pirmdiena, 2014. gada 20. janvāris

Par gruomotu kēdi i sovu ciuceņu



18. janvars ir ūtrei dīna Reigai kai Eiropys kulturys golvyspiļsātai. Varbyut pa tam akcejā „Gaismys ceļš” Strieļnīku laukums sagaida ar „europeisku” puorsteigumu -- par pus Vacreigys reib nazkaida diskoteku muzyka. Pat pruotā naīguoja, ka šudiņ varātu skanēt kas cyts, na latvīšu, nu, labi, varbyut i cytu tautu, dzīsmis. Tik na diskoteku gruovieji!! A taišni jī ir palaisti pylnā bolsā i vēļ ar pastyprynuojumu. Ir tok latvīšim i jautru dzīšmu papylnam, ka kurs ar tim „bum bum!” byutu guodovs par vareibu solstūšajim kēdē stuovātuojim palaksteit ritmiskuok. Tok Latvejis golvyspiļsāta ir Reiga, na kaidys cytys zems! Kas tod otkon -- Eiropys direktivys ci myusu lūkonuos mugorys?... Kas nazy itaidu muzykalū pavadejumu „Gaismys ceļam” izdūmova? Tik unikala reize, kod sovu kulturu cytim paruodeit i pošim jamā piļneibā pabyut -- na kotru dīnu taidys akcejis nūteik! Tai Dzīšmu svātku sajiuta kēdis ļaudim beja juoroda sev pošim, i jī tū, saprūtams, varēja... Breineiga vystik tei myusu tauta i cīši rodūša! I draugu mums daudzi -- kēdē stuovēja na tik latvīši i na pat Latvejis dzeivuotuoji!...

Asmu atbraukuse iz centru, kab autoūstys bagažā nūdūt lelū celinīka sūmu iz skrytuleišu -- ar puskuoju asmu ceļā iz sātu. (Kēdei napīsasaceju, kam bija dūmuots iz sātu braukt jau nu reita. Na tik pa tam, ka mani tī gaida, a i pa tam, ka šys tys otkon juosavad nu produktu. Jau lobs laiks, kai vysakas ir juovad iz tīnīni, na ūtraiži... Gryutai maņ byutu bejs izstudēt Reigā, ka na tāva ar muotis dūtūs lobumu -- galis, svīsta, sīra, ūlu, pat duorzuoju (cik gordys beja myusu buļbis (pi myusu -- guļbis), vežu i tuos taidā mozā čumadaneņā!). Beja tūlaik sātā i lūpu pylns klāvs, i kliets pylna, i pogrobs (pi myusu juo sauc -- škleps). Kai mamuks soka: „Nadagulieji, i beja vysakuo...” Tik ... vyss īt i mainuos, i jau paseņ nazkod vysa pylnajā sātā dzeivojam iz pierktuo. Varbyut tamā „vyss īt, vyss mainuos” kas naviņ vēļ var grīztīs iz loba... Lai Dīvs dūd!)

Ka jau nanūbrauču nu reita, gribīs redzēt sovom acim, kai tei gruomotu puorceļuošona nūtiks. Īmu maklātu sovejūs gruomotu padevieju ailē. Pyrmū atrūnu Alekseju. Cikom kas stuov bez dorba, nu prīceigs vysleidza. Konfisceju juo fotoaparatu (muns ir „īsaļs”: laiks Reigā ir minusūs) i īmu tuoļuok -- juopafotografej, byus vāluok kuo apsavērt: sovom acim radzātais ir i palīk sovom.

Vysys kēdis apīt na muns nūdūms, nu ceļu puori tyltam leidz jaunajai bibliotekai izīt gribīs. Tai i doru. Ospruoteigs ir ceļa gobols ar jaunsorgim, -- tys, kas zam tylta paīt. Breineigi izdūmuots, kab gruomotu kēde sabīdriskajam transportam nikuo daudzi namaiseitu. Pi Akmiņa tylta nicik i namaisa. Pat ūtraiži: braucieji var pamaut iz ceļa stuovātuojim, tī var maut pretim transportā brauciejim. (Poša tikū asmu taidā autobusā braukuse par Akmiņa tyltu i muovuse sveicīņus kēdis ļaudim. A muns suonim / sūpluok / rādā stuovātuojs autobusā -- krīviski runojūšs godi 25 vacs puiss -- zvaneja nazkuram sovejam, kab nūskaidruot, deļkuo tys „narod” (‘tauta’) losuos iz tylta, kur „oni daže pļašut” (‘jī pat doncoj’)... Kas nazy šudiņ taids nūteikūt? Tuoļuok tyka sirdeigi apsprīsts, ka tys vyss -- „iz naših nalogov” (‘nu myusu nūdūkļūs moksuotuos naudys’)... Ruodejuos, puiss myusu dīnuos gleitovīs, varātu i zynuot, kas taids šudiņ iz tylta i ap biblioteku. I saprast vairuok. Tik gaidi ar maisu!... Ka Latvejis sabīdreiba (na tik viņ Reigys!) ir divejaida, taiduos reizēs -- kai iz dalnys...)
Īraugu i nūfotografeju Rūtu, iz tylta -- Andri, mainis viertinē garum paskrīn cyta -- doktorantu Rūta. Saguojuši bārni vasalom klasem, i školuotuoji jūs pulkā. Vysur jautra sasasaukšona. Guojiejūs pretim -- latvīšu meitine, kurei par placu atsasauc malnuos uodys kruosys puišam. Jis -- angliski, jei jam -- latviski. Labi tai, pa munam (koč vēļ lobuok byutu, ka jai puiss byutu sovu ļaužu...). Vītom ceļās dzīsmis -- kū tuoļuok par tyltu iz jaunuos bibliotekys pusi, tū Strieļnīku laukuma gruovieji dzieržami mozuok. Gruomotys jau suokušys ceļu, koč īt cikom kas tik pa kaidai. Varbyut i na slikti suokumam -- narymst jūki, kotra rūkuos tykušuo teik vysu apsavārta i daudzim ospruoteigim komentarim tuoļuok palaista. Pasolts, seviški iz tylta, tī viejs stuovātuojim labi teik kluot. Vysleidza dīna ir īsadavuse -- soltumu mazynoj saule, šudiņ jei pavysam pavasareiga, koč i tik janvars. Spaiti kreit taišni Daugovā, kurei niule ar vīglu snīdzeņu iz lads. Doba ir ar ļaudim -- jai kultura pateik...
Nu sovys ļaužu viertinis sveicīņus sauc fakultatis Muora (Māra), tuoļuok smaida i sveicynoj vēļ nazkaidys cīš radzātys meitinis, -- eh, golva, navaru vairs vysu daguoduot! Nu bibliotekys iz stuovātuoju pusi suoc ceļuot korsts čajs, tik kēdis ļauds nasasteidz juo pījimt -- ar vysu naleidzonū gruomotu straumi stuovātuoju rūkys pabreižam ir aizjimtys. Vēļ piec mierkleņa īraugu Nikoli ar Lolitu, kuruos kēdē īvalk i mani. Par „zaki”, kai pošys smejās. Nu labi, var i tai, lai teik drupeiti i maņ tuo, koč i „zaķa”, prīka -- i es nazcik gruomotu byušu palaiduse gaismys ceļā. A truopuos maņ kai pyrmuo -- juopasasmej, -- Henrika Senkeviča „Bez dogmata”...
Atsagrīžu Strieļnīku laukumā, kur vys vēļ duordynoj gruovieji -- tī plate nasamaina. Nūsafotografeju ar „Latvejis mozū eņciklopedeju” rūkuos -- vēļ drupeiti pabyuts kēdē „par zaki”, tik kauna par tū nav.

Pamazdami Strieļnīku laukumu, sprīžam, kaidai nazy byutu vajadziejs byut muzykai gruomotu kēdis fonam. Jūceigā kuortā tū cytu -- dvēselei tyvū i zamapziņā šudiņ gaideitū -- atrūnam na kur cytur kai tiergā... Nui, nui, Reigys Centraluo tierga galis paviļjonā!... Beju puorlaiduse, ka šudiņ vēļ daudzi kas cyts Reigā nūteik i taišni tiergā. Patīseibā tei pavysam na slykta vīta publiskim koncertim -- pīmiņu, kai pyrms nazcik godu Fredis ar Ufo tī smeidynova tierdzuonus -- gaumeigi i ospruoteigi. Tūlaik beja vosora, vyss nūtyka tierga laukumā, a šudiņ -- galis paviļjonā (dīnys beiguos, piec kora koncerta, jau sprīžam, ka galis paviļjonu varātu padareit par koncertzali -- tik loba tī akustika!...). Skaisti dzīd jaunī ļauds aiz galis puordevieju mugoru, breineiga ir „galis tierguotuoja” nu Lubis (stuosteidama par tautysdzīsmem, jei sovys bierneibys paradizi sauc vuordā) dziļuok paviļjonā. Ni jai kuo stuosteit tryukst („a sova ciuceņa latvīšam jau zeimuoja lobkluojeibu...” -- taidūs i leidzeigūs stuoškūs breineiguo bolsa saimineica tū piec tuos īpyn dzīsmis), ni dzīšmu, kuo dzīduot. „Tierguotuojai” paleigā stuojās jaunī, i otkon myusu tautys melodejis i vuordi ceļās da pat paviļjona jumta i augšuok. I itys ir gaismys ceļš! Beidzūt ir tys, kuo maņ šudiņ gruomotu kēdē Strieļnīku laukumā pacīš  datryuka!...

Latgalīšu 1810. goda gramatika -- dzeiva!



17. janvara senejūs rokstu seminarā beja vareiba itū faktu ceļt prīškā vēļ vīnai filologu grupai.
Iz senejūs rokstu seminara lasejomēs jau 4. reizi. Taidys saīšonys ir LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis i reizē Stokholmys universitatis profesora Pītera Vonoga (Pētera Vanaga) aukliejums -- jau lobu laiku jam brīda dūma, ka godā reizi varātu sasalaseit vysi, kam iņteresej senejī latvīšu roksti, kū saista teksti vysvysaiduos ortografejuos i cytuos sistemuos. LU jau lobu laiku teik veiduots latvīšu senejūs tekstu korpuss, piec juo varēs sadzeit pādus vysu latvīšu vuordu pasaruodeišonai latvīšu leksikonā, pieteit vuordu nūzeimu atteisteibu i tml. Nūteik i cytaiduoki pietejumi par latvīšu agruokajim tekstim, tik na par vysim izīt izastuot tradicionalajuos volūdnīku konfereņcēs. Seminarūs tū var dareit šauruokā lūkā i kūpā ar cytim senejūs rokstu mīļuotuojim, sapratiejim. Viereiba itymūs seminarūs teik dagrīzta i latgaliski raksteitajam vuordam. 

Latgalīšu gramatiku, kas saraksteita 1810. godā, a 1815. godā izduovynuota Leiksnys bazneicys bibliotekai, pyrmais ir aprakstejs Pīters Strods. Jis rūkrokstu saleidzynoj ar 1817. i 1853. goda latgalīšu gramatikom, izdareidams korektu sliedzīni, ka juos obejis ir drukuotys piec 1810. goda J. Rymkeviča manuskripta. P. Stroda roksts skaitoms 1937. goda „Zīdūnī” (7. nr.).

Pietnīki, kurī da šam ir rakstejuši par latgalīšu gramatikom pieckara godūs, vysi kai vīns pīmiņ, ka 1810. goda rūkroksts pa 2. pasauļa kara laiku ir pagaiss. Izaruodeja, ka vīnā katuoļu bazneicā jis vystik ir izglobuots! Tū dazynovom naseņ -- 2013. goda aprelī, kod gruomateņa rūkrokstā otkon tyka atrosta.
Ticēsim, ka breineigi atkluojumi varami i myusu dīnuos. Paļdis saprateigajim manuskrypta sorguotuojim globuotuojim diveju godu symtu garumā!

Turim nūceju piec kaida laika 1810. goda gramatiku īraudzeit faksimilizdavumā kūpā ar juos vāluokajim nūdrukuojumim -- taidu sagataveišona plotuokam lītuotuoju lūkam ir vīns nu „Latgalistikys bibliotekys” nūdūmu i aizdavumu.    

trešdiena, 2014. gada 15. janvāris

300 godu...


Vakar duovonā sajiemu gaideitu izdavumu -- jaunū „Tāvu zemes kalendari” 2014. godam. Tik -- ak, vai! Koč jau parosta līta, ka, saceisim, tū, kai „pareizi” audzynuot bārnus, iz vysu lobuok zyna tī, kam jūs nav, i tml., navaru i navaru dajiukt, ka par volūdu gudrejās kurs kotrys. Gudrejās, gudrejās i beiguos vēļ cytus suoc īpazeistynuot ar sovim „atkluojumim”. Dīvamžāļ aizmierstūt, ka drukuots vuords garai dzeivoj!... Patīseibā par nūdrukuotū tekstu atbiļdeigs ir i teksta autors, i redaktors, i izdeviejs.
Kod par taidom lītom nazkod diskutējom Izdevnīceibys padūmis sēdēs (nui, nui, beja taidys vēļ nacik seņ -- deļ paradzamūs drukys dorbu latgaliski pat vysā regulari lasejomēs LU Filologejis fakultatē voi Rakstnīku savīneibā), myusu cīnejamais izdeviejs turējuos pretim, ka kalendars dūmuots tautai, a tauta mums vysaida... Tik nazy kū saceitu izdeviejs ar niulenejuos „Volūdnīceibys” nūdalis autorim, kod, saceisim, slimineicā jūs suoktu uorstēt / lečeit na dokteri ar muoseņom, a frizeri ar izaču izdziniejom (nazynu, kai tuos profesejis pasaukt) voi, vēļ „lobuok”, -- lūpu kuovieji?... Par volūdu nazyn parkū vareigi jiutās sprīst vysi, tai niu -- ni smītīs, ni rauduot...
Volūdnīceibai byutu labi pakolpuots, ka puordrukuotu i popularizātu, pīmāram, „Tāvu zemes kalendara” 1996. godam volūdnīceibys materialu kūpu. Tī i Pītera Stroda, i Fraņča Zepa -- obeji svareigi latgalīšu raksteibys izkūpieji! -- īskoti. Jī i par tom lītom izasacejuši, ap kurom nazkuo sacaltuo vātra narymst jau lobu laiku. Tī materiali eistyn paīt zam viersroksta „Volūdnīceiba”! A niule?

Nazcik vaicuojumu i citatu nu jaunuo kalendara „volūdnīceibys” jau niule.
1. Voi bazneicys darbinīkim tik gryuši dabojamys koč voi 19. g. s. beigu i 20. g. s. suokuma bazneicys gruomotys, kab īraudzeit, ka nav juos raksteitys nikaidā „tradicionalajā” raksteibā!? Ar guni naatrassit tī burta „ō” deļ divskaņa apzeimuošonys! Burts „ō” latgalīšu rokstūs suoc īsaīt tik 20. g. s. 20. godu beiguos. Nu tod kaidus 300 godus da myusu dīnu te var saskaiteit (kalendara 245. pl.)?! Tautā par taidom lītom soka: „Maloj, acīs vārdamīs...” Eistyn biedeigi, nu tai tys ir. I kam nazy ar tū teik pakolpuots?...
2. 249. pl. raksteits: „Kotrs saprūt, ka garais ō ir jōizrunoj cytaidōk kai eisais o.” Nu zalta vuordi! Kod tai saucamūs „piec Stroda” raksteitūs latgalīšu tekstus jam rūkā taids, kam pyrmskara Latgolys školā nav īdzeits golvā, ka aiz burta ō ir juosaprūt divskaņs uo, tys i skaita ō kai garū patskani. Vēļ vairuok -- Latgolā ir apvydi, kur ō kai ō i runoj. Tod varbyut myusu leivōnīšim iz prīšku byutu juoaizalīdz nu sova garuo patskaņa ō? Tik -- kuo vuordā? Dūmojams, ļaužu, kas divskaņus nu patskaņu vystik atškir, ir vairuok nakai taidu, kas naatškir...
3. 251.pl. raksteits: „Jōizavaira nu rusicismim, tūs vītā līkūt labskaneigus latgaliskus vōrdus, pīmāram: blīns (blin) -- pankūka..” A pankūka, ka kurs tuo vēļ nazyna, ir nu vuocu volūdys puorjimts vuords -- Pfannkuchen ‘blīns’. Ar kū nazy germanisms byutu „labskaneiguoks” voi „latgaliskuoks” par slavismu, i kurs nazy Latgolys kulturvidē byutu pasaruodejs paprīšku -- germanisms ci slavisms?... Tok kam tūlaik maldynuot ļauds!? Tīpat i īsacejums vuordu bednais (bednyj) nūmaineit ar nabogais, koč slavisms ir kai vīns, tai ūtrys. Teikums suocās ar -- „jōizavaira nu rusicismim”, da teikuma beigu tys jau aizmiersts...
Taisneibys vuordā juopasoka i tys, ka īsaklauseišonys i padūmuošonys vārtys ir vairuokys rokstā „„Skaidrō” volūda” (253.-254. pl.) pasaceituos dūmys... 

pirmdiena, 2014. gada 13. janvāris

Vylnys zekeitis...



Taisūs iz Reigys latgalīšu bīdreibys „Trešō zvaigzne” jubilejis. Šys da tys, i jau ūtrys nedelis beigys jaunajā godā puorskriejušys kai nabejušys. (Dūmoju -- varbyut mums vajadzātu saceit nedeļgols (soka tok vaca gols par dylstūšu mienesi), leidzeigi kai lītaunīki soka savaitgalis (jim savaitė ‘nedeļa’)?) Par tū, kas bejs bīdreibā, par juos ļaudim -- atmiņu vairuok i vairuok... Patīseibā vyss jaunuo goda suokums dzeivuots kai taids puorguojušais laiks, i tys nav labi (tai i „Cylvāka bārna” Boņuks byutu sacejs)... Skaidrys, ka na tik par bīdreibu agruokūs godūs izīt dūmuot (koč vyss nūteikūšais tamā -- mums, kas tī asam palykuši pādejī, -- lelā mārā jau seņ ir poša personeiguos dzeivis naatjamama daļa). Napamat skume par tāva sātu, kurai nav saiminīka, napuorīt myužeiguo baile par godūs vacū mamuku. Daudzim mums taipat ci leidzeigi... 

Nui, taišni par mamuku mums muotis dajiukts saukt nu mozūtnis, i pīdieklis -uk- te, ruodīs, pat nikaids deminutivsufikss nav -- pi myusu soka mamuks, tietjuks, babuks, dzjadzjuks, cjocjuks. Rokstu itū i jau gora acim radzu, kai pret pādejim slīnās myusu vacuo „pareizuo” audze: slavismi tok itī apzeimuojumi! Ka onkuļs ar taņti deļ latgalīša ir jauni germanismi (voi tāvūcs -- galeigi nadajiukts i pa tam drupeiti pat smīkleigs darynuojums) -- par tū nivīns „pareizais” nadūmoj...
Ar pīdiekli -uk- pi myusu bīži i personu vuordi -- niupat dasauktais Boņuks, taipat Juzjuks, Ladzjuks, Doņuks, Broņuks, Stoņuki, Vaičuki. I na tik pi myusu -- Sibirī, Tjuhtetā, vīna atrostuo latgalīte tai i saceja sasapazeistūt: „Aņuks!” Izaruodeja, -- nu Smaņu ciļts, nu bejušuo Vyšku pogosta. Tai jei saceja, sovu bierneibys vuordu (Aņuks paīt nu Annys) dasaguoduodama, na kū jaunu i „myusdīneigu” atbrauciejim nu Latvejis prīškā caldama. Atmiņu syltumā, a var byut i puorsteigumā par saprūtamā volūdā runojūšajim svešajim, jai nikuo cyta iz mēlis nabeja.
Vysi nūsauktī pīmāri -- ar veirīšu dzimtis golūtni. Ruodīs, te jau vasals semestra (i vēļ vaira) dorbs par itaidim atlasynuojumim (naklausa rūka raksteit atvasynuojumim -- mums latvīšu literaruos volūdys atvase ir atlase (voi atzola)) pruoteigam volūdnīceibys studentam izītu! Tik -- ci byus jauni jaunī, kam itys vyss tikpat svareigs i pat svāts ruodeisīs?... Taids, kas pieteišonys viertej!... Taids, kū i izglobuot, i atteisteit vajag!! Tepat i vaicuojuma ūtrei puse: voi mes -- videjūs i vacūs latgalīšu audze -- dorom vysu, kab ataugtu mums gudrys atlasis, kab juos syltom sirdim augtu?...
Jaunajā „Tāvu zemes kalendarī” 2014. godam vacuo audze otkon „speid” ar „zynuošonom” volūdnīceibā -- vīns nu autoru i mani jau „apgaismovs”, sovus „lingvistiskūs” pīzynumus atsyuteidams. Nikuo, ka jis na volūdnīks i ka latgalīšu volūdu (pa jam -- izlūksni) vuicejīs nazkod da kara. Na latgalīšu volūdys „aizstuoviešona” tei, a mīgšona Prokrusta gultā par varis!... Tai navīgluos dūmys (Kas ar munu tāvu zemi? Kas -- ar muna tāva sātu? Kas ar munu muotis volūdu?) līnās viersā otkon.

A ar tom vylnys zekeitem / zečeitem ir pavysam vīnkuorši -- zīmys vokorūs ci cytā laikā, kod asmu sovā Reigys dzeivis vītā, maucu kuojuos tū voi cytu mamuka adejumu, i eistyn ir sylts! (I niule maņ juos kuojā, partū -- sylts...) Pi myusu -- vysmoz Dīnvydrītumlatgolā -- mauc i zekis, i zuobokus, i snuotini, i paļtu, i kažuku. Tik skoru, skarineiti, kū cytur Latgolā par skustu, skusteņu sauc, sīn golvā. A capuri -- otkon -- mauc golvā. Pa šudiņ dīnai soka: „Apsasīņ skareņu!” voi: „Capuri apmauc!”, voi otkon: „Īmauc kū kuoj(eņ)uos, naskrīņ bosom!”, voi: „Apsaauņ!”  I vēļ kas pi myusu -- cylvāks staigoj apsamaucs, nu -- apautom (na apmauktom) kuojom... Saprūti, kai gribi.
Daudzi kū Latgolā nūmauc i apmauc, a stabulis -- taisa, na mauc. Ot, jums i volūdnīceibys zynuotnis atzors -- semaņtika. I cik moz mes par latgalīšu (i patīseibā daudzom cytu latvīšu) vuordu nūzeimem / nūzeimu atškireibom nūvodūs vēļ zinim!

Vuordu zekis (taipat kai blukis, bluokis, strikis, zakis, puke) varim drūši raksteit (i cytaiži plotuok lītuot) juo dīnvydrītumlatgaliskajā formā -- tai i „pa Strodam”, tai i piec jaunuoku (2007. g. LR Vaļsts volūdys centrā pījimtūs i apstyprynuotūs) nūsacejumu. Taidūs izdavumūs kai „Skreineite”, saprūtams, pyrmuo rūka dūdama plotuokuo areala formom, partū tī raksteits (koč na vysi itī vuordi tī byus) zeče, blučs, bluočs, stričs, začs, puče. A par kuģu i nieģu raksteišonu itaidā formā „pareizī” raksteituoji i „izlūksnis” „aizstuovi” zūbynus var suokt asynuot / tacynuot / treit jau niule...

trešdiena, 2014. gada 8. janvāris

Dvēseleiti sasiļdeit…



Daudzi Reigys i Pīreigys latgalīši deļ ituo jau 25 godus losuos Reigys latgalīšu bīdreibā „Trešō zvaigzne”… Itei sovejūs apvīneiba nūsadybynovuse 1988. goda decembrī. Kab rast vītu, kur par sovu kulturu dzierdēt i jū tuoļuok turēt, kab muotis volūdā koč šod tod breivi pasarunuot, sovys dzīsmis padzīduot. Pa pieckara godim ļauds tik cīši puorsamaisejuši, tik daudzi sovys agruokuos dzeivis vītys pamainejuši. „Dvēseleiti sasiļdeit” -- tai nazkod bīdreibys pastuoviešonys jāgu i vajadzeibu formuliejuse myusu naaizmierstamuo Anna Pētersone (dzym. Urtāne) nu Rēzeknis pusis. Navajadzātu skaiteit, ka tī latgalīši, kas deļ tūs voi cytu īmesļu (izvesšonys / cytys represejis, dzeišona kolhozūs; dorba īspiejis sajimtajā specialitatē; jauktuos saimis i tml.) nadzeivoj Latgolā, ir „nūbāguši” nu juos, ir „pamatuši” jū -- var dzeivuot Latgolā i tymā pat laikā byut tik tuoli nu juos, kai iz kaida Mieneša atsarozdamim… Cik taidu ļaužu!... A, dzeivojūt storp nalatgalīšim kur naviņ cytur Latvejā, jau lobs laiks kai tykom jaucāti komulī viļktīs, kod tyvumā kaids, kam latgaliskuo runa varātu napatikt… Tai i kuopemēs atpakaļ sūli pa sūļam godu desmitem. I "breinovomēs" -- nazy nu kurīnis myusu zemē taidi „kauneigī latgalīši”?...
Ruodīs, „Trešō zvaigzne” da vēļ i Rēzeknis latgalīšu kulturys bīdreiba ir vīneiguos sabīdriskuos organizacejis, kuruos palykušys nu tuo bīdreibu byruma, kas dybynovuos Atmūdys laika nūskaņuos. Dymdynojam kotrys sovā Latvejis molā da pat šuo -- cik nu jau kod vareigi byudami…

Mes, kas Reigā i Pīreigā, koč i fiziski palānai izmierstam, otkon taisomēs iz lela bala -- Reigys latgalīšu bīdreibai „Trešō zvaigzne” decembrī palyka pylni 25 godi! Ka tū leidzynuotu ar cylvāku dzeivi, poša tei reize sudobra kuozys svinēt... Iz sovu bīdreibys „sudobra kuozu” = 25 godu jubilejis i saucam vysu, kas ir ar mums kasdīnā, kas dzeivoj ar tāvutāvu zemi sirdī. Nūtraucam / sacieršam / nūgūļojam kai nazkod Latgolā!!

Kai kas dūmuots itamā jubilejis reizē? Ļaužu laseišonuos: 25. janvarī 12:00 (dīnā) Reigys latgalīšu bīdreibā „Trešō zvaigzne” Reigā, Slūkys ūļneicā 37 (natuoli nu Muorteņa ļutaru bazneicys Puordaugovā).
Gaidomuos nūtikšonys:
1. Bīdreibys i VEF Kulturys noma ansambļa „Olūteņš” dzīsmis.
2. Gaigalovys pogosta kulturys noma amatīrteatra „Bykovīši” izruode (piec A. Danskovītis lugys „Sīvysmuotis lobuo sirds”).
3. Deklamacejis i dzīsmis vysvysaiduokūs izpiļdejumūs.
4. Karteņu šovs nu bīdreibys pādejūs 5 godu dzeivis.
5. Cyta jubilejai dapaseiga jimšonuos, trikmīni, puorsteigumi.
Leidza jamamys skalineitis, kerzineitis, peitinis, korpys, mascinkys ar kū naviņ vydā (leidza var pajimt i naudys kapšuku: byus latgalīšu gruomotu golds) i lobs nūskaņuojums!
Vokors -- da vāla!
Pateikamys sasatikšonys -- nūteikti byus!

svētdiena, 2014. gada 5. janvāris

Palīk -- mīlesteiba!...



Vakar paglobovom vēļ vīnu „Trešōs zvaigznis” buobeņu -- nazkodejū zylupīti Moniku Makleri. Pādejais aizlyugums par jū juos -- Reigys Kristus karaļa Romys katuoļu -- bazneicā. (Nu tīnis nacik seņ i Monikys draudzini Virgineju Spriņdžu pādejā ceļā palaidem...) Daudzi bierinīku, zīdu kolns ar sveceitem vysapleik piec galeiguos škieršonuos sv. Jezupa kopūs Sorkondaugovā. Tīpat, kur jau veirs Jezups, kur myusu bīdreibys Ontons Stepanovs, Nataleja Giluča, Helena Zīmele, Veneranda Zepa i vēļ daudzi cytu latgalīšu -- kur na verīs, vysur latgaliski uzvuordi...

