Ci izīs?...

Vaļsts volūdys agenturā šudiņ (18.12.) bejom pulcynuoti iz apsasprīsšonys par "Skreineiti". I LL tyka pasaukta. Ak, kaida "nagaidoma prīca": "mani arī saskaitīja!" -- kai tamā bārnu multiplikacejis filmeņā... Itūreiz -- "saskaiteja" i mani...
Suoļa vacajuos rānuos nakaisu -- kas bejs, bejs, kū tī vairs!... Varama līta, ka i kolegys šū tū nūklus -- tok Zīmyssvātki tiuleņ! Tai puorsprīžam leluokūs aktualumus teiri mīreigi (koč i na vysā ir vīnpruoteiba). Palīk padaudz lītu iz sastdīnis Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu komisejis. (Dūd, Dīveņ, gaišu pruotu tamā dīnā mums vysim, nūsliep myusu kara vuolis nu myusu pošu -- nu koč iz laiceņa!...)
Parokstom leigumus par sovim honorarim. Spuru gaisā i te vairs naslīnu: gols golā tei nauda labi nūderēs! Jau maņ izdūmuots, ka par tū varātumem vysus "Skreineitis" tekstus par klausomu dalykumu pataiseit. I, kas tū tai varātu padareit, jau zynu (voi tī, itam dorbam īdūmuotī, ļauds atsasauks, -- vēļ nazynu...)!... Kab vaira nivīnam poteņcialajam vuiceituojam navajadzātu rauduotīs, ka nazyna, kai kurū skaņu runuot naskaidrajuos pozicejuos -- kab taidus vuordus kai nest, zeme tī, kas myusu mēli vuiceisīs školā voi kur cytur, skaiteitu latgaliski, a na "pareizi latviski"! Kab myusu mēli lobuok suoktu pazeit i poši juos runuotuoji i kab kai na varams korektuokā formā jū varātu vuiceitīs latgalīšu volūdys nazynuotuoji! A suokt iz vysa lobuok -- nu mozūtnis / nu (saturā skaidra) mozumeņa!...

Vokorā itū vysu vēļ puorrunojam ar Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoju. Jei taidu īrunuotu disku pi "Skreineitis" taipat skaita par cīš vajadzeigu. Cikom kas myusu dūmys doluos vaicuojumā, voi tys tik svareigi, kab tyktu paruodeits vysim vīns izrunys veids -- vysi runuošūt sovuos izlūksnēs tik voi tai!... Runuos jau runuos (ka vyspuor latgaliski runuos...), tik tys jau cyts vaicuojums!...

Juopīzeist, ka i es poša nazkod tai skaiteju -- kam mums taidys latgalīšu viersizlūkšņu formys?! I raksteibā vīnuotys latgalīšu viersizlūkšņu formys vajadzeibys naredzieju... Tikū kai beju īsalauzejuse "pareizajā" latvīšu volūdā, a te nazkaida žurnalistu Maruteņa ar Kempa "Gaismu" nosojās! Kam maņ juos vaira niule (tuos koč kaidys latgalīšu mēlis (da Kempa "Gaismys" vēļ, ok, cik godu beja augt!), kas vēļ i ar munu sātys volūdu nasakreit!)?! Nivīns nazyna, cik stuņžu pa Bikernīku īlu (pa vacam -- ūļneicu) i mežmali nūstaiguots, "pareizu" plotūs e, ē izrunu bolsā vuicūtīs (tys beja studeju I i II kursā, vāluok jau muocieju...)... 
Varama līta, ka daudzi školuotuoji (a vēļ vairuok bārnu tāvi i muotis, seviški jau muotis) niu dūmuos taipat -- a kam maņ (munim bārnim) tuos latgalīšu volūdys, ka mes jau "pareizi latviski" muokam?! Patīseibā ar taidim guodim i suocās aizalīgšona (formulāts "gudruok", -- ideņtitatis pagaisynuošona...).

Ni muotem ar tāvim, ni školuotuojim (ni vysleidza kaidu omotu ījamūšim sabīdryskajim darbinīkim) navajadzātu byut par aizalīgšonys paskubynuotuojim -- ni taida atsasaceišona kurū boguotuoku dora, ni laimeiguoku!... (A vuorguļu i bez myusu iz pasauļa gona!...)

Partū -- raunam, puiši, raunam, buobenis, meitinis, mārgys, raunam tik tuoļuok!

Ai, Latgola, tu dvēseleite muna!...

Itū dzīsmi nazkod ir īdzīdovs vīns Bolvu pusis puiss. Dzīsme loba, aizker. Tik jau tūlaik padūmovu sevī -- kam jis tuos dzīsmis nadzīd latgaliski, vysleidza tok dzierdīs, ka pats latgalīts! (Cik pīmiņu, tī nazkas ar "e", "ē" izrunu beja "na tai".) I tai mums vysim!... (Nu labi, labi, lai byutu -- gondreiž (pi myusu "gondreiž" vītā saceitu -- "kuo na") vysim. Partū ka rats ir tys latgaliskys ciļmis latvīšu literaruos volūdys runuotuojs, piec kuo runys navar pasaceit, ka tuo breiža runuotuojs -- na kai, a "pareizi" latviski! -- ir latgalīts...)

Braucu autobusā iz Reigu. (Dasaslāguse pi iņterneta i pat sovim spākim, -- o, kaids progress LL myužeigajūs vaidūs ar ONO!) Šofers ir latgalīts, monu tū, jau īkuopdama, koč i jis da mani (taipat kai es da juo) vēļ nav aizarunovs... Akcents, akcents, nui. Monoms, kod šofers runoj krīviski, a vēļ vaira, -- kod aizarunoj "latviski". Skaidrys, ka "paļdis" par biletu soku latgaliski. I jis taipat atsasauc... Ot, i sasatykom -- div, kas sovejī! I cik labi, kod sevi naaizalīdz, kai vīgli i gaiši ap sirdi!

I nav tok deļ kuo aizalīgt!! Krīvs drūši runoj sovā mēlē i munu seņču zemē, a mani nazy parkū vuiceja (ci -- ļuove saprast, kod taišni acīs nasaceja), ka ļaudīs vajag runuot "pareizi"... A kas tī taidi -- tī "ļauds"? I ar kū jī lobuoki par munim kaiminim (pi myusu vuordam "sābris" nabeja nūzeimis 'kaimiņš'), par myusu molys ļaudim?... Ar kū tūs cytu "ļaužu" mēle lobuoka par munu dzymtū?!

Braucu, vārdamuos iz Daugovys, -- jei olpom pasaruoda ceļa kreisajā pusē i otkon pagaist: ceļš pa druskai leikumoj. Vāroju teirumus, radzu sātys (vēļ guņs jamuos nav dagta, vēļ navar redzēt, kuramuos ir dzeiveiba, a kuruos jau dīkom / pūstom / tukšom acim pasaulī verās). I mežus radzu -- slovonū Latvejis zaļū rūtu -- koč i vysaidus jau. Izmūceitu daudzi...

Kai labi, kod esi pabejs sātā!...

Kai navīgli, kod esi pabejs sātā!...

Da sātai!...

Naejte da manim šudiņ -- mani nabyus: braucu da sātai! (I itū es niule Izvolta ļaužu volūdā saraksteišu, na latgalīšu rokstu ci literarajā. Ar kū obejis (pi myusu saceitu -- abadiv) atsaškir -- voi daudzi redzit? Ot, tur jau tei līta, ka nicik nav tai, ka "viņi jau katrs savādāk runā" ci "viņi jau paši viens otru nesaprot"!... A seiku atškireibu -- papylnam. Svīdit, kai gribit, tik juos iz vysu lobuok redz volūdnīks!)

Braucu da mamukam -- savai 88 godi vacajai muotei, kurei bez mani vēļ i trejim dālim dzeiveibu davuse... Voi tei na laime, ka savūs lelajūs godūs vari nūbraukt da savai muotei -- mamai, mamukam, kurei vēļ dzeiva, kurei vēļ staigoj (koč i iz diveju vāzdu atsasprīzdama), kurei vēļ pylna pruota. Kotrā tikšonuos reizē mamuks kū naviņ taidu pastuosta, kuo da šam nabeju zynovuse, kimā da šam nabeju īsaklausejuse (niule jei koč kū stuosta jau vysu laiku, stuosta vīnu i tū pošu, kai jau i vacs...). A cik boguota bejuse jūs dzeive, koč i biedeiga, cik goreiguma jimā -- itamā tik goda pusūtra školā guojušajā buobeņā (beja saimē vacuokuo -- vajadzēja sātā dorbs dareit)!... Vuiceitīs i vuiceitīs nu juos, klauseitīs i klauseitīs taidūs!... (Tu, kas viers myusu (ka esi), lyudzams, padori tai (ka vari), kab tai vēļ garai, garai byutu! I -- paļdis Tev!...)
Nu vysu četru mamukam tik div asam palykuši -- es i videjais bruoļs. I vacuokais bruoļs, i jaunuokais jau Izvolta kopūs. I es iz tīni grybātum, kod ceļš byus golā!... (Es -- tei nazkod mozuo, malnuo meitineite, kurei "kai čygoņceņa" -- smiejīs krystāvs Juļuss, bārna kristeitu laizdamīs. Es, kam vuordu nazkod izlaseja Pokuļu baba. Es, es tei, kurei divskaņa "uo" latgalīšu raksteibā ar divejim burtim grib!...) 

Gosti i gaškys, puiši i buobys...

Drupeiti nu vakardīnys.
Izaveram vakar otkon "Skreineitis" burtu daļu par obejim. Jurs rauga restaurēt 02.12. pīzeimu saturu par tim voi cytim lobuojumim, es "atruodu", kū puorsprīžamu asmu pamanejuse atsyuteitajā lobuotajā variantā. Kod jis jau nūguojs paceli, sevī vēļ nūsasmeju -- jau kurū reizi dorom kūpā, a tai i naasam pa eistam "sasaplāsuši". (Preteji projekta vadeituojis pījāmumam a priori: "Un Jūs būtu ieklausījusies?" Dūmoju niule, ka varbyut taišni deļ taida īdūmuota "mīra" iz 02.12. apsprīdis natyku saukta, -- kū dreižuok kas nūgryužams, kū mozuok kurs "kosuos kluot", tū "lobuok", -- cik ta myusu dīnuos latgaliski vairs roksta, cik ta daudzim palykušuos naskaidreibys suop!? Ka pats napraktizej, nu molys nagludumi na cīš redzīs. Ryugtums nasabeidz (kas, saprūtams, nav labi) -- tys ir pyrmais nūpītnais dorbs, pi kuruo obejis sasateikam, a jau "viersa" sprīdums gotovs!...)

Jurs Cybuļs ir zīmeļlatgalīts, Lideja Leikuma -- dīnvydlatgalīte, tys ļaun jim operativi puorbaudeit pījāmumus par tuo voi cyta vuorda (ci formys) lītuojumu. I nazkai "nasasapliešam" sprīzdami. Ni tod, kod "kosomēs", saceisim, par etnonimu izpratni, ni tod, kod myusu izlūksnēs nasakreit i "Skreineitis" koņteksti: pi jūs ir "māma", pi myusu "mama", pi jūs "lein", pi myusu "līn" i tml. Vēļ kas svareigi -- ni pi vīna, ni pi ūtra nasoka, par pīmāru, Leldīne, a "Skreineitē" itū vuordu vīnpruoteibā rokstom taišni itaidā formā!...
Ni saskaiteit lītu, kas volūdā ir svareiguokys par atseviškom nasakriteibom izlūksnēs! Niule: Strodam -- Viļheļms, piec 02.12 -- Vilheļms; Strodam tafele, piec 02.12 -- tāfele, Strodam -- abāds, piec 02.12. -- abāda. A parkū taišni tai, a na cytaiži?!... Te jau -- i personu vuordu pareizraksteiba, i svešvuordu pareizraksteiba, i, saprūtams, naskaitomu cytu vuordu pareizraksteiba, kod jūs formys Latgolys izlūksnēs atsaškir. Te -- i fonetika, i morfologeja, i leksika: volūdā vyss ir sistemā! Sistemu kuortuot, izkūpt ir volūdnīka aizdavums, i tikai taida var byut runa!... Na "izmīgt" koč kū tam voi cytam par lobu, a, cik na cīši varams, īvāruot sistemu!
Kavejomēs pi vaicuojuma par apvyda vuordim: vīni pyrmūdīnis apsprīdē pīzeiti par dereigim deļ vuiceišonys bārnim, cyti -- par nadereigim. A voi vysūs gadīņūs vaicuojumi apsavārti vīnaiži "bezpartejiski"?... Laikam jau "vaine" vystik ir "buobuos" (kai byutu sacejs myusu naaizmierstamais i volūdys lītuos tik gudrais Ontuons Breidaks, pi vuorda "buobys" vēļ i epitetu dalykdams...)!

Byutu sovaiži, ka Rītum- (pa vacam -- Vokoru) i Dīnvydlatgolys bārni školā dazynuotu tik par gostu i gašku (taipat gasteišonu), ka jūs sātuos runoj par vīsim i cīmuošonu!... Byutu sovaiži, ka jim vacaistāvs tyktu pīmynāts tik ar vuordu "dāds" ("dādu" apsprīdē pījāmuši par reizi, bez kaidu puorrunu, koč Rītum- i Dīnvydlatgolā jis bārnim byutu "gruomotu vuords" (saceisim, izdzierstu jū pyrmūreiz, vuicūtīs Fraņča Kempa atdzejuojumu "Dāds i buoba"). Pīmynātajā arealā taipat nabyutu korekti, ka vītejuo izkasiņa (izkasiņs 'sakasnis') vītā školuotuojs klasē runuotu tik par sakasni (koč latgalīšu dzejā itys vuords ir bīži, tai ka juovuica jis byutu vysleidza!). Gols golā -- voi na sovaiži, ka "Skreineitis" apvyda vuords "čūčys" 'urskulī savilktas lūpas' (pi burta "č") teik tai vīnkuorši jimts i puormeits pret cytu apvyda vuordu "čaukste" 'mīksta kāpostgalviņa'? Voi pa tam, ka čauksti itaidā nūzeimē i Vydzemē pazeist?

Sadolom "lūmys" deļ tuoluokuo -- LL izraksteis "Skreineitis" "gryutumus" deļ Latgalīšu rokstu volūdys komisejis sēdis, a Jurs vērsīs pakaļ, kas i kai teik zeimāts deļ ituos gruomotys. "Breinumu" gona vysur!...

Gaišumi

Pyrmais šudiņ gaida jau nu reita: nūdalis sēdē sajamam apstyprynuojumu, ka iz prīšku baltu filologejis studejuos fakultatē atsagrīžam pi klasiskuoka modeļa. Beidzūt, beidzūt! Cik gaiši teik deļ taidys sprīsšonys!... Piec garu naskaidrūs godu, piec odisejisku ceļuojumu modularajā sistemā, aiz kuo vaira nikaida mugorkauļa nasaredzēja, -- beidzūt gaisma pamalē!... Nu napaškodeis (i kai vēļ napaškodeis!) ni augūšajam volūdnīkam, ni literatam, ni folkloristam, nu teatra kritikam lobuoka dzymtuos volūdys i literaturys pazeišona!!! I kur nazy nūpītnom nacionaluos filologejis studejom byut, ka na Latvejis Universitatē, ka na myusu Alma mater?!

Dīnys leluokuo daļa puorīt pi "Skreineitis" -- gribīs otkon "dzeivuot", a tūlaik i dorbs iz prīšku īt... Paspieju izavērt vysus atvārumus pyrmūdīnis piecsapuļcis (nasaukšu juos vaira par "slapynsapuļci" -- iz juos pasauktī na vaineigi, ka jī vīni beja izradzāti...) gaismā. I juopīzeist -- ka itū ābeceiti turim par taidu, nu kuo bārns burtus vuiceisīs pyrmūreiz myužā, eisynuošona i vīnkuoršuošona ir vītā. Pagryutuok tik taidu laiku īdūmuot... Koč -- kas tū zyna -- munys mamys laikā (da kara tys vyss) školā bārni vysu vuicejuos latgaliski!

Par "Skreineitis" saturu -- laikam jau vysod byus tai, ka, cik golvu, tik i guodu... Tik i autoram / autorim ir sovys tīseibys -- tuo aizmierst navajadzātu! Kai ruoda lobuotais manuskripts, pyrmūdīnē autoru tīseibys olpom tykušys damierstys -- daļai lobuojumu pamatuojuma nav. I otkon juosoka -- dīvamžāļ par motivaceju (ka taida beja) varu sprīst tik nu puorstuosta!...
Nazy kū pyrmklasnīks lobuok saprostu, kod skaiteitu:
Muolā lomi. Lomi osi ci: Somi molā. Lomi osi. (Realuok ruodīs īraudzeit muolā īdzeitu lomu nakai somu bareņu, samuovušu kur naviņ pi upis krosta... Gruomotā paradzāts na tai. Acimradzūt ir juopuorsaver pa olūtim, kas ar tim somim Latvejis (Latgolys) upēs -- nivīns navarim zynuot vysa...)
Par gonim i ganeņa Geneiša gaitom (pi "g") nūsprīsts narunuot: nūtikšona par vacu i puikys vuords -- par puoruok ratai lītojamu, sovukuort aina: Tu kiuli kulā. Kulā kiuli pīzeita par pyrmklasnīkam saprūtamu... Parkū nazy lobuok byutu saceit muosu Lili, a na muosu Mili? I ar kū "pareizuoks" ir vystys "Ka-ka-kā!", a na īprīkšejais "Kā-kā!"?... Vītom lobuots pat tys, kas taišni "piec Stroda" beja: līn maineits iz lein, spradzis maineits iz spradži, gatars maineits iz gaters i tml. Tai vaicuojums aiz vaicuojuma, i juoloboj otkon... Nazy iz kaida pamata kurs vīns (? redaktors / projekta vadeituojs) jamās byut par gola nūsaceituoju cyta dorbā?

Iz vysa vaira vaicuojumu ir pi leksikys. Kurūs apvyda vuordus turēt par taidim, kurī juosavuica vysim bārnim? Ka tylts var byut slydnys (voi koč slydons), "Skreineitei" (pi vuicomuo burta "y") nav sprīdieju pījimts, a dāds pi burta "d" pamasts. I vuordu gosts, gaška Strods nadūd, tok jau skaiteidams, ka jī nav latvyski (vīss, vīšņa juo vuordineicā ir, Latgolā itūs vuordus lītoj, koč i na pyrmūdīnis sapuļcis pīsadaleituoju izlūksnēs, acimradzūt pa tam vīss, vīšņa "Skreineitē"  napasaruoda...). A kai byut ar putnim? Žugure ir apvyda vuords, na vysur Latgolā storka sauc par žuguri, ir i storks, i štorks, i bacjans i vēļ cyti ituo putna nūsaukumi. Stroda vuordineicā žugure ir, leidza ar tū ituo vuorda lītuojuma tradiceja mums zynomā mārā jau byutu, tai varātu palikt. I Placinskam ir žugure, žugre (pādejuo -- ar paskaidruojumu starks). Vēļ šauruok lītojams ir žeigura vuords: tys ir zvierbuļs, kurs Stroda vuordineicā aizroksteits par žeivuri (? ci žeivuru -- dūts tik nominativs)... Kai taidūs gadīņūs?... Vaicuojumu ir daudz, i jī vysi gaida myusu pruoteigys sasprīsšonys... Otkon -- dorbs Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu komisejai! Itūreiz -- bez garys atlikšonys: "Skreineitei" juoizīt kai na varams dreižuok! (I cytu školys gruomotu vajag -- odisejiskī ceļuojumi latgalīšu rokstu ci literaruos volūdys kūpšonā bejuši vēļ garuoki par augšuok pīmynātajim!...)

Trešs gaišums jau 12. decembra -- nakts aizspieja, cikom itū pīraksteju. (A raksteit vajag -- kab naaizamierstu ni pošai, ni cytim!...)
I tai -- nazkod, pyrms padaudzim godim, vīnam tāvam ar muoti pīdzyma dāls. Jaunuokais. Auga sprauns i izauga par ... nu, prūtama līta, ka par filologu! Da vēļ kaidu -- baltistu pasauļs jū lelā cīnā i gūdā tur (pa Strodam ite byutu ar apvyda vuordu -- guorbej, i lītaunīki itū vuordu lītuotu, jim ir garbinti)! Trešais tāva dāls jis ir (koč sovā saimē ūtrais), a voi pavysam "eists" duraceņš -- par tū cikom kas paklusēsim. (Lai Angelika Juško-Štekele nūdrukoj vysu, kū jei par itū vuordu zyna, tūlaik redzēsim, kam i kai breineigū folklorismu damiereit!...)
I tai -- sirsneigi sveicam myusu 12. decembra jubilaru, sveicam juo saimi i juo dzymdynuotuojus taipat -- dzierd jī myusu voi nadzierd! I, kai tamā latgalīšu dzīsmē izskaņ, -- Lai dzeivoj myusu draugs! Lai dzeivoj vasals! Lai garai dzeivoj!...

Korpa...

Pīktdīnē sarunuota tikšonuos ar kolegu nu Pūlejis. Jamās jī tī na pa jūkam ar tai saucamū nazkodejuos Žečpospolitys kulturys telpu. Kolega deļ elektroniskuos datu bazis apstruodoj Stefanejis Uļanovskys tekstus. Lobi jau jī, lobi bez gola, tik jūs raksteiba olpom, ui, ui! Ituos reizis apsaveramais vaicuojums -- kai transkribēt atlasynuotūs darbeibys vuordus, ka izlūksnē jī atsaškir nu latgalīšu literaruo standarta da i aizraksteiti atškireigi?
Pa ceļam iz fakultati juoizīt caur tuneli, a tī večuks pi īejis ar vysaida leluma skalineitem i tml. pynumim tiergoj. Pasvīžu acs iz juo ražuojumu -- navajag maņ jūs, saprūtams (taipat kai reklamu lapeņu, kuruos nazkaids meičuks mīdz sauvē (pi myusu saceitu -- saivā) garumguojiejim dziļuok tunelī, navajag), tik juopasaver ir, ka jau cylvāks stuov. I ... tuoļuok jau īmu ar nazkaidu piešku gaišumu sirdī...
Taidu ražuojumu kai večuka leluokais grūzeņš myusu pusē par korpom sauce. Nu tīvu kuorkla kludzeņu (pi myusu -- klyudzeņu) cīši sapeituo garonuo korpa, drupeiti pamīgta rūkuos voi kuram bārnam raugūt iz juos, paguoztys iz suona, dasēst, sovaiži čeikstēja. Ni ar vīnu cytu tuos skanis nasajaukt! Ar taidu, alkiunē īkuortu i lobuos sieņs pa ceļam laseidama, da myusu cīmā nazkod staigova vysod gaideituo krystamuote -- tāva muosa Verune. Korpys dybynā jai vysod beja koč kas deļ myusu...

(A tūs nu prīžu skolu peitūs ražuojumu pi myusu na par skalinem, a par kerzem sauce. Sova kerze buļbem (pi myusu -- guļbem), sova -- sīnam. Ot, i normej sovu mēli, latgalīt! Pa munam, leksiskūs atškireibu myusu volūdā varātu palikt daudz: nav lobuoka skaline par kerzi i kerze par skalini nav! Golvonais, kab mes vysu sovu montu suoktumem pazeit i vuiceitumemēs cīnā gūdā turēt. Na tik sovu, a i kaimiņa (sābra)!...)

Zynu, ka itū vēļ šudiņ puorsprīssim ar kolegu -- jei vuocīte piec tauteibys -- tū myusu korpys vuordu: navar byut tys nikas cyts kai vuocu Korb! (Kolega par vuorda etimologeju dūmoj taipat -- varu pasaceit jau par reizi...) Kod vāluok apsaveru breineigajā ME, radzu tī Endzelina pasūlejumu -- nu vydslejisvuocu korf. Tai, tai, vēļ cīšuok "sylts, sylts!" -- f vītā tautā runoj leidzskani p (sal. pebraļs, pabryka, perma)!
Cyts vaicuojums -- kai itys germanisms tics pi myusu -- munā Dīnvydlatgolā (i Rītumlatgolā -- puorbaudu piec Rekenys, nui, i Kolupā soka korpa!)... I jis na vīneigais taids!
Treis putneni pryšai dzīd Smolkā lozdu kriumeņā... Ir labi tai!

Kod mama palīk māma...

Kod mama palīk māma...

Es otkon par „Skreineiti” -- jaunū latgalīšu lementari...

Itamā pyrmūdīnē Zynuotņu akademejā tyka sasaukta apsprīde „Skreineitis” sakarā. Iz juos tyka aicynuoti na vysi -- tok tik vaļstiski slapynys lītys puorsprīsšonai planavuotys, ka, saceisim, LL tī ni tyvumā laist!... Soku itū pa jūkam, a pošai tik ryugtai ap sirdi!... I vajag ža da kam naviņ taidam aizadūmuot projekta vadeituojai, ka vīna nu autoru iz apsprīdis (pa Strodam ite laikam byutu juoroksta -- slapynsapuļcis) nasaukt! Eistineibā tai teik radeits kavieklis dorbam, partū ka rūnās viertine līku saskaņuošonu, kū var eisi izrunuot, asūt aci pret aci. Nazy kod mes īsavuiceisim cīnā gūdā turēt i ūtra dorbu?...

Vīns ūtrys „slapynsapuļcis” sasprīdums viertej plotuokys sabīdreibys viereibys. Tai, par pīmāru, tyka izlamts, ka latgalīšu sarunvolūdys vuordeņa mama ‘mamma’ vītā „Skreineitē” tiks raksteits māma!... I jau īsadūmoju školānu reakceju iz tik „ārta” vuordeņa pasasmīšonai! Prūtams, prūtams, nav ni vainis i variantam māma, tai vītom soka i Zīmeļlatgolā, i Austrumlatgolā. Tik lai vysim školys bārnim kai vyspuorlītojamū latgalīšu vuordeņu niule vuiceitu variantu māma?!...

Vuorda formā māma nadūd i dašamejuos latgalīšu normativuos vuordineicys: Strodam ir mama (koč i tik māmeņa) (1933), i Placinskam piec 40 godu (1973) ir taišni taipat: mama, dim. māmeņa. Nazy parkū lai vēļ piec 40 godu (2013) mes puorītumem iz māmys?... Ci varbyut „slapynsapuļcē” tyka calti uorā kaidi materiali („slapynī protokoli” -- otkon ryugtai juopasasmej...), kas daruoda varianta māma plotū lītuojumu latgaliskajuos izlūksnēs, tymā storpā i tamuos, kas par latgalīšu rokstu volūdys fonologiskuos sistemys pamatu pīzeitys? Kluot nabeju, sprīst navaru...

Pa munam, ni niule, ni laikūs iz prīšku koč kuo byutiskuoka izsprīsšonu navajadzātu turēt par tuos voi cytys volūdneicys (volūdnīka) ci, vēļ mozuok, kuruo īriedņa, prioritati, taidom lītom juobyun kolegiali izsprīstom! Mums, par laimi, tam otkon ir Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu apakškomiseja (nu 2013. g. februara). Struoduosim / dareisim / prācavuosim, kab vyss izītu kai na lobuok itamā aizlaistajā tautys dryvā, kū par latgalīšu rokstu ci literarū volūdu sauc! Cik padareisim, tik i byus!...