama, kai niule vīns ūtrys latgalīts, kur naviņ publiski izastuodams, runoj. Tok jau, nabogs, dūmuodams, ka tai latgaliski ir „literari”... I ni pruotā naīguoja tūlaik, ka pasaulī ir vēļ kaida cyta -- „pareizuo” -- latvīšu volūda, par taidu dazynovu tik školā... Kai šudiņ pīmiņu, ka nazkurā stuņdē navarieju saprast vuorda terase. I piec školuotuojis skaidruojuma (vaļēja veranda) napalyku daudzi gudruoka -- veranda beja tikpat svešs i nalatgalisks vuords... Zynu, ka klasē nabeju vīneiguo taida nasapraška, i labi, ka tūlaik myusu školuotuoji, koč i na vysi, beja taidi poši latgalīši (ar atškireigu paklauseibu lykumam, tik tei jau cyta runa...).   

    

Vysys treis munys mīlesteibys palyka i vāluokam, vysys treis nūderēja i nūder (ka tai par mīlesteibu var saceit...). Niule jau na tik maņ vīnai, a i ļaudim. Pateik dazynuotajā daleitīs ar cytim, tys zeimoj -- pareizais omots izalaseits i izvuikts. Tai tys vysa myuža garumā, i paļdis Dīvam, ka varu daskaiteit sevi laimeigajim, kam dorbs, ar kū maizi peļneit, sakreit ar mīlesteibu!... 

Muni draugi geografi dora vaļstei svareigu dorbu -- jī taisa Latvejis jaunuos kartis i guodoj par vītu nūsaukumu korektu aizrakstejumu tamuos, a maņ prīca dazynuotajā par Latvejis vītu vuordim daleitīs ar jim: jī lobi klauseituoji i taipat ir paleli sovvaļnīki sprīdumūs, kai kam vajadzātu byut. Da i iz vītu nūsaukumu standartizacejis jī verās cytaižuok par „teirajim” volūdnīkim -- plotuok! (A volūdnīku vystik klausa -- Ineta paruodeja kūrzemnīku nūsaukumu Ajposums jūs datu bazē jau pyrmajā seminara dīnā...) Tai -- vysmoz nu 20. g. s. 90. godu suokuma, kod myusu katedrā konsuļtētīs pyrmū reizi pasaruodeja Zinta ar Zani. Jom dreiži kluot daguoja Vita, tūlaik -- Ruta (juos vuordu jau zynovu nu publikaceju) i Roberts, Sarmeite (Sarmīte), Jurgis (Jurģis), Tamara, Dace, Otileja, Muora (Māra), Aija, vēļ vāluok -- vēļ cyti, koč i na bez gola i molys: nu 1994. goda jim ir sova stabila strukturvīneiba, kuramā kadri tikpat kai nasamaina, -- sova veida garants kvalitativam dorbam. Stabilitate cīš teikama i munai sirdei!...

Breineiga zynuotne ir toponimika, -- tamā samaun vysi treis muni vali, i breineigi ir ļauds, kurī itai zynuotnei kolpoj nu Latvejis geografu saimis!... Jī vysi sateikami Latvejis Geoteļpiskuos informacejis agenturys Toponimikys laboratorejā, kur puorguojušajā nedeļā lasejomēs iz diveju dīnu seminara par izlūkšņu formu problematiku Latvejis kartēs. Ražonu Zyrga godu jums, muni meilī draugi i kolegys! A maņ -- jau i jaunais semestris kluot -- variešu otkon „maituot” (= gleituot) studentus... 

Pyrmuo pastaiga

Ir janvara divdasmytī datumi, kod ir daudzi juodūmoj par bārnim, pareizuok, -- par myusu, Leikumu, atlasem -- ar diveju dīnu starpeibu saskriejuši diveji nu myusu sešu mozbārnu / unuceņu (tai asmu dajiukuse jūs reizē ar mamuku saukt). Šudiņ ir Agra dzimšonys dīna, aizvakar beja Reineiša. Lasejomēs svātdīnē -- kab vysim pabyut kūpā...

Itī puiši jau leli -- jim taidu cjoceišu stypri vaira i navajag. I Reineits sovā dīnā vairuok ar draugim jēmēs, na mums, lelajim. Da i mums pošim tai lobuok -- varim sovim guodim nūsadūt, „pakaļt” sovus planus. Leikumim itūvosor gaidomi gostūs vēļ naradzāti Leikumi -- rodu maklātuoji (piec rodu rokstu) nu Krīvejis i Vuocejis. Izaver, ka lobums nu tuo varātu izīt i cytim izvaltīšim, tik kuorteigi juosasaorganizej. I par tū sprīžam cytakuo storpā.

Vīnam Leikumeņam, kai izaruodeja, vystik i cjocis „vajag”... Kod bruoļadāla dieleņš Rihardeņš beja „nūmūcejs” sovu tāvu ar vacūtāvu i atbuods „dzjadzeitei” / „onkam” Reiņam ar juo draugim, beja daguojuse muna kuorta. Patīseibā tei beja pyrmuo reize, kod Rihardeņš tik skaidri i napuorprūtami staiguotu vylka mani, na kuruo cyta. (Nikuo, ka tuo cyta itūreiz „nabeja” -- jī vysi tū bārnu nu reita da vokora redz, a maņ tuos sasatikšonys -- jau kai svātki izīt... Rihardeņš ir myusu pyrmais mozmozbierneņš, i, paļdis Dīvam, garai napalyka vīneigais!...)

Tai mes divejūs vysu aizsolušū prūdu izbrodovom, pa ladu pasavuortejom -- puikys snīgu beja nūteirejuši deļ sova hokeja, prūda „nīdru mežu” labtik palauzejom, snīga aizēdem, latakys nu okys vuoka dakūzdami, iz okys vuoka pasēdējom (cik pareizi jis muoka pasalēkt, kab iz koč kuo taida izatraust, taišni breinums!). Iz leluo ceļa vēļ skaļbu vuoleišu paputynovom. A vīnu taidu sarunovom, ka nūnessim jubilaram Reiņam (Rihardeņš juo par Eini sauc) par puki, i tys beja prīceigs sajimt naparostū duovonu nu bruoļadāla -- jam jū izīt bīži ganeit, jī lobi draugi... 

Tik Rihardeņam i tagad vēļ nabeja gona, guojom otkon uorā -- vajadzēja i iz klieveņa prūda pādus īstaiguot (tī vēļ egleiti par obejim izzeimējom -- tys laikam ir vīneigais, kū es labi muoku i jau kuram bārnam īruodu...), i vacū sakrytušū pyuni apraudzeit, i traktora pīkabē īkuopt (kod nabeju ar mīru tī traustīs jam pakaļ, i Rihardeņam juos vaira navajadzēja -- pabaileigs jis vēļ: tī palelys škierbys storp goldim...).

Laikam tai byutu variejuši staiguot da tymsa -- bārns kai napīkusa, tai napīkusa. Dasaguoja ar vyltu i maņ -- īstuosteju, ka laiks jau torta āstu, a gorda grib vysi...
Saguojom ustobā labtik pasoluši, i bejom taišni laikā -- iz cypara „14” daleišonys. Tik daudz iz reita paliks Reiņam Leikumam -- munam pādejam oficialajam kristdieleņam. Ar jaunuokū bruoli jū kristejom -- 2001. godā myrušū Pītereiti... Tai nu ir izguojs, ka tik pyrmajā dzymtajā dīnā Reineišam beja obeji krystavacuoki... A Agreits -- Pītera dāls. Vīnkuorši mums tī rodu roksti.

„Kādas zvaigznes šovakar!...”

Breineigys pylnmieneša nakts niule laukūs! Palics daudz soltuoks, ka leidzynoj ar laiku tiuleņ piec Jaunuo gods, i snīdzeņš pakrits. Taids veseleigs pasolums uorā -- vysim bacilim taidā vajadzātu apsaļt. Kab tai nanūtyktu ar cylvāku pošu, vajag dasasorguot -- i vylnys zekis nūder, i kulaini (na vairs pierstaini) cymdi, i zīmys zuoboki ar bīzuokom drēbem. Ka nav lapna kažuka, na bāda! -- nu soltuma var pasagluobt, drēbis samaucūt piec seipula pryncypa -- tū iz tuos. Itys -- jau puorbaudeits i pat Sibirī. Vēļ kas svareigi -- kab soltuos dīnuos kai na mozuok siņtetikys iz sevi!...

Izīmu uorā naktī, snīgs gurkst zam kuoju, vysur gaišs, partū ka augši dabasūs spūdrys, opols mieness. Kūki pīstaipejuši vysaidu sovu atveidu. Aizarej Robeits, myusu vacais invalids, i juo bolss ruodīs skaneiguoks kai cytom reizem.  

Kod asmu sovā pusē, ite dzeivuotais laiks atsadzeivynoj ar lelu spāku. Īt pruotā vysaidi gadīni nu bierneibys i jaunu dīnu. Pavysam ratai biedeigi (nabeja bādys, kod suonim tāvs ar muoti, kurī guodoj par vysu; bāduot i voikuot suocam ar godim, na mozūtnē), vysuvaira prīceigi voi jūceigi. Vīns taids gadīņs myusu saimei i nazkurim draugim devs teicīni, par kurū pasasmejam vēļ i niule. Koč kas leidzeigs frazeologismam voi vēļ kuram saisteitam izasacejumam, kuo saprasšonai vajag zynuot, kai teicīņs cielīs.

A ar zvaigznem izguoja tai. Iz Geņgereišim beja atbraukuse pyrmuo muna studeju laika draudzine -- reidzineica piec ciļmis. Iz taidu vītejī puiši kreit kai mušys iz mads. I beja pi myusu kaimiņu Juoņs, kurs sasataiseja reidzineicai par kavaleri. Tai vīnā vālā vosorys vokorā guojom vysi da sātai -- piec daņču Izvolta klubā, kur Juoņs tai i nabeja aizadrūsynovs draudzinis izdancynuot. Tik pavadeitu juos (izguoja -- myusu obeju) guoja vysleidza. Runuošona jam eisti nasavede, i kavalers vairuok klusēja. Nazkū jautru trīcem tik mes -- solys meitinis ar vīšni reidzineicu. Kod bejom jau pi Greizuo kolna (a tī -- kristcelis, kur kotrys iz sovu pusi dūdās), Juoņs pieški atsadzeivynova. Ni nu šuo, ni nu tuo jis jam i izdvieš vuordus kai nu gruomotys: „Kādas zvaigznes šovakar!...” Tūlaik, laikam pats byudams puorsteigts par sovu „runeigumu”, otkon apklust. A mums -- ni smītīs, ni nasasmīt...
Smiejomēs vāluok, kod Juoņs, gūdeigi palaids myus da pat sātai, nūguoja iz sovejū. Tūlaik to izasmiejom nu sirds...

Ka jimt tuoļuok, dzeivē ar Juoni vyss izguoja, kai vajag -- i sīvu atroda, i treis lobys meitys jim vīna piec ūtrys saskrēja. Jau lelys izaugušys. Pats Juoņs jau tymā pasaulī, i lai spūdrys zvaigznis jam speid i tī!... A maņ, kod radzu zvaigznis, vys vēļ īskrīn pruotā tei myusu palaisšona nu daņču tuolajā jauneibys vosorā...