Aizkiukova...

Kod asmu sātā, varu dobys bolsu izaklauseit, cik grybu... Jau ap kaidim četrim suoc čīpstēt, čyvynuot, vydžynuot vysaidi putneni, i -- kū gaišuoks, tū bolsu vairuok. Dīnā jī nazkai ar vysakū cytu sasajauc i vaira tai nasadzierd. Vys pīmiņu, kai nazkod Pītereits gulēja piertī i klausejuos putnu bolsūs. Piec spuornu šveikstūnis jis varēja nūsaceit, kas par putnu par pierti voi prūdu ir puorlidovs. (Kai piec kuo taida pierti tik par plyku izprīcu vītu turēt -- vys vēļ gryuts dūmuot par itū...)  

Juoņa dīnys reitā sprīžu sevī, ka dzagiuzis (Strodam dzaguze, Placinskam dzagyuze i dzagūzes lineni (syunu suga), a kaida nazy byus myusu „literaruo forma”?...) bolss vystik ir vāluoks par cytim, jei aizakiukova ap kaidim puspīcim. A varbyut pa tam, ka beja jau kuo na beiguse kiukuot -- mamuks soka, ka dzagiuze kiukoj tik da Pītera dīnai, a tūlaik aizsmyuk (pa Strodam -- aizsmyukst, a, kai ir „pareizi”, vēļ nazinim...) i tik kārc. Lobs vāruojums, pruotā naīītu! Dzagiuzis sezons ci godsdaļa, tai sokūt.

Šūgod dzagiuzis byušu klausejusēs garai -- agrā pavasarī „žālovūs” reidzinīkim, ka asmu aizkiukuota (cyti dzagiuzis vēļ nabeja dzierdiejuši): beju izguojuse uorā, tik okys iudiņa padzāruse, ni kimūsa naapāduse, kod jei mani „nūkēre”. Tīpat tāva sātā, skaidra līta, iz tīni šūgod asmu braukuse cīš bīži. Na vīgli tys, a grybātūs, kab tai vēļ garai, garai varātu. Turīs, mamuk!...

Pādejuo reize, kod dzagiuzis bolsu dzierdieju šūvosor, i beja Juoņa dīnys reits. Ilgys vīsi beja jau „nūlyuzuši”, Ilga ar Agri taipat. Beju kurynovuse gunkuri vysu nakti, bejom dzīdovušys ar Andu i Ilgu, tik na cytim jaunajim -- jī nadzīd. Agris lyka mums muzyku nu sova mobiluo, i tei beja Latgolys Radejis, -- prīca lela, skaidrys. Kod guojom molkys, ar Andu pat juoņtuorpeņa guņteņu redzējom. Vyss apmāram kai cytim godim, tik ļaužu mozuok i mozuok. I pi Izvolta publiskuo gunkura vaira nabejs kam prīcuotīs, a varbyut juo taida i navajag?... Raudzeju otkon dagaideit saulis lākta, tai i dzagiuzi dzierdieju, i cytus čīpstātuojus, sviļpuotuojus, čyvynuotuojus. Ar sauleiti sasavasaluot šūgod nasaguoja -- na jei pamalē, a tymsi muokūni cēlēs, suoce pa drupeitei smydzynuot, vajadzēja likt mīru gaideišonai. Iz cyta gods!

Aizkiukuot dzagiuze var na tik pavasarī! Tautys dzīsmēs par dzagiuzi apsamat tautuos atdūtuo meita, kas skrīn iz tāva sātu, tik jai -- jau spuorni par eisim: tī juos vaira napazeist (ci napīzeist). Par kiukuošonu tāva buore mamuks, kod tys naguoja gulātu, a snauduļova tīpat pi golda. I otkon -- a kai nazy saīt ar plotumā īmūšajom myusu dīnu kiukom i kiukuošonu? Jamūt nu liņgvistiskuos, na gastronomiskuos pusis?...   

Satikt sīvīti, kas bierneņa gaida...

Ir taidys breineigys ryndys dzejneicai i publicistei Andai Leicei (Līcei). A koņteksts ir itaids:

„Tik maz vajag smaidam. Satikt sievieti, kas bērniņu gaida. Pieskarties puķes vēsajam kātam. Aizmirst mājās ļaunu prātu. Kādā balsī saklausīt paldies. Aicināt pie galda. Atrast jaunības fotogrāfijas...

Tik maz vajag smaidam. Bet pietrūkst. Nepietiek. Visi tik gaida. Lūdzas. Pavēl. Un liek. Un aizmirst -- ne ņēmējam, devējam viss šajā saulē tiek.” (Itū nazkod, niu jau tuolajā 1986. godā, studentu kūpeigi duovynuotajā bloceņā īraksteja Vanda. Vuordi, kurī tai i nav aizamiersuši. A poša Vanda pa itū laiku jau div lelus puišus byus izaudziejuse...)

Šūreits maņ suocēs ar jaunu sīvīti, kurei četrys atlaseitis laiduse pasaulī, i vysi dāli! Dūmojams, tok jau koč kod sasajims i deļ meitinis -- sevkurys sīvītis myuža sapyna... Runa ir par Anneli i juos puiškynim. Bejuši pi veiramuotis, sakuop vysi ūtrajā pīturā piec mani. Vyss nūteik organizāti bez kaidys pīsaceišonys voi rausteišonys. Skaidrys, ka nūlīnu da jūs kaidu vuordeņu puormeit (pakluseņom buordama sevi, kam itūreiz nivīna soldonuma ni sūmā, ni kuldā...).

Kod kupluo saimeite kuop uorā, vīns muotis sūmeņu nas, ūtrys jamās aiz mozuo bruoleiša rateņu -- šys izceļšūt. I nūteik, kai nūdūmuots, -- i izceļ, i iznas, i taisnai pastota, kab braukt tuoļuok. Lobi Annelis puiši, skaidra līta. I jei poša vysod taida mīreiga i kuplai saulaina -- kai juos muote. Da i vyspuor -- ir pateikami ituos dzymtys ļauds satikt vysleidza kod i vysleidza kur. Itūs Slišānu (koč jī na Slišāni vysdreižuok, uzvuords puikom varātu byut pa tāvam) kaidu laiceņu nabeju satykuse. Kod pyrma nazcik godu sasaskrējom Breivdobys muzejā vosorys sezonys atkluošonā, mozī puikys beja diveji, a niu tys, kurs tūlaik gulēja rateņūs, jau taids meitu muons ‘šķelmis’ sasataisejs, ka tik turīs! Izkuops sirsneigi maun ar rūku i maņ -- pyrms minutu pīcu nicik napazeitai... Annele vēļ paspiej pastuosteit, ka Uko jau pavysam lels, i tai nūteikti i ir: akmiņs iz golvys nastuov nivīnam, a seviški augališkam bārnam.  

Uko -- Ontona Uparts... Tys ir poļaku vuords -- jūs volūdā uparty zeimoj ‘speiteigs, napaklauseigs’. A tys -- i labi, i nalabi reizē -- zynoma līta... Nazy kaids tys Uparts ir niule?...

Ka par volūdu runuot -- latgalīšim vuords „gaideit” prosa genitiva (cytim latvīšim -- akuzativa): gaideit leita, nagaideit rudiņa, gaideit snīga, nagaideit lela soltuma i tai tuoļuok. Itei latgalīšu volūdys sintaksis līta sova pietnīka vēļ gaida... Ar lītaunīkim itamā ziņā latgalīšim daudzi kas saīt kūpā, na ar cytim latvīšim.

Mädchen für alles...

Kai kuram dzeivē nūlykts, tik par sevi jau seņ ar itū vuocīšu izasacejumu smejūs... Juņa beiguos teiku saukta vēļ vīna cauruma aizbuozt -- „Kolnasātai” vajag paleiga pi volūdys i cytu puslapeņu, cikom Iļze aizjimta. Nu ka vajag, vajag. Nivīns cīš i nasaklausa, kod raugu speiruotīs, kaids ta nu mani žurnalists, da vēļ radejis?... Na reizi lomovuse jūs asmu, i na jau pa tam, ka byutum lels koss piec dobys, -- naprofesionalys darbeibys ir tuos, kas dora troku. Pyrmuok vysu leigumu paraksteišonys puorvaicoju i raidejuma prīkšneicai (kod itys vuords myusu volūdā vēļ tik suoce īsaīt, raksteja: prīškineica, i tam nabeja ni vainis: ka kurs atsarūn cytim prīškā, jis i prīškinīks; sokom tok prīškauts < prīškys auts, prīškejī zūbi i tml.), voi nav baile „īsagruobt”? Jei atsvīž, ka ni mozuokuos. Vysa raidejuma taiseituoja „Kolnasātā” ir Daira, juos omota radejā nu angļu puorjimtā vuordā sauc i papeirūs roksta „modernai” -- produceņte... Saprūtu jau saprūtu, ka bez jaunu svešvuordu naapsaīt i latgalīšu volūdā, tik kai na varams „nasuopeigi” ituo procesa gribīs...

Tai tod -- vajag i vajag! Jaunuo „šepta” pasūlejumu puorsprīžu ar vīnu ūtru sovejū, a jī vysi kai vīns -- ej i ej: lītys navar nūlaist! Ka tai padūmuot, latgalistikys vaicuojumūs sova zynuošona ir, eistyn varu byut par paleigu. Golvonuo bažeišonuos laikam ir par tū, ka nazy voi ar vysim jaunajim variešu labi sasaprast: radzāts to vysa kuo, a ar kū i ap kū kaseitīs i bez radejis gona... Voi nadasabuošu tik jauna krysta iz kokla?.. Mani drūsynoj otkon: nā, nā, pyrmī rogi jau aplyuzuši i leceiguokajim. (Ak, otkon puorcālums! A kai nazy jiedzīņa „lecīgs” byutu latgaliskuok pasaceit? Augši lākuotuojim? Tim, kas cylojās? Tim, kas iz lela nasās? Pa prīšku laksteituojim? Ot, tev i latgaliskuos rezervis abstraktim apjāgumim -- nav itei volūdys daļa mums nicik daudzi kūpta!...) Nu, ka jau ragaiņu studejā nav, var raudzeit... Tikšūte taisnys rūkys vadeita -- Daira sūla telefona i iņterneta namīru. Tys labi. Vystik drupeiti baile palīk: jaunajim -- jaunūs guodi i golvys na mozuos. Tok variešūt jūs vadeit, tys byušūt pat munūs dorba pīnuokumūs...

            Labi, raudzeisim!...

Pyrmī teli pl...

Zvona Maruteņa -- lai nūsaklausūt i nūsaklausūt 24. maja „Kolnasātu” -- tī breineigi jaunī i runojūt labi! I eistyn -- „Gostu” sadaļā runoj diveji puormeiš: puiss i meita. Stuosta tū aiz tuos taidys prīcynojūšys lītys -- jaunī iz Kuorsovu atsagrīžūt: sāta valkūte, da i nav kuo garai pa pasauli volkuotīs; gona jūs pusē i dareit grybātuoju, nūdybynovuši sovu apvīneibu, par „Pūgu” pasaukdami; pi jūs ļaužu naškirojūt -- vysi krīvi seņ jau latgalīši asūši, nikaidu volūdys barjeru. Īīt pruotā muns nazkodejais klauseituojs Valerejs -- krīvu puiss nu Kuorsovys pusis, kurs staigova iz latgalīšu volūdys nūdarbeibu, kab vuiceitīs latgaliski raksteit, -- eistyn ni vainis taidim nalatvīšim!...Vēļ nazkai ar itū pat Valereju viļcīnī sasaskrējom, i beja pateikami, ka ir par kū puorsprīst obejim, -- puiss beja dzeiveiguma pylns i vāluok. Lai tik, lai tik vairynojās taidys „Pūgys”, tok jau i sovys adatenis ar dīdzenim aiz jūs!...

„Pūgys” puiss ar meitu vys stuosta i stuosta. Pasaprīcuot var na tik par jūs guodim, a i volūdu -- raita i boguota. Beiguos puiss vēļ frazeologismu dalīk -- par pyrmajim telim i tū, kas ar jim nūteik, pavasar pyrmuos zuolis pīsaādušim. (Paškiru „Kolupa izlūksnis vuordineicu”: tī atguodynuots, ka pliuteišona nu romūleņu puorīt, kai patīseibā i ir.) Tuoļuok volūdā -- jau nūzeimis puornasums suocās: vāruojums dobā teik puorcalts iz cylvāka. Semaņtika, tai sokūt. Izdzierduse puiša saceitū, net bolsā aizasmeju -- beja jau kuo na damiersts itys izasacejums. Nu ūtrys pusis, -- pas, pas, kas ar tū myusu mēli, -- Kuorsovys pusē, izaruoda, soka taipat kai myusu molā! Nazy voi i čyulim ir taids frazeologismys (vuords Mīlenbaha-Endzelina vuordineicā ir)?...
Itaidys konstrukcejis volūdnīkam gryuši dasnādzamys -- publiskā runā cylvāki nu jūs bāg, a, sovu ļaužu lūkā runuodamim, -- nav kas aizroksta. Tai i raunās komulī volūda-volūdeņa, na vairs ezeits kaids... 

