Dzierkali...

Vēļ nu paguojušuo godu symta ostoņdasmytūs godu pīmiņā ir vīns vacs kuorteiga latvīšu cylvāka -- dzejneicys Andys Leicis (Anda Līce) -- dzejūļs latvīšu volūdā. Suocās jis itai:

„Seni amati

Kā vientuļi vīri mirst...

Es vairs nezinu,

Kura ir skalu priede

un kad viņu cirst...”

I tai tuoļuok -- i par myurinīkim kaids vuords pasaceits, i senejūs vuordu zynuotuojis pīmynātys. Tīpat -- i jaunūs laiku realitate (jau tūlaik!) -- ols jiurys i „gudrys” runys pi juo...

Kas tod eisti maisa par vacajim laikim kū naviņ vairuok i lobuok dazynuot? Vēļ tok ir myusu vacī! Vēļ ir Latgolys, Latvejis lauki! I pruoteigu ļaužu vēļ ira, kurī naskaita, ka iz vysa lobuokais breivuo (ci par breivu padareituo) laika puorlaisšonys veids ir „gudrys runys” pi ols (niule juo jau i bucuos ci struceišūs moz kur redzīs, vysur plastmasa, plastmasa...).

Decembra izskaņā nagaideitai aktualizejās vuords dzierkali. Saīt pat nalela dūmu apmaiņa, kas vadynoj pa gruomotom pasaškūrsteit... Daudzim latgalīšim ir itaids uzvuords (koč i kai Dzerkals, Dzērkals, Dzirkals voi vēļ kaidā puorveiduojumā), daudzom vītom itys vuords. Tys zeimoj -- vajadzeigs bejs itys omots, a itaidi amatnīki -- vysā pīpraseiti!

Puorsprīžam par vuordu dzierkali reizē ar cytim i Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu apakškomisejā (pa druskai „grīž” ausīs itys termins, tik nikaidys „zamkomisejis” ci „zamoškkomisejis” nivīns cikom kas nūpītni nav īsacejs -- byus jau byus mums terminologejā padaudz puorjāmumu nu latvīšu literaruos volūdys!). Anna atguodynoj par senejim vysā unikaluo omota muocātuojim -- dziernovu asynuotuojim (kū Ivars vāluok pasoka vēļ latgaliskuok -- tacynuotuojim), a Sandra piec Mīlenbaha-Endzelina atroduse divejis ituo vuorda nūzeimis: dziernovu / akmiņu kaliejs; dziernovu tacynuotuojs. Tai i pošai ruodīs iz vysa tycamuok -- beja mums seņuok puiši, kurī muocēja na tik akmiņus škeļt, a i pataiseit jūs opoli ploskonus. A taidūs / ap taidim -- vēļ i vajadzeigūs dzeļzeišus ītaiseit (a vāluok -- jūs otkon osus padareit, pakaļt), kab gryudus lobuok samaļt, kab vīgļuok dziernovu viersejū akmini zamuok voi augšuok palaist. Kū gryutuoka maļšona, tū smolkuoki mylti... A pitļavuotu ci vaļcavuotu -- jau iz leluokom patmalem braukuši. Vaicuosit -- kas tys taids? Ot, i atrūnit niule kotrys / kāžnys / sevkurs pats!...           

Lads atsalaids!

Nu i Zīmyssvātki šūgod!... I jaunais gods taids pats sūluos atīt, kod snīga iz teirumu ni drupeitis. Šūnakt viejs beja jau suocs nosuot taidys kai snīga puorslenis, a reitā vysleidza nu juo uorā nabeja ni druskys. Tik slapņuma vairuok. Kaids nazy byusi tu, atīmūšais gadeņ, kam zyrga vuords dūts? Vuords to godam styprys, labi byutu, ka i mes jimā turātumemēs taidi poši!... Lobs, lobs vuords, pošai zyrgs ar dorbu vysod saistejīs, ar nazkū stypru, skaistu, stabilu. Lai ražons atīmūšais Zyrga gods mums vysim!  

  

Izīmu šūreit prūda molā i verūs, cik tuoli jau lads atsalaids, -- tagad vīgli byutu iudiņa piertei pīnest: nikaidi caurumi ladā nav juocārt. Vys jau kurynuosim otkon, koč kod dreiži piec Jaunuo gods. 

A lads atsalaisšona sylda na tik deļ mozuok dorba, kod pierts kurynuošonys reize daīs... Puorsvīžu itū vysparostuokū teikumu nu latgalīša lyupu iz latvīšu literaruos volūdys, i ... nikuo loba nasaīt. Ka kurs pasaceitu: „Ledus atlaidies!”, kai itū skaiteitu i, golvonais, saprostu latvīts, kurs nav latgalīts (= čyuļs; navajadzātu aizmierst, ka vuords čyuļs mums nav nikaids aplomuošonys vuords, a lītuots neitralā nūzeimē jau vairuok kai symts godu tūs cytu latvīšu, kurī na nu Latgolys, pasaukšonai)?... 

Ir mums Latveja, vīna vīneiguo deļ myusu iz vysa pasauļa! I ir myusu Latvejā myusu latvīšu volūda. Varim jū par vīnu volūdu saukt, ka tai deļ myusu vaļsts lobuok, ka jei nu tuo stypruoka (? byutu / palyktu), tik nikod navajadzātu „aizmierst” (voi nagribēt zynuot), ka itai volūdai ir divejis paralelys i patstuoveigys sistemys, -- ir latvīšu literaruo volūda i ir latgalīšu rokstu ci literaruo volūda. I tikai tai ir korekti, gūdeigi i vaļstiski pareizi!!!
Varbyut Zyrga godā i itaidu lītu saprasšonā koč cik paīsim iz prīšku?... Kab tai byutu!

Svātki...

25. decembri kristticeigūs pasauļs skaita par Jezus Kristus pīdzimšonys dīnu. Par itū nazkod „Tricēja, skanēja Betleju moluos”, par itū myusu babenis i muotis dzīdova: „Jezus, bierneņš, pīdzims ira...”. A kas nu ituo vysa izīt myusu dīnuos?

21.12. Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu komisejis sēdē palelā vīnpruoteibā nu tūpūšuos „Skreineitis” ravejam uorā taidus latgalīšu vuordus kai abādys (var kas par varmūceibu padūmuot), tabāks (i pagaist mums sovpateigais vylka tabāks ‘pūpēdis’ nu zeimiešonai īdūmuotūs realeju). Da i Juoņa dīnys aproksts bez ols pīminiešonys izaver nazkaids paplyks... Pastuovūt direktivys, kas var byut, a kuo navar byut školys vuiceibu gruomotuos.

Sevī dūmoju -- voi tik tei otkon nav baile nu sova susātiva?.. Partū ka, nu ūtrys pusis, tīpat pīzeistam, ka taidā pyrmmuoceibys gruomotā kai „Skreineite” pa tyltu navar staiguot meitinis -- ka tik vakareiguos Čaka īlys kas napadūmoj, i veceļs ‘vecis, večuks’ nav gona labskaneigs! (Deļ leluokys konsekveņcis izjamam uorā i spuņdi, i baidāklu, i šauci.) Tai vuords pa vuordam i beiguos vairs nasaprūti pats -- a par kū tod eisti ar pyrmklasnīku var i ir ļauts runuot?...

Par itū vysu saguojs daudz dūmuot taišni ap šuogods Zīmyssvātkim....

Īmu otkon cauri „Skreineitis” tekstim piec latgalīšu pareizraksteibys vaicuojumu preciziešonys 21.12. komisejis sēdē (PAĻDIS par dorbu vysim, kas sprīde leidza!). Var jau pruoteigi nūrunuot, ka „najauksim golvu” pyrmklasnīkim ar vuorda skaiteit nūzeimi ‘lasīt’ (sal. ar lītaunīku skaityti i 1992. goda „Latgalīšu ābeci (lementari)”) voi navaicuosim jam, kas ir dzierkali, dziervinīki (koč luoseica ‘zebiekste’ palīk), -- pyrmmuoceibys gruomotuos bārnim, pa eistam, nikuo stypri nasaprūtama dūt navajadzātu.

Patīseibā itei vysa byušona ir daudzi dziļuoka!... Saceisim, kai bārnim, kas suokuši īt školā, stuosteit par Leldīni? Voi tī byutu tik ūlu kruosošonys da šyupuošonuos svātki? A niupat atguojušī Zīmyssvātki? Voi eistyn tei ir tik reize, kod maineitīs duovonom (i kam jūs tik daudzi, ka tai padūmuot?!), reize, kod pi egleitis paņteņus skaiteit (koč dzejūleišu skaiteišonā kai taidā -- nikuo švaka!)? Myusu dīnu videjuos paaudzis „Salatēti” (sevī smejūs, ka nikaida Soltuma veča mums vystik nabeja, -- nadalypa mums tei padūmu laika nastuo realeja) ar Snīgbaļteiti jau lobs laiks kai nūmainejs Zīmyssvātku veceits (koč i ar tradicionalū „garū, boltū buordu” -- otkon ir juopasamej), tik cik patīsai jis myus sasylda?...

Kaidu vītu vysā, kas iz prīšku, saredzim tradicionalajai latgalīšu saimei (nui, nui, ar vysu kaladu lauzšonu Zīmyssvātkūs) i juos agruokuos dzeivis ruodeišonai školu gruomotuos? I kū nazy par tū vysu soka tuos mistiskuos nazkuo „direktivys”?... Pi myusu Zīmyssvātku sauce vēļ vīnkuoršuok -- par Svātkim. I beja tī gods golvonī svātki nazkod -- svīd, kai gribi!... 
Gaišus Zīmyssvātkus vysim lobys grybys cylvākim!

Ci izīs?...

Vaļsts volūdys agenturā šudiņ (18.12.) bejom pulcynuoti iz apsasprīsšonys par "Skreineiti". I LL tyka pasaukta. Ak, kaida "nagaidoma prīca": "mani arī saskaitīja!" -- kai tamā bārnu multiplikacejis filmeņā... Itūreiz -- "saskaiteja" i mani...
Suoļa vacajuos rānuos nakaisu -- kas bejs, bejs, kū tī vairs!... Varama līta, ka i kolegys šū tū nūklus -- tok Zīmyssvātki tiuleņ! Tai puorsprīžam leluokūs aktualumus teiri mīreigi (koč i na vysā ir vīnpruoteiba). Palīk padaudz lītu iz sastdīnis Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu komisejis. (Dūd, Dīveņ, gaišu pruotu tamā dīnā mums vysim, nūsliep myusu kara vuolis nu myusu pošu -- nu koč iz laiceņa!...)
Parokstom leigumus par sovim honorarim. Spuru gaisā i te vairs naslīnu: gols golā tei nauda labi nūderēs! Jau maņ izdūmuots, ka par tū varātumem vysus "Skreineitis" tekstus par klausomu dalykumu pataiseit. I, kas tū tai varātu padareit, jau zynu (voi tī, itam dorbam īdūmuotī, ļauds atsasauks, -- vēļ nazynu...)!... Kab vaira nivīnam poteņcialajam vuiceituojam navajadzātu rauduotīs, ka nazyna, kai kurū skaņu runuot naskaidrajuos pozicejuos -- kab taidus vuordus kai nest, zeme tī, kas myusu mēli vuiceisīs školā voi kur cytur, skaiteitu latgaliski, a na "pareizi latviski"! Kab myusu mēli lobuok suoktu pazeit i poši juos runuotuoji i kab kai na varams korektuokā formā jū varātu vuiceitīs latgalīšu volūdys nazynuotuoji! A suokt iz vysa lobuok -- nu mozūtnis / nu (saturā skaidra) mozumeņa!...

Vokorā itū vysu vēļ puorrunojam ar Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoju. Jei taidu īrunuotu disku pi "Skreineitis" taipat skaita par cīš vajadzeigu. Cikom kas myusu dūmys doluos vaicuojumā, voi tys tik svareigi, kab tyktu paruodeits vysim vīns izrunys veids -- vysi runuošūt sovuos izlūksnēs tik voi tai!... Runuos jau runuos (ka vyspuor latgaliski runuos...), tik tys jau cyts vaicuojums!...

Juopīzeist, ka i es poša nazkod tai skaiteju -- kam mums taidys latgalīšu viersizlūkšņu formys?! I raksteibā vīnuotys latgalīšu viersizlūkšņu formys vajadzeibys naredzieju... Tikū kai beju īsalauzejuse "pareizajā" latvīšu volūdā, a te nazkaida žurnalistu Maruteņa ar Kempa "Gaismu" nosojās! Kam maņ juos vaira niule (tuos koč kaidys latgalīšu mēlis (da Kempa "Gaismys" vēļ, ok, cik godu beja augt!), kas vēļ i ar munu sātys volūdu nasakreit!)?! Nivīns nazyna, cik stuņžu pa Bikernīku īlu (pa vacam -- ūļneicu) i mežmali nūstaiguots, "pareizu" plotūs e, ē izrunu bolsā vuicūtīs (tys beja studeju I i II kursā, vāluok jau muocieju...)... 
Varama līta, ka daudzi školuotuoji (a vēļ vairuok bārnu tāvi i muotis, seviški jau muotis) niu dūmuos taipat -- a kam maņ (munim bārnim) tuos latgalīšu volūdys, ka mes jau "pareizi latviski" muokam?! Patīseibā ar taidim guodim i suocās aizalīgšona (formulāts "gudruok", -- ideņtitatis pagaisynuošona...).

Ni muotem ar tāvim, ni školuotuojim (ni vysleidza kaidu omotu ījamūšim sabīdryskajim darbinīkim) navajadzātu byut par aizalīgšonys paskubynuotuojim -- ni taida atsasaceišona kurū boguotuoku dora, ni laimeiguoku!... (A vuorguļu i bez myusu iz pasauļa gona!...)

Partū -- raunam, puiši, raunam, buobenis, meitinis, mārgys, raunam tik tuoļuok!

Ai, Latgola, tu dvēseleite muna!...

Itū dzīsmi nazkod ir īdzīdovs vīns Bolvu pusis puiss. Dzīsme loba, aizker. Tik jau tūlaik padūmovu sevī -- kam jis tuos dzīsmis nadzīd latgaliski, vysleidza tok dzierdīs, ka pats latgalīts! (Cik pīmiņu, tī nazkas ar "e", "ē" izrunu beja "na tai".) I tai mums vysim!... (Nu labi, labi, lai byutu -- gondreiž (pi myusu "gondreiž" vītā saceitu -- "kuo na") vysim. Partū ka rats ir tys latgaliskys ciļmis latvīšu literaruos volūdys runuotuojs, piec kuo runys navar pasaceit, ka tuo breiža runuotuojs -- na kai, a "pareizi" latviski! -- ir latgalīts...)

Braucu autobusā iz Reigu. (Dasaslāguse pi iņterneta i pat sovim spākim, -- o, kaids progress LL myužeigajūs vaidūs ar ONO!) Šofers ir latgalīts, monu tū, jau īkuopdama, koč i jis da mani (taipat kai es da juo) vēļ nav aizarunovs... Akcents, akcents, nui. Monoms, kod šofers runoj krīviski, a vēļ vaira, -- kod aizarunoj "latviski". Skaidrys, ka "paļdis" par biletu soku latgaliski. I jis taipat atsasauc... Ot, i sasatykom -- div, kas sovejī! I cik labi, kod sevi naaizalīdz, kai vīgli i gaiši ap sirdi!

I nav tok deļ kuo aizalīgt!! Krīvs drūši runoj sovā mēlē i munu seņču zemē, a mani nazy parkū vuiceja (ci -- ļuove saprast, kod taišni acīs nasaceja), ka ļaudīs vajag runuot "pareizi"... A kas tī taidi -- tī "ļauds"? I ar kū jī lobuoki par munim kaiminim (pi myusu vuordam "sābris" nabeja nūzeimis 'kaimiņš'), par myusu molys ļaudim?... Ar kū tūs cytu "ļaužu" mēle lobuoka par munu dzymtū?!

Braucu, vārdamuos iz Daugovys, -- jei olpom pasaruoda ceļa kreisajā pusē i otkon pagaist: ceļš pa druskai leikumoj. Vāroju teirumus, radzu sātys (vēļ guņs jamuos nav dagta, vēļ navar redzēt, kuramuos ir dzeiveiba, a kuruos jau dīkom / pūstom / tukšom acim pasaulī verās). I mežus radzu -- slovonū Latvejis zaļū rūtu -- koč i vysaidus jau. Izmūceitu daudzi...

Kai labi, kod esi pabejs sātā!...

Kai navīgli, kod esi pabejs sātā!...

Da sātai!...

Naejte da manim šudiņ -- mani nabyus: braucu da sātai! (I itū es niule Izvolta ļaužu volūdā saraksteišu, na latgalīšu rokstu ci literarajā. Ar kū obejis (pi myusu saceitu -- abadiv) atsaškir -- voi daudzi redzit? Ot, tur jau tei līta, ka nicik nav tai, ka "viņi jau katrs savādāk runā" ci "viņi jau paši viens otru nesaprot"!... A seiku atškireibu -- papylnam. Svīdit, kai gribit, tik juos iz vysu lobuok redz volūdnīks!)

Braucu da mamukam -- savai 88 godi vacajai muotei, kurei bez mani vēļ i trejim dālim dzeiveibu davuse... Voi tei na laime, ka savūs lelajūs godūs vari nūbraukt da savai muotei -- mamai, mamukam, kurei vēļ dzeiva, kurei vēļ staigoj (koč i iz diveju vāzdu atsasprīzdama), kurei vēļ pylna pruota. Kotrā tikšonuos reizē mamuks kū naviņ taidu pastuosta, kuo da šam nabeju zynovuse, kimā da šam nabeju īsaklausejuse (niule jei koč kū stuosta jau vysu laiku, stuosta vīnu i tū pošu, kai jau i vacs...). A cik boguota bejuse jūs dzeive, koč i biedeiga, cik goreiguma jimā -- itamā tik goda pusūtra školā guojušajā buobeņā (beja saimē vacuokuo -- vajadzēja sātā dorbs dareit)!... Vuiceitīs i vuiceitīs nu juos, klauseitīs i klauseitīs taidūs!... (Tu, kas viers myusu (ka esi), lyudzams, padori tai (ka vari), kab tai vēļ garai, garai byutu! I -- paļdis Tev!...)
Nu vysu četru mamukam tik div asam palykuši -- es i videjais bruoļs. I vacuokais bruoļs, i jaunuokais jau Izvolta kopūs. I es iz tīni grybātum, kod ceļš byus golā!... (Es -- tei nazkod mozuo, malnuo meitineite, kurei "kai čygoņceņa" -- smiejīs krystāvs Juļuss, bārna kristeitu laizdamīs. Es, kam vuordu nazkod izlaseja Pokuļu baba. Es, es tei, kurei divskaņa "uo" latgalīšu raksteibā ar divejim burtim grib!...) 

Gosti i gaškys, puiši i buobys...

Drupeiti nu vakardīnys.
Izaveram vakar otkon "Skreineitis" burtu daļu par obejim. Jurs rauga restaurēt 02.12. pīzeimu saturu par tim voi cytim lobuojumim, es "atruodu", kū puorsprīžamu asmu pamanejuse atsyuteitajā lobuotajā variantā. Kod jis jau nūguojs paceli, sevī vēļ nūsasmeju -- jau kurū reizi dorom kūpā, a tai i naasam pa eistam "sasaplāsuši". (Preteji projekta vadeituojis pījāmumam a priori: "Un Jūs būtu ieklausījusies?" Dūmoju niule, ka varbyut taišni deļ taida īdūmuota "mīra" iz 02.12. apsprīdis natyku saukta, -- kū dreižuok kas nūgryužams, kū mozuok kurs "kosuos kluot", tū "lobuok", -- cik ta myusu dīnuos latgaliski vairs roksta, cik ta daudzim palykušuos naskaidreibys suop!? Ka pats napraktizej, nu molys nagludumi na cīš redzīs. Ryugtums nasabeidz (kas, saprūtams, nav labi) -- tys ir pyrmais nūpītnais dorbs, pi kuruo obejis sasateikam, a jau "viersa" sprīdums gotovs!...)

Jurs Cybuļs ir zīmeļlatgalīts, Lideja Leikuma -- dīnvydlatgalīte, tys ļaun jim operativi puorbaudeit pījāmumus par tuo voi cyta vuorda (ci formys) lītuojumu. I nazkai "nasasapliešam" sprīzdami. Ni tod, kod "kosomēs", saceisim, par etnonimu izpratni, ni tod, kod myusu izlūksnēs nasakreit i "Skreineitis" koņteksti: pi jūs ir "māma", pi myusu "mama", pi jūs "lein", pi myusu "līn" i tml. Vēļ kas svareigi -- ni pi vīna, ni pi ūtra nasoka, par pīmāru, Leldīne, a "Skreineitē" itū vuordu vīnpruoteibā rokstom taišni itaidā formā!...
Ni saskaiteit lītu, kas volūdā ir svareiguokys par atseviškom nasakriteibom izlūksnēs! Niule: Strodam -- Viļheļms, piec 02.12 -- Vilheļms; Strodam tafele, piec 02.12 -- tāfele, Strodam -- abāds, piec 02.12. -- abāda. A parkū taišni tai, a na cytaiži?!... Te jau -- i personu vuordu pareizraksteiba, i svešvuordu pareizraksteiba, i, saprūtams, naskaitomu cytu vuordu pareizraksteiba, kod jūs formys Latgolys izlūksnēs atsaškir. Te -- i fonetika, i morfologeja, i leksika: volūdā vyss ir sistemā! Sistemu kuortuot, izkūpt ir volūdnīka aizdavums, i tikai taida var byut runa!... Na "izmīgt" koč kū tam voi cytam par lobu, a, cik na cīši varams, īvāruot sistemu!
Kavejomēs pi vaicuojuma par apvyda vuordim: vīni pyrmūdīnis apsprīdē pīzeiti par dereigim deļ vuiceišonys bārnim, cyti -- par nadereigim. A voi vysūs gadīņūs vaicuojumi apsavārti vīnaiži "bezpartejiski"?... Laikam jau "vaine" vystik ir "buobuos" (kai byutu sacejs myusu naaizmierstamais i volūdys lītuos tik gudrais Ontuons Breidaks, pi vuorda "buobys" vēļ i epitetu dalykdams...)!

Byutu sovaiži, ka Rītum- (pa vacam -- Vokoru) i Dīnvydlatgolys bārni školā dazynuotu tik par gostu i gašku (taipat gasteišonu), ka jūs sātuos runoj par vīsim i cīmuošonu!... Byutu sovaiži, ka jim vacaistāvs tyktu pīmynāts tik ar vuordu "dāds" ("dādu" apsprīdē pījāmuši par reizi, bez kaidu puorrunu, koč Rītum- i Dīnvydlatgolā jis bārnim byutu "gruomotu vuords" (saceisim, izdzierstu jū pyrmūreiz, vuicūtīs Fraņča Kempa atdzejuojumu "Dāds i buoba"). Pīmynātajā arealā taipat nabyutu korekti, ka vītejuo izkasiņa (izkasiņs 'sakasnis') vītā školuotuojs klasē runuotu tik par sakasni (koč latgalīšu dzejā itys vuords ir bīži, tai ka juovuica jis byutu vysleidza!). Gols golā -- voi na sovaiži, ka "Skreineitis" apvyda vuords "čūčys" 'urskulī savilktas lūpas' (pi burta "č") teik tai vīnkuorši jimts i puormeits pret cytu apvyda vuordu "čaukste" 'mīksta kāpostgalviņa'? Voi pa tam, ka čauksti itaidā nūzeimē i Vydzemē pazeist?

Sadolom "lūmys" deļ tuoluokuo -- LL izraksteis "Skreineitis" "gryutumus" deļ Latgalīšu rokstu volūdys komisejis sēdis, a Jurs vērsīs pakaļ, kas i kai teik zeimāts deļ ituos gruomotys. "Breinumu" gona vysur!...