Buļbe!

Vaicuojumi / naskaidreibys par latgalīšu raksteibu ir tik tam, kurs pats koč kū roksta latgaliski... Ruodīs, sovā Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu apakškomisejā vēļ na reizi sasakersim vaicuojumā, cik lelā mārā (i, golvonais, -- kaidūs gadīņūs) par normativom turamys tuos izlūksnis, kuruos piec profesora Ontuona Breidaka pīzynuma ir latgalīšu rokstu volūdys fonologiskuos sistemys pamats. (Fonologiskuo sistema nav tys pats, kas morfologiskuo, leksiskuo voi, saceisim, semaņtiskuo...)

Kurū vuorda buļbe ‘kartupelis’ variantu mums vajadzātu turēt par literarū, vyspuorlītojamū? Vaicuojums ir aktuals vysu laiku, i niule taipat: izlūksnēs variantu daudz, a „Skreineitei” vajag vīna pamatvarianta, na nazcik! Piec ekspertu apvaicuošonys autoru reiceibā niu ir: buļbys, buļbs, buļbis, buļvis, guļbys, guļbs, guļbis, taipat uļbiki, tupinis, pupys, i tys vēļ na vyss... Kai izaruodeja, i pošuos izlūksnēs bīži nav vīndabeibys, lītuots teik nazcik vuordu voi variantu, na vīns kurs stabils. Gords kulturaugs, bez juo zemnīka, da i latvīša vyspuor, golds gryuši īdūmojams, tik kai ituo kulturauga pasaukt, kab „apmīrynuoti” byutu vysi raksteituoji?... Strodam -- buļbas i guļbas, Placinskam -- buļvas, buļvi, guļbi; guļba... Lela „latvyskuma” par normativim turātūs olūtu variantūs, kai redzim, nav: vuords pajimts nu slavu volūdu, kur krīvu izlūksnēs i boltkrīvu volūdā ir бульба, pūļu volūdā -- bulba, bulwa (leidzskani l te taipat izrunoj meikstu). Tik i lītaunīki jau seņ padarejuši taipat -- sauc buļbu par buļvem (bulvė, izlūkšņu bulbė) i taisa nu jūs vysaidus gordus blīnus, kļockys, cepīņus apsagrīzdami!

Varbyut pa tam, ka raibums tik lels, pi 1992. godā „Lementara” dorbuodamīs vēļ profesora O. Breidaka vadeibā, par pamata variantu vyspuoreigai lītuošonai pījēmem buļbi (vsk. buļbe, buļbeite, dsk. buļbis, buļbeitis; buļbuoji ‘buļbu loksti’; buļbaite ‘teirums, kur augušys buļbis’). Koč tikpat labi taids variants varēja byut buļba voi guļba, voi vēl kurs cyts (buļve), buļbe vyspuoreigam lītuojumam varātu palikt i tuoļuok.