Korpa...

Pīktdīnē sarunuota tikšonuos ar kolegu nu Pūlejis. Jamās jī tī na pa jūkam ar tai saucamū nazkodejuos Žečpospolitys kulturys telpu. Kolega deļ elektroniskuos datu bazis apstruodoj Stefanejis Uļanovskys tekstus. Lobi jau jī, lobi bez gola, tik jūs raksteiba olpom, ui, ui! Ituos reizis apsaveramais vaicuojums -- kai transkribēt atlasynuotūs darbeibys vuordus, ka izlūksnē jī atsaškir nu latgalīšu literaruo standarta da i aizraksteiti atškireigi?
Pa ceļam iz fakultati juoizīt caur tuneli, a tī večuks pi īejis ar vysaida leluma skalineitem i tml. pynumim tiergoj. Pasvīžu acs iz juo ražuojumu -- navajag maņ jūs, saprūtams (taipat kai reklamu lapeņu, kuruos nazkaids meičuks mīdz sauvē (pi myusu saceitu -- saivā) garumguojiejim dziļuok tunelī, navajag), tik juopasaver ir, ka jau cylvāks stuov. I ... tuoļuok jau īmu ar nazkaidu piešku gaišumu sirdī...
Taidu ražuojumu kai večuka leluokais grūzeņš myusu pusē par korpom sauce. Nu tīvu kuorkla kludzeņu (pi myusu -- klyudzeņu) cīši sapeituo garonuo korpa, drupeiti pamīgta rūkuos voi kuram bārnam raugūt iz juos, paguoztys iz suona, dasēst, sovaiži čeikstēja. Ni ar vīnu cytu tuos skanis nasajaukt! Ar taidu, alkiunē īkuortu i lobuos sieņs pa ceļam laseidama, da myusu cīmā nazkod staigova vysod gaideituo krystamuote -- tāva muosa Verune. Korpys dybynā jai vysod beja koč kas deļ myusu...

(A tūs nu prīžu skolu peitūs ražuojumu pi myusu na par skalinem, a par kerzem sauce. Sova kerze buļbem (pi myusu -- guļbem), sova -- sīnam. Ot, i normej sovu mēli, latgalīt! Pa munam, leksiskūs atškireibu myusu volūdā varātu palikt daudz: nav lobuoka skaline par kerzi i kerze par skalini nav! Golvonais, kab mes vysu sovu montu suoktumem pazeit i vuiceitumemēs cīnā gūdā turēt. Na tik sovu, a i kaimiņa (sābra)!...)

Zynu, ka itū vēļ šudiņ puorsprīssim ar kolegu -- jei vuocīte piec tauteibys -- tū myusu korpys vuordu: navar byut tys nikas cyts kai vuocu Korb! (Kolega par vuorda etimologeju dūmoj taipat -- varu pasaceit jau par reizi...) Kod vāluok apsaveru breineigajā ME, radzu tī Endzelina pasūlejumu -- nu vydslejisvuocu korf. Tai, tai, vēļ cīšuok "sylts, sylts!" -- f vītā tautā runoj leidzskani p (sal. pebraļs, pabryka, perma)!
Cyts vaicuojums -- kai itys germanisms tics pi myusu -- munā Dīnvydlatgolā (i Rītumlatgolā -- puorbaudu piec Rekenys, nui, i Kolupā soka korpa!)... I jis na vīneigais taids!
Treis putneni pryšai dzīd Smolkā lozdu kriumeņā... Ir labi tai!

Kod mama palīk māma...

Kod mama palīk māma...

Es otkon par „Skreineiti” -- jaunū latgalīšu lementari...

