Skaiteišonys...

Catūrtdiņ beju iz konfereņcis Daugovpilī. Izguoja dreiži skrīt paceli, tai nu juos tik pyrmū sekceju redzieju, dzierdieju... Skaidrys, ka pošai pateik klasiskuok -- pasaklauseit ļaužu, kū jaunu dazynuot, padiskutēt par lītom, kas tai voi cytaiži saista. Itūreiz -- moz izguoja. Koč, kūpā jamūt, janvars saguojs boguots -- asmu jau treis referatus puorskaitejuse. Kod suoksīs semestris, palikšu „mīreiguoka”... Da pat marta, kod jaunys Artura Ūzula (Ozola) dīnys (nu 1965. goda juos -- stypra LU volūdnīku tradiceja).

Konfereņce Daugovpilī saucās jim tradicionali -- „Zinātniskie lasījumi”, itūreiz taidi beja jau 24. reizi... Jimūs i sekceja -- „Baltu volūdys: sinhroneja i diahroneja”. Koč vyss pyrms 24 godu suocīs, suokums nav vēļ aizamierss. Nu reizis itamā konfereņcis sekcejā pīsadaleituoju beja (pavysam) nadaudz, partū turieju par gūda pīnuokumu byut jamuos kasgods. Niule -- kai kod izīt. Itūgod -- izguoja.

Myusu sekceja suocās ar Annys Stafeckys pīzynumim par Nautrānu izlūksni seņuok i tagad -- ZA aizsuokts jauns projekts, dialektologi niu pietej, kas nu vītejūs ļaužu runys kur palics da myusu dīnu. Nautrāni -- Annys dzymtuo puse, itei izlūksne -- juos pyrmuo volūda. Kai mums daudzim. Referatā Anna ruoda, kai rogovkīšu vuordi mainejušīs paaudzēs: ni jaunajim vaira uļbiks ir jūs vuords, ni susātivs voi pakrieslis. Andryvam Jūrdžam beja vasali pīci vuordi varaveiksnai, niulenejim rogovkīšim -- jau tik varaveiksne (pat na ar -a golā, a jau ar -e -- kai latvīšu literarajā volūdā!). (Atsagrīzuse Reigā, apasaveru Annys komentarus A. Jūrdža „Myužeigajam kalinderam” (1999), nui, ir: dzeļvēdere, dzeļvērte, zaļvēdere, zaļvērte, zaļvērtere...) A cik ta seņ školuotuoju „Vosoruošonā” Rogovkā pi školys iņternata ar sevišku prīcu lēcem „Uļbiku daņci” -- taids beja pieški pīdzims tūvosor... Īt, īt paceli tei myusu tāvutāvu i muotismuošu volūda, volūdeņa, olpom jau liekšnim skrīn. I ni atturēt ituo vaira laikam, ni kai jiutamuok procesa aizkavēt!... A mes vēļ, kai pavysam bez golvys, līkam tys tam pynaklus iz kuoju, raudzeidami „nūturēt Stroda raksteibu” voi kai cytaiži formulātu, tam leidzeigu īdūmuotu ideju „aizstuovēt”. Tik viņ mums tuo pruota!...  

Daugovpiļa lasejumūs gona i cytu pīzynumu, -- ar tū jau konfereņcis lobys, ka dūd vareibu iz lītu pasavērt cyta acim: na par vysu pošam izīt / īīt pruotā padūmuot. Tai vīna lītauneica stuosta par sieņu nūsaukumim, vysa taidu salasejuse ap 1200 (koč i ar variaņtim). Izaruoda, suņa sienim (pi myusu saceitu -- suņa grībim, taipat kai pi lītaunīku, kurim ir grybas, dsk. grybai; suņa sieņs jim -- šungrybis) sovu nūsaukumu tikpat kai nav -- tik ādamajom! Veseleiga tautys guoduošona -- kam vuorda taidam, kas mežā tik ar kuoju pasperams!...
I myusu volūdā sovs parāds: sieņs mežā losom, gruomotā par jom -- skaitom, salaseituos -- varim saskaiteit, ka gribim...

Itim laikim asmu aizadūmovuse par vuordu „lasejumi”... Referatā Daugovpilī stuostu par Karoļa Antoneviča „Skajtieszonom diwiejgom..”, kuruos 19. godu symta beiguos iz myusu mēlis puorlics Fraņcs Trasuns. Breineigi dzeiva tautys volūda jam tī i grafiskuo sistema saistūša! Daudzi pavuiceiga deļ latgalīšu rokstu volūdys normiešonys... I jau ar gruomotys nūsaukumu suocūt -- Trasuns roksta par „skaiteišonom”, na „laseišonom”! „Skreineitē” nu vuorda skaiteit ar nūzeimi ‘laseit’ asam atsasacejuši, tik voi nu juos vajadzātu atsasaceit pavysam?...