Zvona Maruteņa -- lai nūsaklausūt
i nūsaklausūt 24. maja „Kolnasātu” -- tī breineigi jaunī i runojūt labi! I eistyn
-- „Gostu” sadaļā runoj diveji puormeiš: puiss i meita. Stuosta tū aiz tuos taidys
prīcynojūšys lītys -- jaunī iz Kuorsovu atsagrīžūt: sāta valkūte, da i nav kuo
garai pa pasauli volkuotīs; gona jūs pusē i dareit grybātuoju, nūdybynovuši
sovu apvīneibu, par „Pūgu” pasaukdami; pi jūs ļaužu naškirojūt -- vysi krīvi seņ
jau latgalīši asūši, nikaidu volūdys barjeru. Īīt pruotā muns nazkodejais
klauseituojs Valerejs -- krīvu puiss nu Kuorsovys pusis, kurs staigova iz
latgalīšu volūdys nūdarbeibu, kab vuiceitīs latgaliski raksteit, -- eistyn ni
vainis taidim nalatvīšim!...Vēļ nazkai ar itū pat Valereju viļcīnī sasaskrējom, i beja pateikami, ka ir par kū puorsprīst obejim, -- puiss beja dzeiveiguma pylns i vāluok. Lai tik, lai tik vairynojās taidys „Pūgys”, tok jau i sovys adatenis ar dīdzenim aiz jūs!...
„Pūgys” puiss ar meitu vys stuosta i stuosta. Pasaprīcuot var na tik par jūs guodim, a i volūdu -- raita i boguota. Beiguos puiss vēļ frazeologismu dalīk -- par pyrmajim telim i tū, kas ar jim nūteik, pavasar pyrmuos zuolis pīsaādušim. (Paškiru „Kolupa izlūksnis vuordineicu”: tī atguodynuots, ka pliuteišona nu romūleņu puorīt, kai patīseibā i ir.) Tuoļuok volūdā -- jau nūzeimis puornasums suocās: vāruojums dobā teik puorcalts iz cylvāka. Semaņtika, tai sokūt. Izdzierduse puiša saceitū, net bolsā aizasmeju -- beja jau kuo na damiersts itys izasacejums. Nu ūtrys pusis, -- pas, pas, kas ar tū myusu mēli, -- Kuorsovys pusē, izaruoda, soka taipat kai myusu molā! Nazy voi i čyulim ir taids frazeologismys (vuords Mīlenbaha-Endzelina vuordineicā ir)?...
Itaidys konstrukcejis volūdnīkam gryuši dasnādzamys -- publiskā runā cylvāki nu jūs bāg, a, sovu ļaužu lūkā runuodamim, -- nav kas aizroksta. Tai i raunās komulī volūda-volūdeņa, na vairs ezeits kaids...
Volūdnīkim, ka kurs tuo vēļ nazynuotu, slyktu / švaku / nalobu vuordu patīseibā nav vyspuor -- jī jūs dreiži pa lakteņom salīk: itys taids, a itys pi cyta kuo turams.
„Pūgys” puiss ar meitu vys stuosta i stuosta. Pasaprīcuot var na tik par jūs guodim, a i volūdu -- raita i boguota. Beiguos puiss vēļ frazeologismu dalīk -- par pyrmajim telim i tū, kas ar jim nūteik, pavasar pyrmuos zuolis pīsaādušim. (Paškiru „Kolupa izlūksnis vuordineicu”: tī atguodynuots, ka pliuteišona nu romūleņu puorīt, kai patīseibā i ir.) Tuoļuok volūdā -- jau nūzeimis puornasums suocās: vāruojums dobā teik puorcalts iz cylvāka. Semaņtika, tai sokūt. Izdzierduse puiša saceitū, net bolsā aizasmeju -- beja jau kuo na damiersts itys izasacejums. Nu ūtrys pusis, -- pas, pas, kas ar tū myusu mēli, -- Kuorsovys pusē, izaruoda, soka taipat kai myusu molā! Nazy voi i čyulim ir taids frazeologismys (vuords Mīlenbaha-Endzelina vuordineicā ir)?...
Itaidys konstrukcejis volūdnīkam gryuši dasnādzamys -- publiskā runā cylvāki nu jūs bāg, a, sovu ļaužu lūkā runuodamim, -- nav kas aizroksta. Tai i raunās komulī volūda-volūdeņa, na vairs ezeits kaids...
Volūdnīkim, ka kurs tuo vēļ nazynuotu, slyktu / švaku / nalobu vuordu patīseibā nav vyspuor -- jī jūs dreiži pa lakteņom salīk: itys taids, a itys pi cyta kuo turams.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru