Nazkai
atroksta Edeite, sok, atejte i atejte iz myusu (dūmuots -- Latgolys studentu
folklorys kūpys „Ceidari”) gadeņa jubilejis 27. majā! Pasasmeju, ka
nūītum, tik vysdreižuok aizmiersšu, kod i kur. Nā, soka, kai tyvuok līta īs,
pasaceisim otkon. Tai nūrunuotajā laikā sasateikam. Pi kolna tortu, nu kurūs daļa
pošu capta...
Saista mani tys
vyss pacīš: i dzīduot vysod ir patics, i klauseitīs. Nu mozūtnis ausīs mamuka
dzīduošona ar kaiminim voi mums, bārnim, kod vokorā ap jū iz cepļa saleidom. Kolhoza laiki pruotā olpom taišni deļ dzīduošonys -- saceisim, sarunova buobys, sasavīde
deļ jaunu kraklu (pi myusu krakli ir daudzskaitlinīks) Pīteram iz Pīterdīnys,
a Pīterīnei -- Cjukešu Pītera Ļoņai -- pīsaceja, kab tei ar veinu atītu. Kod
sīns beja sakosts, pasēdēja Juonīnis pīkaļneitē, padzīdova, pasasmēja i
izstaigova pa sātys. I Pīteram jauni krakli, i buobom lobs pruots --
nūsvieteita Petrine bez lelys taiseišonuos i pat bez Pītera! Kod beja „guzika” ‘kūziks’ era
daguojuse, pīmiņu, kai sēdējom Foļvorkā i buobys kotru, kurei vāluok iz dorba
guoja, apdzīdova: „Atīt vīna bolta vīšņa...” Aleza Rainai, „Tuoli dzeivoj...”
Lesnīka Ļucei... Školys godūs par taidu Pīteri Miglinīku i dzierdiejuse nabeju,
a nazkaida juo dzejūļa variaceja beja dzeiva i pi myusu -- buobys izdzīdova
jaunūs laiku realejis: „Brigadzers ar buorzdeņu mierej munu duorzeņu”,
dadzīduodamys „Dzer, buob, nabādoj, puordzeivuosim vysu!...” Eistyn nazkas iz
viersu ceļūšs ir tamuos dzīsmēs i pošā dzīduošonā, i cylvāki dzīduodami
nazkaidi gaišuoki palīk... Saprūtams, te byutu juorunoj i par pošom dzīsmem, tik na itūreiz.
Ar dzīdūšim ļaudim maņ ir laimiejīs i mozūtnē, i školys godūs, i studeju laikā -- beju patykuse dzīdūšūs grupā (Smaideite, Dace, Andra, Āreja, myusu „Madalima”...), i vāluok -- školuotuojis gaituos (literaruos nūvodpietnīceibys kursi pi Mirdzys Bierzneicys (Birzniece) i Gaidys Beberis, ak!).
Kod atguoju otkon iz Reigu, suocēs „Trešōs zvaigznis” laiks, tamā suokumā beja pat diveji kolektivi, kur jaunajim laseitīs dzīduot... Palics niu tik bīdreibys vacuos audzis „Olūteņš”, koč i tys jau vairuok na myusu, kai myusu... Ka lobu bolsu jaunajūs papylnam, i „Vosoruošona” ruodeja, i „Atzolys”. A niu nūtics ir tai, ka bareņš jaunūs Reigā otkon vysā regulari teikās, kab padzīduot, i nicik nasataisa izbāgalēt, a -- taišni ūtraiži -- pīsajam spākā. Vadeituojis jim divejis: Marta (muzykaluo puse) i Edeite (organizatoryskuo puse). Šū tū par jim šod tod pastuosteja Muora ar Etu, vāluok sasatykom i „Trešōs zvaigznis”, i „Olūteņa” 25 godu jubilejā. Niule itim latgaliskuos dzīsmis mīļuotuojim jau i nūsaukums ir -- „Ceidari”...
Ar dzīdūšim ļaudim maņ ir laimiejīs i mozūtnē, i školys godūs, i studeju laikā -- beju patykuse dzīdūšūs grupā (Smaideite, Dace, Andra, Āreja, myusu „Madalima”...), i vāluok -- školuotuojis gaituos (literaruos nūvodpietnīceibys kursi pi Mirdzys Bierzneicys (Birzniece) i Gaidys Beberis, ak!).
Kod atguoju otkon iz Reigu, suocēs „Trešōs zvaigznis” laiks, tamā suokumā beja pat diveji kolektivi, kur jaunajim laseitīs dzīduot... Palics niu tik bīdreibys vacuos audzis „Olūteņš”, koč i tys jau vairuok na myusu, kai myusu... Ka lobu bolsu jaunajūs papylnam, i „Vosoruošona” ruodeja, i „Atzolys”. A niu nūtics ir tai, ka bareņš jaunūs Reigā otkon vysā regulari teikās, kab padzīduot, i nicik nasataisa izbāgalēt, a -- taišni ūtraiži -- pīsajam spākā. Vadeituojis jim divejis: Marta (muzykaluo puse) i Edeite (organizatoryskuo puse). Šū tū par jim šod tod pastuosteja Muora ar Etu, vāluok sasatykom i „Trešōs zvaigznis”, i „Olūteņa” 25 godu jubilejā. Niule itim latgaliskuos dzīsmis mīļuotuojim jau i nūsaukums ir -- „Ceidari”...
Gadeņa
jubilejā iz šaļtenis saskrīnam Edeitis bejušajā „komunā” -- tagad studenti
lobuok nūjam dzeivūkli kūpā ar pazeistamim, na kūpmītnē apsamat. Pi Edeitis jī
i dzīduotu lasejušīs. Tai var dreiži i jaunu ziņu dabuot (izaruoda, Jureits
tikū ir dasaženejs...), i lītys laikim iz prīšku sarunuot, padzīduot... Jau labi
jim saīt bolsus salaist, prīca!
Dasaguodoju par sibirīšu prasejumu piec „jauna materiala” Juoņa dīnai i prosu sadzīduot kū naviņ deļ jūs. Nu suokuma nacīš īsalaiž, a, kod soku, ka tū tik sibirīši dzierdēs, sastuoj duorzeņā. Vēļ pasasmīdami sarunojam, ka „Martai nasaceisim”, -- jei jim praseiga, grib, kab kvalitativs vyss iz uorspusi ītu, a deļ sibirīšu „Ceidari” ir gotovi sadzīduot i pi diktofona.
Dasaguodoju par sibirīšu prasejumu piec „jauna materiala” Juoņa dīnai i prosu sadzīduot kū naviņ deļ jūs. Nu suokuma nacīš īsalaiž, a, kod soku, ka tū tik sibirīši dzierdēs, sastuoj duorzeņā. Vēļ pasasmīdami sarunojam, ka „Martai nasaceisim”, -- jei jim praseiga, grib, kab kvalitativs vyss iz uorspusi ītu, a deļ sibirīšu „Ceidari” ir gotovi sadzīduot i pi diktofona.
Niu veritēs
zamuok, kas nu tuo vysa ir saguojs:
Сауля брыда мыглоюси
Йоня диныс вокорай.
Курь, Дивени, лелу гуни,
Сылди высу пасаулейти!
Йоня дина свата дина
Айз высоми диненёми...
Itys
ir Krasnojarskys nūvoda „Latgalīšu kulturys centra”, zeimojās, Sibira latgalīšu
bīdreibys, sveicīņa suokums vysim sovejim Juoņa dīnā. Saprūt tok jī, vysu saprūt, kas latgaliski runuots, raksteits voi dzīduots, i lītā līk! Myusu bruoli i muosys Sibirī...
Kai labi, ka
mums tik breineigys dzīsmis, kai labi, ka ir vēļ kam jūs dzīduot!...
A nu gadeņa
jubilejis -- vysim par pīmiņu teik Kristinis Kuršu jiurmalī laseitī ploskonī
akmisteni ar vuordu „Ceidari”. Tū jau jei poša, saprūtams, pīraksteja, taidi cikom kas pa Kuršu jiurmali nasasvaida...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru