Vaicuojums nicik
nav līks -- jau vasala diskuseja ap „Skreineiti” par itū...
Lītys byuteiba ir
taida, ka seņuok latgalīši aizjimtajūs (pi myusu saceitu -- aizajimtajūs)
vuordūs, atškireibā nu cytu latvīšu, garūs patskaņu tikpat kai nalītova: jim
beja literars, na literārs, banals, na banāls, kultura
voi kuļtura, tik na kultūra, liders, na līders i
tml. (Da i cytim latvīšim svešvuordūs garūs patskaņu beja daudzi mozuok, tū
labi ruoda volūdys normiešonys gaita. Vēļ 1958. goda
„Svešvārdu pareizrakstības vārdnīcā” dūts daudzi paralelūs formu: baze / bāze, krize
/ krīze, teze / tēze, organs / orgāns, muzika
/ mūzika i tml.) Na breinums, ka Latgolys školuos bārnu agruok sauce pi tafelis
(voi pat tapelis, partū ka leidzskani f i h latvīšim koč
cik īsaguoja tik iz 19. g. s. beigu), na tāfelis. (Slāptā veidā par itū
puorvaicuodama sātā, nu sovys muotis, 20. g. s. 30. godu škoļneicys, izdzierdu: „Bārnu sauce pi tapelis...”)
Garūs patskaņu nalītuošonu svešvuordūs latgalīšu volūdā labi ruoda Pītera
Stroda „Pareizraksteibas vōrdneica” (1933). Jamā ir literats, banals,
kultura, liders, baze, teze, organs, jamā i tafele. A volūdys fonetiskajai sistemai svešajam leidzskaņam f zaļuo guņs P. Stroda vuordineicā vystik padūta... Eisūs patskaņu raksteišona svešvuordūs to styngrai īvāruota: fakultate, fanatiks, faze, fatals, figura, filiale, finals, fonetika i tml. Itamā ziņā vuordineica var byut pat cīši lobs paraugs i myusu dīnu raksteituojam!
Vuords tafele
mums ir puorjimts nu vuocu Tafel, kurs sovukuort radīs nu latiņu tabula
‘golds, pluoteite, iz kuruos raksteit’. Tai ka, saceidami tapele,
pyrmskara Latgolys školāni beja vysā tyvai latiņu originalam -- izrunova vuordu
bez garuo patskaņa saknē i bez sovys volūdys sistemai svešuo leidzskaņa. Leluos
(Duden) vuocu volūdys vuordineicys ruoda, ka jim itam vuordam ir i cytys formys --
vydsaugšvuocu tavel(e), vacaugšvuocu taval(a), tabala, kuruos
atguojušys caur romanim (sal. itaļu tavola), nu vysleidza paīt nu latiņu tabula...
Myusu dīnuos
ļauds, kurī runoj latgaliski, bīži automatiski puorjam latvīšu literaruos
volūdys izrunu. Saprūtams, parosti napuorvietejūt, cik kurs vuords voi forma ir
korekts, -- latvīšu literaruo volūda bez apdūma teik pījimta par lelu i
namaļdeigu autoritati. Par itū ir rakstejs, pīmāram, literats i volūdnīks, školu vuiceibu
gruomotu autors Jezups Leļs. Jis sauc vyds dialekta īspaidu par vysspieceiguokū
nivilizejūšū latgalīšu izrunys i pat izteiksmis styla elementu, i
jam var tikai pībolsuot...
Par nivilizacejis
procesa līcinīku varim turēt i niule aktualiziejušūs svešvuordu tafele. Nav
pat tik svareigi, kaidā formā itys vuords latgalīšu rokstūs pasaruodeis iz prīšku
-- volūdnīku saimē vīnpruoteibys nav, partū ka „suņs aiz uodys” te stuov cytā -- kū
mes asam gotovi vuiceit školā? „Latgaliskuos” formys tāfele aizstuovu
arguments ir taids, ka tautyskuokys izrunys školāni napījims... Tok školānus
vuica školuotuoji! Ir tik daudz vuordu, kurūs bārns pyrmū reizi izdzierst i
pījam par sovim taišni školā... Kaidā formā mes jim jūs īvuicom, taidā jī školānu apziņā palīk i tuoluokā saziņā nūīt.
Nazkod, ap 1989. godu, tuolaika Latgolys Studentu centra aktivists Aivars
Mackevičs apvaicova Latgolys školu pedagogus i bārnus par latgalīšu volūdys vuiceišonu
i vuiceišonūs. Izguoja, ka školāni itam procesam ir daudz gotovuoki par sovim
vuiceituojim!... A kai ir myusu dīnuos?... I -- kai byus iz prīšku?...
Ka myusu mierkis byutu školā vuiceit vysleidza kū, ka tik latgaliski,
taidai vyspuoreigai pīleidzynuošonai varbyut varātu i ļautīs. Tik myusu mierkis
ir dziļuoks -- grybātūs vuiceit na tū, kas izguojs / palics, samaisūt divejis
sistemys vīnā vysleidza kaiduos proporcejuos i leimiņūs, a ruodeit bārnim jūs
seņču volūdu dzeivu i saistūšu. Taidu, kas i pošu runuotuoju sylda, i myusu
volūdys pietnīkus saista... I, gols golā, na jau svešvuordi veidoj volūdys
kūdulu! Saprūtams, adresantam par gruomotys adresatu aizmierst navajadzātu. Vēļ
vaira, ka gruomota teik guoduota pošim mozajim...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru