Guoduošona ap "Skreineiti"

Rudiņa mienešūs ir saguojs pasadorbuot ap lobu lītu -- jaunū latgalīšu lementari ar nūsaukumu "Skreineite". Navarātu saceit, ka vaicuojumu byutu radīs vairuok kai saprasšonys, nu vystik natryukst i jūs. Cikom kas diskutejam ar "Skreineitis" "tāvu" Juri Cybuli, a školā to gruomotys nas i dzeivys dora školuotuojs... Kai kas byutu iz vysa lobuok? "Letonikys" sekceja Rēzeknē 30. oktobrī paruodeja, ka Rēzeknis (i vēļ plotuok jamūt) školuotuojam nav vysleidza, kas i kai ar juo seņču volūdu (latgaliskū montuojumu) byus tuoļuok. Koč daudzi kas jau ir pagaisynuots, myusu mēle vēļ vystik dzeiva...
Vaicuojums byutu itaids: "Skreineitē" ruodeit ci naruodeit latgalīšu meikstūs leidzskaņu (i plotūs patskaņu)? Saceisim, parostā veidā raksteitu vuordu nest mes kai skaiteitu? Vys jau taipat kai latvīšu literarajā volūdā. A voi tai runoj latgalīši? Ka leidzskaņu (n, s, t) meikstuma i patskaņa (e) plotuma nikur i nikai napaskaidroj (naparuoda), kai zynuot, ka itymā vuordā vajag runuot meikstus n, s, t i plotu e? Pat dzymti latgalīši tū suokuši jaukt, a kur vēļ tī, kas myusu mēli tik vuicuos? Varbyut vystik likt kaidu naviņ zeimeiti zam tūs burtu, kuo izruna nazynuotuojam nabyutu latgaliska? (Kurī byus taidi burti, dasaguoduot na gryuši.) Tai sokūt -- paga, paga, itamā vītā na tik dreiži!...

Ka raksteitumem, saceisim, itai: 

ne͙s͙t͙ 

Ka n runojams meiksts, ruoda poziceja -- i, ī, e, ē, ie, ei prīškā leidzskaņus vysod runojam meiksti. Rokstūs nikaidu zeimu pi taidu burtu navajag -- vacvacs latgalīšu raksteibys pījāmums! Reizē i nūsacejums raksteituojim laikūs iz prīšku. Itys vacvacais latgalīšu volūdys naraksteitais lykums īvāruots jau nu 1753. goda evaņgeleju.
Beigu -t runojams meiksts deļ bejušuos pozicejis -- nazkodejū -i aiz -t- vēļ ruoda lītaunīku mēle (nešti 'nest'). Tim, kas latgalīšu volūdu vuicuos (na runoj nu bārna kuojis), leidzskaņa -t meikstums koč kai jau byutu juoparuoda. 
-s- pyrmuok -t taipat runojams meiksts -- leidzskani pīsamāroj tys tam, a nazynuotuojs ituo var nazynuot. Tys zeimoj -- leidzskaņa -s- meikstums koč kai ir juoparuoda i ite!
Vēļ palīk saknis patskaņs e. Latgalīšu volūdā raksteibā e, ē šaurūs nu e, ē plotūs naškiram. Ka iz e, ē (i divskanī ei taipat) plotuos izrunys nikaidys viereibys nagrīžam, nazy voi īsavuiceisim jūs runuot koč cik vīnaiži. Tys zeimoj -- vuordā nest literarajai (vyspuoreigam lītuojumam dūmuotajai) plotuo latgalīšu patskaņa e izrunai vajadzātu byut paruodeitai. (Saleidzynuojumam var pajimt vuordu puorus: tu dze͙r -- jis dzer; leidzeigi i divskaņūs: me͙ita -- kleita (koč latgalīšu vuords ite byutu sukne, tik i par literarismim i jūs vītu myusu volūdā jau juosuoc dūmuot vysā nūpītneibā). A ka taida e (ē) plotuma naruodom?...)

Tai -- pa munam. A kū sokit jius? 

P.S. Saprūtams, zeimeitis zam burtu var byut i cytaiduokys. Taidu gadīņu ruodeišonai vajadzātu koč kuo pavysam vīnkuorša! Taida, kas nakreit acīs, a vystik breidynoj... Burtu īkruosuojums nazy voi byutu lobs -- kurs byus tik boguots, kab priņtēt vuicomuos lopys kruosainys?