Viļņā

Sabeju tī devenis dīnys, ka ar vysu ceļu. Itūreiz nabeja nūdūma atrast kū naviņ jūs bibliotekuos ci apsavērt vēļ naradzātūs jūs piļsātys jaukumu. Dazynuot, kas pi jūs izdūts nu jauna, -- cyta līta. A izguojs otkon ir vysakuo: i Mažuļa pryušu volūdys etimologejis vuordineicys jauns izdavums, i Zinkeviča jaunuo gruomota par Leitovys nazkodejū varonū viesturi, i pietejums par lītaunīku germanismim (izdūts agruok, tik maņ vēļ juo nabeja), i Fridriha Kuršaiša „Lietuvių kalbos gramatika (1876)“, kurei šūgod puorvasta nu vuocu iz lītaunīku mēlis. Niupat izguojuse i jauna vyspuoreiguos volūdnīceibys vuiceibu gruomota, i Skardžus rokstu 7. siejums, i Stuņdžys bibliografeja, i volūdnīceibys žurnals „Baltistica” -- spiej tik pierkt ci sajimt duovonā, spiej tik vest i skaiteit! Vēļ kas svareigi -- tī tok jauni materiali deļ „Īvoda baltu volūdnīceibā”, kurs ituo pavasara semestrī i tuoļuok!

Guodoju, kai lītaunīkim paruodeit, cik latgalistikā ir vysakuo saistūša, cik leidzeibys daudzi kimā ar jim, cik vyss tī patīseibā ir nūpītni. Puoruok gryuši tys kai ba nabyutu -- jim pošim regionaluo literatura ir svareiga, a par žemaišim i runys nav! Jūs izlūkšņu (kai rokstu tradicejis) nūzeime krytusēs tik ar nacejai kūpeigys rokstu volūdys īkūpšonu. (Žemaitis stuostus vyspuoreigam lītuojumam ir „pruovejs” Jons (Jonas) Jablonskis -- lītaunīku sova veida Endzelins i tml.) Kūpeiguo volūda (bendrinė kalba) lītaunīkim veidovusēs tik ar 19. g. s. beigom, kod pošu ļauds suoc īkūpt periodiku, guoduot par izasaceišonys (vuordu atlaseišona, teikumu konstrukcejis i c.) i raksteibys smolkumim. Pa šudiņ dīnai Leitovā izīt literatura žemaitiski, ir žurnals „Žemaitiu žemė” (pādejā laikā -- elektroniskā formatā), ir sakuortuota myusu dīnu pareizraksteiba (golvonī kūpieji Alekss Girdeņs (Aleksas Girdenis) i Jozs Pabrieža (Juozas Pabrėža)). Tys drūsynoj, ka iņterese par latgalistiku kaimiņūs varātu byut patīsa, kas i apsastyprynoj.

A nazkuram tuo tik i vajag -- ka jau muna dzymtuo mēle, ka jau munys pusis ļaužu kultura ruodīs svareiga vēļ i kam naviņ nu molys, tūlaik ... „kolni guožās”... I nikuo, ka kurs skaita, ka „Durakam i kule par zvonu...”

Tai auditorejā pasadorbojam na pa jūkam (kai vacī ļauds saceitu -- laika breivveļt nagaisynojam), nu kuo lobums -- obejom pusem. Prīca!

Krysti...

Nu reita speid sauleite, koč tics pacīš soltuoks. Jau ūtrū dīnu katedralis laukumā taisa Zīmyssvātku egli. Cikom kas pastateits tik metala karkass, da rūsšonys vēļ tuoli. Saprotuse, ka dreiži jau juobrauc paceli, piec reitišku īmu staiguotu. Universitatis teritoreja izīta tiuleņ piec atbraukšonys -- svāta līta! Reitiškojūt ci dīniškojūt „Ambertonā” (Dzyntara vīsneicā), skots ir kaviejīs pi Treju Krystu tuolumā aiz katedralis. Tai nūsprīžu izstaiguot "vacuos vītys": Sv. Anis bazneica, bernardinu kļaštors ar duorzu (kuo tik tī niule nav!), tuoļuok -- puori upeitei iz Treju Krystu kolna!

Piec legendys, senejūs laikūs (14. g. s.) iz ituo kolna nūmūceiti septeni (cytūs olūtūs -- 16) franciskanu mūki. Turiejuši nūceju, ka nas poguonim Kristus gaismu, a poši tykuši pīkolti krystā i īsvīsti upē. (Piec jaunuoku pietejumu, nikaidu uperu tī nav bejs, nu legenda palīk legenda...) Jim taiseitys pīminis zeimis, koč taidys nūlīgtys piec 1863. goda poļaku sasaceļšonys. Kam itei vīta ļaudim jau beja tykuse par svareigu katuolicisma simbolu, 1916. godā iz kolna pastateits pīminieklis nu treju krystu. 1950. godā, pasastyprynojūt ateismam, padūmu darbinīki krystus nūguoze. Atmūdys laikā vysi treis atstateiti nu jauna, niule bolti, nu vairuoku pušu redzīs par gobolu. Taiseiti piec vacūs, kuo palīki tīpat kolna pakuojā -- kotrys izlykts iz simboliska jauna krysta i guļ, nivīna vaira naaiztykts.

Laikam jau kotram (agruok saceja -- kāžnam) sovs krysts -- i dzeivam, i myrušam... I juonas jis kotram pošam. A ūtra krysts -- juogūdynoj. Īt pruotā Latvejis Nacionalajā bibliotekā Sovvaļnīka nazkod dzīduotais „Krysts pi krysta, krysts pi krysta, Vysa zeme krystā systa!...” (Dzierdāta itei dzīsme nu juo i vāluok, tik pyrmuos skudrenis par mīsu beja tūreiz.) Tai tys Leitovā, tai Latvejā, tai Sibirī i vēļ daudz kur cytur pasaulī. Piec 21. novembra -- krystu iz myusu zemeitis vēļ vairuok... 

Par Viļnis katedralis laukuma egleitis „augšonu” nabeju atminiejuse -- da vokora metala karkass jau "apaudzāts" ar zorim. Nui, dreiži Zīmyssvātki! A paprīšku -- Advents...

Bāda

Pīktdīnis seminars pi lītaunīku -- Viļnis universitatis Baltistikys katedrā -- suocās ar klusuma breidi -- nu interneta viestu zynoms, ka nav vairs dzeivajūs 33 cylvāku... Kolegys soka leidza jusšonys vuordus maņ kai nalaimē patykušuos tautys daleņai, kurei niule atsarūn pi jūs. Patīsi i sirsneigi. Kod vokorā attaisu e-postu, rakstejuši i myusu meilī sibirīši -- Iryna Barahoviča, Anatolejs caur Tamaru, Nina nu Novosibirskys -- i tei na tukša ziņkuoreiba. Žāļ nalaimeigūs saimu, žāl bārnu buoriņu. Kod atrostūs uperu skaits daīt da 54, nasagrib vaira ni raksteit, ni runuot  ... Dīvs par grākim moksoj ar znākim -- zynoms nu mozūtnis, tik deļkam, deļkam tam otkon juoizīt caur navaineigajim!? Nav bejuse pījamama taida uperiešonys logika i laikam nabyus... Beja parosts dorba dīnys vokors, a cik daudzuos saimēs jis palyka tymss... I parkū, parkū tys tai?... Katedralis zvoni, kurī i piec 15 minutu olpom zvona, na tik stuņdis voi pusstuņdis, skaņ kai mīrynuojums. Seviški naktī...
Skaidrys i bez vysu ekspertižu, ka iz dreizys rūkys sacaltajūs monstrūs vēļ na vīna nalaime gaidoma -- metala, betona, plastmasys giganti vēļ nacik seņ slējēs kai sieņs piec leita. Vīns "atrysynuojums" jau ir, tik kai jis smacej!... Lai uperu saimem teik spāka vysam!

Kai kuņdze

Jau ūtrei dīna kai es Leitovā, Viļņā. Storptautyskā projektā, kū sataisejuši lītaunīki, tam i naudys dabuots. Tai niu dzeivoju kai kuņdze -- meikstai guldynoj, labi baroj, nivīns ni zvona, ni pi duru syt. Aiz lūga?... I aiz lūga vyss breineigi -- ni Iļģucīma dzāruoju ci suņu, ni sovaidu smuordu par lūgu i car vysys škierbys, kod tauta pavakarē atsagrīzuse pa dzeivūklim. Aiz lūga -- bazneicu zvoni pylnajuos stuņdēs i pusstuņdēs: vīsneica tīpat pi katedralis. Drupeiti nareali tys vyss i drupeiti kai Zīmyssvātkūs...

Pušdīnēs oficiaņtis sasmeidynova -- jom deļ mani juoizdūmoj pasiūlimas par nūteiktu naudu. Ot, i nadateik maņ vaira zyvu virīņa, a dasaīt ēst špinatu kremzupu. Īīt pruotā pa nazcik reižu skaiteitais romans „Muote i dāls”, kur puiseišam Šovam dokters īstuosta, cik špinatūs vysakuo loba. I ād jūs nabogs pylnom sauvem. I paleidz špinati nu doktera duorza jam augt stypruokam!...

Koč kai izādu, beiguos danesiejai vēļ pasaceidama: „Ačiū!” I dūmoju par sovu babu Zoli, kurei nazkod mozūtnē mums vuiceja salikt rūcenis i saceit: „Acju Dīveņam!” (ar meikstu „c”, na „č”!). Nazy nu kurīnis jai beja itū zynuot?...   

Svātki i svieteiba...

Ot, i itys 18. novembris jau puorguojs! Atsagrīzuse Reigā i īkuopuse tramvajā, apsakieru, ka par braukšonu itūdīn nav juomoksoj. Nui, tei tok Reiga!... Drupeiti vāluok suocās leluo bleikšynuošona krastmalī -- net nu Iļģucīma suovīni dzierdīs i guņs svaideišonuos redzīs. I otkon juodūmoj, cik naudys tai nūīt dabasūs... Nazy, voi Jis par tū prīcojās? Dreižuok jau, ka nā. A ka tai, tod kai tūlaik ar svieteibu?... e-postā Valmīrys pusis zemnīka apsveikums, pabiedeigs. I draugu syuteitī puorsvorā taidi pat... Ir, ir svātki. A svieteiba kur?...

Muns vaļsts svātku svineigais pasuokums šūgod ir Izvolta školys zalē reikuotais vokors 17. novembrī. Koč tukšejās i Izvolts, koncerts ir puordūmuots i labi sagataveits: dzīd i spieļoj "Mozī izvoltīši", doncoj vītejūs dancaru kolektivs "Rudņa", dzīd sīvīšu ansamblis, skaņ deklamacejis. Vyss sirsneigi i gaumeigi. I gona augstā kvalitatē! Tik ... gondreiž nikuo nav latgaliski. Vīna daņča nūsaukumu ("Abrama poļka"!) nūklīdz muzykants, puors vuordeņu sovā sokomajā īsprauž kulturys noma vadeituoja, i vyss!... Beiguos vysi rauga dzīduot "Skaidrū volūdu" (nacīš saskaneigi cikom kas), piec kuo izstaigoj, -- daņči suoksīs vāluok i iz jūs saīs jau cyta publika...
Siedieju i dūmovu -- a kas nazy kam slykts nūtyktu, ka vysys tuos oficialuos runys skanātu latgaliski? I latgaliski dzejūli ar dzīsmem paejūši atsarostu, ka maklātu! Kur i kod tys tai nūsaceits, ka oficialūs pasuokumūs navar runuot (dzīduot, skaiteit dzejūļu, ruodeit ludzeņu i tml.) latgaliski? Kas tū ir nūsacejs? Kam tūs koncertus gols golā taisom i nazy kaidai "augstdzymušai" ci cytaiži izlaseitai publikai dūmojam, kas myusu mēlis varātu nasaprast?... Paļdis Dīvam, runuot latgaliski izvaltīši vēļ runoj, i na tik vacuo voi videjuo audze -- tys prīcynoj. Vīneigi -- parkū oficialūs pasuokumūs nu dzymtuos volūdys bāgam kai valns nu krysta?! (Na tik Izvoltā viņ tys tai!) I kam par svieteibu tys?          

Aizasiedieju...

Aizasiedieju

vakar pi mozūs vuordeņu. Vajadzēja dalikt punktu vīnam sarokstam, kurymā dūdam vuordu škiru nūsaukumu eisynuojumus. Ruodīs, kas tī var byut gryuts ci nasaprūtams, kod jau seņ sasprīsts, ka ūtrys (paralelys kūplatvyskajai) gramatikys terminologejis nataiseisim – kab školys bārnim najaukt golvu! Pruotā stuov i prof. Ontuona Breidaka saceitais: „Naatsakuopt nu Stroda, ka var naatsakuopt!” A naizdūmuotu lītu to vēļ, a vui je, cik daudzi!

Lītaunīki t. s. izsauksmis vuordus dola divejuos grupuos: jaustukai (vuordi, kurī pastyprynoj izsaceituo emocionalū pusi – skaidruok „signalizej” par kuo naviņ nūžāluošonu, nūskumeibu, bādu, īprīcynuojumu, breineišonūs i tml., paleidz lobuok paruodeit kuo naviņ gribiešonu, pīsaceišonu i tml.). Pi itūs lītaunīki daskaita vēļ i t. s. invokacejis (skaņu vuordi deļ putnu i dzeivinīku pasaukšonys, dzeišonys paceli i tml.), i sasavasaluošonys, atsavasaluošonys i tml. pīkluojeibys vuordeņus. A vysaidu darbeibu radeitūs voi dobā dzieržamūs skaņu atveiduošonys vuordus lītaunīki nūdola atseviškā grupā, saukdami jūs par ištiktukai. Ka pajimt saleidzynuojumā, latvīšu literaruos volūdys t. s. izsauksmis vuordi cikom kas apraksteiti na tik smolkai. Tik na par tū itūreiz runa! Nu cytu nūškierta vuordu grupa ir, ir jei i latgalīšim. A kai itūs vuordeņu iz vysa lobuok byutu pasaukt?!

Veromēs dašamejuos latgalīšu gramatikuos! Tī t. s. izsauksmis vuordi saukti vysaiži:

Skrynda (1908) – jutuma vuords; sajutuma skanis (ar jom dūmuodams vysaidus izasaukšonys vuordus, kas saisteiti ar dvēselis stuovūkli);

Trasuns (1921) – sajutuma vuordi (tī, ar kurim izsoka styprys jiutys voi dobā dzieržamuos skanis);

Strods (1922; 1933) – sajiutu vuordi (īskaitūt te i dobys i dzeivinīku skaņu attāluošonu, i kustūņu pasaukšonys vuordus, i pīkluojeibys vuordeņus);

Bukšs (1973) – izsaukuma vuordi (ar jim saprozdams vuordus, kurī pastyprynoj suopu i žāluma apzeimuojumus, paleidz izsaceit puorsteigumu, breineišonūs, teik lītuoti deļ uzmaneibys saisteišonys, kuo naviņ pasaukšonys, dobys skaņu atveiduošonai).

Kai niu byut myusu dīnuos, kod ir jau 2013. gods? Kai itūs vuordeņu iz vysa lobuok byutu saukt?
Ka jimtu teiri "piec Stroda", byutu juorunoj par sajiutu vuordim. A voi jī vysi taidi izsoka koč kaidys sajiutys (kai, saceisim, buļ-buļ, čuk-čuk-čuk, kuldyks)? (Nu ūtrys pusis, na vysi t. s. darbeibys vuordi izsoka darbeibu (kai, saceisim, gribēt, guoduot, ticēt), i te jau juodūmoj par latvīšu volūdnīciskū terminologeju kūpumā...) 

Kūplatvyskajā literarajā volūdā ir izsaukuma teikums, izsaukuma zeime, a nazyn parkū – izsauksmis vuords; latgalīšu literarajā volūdā – tok jau piec baļtīšu! A varbyut lobuok jimt nu sovys mēlis: nazkod kotram jaunūs puoram vajadzēja treju saukšonu ci saukumu bazneicā, cikom tyka da laulobu i kuozu. Tys zeimoj – beja mums jiedzīņs saukšona ci saukums vēļ da vysu gramatiku. Tod – parkū naaizvest termina saukšonys ci saukuma vuordi (na izsauksmis)? Voi koč – izsaukuma vuordi, kai roksta Mikeļs Bukšs. Kū naviņ saucūt, nūteik saukšona, izsaucūt – izsaukšona, kai naviņ izasaucūt, – izasaukšona. Skaidri i gaiši!

Guoduošona ap "Skreineiti"

Rudiņa mienešūs ir saguojs pasadorbuot ap lobu lītu -- jaunū latgalīšu lementari ar nūsaukumu "Skreineite". Navarātu saceit, ka vaicuojumu byutu radīs vairuok kai saprasšonys, nu vystik natryukst i jūs. Cikom kas diskutejam ar "Skreineitis" "tāvu" Juri Cybuli, a školā to gruomotys nas i dzeivys dora školuotuojs... Kai kas byutu iz vysa lobuok? "Letonikys" sekceja Rēzeknē 30. oktobrī paruodeja, ka Rēzeknis (i vēļ plotuok jamūt) školuotuojam nav vysleidza, kas i kai ar juo seņču volūdu (latgaliskū montuojumu) byus tuoļuok. Koč daudzi kas jau ir pagaisynuots, myusu mēle vēļ vystik dzeiva...
Vaicuojums byutu itaids: "Skreineitē" ruodeit ci naruodeit latgalīšu meikstūs leidzskaņu (i plotūs patskaņu)? Saceisim, parostā veidā raksteitu vuordu nest mes kai skaiteitu? Vys jau taipat kai latvīšu literarajā volūdā. A voi tai runoj latgalīši? Ka leidzskaņu (n, s, t) meikstuma i patskaņa (e) plotuma nikur i nikai napaskaidroj (naparuoda), kai zynuot, ka itymā vuordā vajag runuot meikstus n, s, t i plotu e? Pat dzymti latgalīši tū suokuši jaukt, a kur vēļ tī, kas myusu mēli tik vuicuos? Varbyut vystik likt kaidu naviņ zeimeiti zam tūs burtu, kuo izruna nazynuotuojam nabyutu latgaliska? (Kurī byus taidi burti, dasaguoduot na gryuši.) Tai sokūt -- paga, paga, itamā vītā na tik dreiži!...

Ka raksteitumem, saceisim, itai: 

ne͙s͙t͙ 

Ka n runojams meiksts, ruoda poziceja -- i, ī, e, ē, ie, ei prīškā leidzskaņus vysod runojam meiksti. Rokstūs nikaidu zeimu pi taidu burtu navajag -- vacvacs latgalīšu raksteibys pījāmums! Reizē i nūsacejums raksteituojim laikūs iz prīšku. Itys vacvacais latgalīšu volūdys naraksteitais lykums īvāruots jau nu 1753. goda evaņgeleju.
Beigu -t runojams meiksts deļ bejušuos pozicejis -- nazkodejū -i aiz -t- vēļ ruoda lītaunīku mēle (nešti 'nest'). Tim, kas latgalīšu volūdu vuicuos (na runoj nu bārna kuojis), leidzskaņa -t meikstums koč kai jau byutu juoparuoda. 
-s- pyrmuok -t taipat runojams meiksts -- leidzskani pīsamāroj tys tam, a nazynuotuojs ituo var nazynuot. Tys zeimoj -- leidzskaņa -s- meikstums koč kai ir juoparuoda i ite!
Vēļ palīk saknis patskaņs e. Latgalīšu volūdā raksteibā e, ē šaurūs nu e, ē plotūs naškiram. Ka iz e, ē (i divskanī ei taipat) plotuos izrunys nikaidys viereibys nagrīžam, nazy voi īsavuiceisim jūs runuot koč cik vīnaiži. Tys zeimoj -- vuordā nest literarajai (vyspuoreigam lītuojumam dūmuotajai) plotuo latgalīšu patskaņa e izrunai vajadzātu byut paruodeitai. (Saleidzynuojumam var pajimt vuordu puorus: tu dze͙r -- jis dzer; leidzeigi i divskaņūs: me͙ita -- kleita (koč latgalīšu vuords ite byutu sukne, tik i par literarismim i jūs vītu myusu volūdā jau juosuoc dūmuot vysā nūpītneibā). A ka taida e (ē) plotuma naruodom?...)

Tai -- pa munam. A kū sokit jius? 

P.S. Saprūtams, zeimeitis zam burtu var byut i cytaiduokys. Taidu gadīņu ruodeišonai vajadzātu koč kuo pavysam vīnkuorša! Taida, kas nakreit acīs, a vystik breidynoj... Burtu īkruosuojums nazy voi byutu lobs -- kurs byus tik boguots, kab priņtēt vuicomuos lopys kruosainys?