Satikt sīvīti, kas bierneņa gaida...

Ir taidys breineigys ryndys dzejneicai i publicistei Andai Leicei (Līcei). A koņteksts ir itaids:

„Tik maz vajag smaidam. Satikt sievieti, kas bērniņu gaida. Pieskarties puķes vēsajam kātam. Aizmirst mājās ļaunu prātu. Kādā balsī saklausīt paldies. Aicināt pie galda. Atrast jaunības fotogrāfijas...

Tik maz vajag smaidam. Bet pietrūkst. Nepietiek. Visi tik gaida. Lūdzas. Pavēl. Un liek. Un aizmirst -- ne ņēmējam, devējam viss šajā saulē tiek.” (Itū nazkod, niu jau tuolajā 1986. godā, studentu kūpeigi duovynuotajā bloceņā īraksteja Vanda. Vuordi, kurī tai i nav aizamiersuši. A poša Vanda pa itū laiku jau div lelus puišus byus izaudziejuse...)

Šūreits maņ suocēs ar jaunu sīvīti, kurei četrys atlaseitis laiduse pasaulī, i vysi dāli! Dūmojams, tok jau koč kod sasajims i deļ meitinis -- sevkurys sīvītis myuža sapyna... Runa ir par Anneli i juos puiškynim. Bejuši pi veiramuotis, sakuop vysi ūtrajā pīturā piec mani. Vyss nūteik organizāti bez kaidys pīsaceišonys voi rausteišonys. Skaidrys, ka nūlīnu da jūs kaidu vuordeņu puormeit (pakluseņom buordama sevi, kam itūreiz nivīna soldonuma ni sūmā, ni kuldā...).

Kod kupluo saimeite kuop uorā, vīns muotis sūmeņu nas, ūtrys jamās aiz mozuo bruoleiša rateņu -- šys izceļšūt. I nūteik, kai nūdūmuots, -- i izceļ, i iznas, i taisnai pastota, kab braukt tuoļuok. Lobi Annelis puiši, skaidra līta. I jei poša vysod taida mīreiga i kuplai saulaina -- kai juos muote. Da i vyspuor -- ir pateikami ituos dzymtys ļauds satikt vysleidza kod i vysleidza kur. Itūs Slišānu (koč jī na Slišāni vysdreižuok, uzvuords puikom varātu byut pa tāvam) kaidu laiceņu nabeju satykuse. Kod pyrma nazcik godu sasaskrējom Breivdobys muzejā vosorys sezonys atkluošonā, mozī puikys beja diveji, a niu tys, kurs tūlaik gulēja rateņūs, jau taids meitu muons ‘šķelmis’ sasataisejs, ka tik turīs! Izkuops sirsneigi maun ar rūku i maņ -- pyrms minutu pīcu nicik napazeitai... Annele vēļ paspiej pastuosteit, ka Uko jau pavysam lels, i tai nūteikti i ir: akmiņs iz golvys nastuov nivīnam, a seviški augališkam bārnam.  

Uko -- Ontona Uparts... Tys ir poļaku vuords -- jūs volūdā uparty zeimoj ‘speiteigs, napaklauseigs’. A tys -- i labi, i nalabi reizē -- zynoma līta... Nazy kaids tys Uparts ir niule?...

Ka par volūdu runuot -- latgalīšim vuords „gaideit” prosa genitiva (cytim latvīšim -- akuzativa): gaideit leita, nagaideit rudiņa, gaideit snīga, nagaideit lela soltuma i tai tuoļuok. Itei latgalīšu volūdys sintaksis līta sova pietnīka vēļ gaida... Ar lītaunīkim itamā ziņā latgalīšim daudzi kas saīt kūpā, na ar cytim latvīšim.