Volūdnīkim, ka kurs tuo vēļ nazynuotu, slyktu / švaku / nalobu vuordu patīseibā nav vyspuor -- jī jūs dreiži pa lakteņom salīk: itys taids, a itys pi cyta kuo turams.

Ezeits iz pogolma

       Nivīnam lelajam nav valis, tai piec mani iz Borovku otkon atbraukuse Vika ar bārnim. Rihardeņš maņ jau taids kai padraugs, a juo muoseņa vys vēļ beistās -- cik ta jei mani redziejuse!... Nūsabeist i itūreiz -- kam par daudz dreiži nūsalīcu par juos kriesleņu sasavasaluot -- beja tikū puorsamūduse... Raud nabogs aizavylkdama. Vika soka, lai jamu rūkuos, i eistyn tai ir lobuok -- rūkuos nūsamīrej, a pret Izvoltu jau smaida. Cylvākam cylvāka syltuma vajag, kas tī kuo nasaprast!... Aug myusu Evelina, paļdis Dīvam, aug vasala i stypra. Jau „staigoj”, pi divana molys turādamuos, a Vika tai i naspiej nūticēt mamuka stuosteitajam, ka es staigovuse jau septeņūs mienešūs. Ka jau vyss beidzīs labi: rauduošona aizamiersuse kai nabejuse, īmam vysi ustobā -- pacīmuot pi vacuos babys -- tai jī myusu mamuka sauc. Tei, prūtama līta, ir cīš prīceiga: na kotra vacvacuomuote sovu mozmozbārnu dagaida. Myusejuo laimeiga: jai jau diveji taidi, i jei prīcojās par obejim. 

          Otkon ir kuo par volūdu dūmuot -- mozbārnu Latgolā daudzi kur sauc ar slavismu -- par unukim (Zīmeļlatgolā -- inukim), a mozmozbārnu par praunukim pasauc ratai. Taipat i ar (vac)vacuomuoti -- baba, babeņa ir organiskys vuords, a probaba, vysmoz myusu molā, dzierdāta ratai. Ka jau baltyskais ar slaviskū saīt navīnaidā mārā, byutu juopasaver vairuok, kas pa kam. Jamūt lelums, latgalīšu radnīceibys terminologejā  slaviskuo daudzi, tik i myusu dzjadzjukim ar dzjadzīnem ni vainis!...

Īmu cīmeņu palaistu. Rihardeņš Geņgereišūs jiutās labi -- jis te bīži cīmoj pi vacuos babys ar vacūtāvu Doni voi, ratuok, ar tāvu Juoneiti. I myusu vacais invalids Robeits jam jau seņ draugūs -- veļteigi (pa vacam saceitu -- dāram) Vika beistās, kab suņs naīkūstu. Izīmam uorā, i Vika pyrmuo pi klāva pamona odotainū komuli. Saucam dreižuok Rihardeņa vārtūs, a ezeits nicik i naskubynoj -- atsastuoj iz celeņa i ļaun par sevi izaprīcuot da valis. Pat komulī cīš nasavalk -- purneits ar malnū nuosteņu (pi myusu ir nuoss, na daguns) labi redzīs, i actenis stuov plotys. Varbyut niule itys meža bārns prīcojās par juo da šam naradzātajom radeibom -- cylvāka bārnim, kurī jam nikuo slykta nadora?...

Vokorā mežinīka dāls Agreits prīcu par ezeiti pogolmā „atsaļdej” -- eža kažuceņš asūt eists iņfekcejis pereklis... Patīseibā tai i ir -- kas tik vyss tī storp eža odotom naīsamat i naizaparynoj! Kažuceņā sasamatušuo dzeiveiba na reizi nūbeidz i pošu ezeiti... Žāļ, ka tai. 

Lapatnīki lūgā

Nu agra pavasara da vāleima rudiņa muni „apartamenti” Geņgereišūs ir krylcs -- tai pi myusu sauc tuo, kuo Latgolā pasauc vysaiži -- par kriņci, skriņci, par gankom, gaņkom, ruodīs, jaucūtīs divejim jiedzīnim: ‘lievenis’ i ‘veranda’ nav vīns i tys pats. Plotnīki te zynuotu lobuok. Taidys nūjumis pi ustobu -- valejis ci jau ar lūgim i durovom -- taiseitys vāluokūs laikūs, kod beja rūceiba i valis par kū naviņ „kundzyskuoku” dūmuot. Vēļ i saļkys pi tuo poša var daskaiteit, myusu pusē taida beja pi Martaļa  Donis. Krylcs munā laikā beja jau kuo na pi vysu -- ļauds beja apjiukuši ar sadzeišonu kolhozā (tai viņ jī nūtykušuo sauc i kūpeiguos ci kolektivuos saimisteibys vuordu kolhozs asimilej pa sovam; pi myusu beja -- kaukozs). Godu desmit pīcpadsmit laikā lauku ļauds beja jau koč cik atsaspāruši i kolektivai dzeivuošonai.  

Myusu krylcu piec mamuka aizsacejuma sacierta Kaļvusolys Jozops -- jai beja tics kauns, cik vīnkuorši babuka bērēs (1962. g.) leits beja sapūstejs jūs ar tāvu rūštū nūjumi pi ustobys. Cik pologu tūlaik samaituots!... A pologi beja duorgs monts nazkod, vyss tok vēļ sovs austais turējuos. Mamuka staklis (cytur saceitu -- stuovi) vēļ pīmiņu i krylca ciersšonu drupeiti -- guoju ūtrajā ci trešajā klaseitē.

Krylcā nivīnam namaisu, i maņ nivīns namaisa. Kod Pītereiša bārni beja mozi, jī nikai navarēja dagaideit, kod cjoce izīs da jūs. (Koč jī mani nu suokta gola par Lidys taņti sauc -- varātu padūmuot, ka i myusu saimē germanismi puormuoc slavismus, tik tai dreižuok nūtics pa tam, ka Doņuka atlaseitis pasaulī pasaruodeja pyrmuos i koč kai definēt myusu vysu, kas ap jim, -- vajadzēja. Smīklys beja i par mamuku -- kod jū pyrmī unuceni suoka par uomi saukt, jei net muosai pasažālova, sok, edz, muos, da kam dadzeivovu, -- jau pošys unuki par uomu suoc saukt!.. A uoms pi myusu ir tys pats, kas cytur Latgolā uovs, uovaklys... Gols golā palyka, ka Geņgereišūs bārnim dzeivoj baba.) Kod pacīteibys nabeja vairs nicik, Pītereits salaide bārnus krylcā, i jī apstuoja munu vītu vysi treis... Muosys nūstupeja bruoleišam -- Agreits beja pats mozuokais, jū palaide prīškā. Vajadzēja ceļtīs, partū ka beja i vaicuojums: „Tu kū gordu atvedi?”... (Ka jimt tuoļuok, itymā bārnu vaicuojumā -- jau i latgalīšu runys deformaceja -- pa vacam te byutu genitivs: „Tu kuo gorda atvedi?”...) Krylcā varu guni dadzynuot, cik garai grybu, i bīži tī aizmīgu ar vysu gruomotu ci kaidim papeirim. Krylcā vyslobuok monuos, kai jauna dīna suocās... Na tik deļ gaismys sveiduma viņ -- nu tīnis lobuok dzierdīs, kai viļcīni staigoj, kai pavasar vardivis kūrc, kai nakt palādys saukojās, kai i kod reitā putneni mūstās, kai leits olpom sejoj ci kopoj. Leidza ar pasauļa daudzbaļseibu i pats jiutīs dzeivuoka daleņa vysā...

Itūreiz golvys paceļt nu papeiru stota nazkaida kai šalkūne (a varbyut pareizuok byutu saceit -- šolkūne?), kai šveikstūne. Pasaveru lūgā i sasatryukstu: desmitem vysaida leluma lapatnīku (cytur Latgolā jī byutu lepestnīki, tauryni, metļuki ci vēļ kai; Reķēnai lepetnīks / kuopustnīks / kuopustdierška i skaidruots kai 'kāpostu baltenis') sytās pret styklu. Verūs iz jūs laiceņu i slādzu guni uorā. Aizmīgu ar dūmu -- edz, kai gaišuma vajag vysim!... I vēļ drupeiti -- par pruotā īskriejušū sakaru ar Kolinys Makkalovys romana „Dzīduotuoji ierškiežu kryumā” („Dziedoņi ērkšķu krūmā”) legendu. Tamā -- par kai ba bezpruoteigim dzīduotuojim putnim i jūs pādejū dzīsmi...

Pa Vuorkovu i cyturīni

(Kai druož tys laiks – semestris beidzīs, a seseja sevī īruovuse vysā!...)

31.05.2014. Uf, īsadeve! I Dairys rokstam dalykts punkts (pošys pārņ rūsynuots temats -- par t. s. dziļūs i nadziļūs lībiskūs izlūkšņu nūškieršonu Kūrzemē), i korektura „Baltu filologejai” sataiseita -- varu braukt iz sātu! Prūtama līta, itys na vyss, kū byutu vajadziejs padareit majā, astis stīpās nu vysu pušu i olpom jau sapynā ruoduos... Vystik cylvāks na robots -- jam vajag i atsapyusšonys. Piec stuņžu četru byušu jau tāva sātā... Geņgereišūs... Vuorda i vītys mageja nanūlīdzama.

Cytim tuos ir cytys vītys. Dūmoju -- cik daudzi jauna par sovu pusi niu byus dazynovuse Renāte -- meitine nu Sielejis, eists mozais kryusleits (cytur -- kriusneņa, cynkureits, a cineits laikam tok tik čyuļu vuords), kam i vazuma apguozšona pa spākam. Laikā suoce, pa tam saguoja i par naskaidrajom lītys pusem padūmuot. Kab bīžuok tai -- i studentam prīca, ka koč kas izīt, i mums gondarejums! Gols golā i Daira byus padzynuse iz prīšku saprasšonu par sovim ar lībīšim sakrystuotajim / sasakrystovušamīs (ok, kas par formu, tok jau nacik pareiza, jamūt nu literarūs normu pusis!...) kursiskajim latvīšim. Na kotrys, a varbyut pareizuok saceit -- na tik dreiži, students saprūt, ka dialektologeja pajam tevi vysu. Kurs dora, tys saprūt. Ka kurs gaida, kod kas gotovs mutē īkriss, tai i palīk grybādams -- dūmoju niu par vysim sovim šuogods raksteituojim... Te vēļ i tys, ka daļai ļaužu nikuo „taida” i navajag, -- juorauga koč kai saprast i jūs...

Par sovys molys byušonu padaudz izguojs dūmuot i taisomuo CD diska sakarā -- jau lobu laiku „dzonojamēs” pa vysu Latveju, ļaužu runys līteigu gabaleņu maklādami. (Byus jauni klausomī goboli iz rudiņa, tik smolkuok par jim -- vēļ par agru.) Izcyluotys vacuos prakšu kaseteitis -- breineigu stuostu pylns, tik, kod juos puorlīk iz diska, daudz kas prūlst. (Edz, kaids vuords izlēce -- prūļt! Prūla, prapūla, koč soka i gaisa, izgaisa. (Apsaveru -- i lītaunīkim ir taids prapulti ‘1. gaist, 2. nūgaist’.) Tik na zuda, pazuda, kai iz „trešuos izlūksnis” puorguojušī soka...) Skaņu īrokstu vajag plotai sabīdreibai klausomu -- eisu, kūduleigu, (os)pruoteigu, gols golā i etnografisku. I kab izlūksnē! Latvejā izlūkšņu daudz. Koč pa 20. g. s. ūtrū pusi juos pacīš guojušys mozumā, cikom kas vēļ i dzeivūs gona. Dzeivys ar vysu padūmu laika „audzynuošonu”, ka sātys runa ir kuo na kupris mugorā ci gryuts akmiņs pi kuoju... Eh, gudrinīki, gudreiši!... Kotra dzymtuo volūdeņa, lai cik jei lela ci nalela, ir cylvāka spuorni. A Latgolā izlūksnis ir dzeivys iz vysu vaira, tai ka taišni mes tī spuornūtī, a na biedeigī, atpalykušī, naaptāstī!...

A ar Vuorkovu ir izguojs tai, ka nazkod Latgolys studentu tāvs Bronislavs Spūļs beja sarakstejs ituos (sovys dzymtuos) izlūksnis aprokstu deļ „Filologu bīdreibys rokstu”. 1938. godā pījimts publiciešonai, tik stuovēja nadrukuots da pat šuo!... Labi, ka Spūļa meita tāva kladeitis nikur napagaisynova -- jei, cik izguojs sasatikt, taipat ruodīs nu tūs, kam vysakuo „taida” vajag. Niule tys aproksts izīt kai gords kimūss latiņu burtu nūlīguma atceļšonys 110. godadīnys svātku goldam -- tok taipat deļ nūlīguma garus godus nūguliejs!... Meklejte // meklejit ci vaicojte // vaicojit niu ituo 75 godus vacuo (ci jaunuo), spraunuo večuka -- B. Spūļa „Vuorkovys izlūksnis aproksta” -- BF XXII (2) 2013!