Itamā pyrmūdīnē Zynuotņu akademejā tyka sasaukta apsprīde „Skreineitis” sakarā. Iz juos tyka aicynuoti na vysi -- tok tik vaļstiski slapynys lītys puorsprīsšonai planavuotys, ka, saceisim, LL tī ni tyvumā laist!... Soku itū pa jūkam, a pošai tik ryugtai ap sirdi!... I vajag ža da kam naviņ taidam aizadūmuot projekta vadeituojai, ka vīna nu autoru iz apsprīdis (pa Strodam ite laikam byutu juoroksta -- slapynsapuļcis) nasaukt! Eistineibā tai teik radeits kavieklis dorbam, partū ka rūnās viertine līku saskaņuošonu, kū var eisi izrunuot, asūt aci pret aci. Nazy kod mes īsavuiceisim cīnā gūdā turēt i ūtra dorbu?...

Vīns ūtrys „slapynsapuļcis” sasprīdums viertej plotuokys sabīdreibys viereibys. Tai, par pīmāru, tyka izlamts, ka latgalīšu sarunvolūdys vuordeņa mama ‘mamma’ vītā „Skreineitē” tiks raksteits māma!... I jau īsadūmoju školānu reakceju iz tik „ārta” vuordeņa pasasmīšonai! Prūtams, prūtams, nav ni vainis i variantam māma, tai vītom soka i Zīmeļlatgolā, i Austrumlatgolā. Tik lai vysim školys bārnim kai vyspuorlītojamū latgalīšu vuordeņu niule vuiceitu variantu māma?!...

Vuorda formā māma nadūd i dašamejuos latgalīšu normativuos vuordineicys: Strodam ir mama (koč i tik māmeņa) (1933), i Placinskam piec 40 godu (1973) ir taišni taipat: mama, dim. māmeņa. Nazy parkū lai vēļ piec 40 godu (2013) mes puorītumem iz māmys?... Ci varbyut „slapynsapuļcē” tyka calti uorā kaidi materiali („slapynī protokoli” -- otkon ryugtai juopasasmej...), kas daruoda varianta māma plotū lītuojumu latgaliskajuos izlūksnēs, tymā storpā i tamuos, kas par latgalīšu rokstu volūdys fonologiskuos sistemys pamatu pīzeitys? Kluot nabeju, sprīst navaru...

Pa munam, ni niule, ni laikūs iz prīšku koč kuo byutiskuoka izsprīsšonu navajadzātu turēt par tuos voi cytys volūdneicys (volūdnīka) ci, vēļ mozuok, kuruo īriedņa, prioritati, taidom lītom juobyun kolegiali izsprīstom! Mums, par laimi, tam otkon ir Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu apakškomiseja (nu 2013. g. februara). Struoduosim / dareisim / prācavuosim, kab vyss izītu kai na lobuok itamā aizlaistajā tautys dryvā, kū par latgalīšu rokstu ci literarū volūdu sauc! Cik padareisim, tik i byus!...

 

Fedjka...

Izīmu nu fakultatis i dasaguodoju, ka munai studeju laika draudzinei šudiņ dzymta dīna!... Kai mes nazkod taiduos reizēs guojom da juos, i cik naparosts maņ tī vyss beja -- lauku bārnam, kurs Reigā pyrmū reizi nuosi pabuozs tik piec vydsškolys beigšonys... Galants i ospruoteigs tāvs (jis patyka vysom myusu grupys meitinem), laipna, smaideiga muote i ... draudzinis sova ustabeņa, koč i mozeņa!...
A tamā ustabeņā!... Tamā dzeivova Fedjka -- ruds vuovarāns, kurs skrēja i skrēja sovu nabeidzamū rotu deļ juo pataiseitā opoli ploskonā budkeņā. Draudzine jū drūši jēme rūkuos i olpom laide pa ustabeņu paskraideit. Paskumom kūpā, kod Fedjkys vaira nabeja -- beja jau vacs tys vuovarāns...
Vēļ jūs sātā beja suneits, kuo spolvys naizsvīde, a laseja, kab dalikt pi vylnys, -- nu taidys dzejs adeitu skoru sēja ap krystim pret "ramacizmu" (reimatismu). Paleidzūte -- tai draudzinis mama. Suneits beja "augstys ciļts", iz tuo ruodeja i juo vuords -- Teofiļs Vylnakūde fon Tusnis (Teofīls Villakode fon Tusnis)... Kuo vēļ lobuoka jaunajom filologem? Tai nasabeidze tī myusu jūki i smīkli, i vysod mums tī beja labi.
Guojom pi draudzinis i īrokstu klauseitūs -- pi jūs beja "Čikagys pīceišu" lentys, par kū vysys turējom muti. A Viktora Lapčenoka dzīsme par cīlovu i tim, kam spuorni, deļ kuo jī (tī, kam spuorni) dzeivoj cīši dreiži, vēļ tagad ausīs... Ak, skaistuo jauneiba!...