 Nūdzeivuots lobs gūdeiga cylvāka myužs. Pylns myužs -- 1925.–2013. Pylns i taidā ziņā, ka kūpā ar veiru Jezupu izaudzātys i izškoluotys div meitys, paleidzāts izaudzēt četrus unuceņus (treis puikys i meitini) i jau pyrmī mozmozbārni sagaideiti. Koč i ar napīpiļdeitu sapynu par školuotuojis omotu i tik suoktom studejom Školuotuoju iņstitutā -- i Monikys jaunuos dīnuos pasamaiseja gaspaža Politika.

Cylvāks asūt dzeivs tik ilgi, cik garai par jū pīmiņa dzeivoj. Moniku ir kam pīminēt i uorspus saimis -- jei myusu bīdreibys vacbīdre, vīna nu aktivuokūs jamā, beja ar mums da pādejuo. „Olūteņa” dzīduotuoja, loba tautys dzīšmu zynuotuoja. Pošai tys jūs „Mīdzeņš īt(i), gulēt grybu -- nalaiž mani muomuleņ’” vēļ garai saisteisīs ar Moniku...

Kod bīdreibys buobenis Monikys bērēs dzīd „Tad, kad manis nebūs”, raud daudzi. Nui, vīna cylvāka gaitys nūslāgums myužeigajā rytumā namaina nikuo -- i īvys tuoļuok zīdēs, boltus zīdus pabyrdynuodamys, i dryvuos rudzu vuorpys brīss, i bārnu bosuos kuojenis pa boltim, boltim celenim myusu tāvutāvu zemeitē tuoļuok dypynuos. Golvonais, ka -- palīk mīlesteiba. I jei -- palīk!    

piektdiena, 2014. gada 3. janvāris

Paļdis, Profesor!


Naviļši truopeju viersā itam raidejumam (ka taisa, zynovu, kod skanēs, -- nazynovu)! Pasaklausit, ka izīt, -- nūžāluot navajadzēs!! Adress:
http://lr1.latvijasradio.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/amerikas-latgalietis-leonards-latkovskis.a31822/

Nūsaklauseju, i tai syltai ap sirdi palyka!... Meilais, duorgais myusu celinīks iz Sibiri šuogoda
augustā!... Ka gūdeigi, vosorā pabreižam jau beju suokuse iz juo paškeibai vērtīs (ruodejuos, nu kuo jis ar tū padūmu simboliku uovejās: sorkonuos zečeitis, sierps (pi myusu saceitu -- pļautivs) ar vasari i tml.; gols golā, i mes, kas Latvejā, bejom zam juos izauguši, koč i na pījāmuši!...). Saprūtams, tuos tik taidys seikys uoryškeibys, nu juos beja... Dūmovu sevī: cylvāks nūpītnys, parkū jis nazy tai?... Nu ūtrys pusis, juo vīnkuoršeiba, pacīteiba, patīsuo leidzcīteiba pret satyktajim tautīšim dareja sovu, i škeiremēs latgalīšim parostā sirsneibā.

A piec ituo raidejuma!?... Piec ituo -- vēļ sirsneiguok skautum profesoru, vēļ sadzieržamuok sauktum jū par sovejū... Tik breineigi jis salīk vysaidus -- mums, latvīšim, -- svareigus akcentus!

Pasaklausit koč voi tū, kai jis: a) pīzeist, ka juo dzymtuo volūda ir latgalīšu, ka tei ir juo saimis volūda, ka tamā jam vīgļuok izasaceit; paviertejit tū, cik breivi (koč i ar sovu akcentu) jis tamā runoj pat par abstraktom temom (koč nu Latvejis, Latgolys, Kuorsovys, jū pasaulī tāvs ar muoti nūvede kai vīngadeigu puiseiti...); b) skaidri i gaiši pasoka, ka mums tai i nav VYSYS LATVEJIS viesturis, i patīseibā NAV tok mums juos da pat šam; c) soka svineigū runu tikšonuos reizē ar Austrumu diasporys tautīšim Ačynskā!... I tml.
PAĻDIS, Profesor!