Aizasiedieju...

Aizasiedieju

vakar pi mozūs vuordeņu. Vajadzēja dalikt punktu vīnam sarokstam, kurymā dūdam vuordu škiru nūsaukumu eisynuojumus. Ruodīs, kas tī var byut gryuts ci nasaprūtams, kod jau seņ sasprīsts, ka ūtrys (paralelys kūplatvyskajai) gramatikys terminologejis nataiseisim – kab školys bārnim najaukt golvu! Pruotā stuov i prof. Ontuona Breidaka saceitais: „Naatsakuopt nu Stroda, ka var naatsakuopt!” A naizdūmuotu lītu to vēļ, a vui je, cik daudzi!

Lītaunīki t. s. izsauksmis vuordus dola divejuos grupuos: jaustukai (vuordi, kurī pastyprynoj izsaceituo emocionalū pusi – skaidruok „signalizej” par kuo naviņ nūžāluošonu, nūskumeibu, bādu, īprīcynuojumu, breineišonūs i tml., paleidz lobuok paruodeit kuo naviņ gribiešonu, pīsaceišonu i tml.). Pi itūs lītaunīki daskaita vēļ i t. s. invokacejis (skaņu vuordi deļ putnu i dzeivinīku pasaukšonys, dzeišonys paceli i tml.), i sasavasaluošonys, atsavasaluošonys i tml. pīkluojeibys vuordeņus. A vysaidu darbeibu radeitūs voi dobā dzieržamūs skaņu atveiduošonys vuordus lītaunīki nūdola atseviškā grupā, saukdami jūs par ištiktukai. Ka pajimt saleidzynuojumā, latvīšu literaruos volūdys t. s. izsauksmis vuordi cikom kas apraksteiti na tik smolkai. Tik na par tū itūreiz runa! Nu cytu nūškierta vuordu grupa ir, ir jei i latgalīšim. A kai itūs vuordeņu iz vysa lobuok byutu pasaukt?!

Veromēs dašamejuos latgalīšu gramatikuos! Tī t. s. izsauksmis vuordi saukti vysaiži:

Skrynda (1908) – jutuma vuords; sajutuma skanis (ar jom dūmuodams vysaidus izasaukšonys vuordus, kas saisteiti ar dvēselis stuovūkli);

Trasuns (1921) – sajutuma vuordi (tī, ar kurim izsoka styprys jiutys voi dobā dzieržamuos skanis);

Strods (1922; 1933) – sajiutu vuordi (īskaitūt te i dobys i dzeivinīku skaņu attāluošonu, i kustūņu pasaukšonys vuordus, i pīkluojeibys vuordeņus);

Bukšs (1973) – izsaukuma vuordi (ar jim saprozdams vuordus, kurī pastyprynoj suopu i žāluma apzeimuojumus, paleidz izsaceit puorsteigumu, breineišonūs, teik lītuoti deļ uzmaneibys saisteišonys, kuo naviņ pasaukšonys, dobys skaņu atveiduošonai).

Kai niu byut myusu dīnuos, kod ir jau 2013. gods? Kai itūs vuordeņu iz vysa lobuok byutu saukt?
Ka jimtu teiri "piec Stroda", byutu juorunoj par sajiutu vuordim. A voi jī vysi taidi izsoka koč kaidys sajiutys (kai, saceisim, buļ-buļ, čuk-čuk-čuk, kuldyks)? (Nu ūtrys pusis, na vysi t. s. darbeibys vuordi izsoka darbeibu (kai, saceisim, gribēt, guoduot, ticēt), i te jau juodūmoj par latvīšu volūdnīciskū terminologeju kūpumā...) 

Kūplatvyskajā literarajā volūdā ir izsaukuma teikums, izsaukuma zeime, a nazyn parkū – izsauksmis vuords; latgalīšu literarajā volūdā – tok jau piec baļtīšu! A varbyut lobuok jimt nu sovys mēlis: nazkod kotram jaunūs puoram vajadzēja treju saukšonu ci saukumu bazneicā, cikom tyka da laulobu i kuozu. Tys zeimoj – beja mums jiedzīņs saukšona ci saukums vēļ da vysu gramatiku. Tod – parkū naaizvest termina saukšonys ci saukuma vuordi (na izsauksmis)? Voi koč – izsaukuma vuordi, kai roksta Mikeļs Bukšs. Kū naviņ saucūt, nūteik saukšona, izsaucūt – izsaukšona, kai naviņ izasaucūt, – izasaukšona. Skaidri i gaiši!