Draudzinis nasazvonu -- ir jau vāls, a varbyut i numers vairs na eistais -- cik ta bīži mes sasateikam niule!...

Daudz laimes dzimtajā dienā (pēc Endzelīna...) Tev, Mārčuk!

„Sovvaļnīku” pīci gadeni

Ka maņ kas vaicuotu par 2013. goda lobuokū latgaliskū pasuokumu, bez garys dūmuošonys nūsauktum „Sovvaļnīku” jubilejis balu Ondrupinē 30. novembrī!...

„Apsasīvušana”

Ceļš nu Viļnis ir breineigs i atbraukt niule var par stuņdis četrys! (Patīseibā ceļš lobs ir tik da Latvejis rūbeža, tuoļuok autobuss jau pacīš krota...)

Piecpušdīne piec atbraukšonys puorīt konsuļtacejuos i iņtervejuos, a vokors -- prezentacejis taiseišonā deļ konfereņcis „Literatūra un reliģija” iz cytys dīnys. Jau kurū reizi taidu reikoj kolegys literati, palīk tik pīsadaleišonys vaine. Kolegys ir aiziņteresāti, kab itamuos konfereņcēs koč kas i par latgalīšu autorim byutu, tai „luopom caurumus” tī nadaudzī, kurī pīsasokom.
Pošys referata objekts itamā reizē ir vīns ļutaru kesters, kurū kai vaclatvīšu autoru pazeistam nu školys sūla, -- tys ir Aņss Līventaļs ar  lejsvuocu rokstu tradicejis klasika Friča Reitera humoristiskuo stuosta „Apsasīvušana” (1875) tulkuojumu. Stuosts pagars, a jūki jimā taidi, nu kuo smīklys najam. Varbyut pa tam, ka sižets ir izstīpts, ar nabeidzamu kuopšonūs iz prīšku i atpakaļ (pavuiceigom paralelem nu cytu dzeivis) nu golvonuos linejis -- vacpuiša raudzejuma tikt pi sīvys. I gribīs, i baile -- tai stuosts beidzās ni ar kū!...
Izskaņ vīna ūtra vacūs ļaužu gudreiba, kai: "Kur da 20 nava skaists, da 30 nava stipris in speeceigs, da 40 nava gudris, da 50 nava bogoats, tis nikod par toadu nepārsaveerss."

Iz vysa saistūšuokuo tī ruodīs tulkuojuma volūda -- tok augšlatvīšu rokstu tradicejā ir itys tulkuojums, koč i na latgaliski! Dasaīs papieteit vēļ!

Pi studentu

Ar lītaunīku studeņtim (sovejim i nu cytu zemu sabraukušajim -- lekcejis pasūleitys breivam apmekliejumam) teikomēs iz cytys nedelis. Pi jūs laižu apgrūzeibā sovu divpuseigū lopu, taiseitu latgalīšu volūdys nūdarbeibom 11. novembra krastmalī 2010. goda 4. majā. Tūlaik tykom praseiti nūvadeit pīcys latgalīšu volūdys stuņdis t. s. Latgolys sektorā. Saguoja breineigi -- kai vysod, kod dora nu sirds i kūpā ar lobim ļaudim (paleidzēja folklorys kūpa „Saime” i Latgolys Studentu centra aktivisti). Lopa deļ daleišonys beja puordūmuota jau tūlaik, niule tik drupeiti daglaudu. Veritēs zamuok! Nazy iz cik vaicuojumu zynuotumet atsaceit par reizi?... Raugom? Raugom!

