Aizkiukova...

Kod asmu sātā, varu dobys bolsu izaklauseit, cik grybu... Jau ap kaidim četrim suoc čīpstēt, čyvynuot, vydžynuot vysaidi putneni, i -- kū gaišuoks, tū bolsu vairuok. Dīnā jī nazkai ar vysakū cytu sasajauc i vaira tai nasadzierd. Vys pīmiņu, kai nazkod Pītereits gulēja piertī i klausejuos putnu bolsūs. Piec spuornu šveikstūnis jis varēja nūsaceit, kas par putnu par pierti voi prūdu ir puorlidovs. (Kai piec kuo taida pierti tik par plyku izprīcu vītu turēt -- vys vēļ gryuts dūmuot par itū...)  

Juoņa dīnys reitā sprīžu sevī, ka dzagiuzis (Strodam dzaguze, Placinskam dzagyuze i dzagūzes lineni (syunu suga), a kaida nazy byus myusu „literaruo forma”?...) bolss vystik ir vāluoks par cytim, jei aizakiukova ap kaidim puspīcim. A varbyut pa tam, ka beja jau kuo na beiguse kiukuot -- mamuks soka, ka dzagiuze kiukoj tik da Pītera dīnai, a tūlaik aizsmyuk (pa Strodam -- aizsmyukst, a, kai ir „pareizi”, vēļ nazinim...) i tik kārc. Lobs vāruojums, pruotā naīītu! Dzagiuzis sezons ci godsdaļa, tai sokūt.

Šūgod dzagiuzis byušu klausejusēs garai -- agrā pavasarī „žālovūs” reidzinīkim, ka asmu aizkiukuota (cyti dzagiuzis vēļ nabeja dzierdiejuši): beju izguojuse uorā, tik okys iudiņa padzāruse, ni kimūsa naapāduse, kod jei mani „nūkēre”. Tīpat tāva sātā, skaidra līta, iz tīni šūgod asmu braukuse cīš bīži. Na vīgli tys, a grybātūs, kab tai vēļ garai, garai varātu. Turīs, mamuk!...

Pādejuo reize, kod dzagiuzis bolsu dzierdieju šūvosor, i beja Juoņa dīnys reits. Ilgys vīsi beja jau „nūlyuzuši”, Ilga ar Agri taipat. Beju kurynovuse gunkuri vysu nakti, bejom dzīdovušys ar Andu i Ilgu, tik na cytim jaunajim -- jī nadzīd. Agris lyka mums muzyku nu sova mobiluo, i tei beja Latgolys Radejis, -- prīca lela, skaidrys. Kod guojom molkys, ar Andu pat juoņtuorpeņa guņteņu redzējom. Vyss apmāram kai cytim godim, tik ļaužu mozuok i mozuok. I pi Izvolta publiskuo gunkura vaira nabejs kam prīcuotīs, a varbyut juo taida i navajag?... Raudzeju otkon dagaideit saulis lākta, tai i dzagiuzi dzierdieju, i cytus čīpstātuojus, sviļpuotuojus, čyvynuotuojus. Ar sauleiti sasavasaluot šūgod nasaguoja -- na jei pamalē, a tymsi muokūni cēlēs, suoce pa drupeitei smydzynuot, vajadzēja likt mīru gaideišonai. Iz cyta gods!

Aizkiukuot dzagiuze var na tik pavasarī! Tautys dzīsmēs par dzagiuzi apsamat tautuos atdūtuo meita, kas skrīn iz tāva sātu, tik jai -- jau spuorni par eisim: tī juos vaira napazeist (ci napīzeist). Par kiukuošonu tāva buore mamuks, kod tys naguoja gulātu, a snauduļova tīpat pi golda. I otkon -- a kai nazy saīt ar plotumā īmūšajom myusu dīnu kiukom i kiukuošonu? Jamūt nu liņgvistiskuos, na gastronomiskuos pusis?...