(Padaleišonys lopa suocās  ar nazcik svareiguokūs lītu, viesturis faktu atguodynuojumu, puorīmam iz nalela obeju latvīšu rokstu tradiceju saleidzynuošonys vyngrynuojuma, a tūlaik -- vaļa fantazejai, kam vystik juoatsasper iz zynuošonys!)

------------------

letgaļi jeb latgaļi— latvieši — latgalieši (inflantieši, vitebskieši)

1629 — 1772 — 1802 — 1861 — 1865–1904 — 1917

ticība — katoļu; personvārdi, vietu nosaukumi, iespieddarbi — latgaliski

„Indriķa hronika“ (1993, 84) 1206. g. min Lethos, qui proprie dicuntur Lethigalli ‘letus, kas īsteni saucas letgaļi’

• 1629 — pēc Altmarkas pamiera izveidojas t. s. zviedru Vidzeme un poļu Vidzeme resp. Latgale jeb Inflantija (< Inflanty Polskie), kas paliek Žečpospolitas (< Rzecz pospolita) sastāvā    

• 1772 — pēc Polijas pirmās dalīšanas Latgale tiek pievienota Krievijai, 1802. g. tā kļūst par Krievijas impērijas Vitebskas guberņas daļu, dzimtbūšana atcelta 1861. g. (Kurzemē 1817. g., Vidzemē 1819. g.)

• 1865–1904 Latgalē (līdzīgi kā Lietuvā) valda drukas aizliegums latīņu burtiem

• 1917 — Latgales apvienošanās kongress ar pārējiem Latvijas novadiem (Rēzeknē 26.–27. aprīlī pēc v. st.). Kongresa rezolūcija: „Mes, Latgolas latwiši, apsawinōdami ar Kurzemes un Widzemes latwišim, paturēsim sovu pošwaļdibu, pylnu pošnuteikšonas tiseibu wolūdas, ticeibas, baznicas, školu un saimestibas, kai ari zemes waicojumā, baznicas darišonōs piwinojut pi Latgolas Kurzemes un Wydzemes katoļus.“ (Bukšs, 1976, 361)

• Kopš 2000. g. 1. sept. „Valsts valodas likuma“ 3. panta 4. punkts nosaka: „Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību“

• Latgaliešu pareizrakstības jautājumu kārtošana: 1903, 1908, 1918, 1921, 1923, 1927–1928, 2003–2007, 2013

• Latgaliešu (normatīvās) gramatikas: 1817, 1853, 1908, 1933 (1990, 2013), 1973, 2003; vārdnīcas: 1858, 1933, 1973

• Pirmā līdz mūsdienām saglabājusies latgaliešu grāmata „Evangelia toto anno..“ izdota 1753. g. Viļņā

• Latgaliešu alfabēts, skaņas un burti

Latviešu literārajā valodā – latgaliski

Skaņas, ko nerunā citi latvieši

labs – lobs; mazs, darbs, vakars, karsta vasara māsa – muosa, brālis – bruoļs; vārds, kājās, bārt krējums – kriejums, vējš – viejs; skrējējs, pēc vecs [ȩ] – vacs; ezers, vesels, melns kā velns tēvs [] – tāvs; dēls, bērns, bērzs, vētra, vēls vīrs – veirs; trīs, dzīvs, dzīvība, brīvs, brīvība kūla – kiula; jūgt, gūt; ūdens – iudiņs, kūlis – kiuļs mūsu – myusu; būt, šūt, pūst, krūmi, dūmi ieva – īva; piens, siens, tieva, sieva, iet, skriet oga – ūga, ozols – ūzuls; ola, sols, dot, kost, josta Latgalieši raksta divskani uo agrākā ō vai o vietā!

• ciets i [y], sal.: miza – myza; sylts, dzylna, pyrmais; pylna vylna, vysys vystys, cyts zyrgs • plati priekšēji patskaņi e [ä] un ē [ǟ], sal.: mēle – mēle; saule, zeme, muote; nest, vest, mest; dzēst, plēst, tēst; mozeņa muoseņa; mes vēļ te ‘šeit’ • mīksti līdzskaņi, kas rakstos paliek neapzīmēti: runuot [-t′] (< runuoti), mozguot; nest [n′äs′t′], speidēt [s′p′eid′ǟt′] • ķ un ģ (kaķis, zāģis) vietā tiek runāts k [k′] un g [g′] (kakis, zuogis) vai č un dž (kačs, zuodžs) Latgalieši neraksta -ļi un -ņi (sal. brāļi – bruoli, suņi – suni)!

• Pārskaņa (latg. puorsaskaņuošona)

a : e — azars – ezereņš; vadakla – vedekleņa; mads – medeņš; malns – meļniškys, meļneits, Meļne (govs vārds)

ā : ie — bārns – bierneņš, pabierņs; bārzs – bierzeņš, Pabierzs; dāls – dieleņš, padieļs, vīndieļs

o : a — vosora – vasareņa; vonogs – vanadzeņš; sorkons – sarkanis ‘rīta un vakara blāzma’, Sarkaņi, Sarkaņs

y : i — syls – sileņš; vylks – viļceņš; smylga – smiļdzeņa; sylts - siļteņš

• No personvārdu vēstures

Kazimirs, Nikodems, Valerija; Barnaba, Tekļa, Onupris; Mase un Zose, Daduļs un Taņcs.

Kāpēc latgalieši saviem bērniem neizvēlas vārdus Klāvs un Ģirts? Kāpēc mums ir gan Logins, gan Loginovs?

• No vietu nosaukumu vēstures

Vai zinām, kā ir radusies Zilupe un Kūkas? Vai saprotam, kas ir Jurāni un Ignatāni? Bet Barkava un Malnava? Kāpēc Sivers nav Sīvers un kas īsti dzīvo Trupos un Muļķos? Kāpēc Seiļiem būtu/nebūtu jādzīvo Sīļos vai Sīļukalnā, bet Žogotai — Žagatās vai Žagatavā?

• Diriģente Terēze Broka šīs rindas ir uzrakstījusi latgaliski. Vai to varam arī mēs? Raugām!

„Aiz ezera augsti kalni”

Atskan mīļa tev un man,

Mūsu dziesma, brālīt, māsiņ,

Māras zemītei lai skan!

• Lasām latgaliešu tautasdziesmas (latg. Skaitom latgalīšu tautysdzīsmis)

Iudrys babru izlomova Kleivajom kuojeņom; Ka tev beja taisnys kuojis, Kam pa laipys nalaipoj?

Gudra, gudra uobeļneica, Nalaiž zīdu migleņā; Vēļ gudruoka meitu muote, Nalaiž meitu cīmeņā.

Dūd, mameņ, kur dūdama, Nadūd mani aiz kaļveiša: Treis dīnenis saraudovu, Kaļva drēbis valādama.

Vai tu jau zini, ka latvieši kurmi sauc arī par kūrmuli, stārķi par žuguri, zvirbuli par žeiguru, pūci par palādu, strautiņu par ryuceiti, saulstaru par spaitu, zilās vizbulītes par žybacteņom vai speidaceitem, ūdensrozi par laičini vai laiksni, rudzupuķi par naktineicu?

Kuri latvieši alu brūvē, kuri dara, kuri malku zāģē, kuri — griež? Kuri latvieši strādā, kuri darbu dara, kuri — dzīvo?

• No latviešu leksikas pūralādes vai skreines

lāde < viduslejasvācu lade

skreine < baltkrievu скрыня, krievu izlokšņu скрыня vai poļu skrzynia   

Vieniem latviešiem viens aizguvums, otriem — cits: pankūka – blīns, ķirsis – vīšne, bumbiere – gruša, kleita – sukne, ērģeles un ērģelnieks – varganis un varganists

Vieniem latviešiem viens mantots vārds, otriem — cits: ritenis – skrytuļs, dzirnavas – patmalis, galotne – viersyune, nākt – atīt, putraimi – ozbors, apkārtne – apleicīne, peldēties – mauduotīs, rakums – badums, vienmēr – vysod

Vieniem latviešiem mantots vārds, otriem — aizgūts: meita – mārga, sliņķis – natiklis, ļoti – dyžan, cīši,

brokastis – reitiškys, smēde – kaļve, melodija – bolss, un (< und < unde) – i (< ir)

• Ko īsti domā latgalietis,

kad saka, ka gaļa ir zaļa un arī olas ir zaļas; kad apgalvo, ka klētī ir arodi; kad stāsta, ka sniegs jau visur ir nolaidies; kad jautā, cik kalpiņu vajag cimdam; kad aicina patēmēt, kas darās aiz loga, kad sauc kādu kaitēt? Un ko tad, kad pavēstī, ka viņa līgava ir morgā?

• Vai zinām, ko nozīmē

latgaliešu vārdi susātivs, skaline, dzeļvērte, pasaiņs, leigačys? Un kas ir stuņdinīks, madaunīks, sviļpaunīks? Un ko nozīmē latgaliešu jaunvārdi kuļdinīks, seikšaļtenis, seikdalis?

• Dziedam latgaliešu tautasdziesmas!

-------------------------

Vēļ asmu sataisejuse prezentaceju par latgalīšu gruomatnīceibys svareigim olūtim, tai reizē varim puorskrīt i latgalīšu tekstu grafiskajom sistemom. I par Kainu ar Abeļu (1805; pareizuok byutu Abeli, tik gruomotā tai nabeja raksteits) paskaitom, i par lītūni (1850) pasasmejam, i par ganeņu syurdīneiti (1860) pabādojam, i bārnu puorsoku ap gaileiti ar visteņu (1891) atguodā atsaucam. Beiguos pat Emilejis Kalvānis dzejūli „Zīmyssvātku vokorā” (2003), puortaiseitu dzejūlī ar aizdavumu, kūpeigim spākim īveicam. Sevkura volūda ir breineiga ar sovim lykumim!

„Mada maize” cīma dīnom Viļņā ir myusu Sibira ekspediceju dokumentaluo filmeņa (operators Daiņs Juraga) ar tīnīnis vysaidu izlūkšņu runuotuoju stuostenim.

Obejis „pusis” škirās ar pīzynumu, ka suoktajam vajag turpynuojuma. Labi!

A kam ituo vysa te? Da tam, kab ūtra ritiņa nagudruot, kod vīns jau pi pakša stuov! Itū vysu šai voi tai var „apaudzēt” i likt lītā stuņdēs.   

„Miško gyvūnai” – meža zviereiši

Atbraukšonys dīnā nūdarbeibu nav, īmu staiguotu. Vajag nūsapierkt koč kuo padzert (rūka nasaceļ taiseit vaļā vīsneicys sūleituos minerala iudiņa buteleitis par 16 litim, i eistyn! -- veikalā nūpierku leluoku i par napylnim 2 litim), cukra pi atsavastuos kofejis (spirale ir leidza i dasasprausšonai paīt, cik labi!), da i par duovaneņom sietinīkim var pi reizis paguoduot. Gruomatneicā acīs īkreit jauki kalendareiši ar zyrgim, kurī skrīn uorā nu iudiņa, krēpis pakrateidami, -- tik dzeivs ir tys attāls. Sprīžu, ka byutu gona lobs „uorzemu” suvenirs „Sovvaļnīkim” (asam praseiti iz jūs pīcu godu jubilejis) i pīsalosu vairumā. Pamonu i kruosainū cītūs gruomateņu sereju, kas suokta Kauņā. Deļ „skaiteišonys” mozim bārnim, a mums niule Rihardeņš taida vacuma. Izalosu par meža zviereišim, nūgrūzeidama golvu par datorgrafiku -- meža cyuka kai puskumeļa, škierzlots cīš paīt iz čyuskys (ci ūtraiži), sovaids ir styrnys graciozums, uopša ni pazeit i tt. Datoru laikmats!... Vēļ piec breiža apsakeru, ka tys tok breineigs temats katedrys seminaram -- tik taisnys baltu (i slavu) volūdu paralelis, tik vīlys puorsprīsšonai ap itū leksikys grupu, ka nanūsaprīcuot!! Tai i padoru. Pasaverit!  

     Olūts: Noriu pažinti. Miško gyvūnai (Kaunas, 2013)

Lt	Lv	Lg
VILKAS	VILKS	VYLKS
LAPĖ	LAPSA	LOPSA
MEŠKA (? LOKYS)	LĀCIS	LUOCS [-C´S´] (Str. lōcs; lg grāmatizdevējs Vl. Lōcis)
BARSUKAS (? OPŠRUS)	ĀPSIS	UOPSS [-S´S´] [? -P´S´S´] (dial. barsjuks; kr. барсук)
EŽYS	EZIS	EZS [-Z´S´] (Str. ezis)
PELĖ	PELE	PELE [PELE]
BRIEDIS	ALNIS	BRĪDS [-D´S´] (Str. brīds; sar. loss [s´s´]; Alnis < Losevs; ziemeļbrieži...)
STIRNA (? LAUKINĖ OŽKA)	STIRNA	STYRNA (? // MEŽA KOZA; dial. stierna, Stiernīne)
KIŠKIS (? ZUIKIS)	ZAĶIS	ZAČS (// ZAKIS) (Str. začs (zakis), zakis)
VOVERĖ	VĀVERE	VUOVERE (Str. vōvere)
STUMBRAS	SUMBRS	SUMBRYS (? // SUMBRIS; dzīvo Papes rezervātā)
ŠERNAS	MEŽACŪKA	MEŽA CYUKA (v. Wildschwein)
GYVATĖ	ČŪSKA	ČYUSKA (? // TUORPS; dial. čyvuška u. c.)
DRIEŽAS	ĶIRZAKA (dial. šķirgata u. c.)	ŠKIERZLOTS (Str. škērzlots; dial. škierzlats)
UODAS	ODS	ŪDS
SKRUZDĖLĖ	SKUDRA	SKUDRA (Str. skudre, skudreite)
LŪŠIS	LŪSIS	LYUSS [-S´S´] (Str. lyuss)
ŠEŠKAS	SESKS	SASKYS (Str. sasks; dial. saska)
VORAS	ZIRNEKLIS	? ZIERNYUKLIS (Str. zērnyuklis, dzērnyuklis, dial. dziernyukss [s´s´], dziernyukšs)
SRAIGĖ	GLIEMEZIS	GLĪMIEZS [-Z´S´] (Str. glīmēzis, gīmaslys)
GENYS	DZENIS	DZEŅS [-N´S´ resp. -ŅS´] (Str. dzeņs)
PELĖDA	PŪCE	PALĀDA (Str. palāda, pelēdeņa; pyuce, pyuceite)
GEGUTĖ	DZEGUZE	? DZAGIUZE (Str. dzaguze, dial. zagiuze)
ERELIS	ĒRGLIS	IERGLIS (Str. ērglis; dial. erieļs, Erieli)