Vylnys zekeitis...

Taisūs iz Reigys latgalīšu bīdreibys „Trešō zvaigzne” jubilejis. Šys da tys, i jau ūtrys nedelis beigys jaunajā godā puorskriejušys kai nabejušys. (Dūmoju -- varbyut mums vajadzātu saceit nedeļgols (soka tok vaca gols par dylstūšu mienesi), leidzeigi kai lītaunīki soka savaitgalis (jim savaitė ‘nedeļa’)?) Par tū, kas bejs bīdreibā, par juos ļaudim -- atmiņu vairuok i vairuok... Patīseibā vyss jaunuo goda suokums dzeivuots kai taids puorguojušais laiks, i tys nav labi (tai i „Cylvāka bārna” Boņuks byutu sacejs)... Skaidrys, ka na tik par bīdreibu agruokūs godūs izīt dūmuot (koč vyss nūteikūšais tamā -- mums, kas tī asam palykuši pādejī, -- lelā mārā jau seņ ir poša personeiguos dzeivis naatjamama daļa). Napamat skume par tāva sātu, kurai nav saiminīka, napuorīt myužeiguo baile par godūs vacū mamuku. Daudzim mums taipat ci leidzeigi... 

Nui, taišni par mamuku mums muotis dajiukts saukt nu mozūtnis, i pīdieklis -uk- te, ruodīs, pat nikaids deminutivsufikss nav -- pi myusu soka mamuks, tietjuks, babuks, dzjadzjuks, cjocjuks. Rokstu itū i jau gora acim radzu, kai pret pādejim slīnās myusu vacuo „pareizuo” audze: slavismi tok itī apzeimuojumi! Ka onkuļs ar taņti deļ latgalīša ir jauni germanismi (voi tāvūcs -- galeigi nadajiukts i pa tam drupeiti pat smīkleigs darynuojums) -- par tū nivīns „pareizais” nadūmoj...
Ar pīdiekli -uk- pi myusu bīži i personu vuordi -- niupat dasauktais Boņuks, taipat Juzjuks, Ladzjuks, Doņuks, Broņuks, Stoņuki, Vaičuki. I na tik pi myusu -- Sibirī, Tjuhtetā, vīna atrostuo latgalīte tai i saceja sasapazeistūt: „Aņuks!” Izaruodeja, -- nu Smaņu ciļts, nu bejušuo Vyšku pogosta. Tai jei saceja, sovu bierneibys vuordu (Aņuks paīt nu Annys) dasaguoduodama, na kū jaunu i „myusdīneigu” atbrauciejim nu Latvejis prīškā caldama. Atmiņu syltumā, a var byut i puorsteigumā par saprūtamā volūdā runojūšajim svešajim, jai nikuo cyta iz mēlis nabeja.
Vysi nūsauktī pīmāri -- ar veirīšu dzimtis golūtni. Ruodīs, te jau vasals semestra (i vēļ vaira) dorbs par itaidim atlasynuojumim (naklausa rūka raksteit atvasynuojumim -- mums latvīšu literaruos volūdys atvase ir atlase (voi atzola)) pruoteigam volūdnīceibys studentam izītu! Tik -- ci byus jauni jaunī, kam itys vyss tikpat svareigs i pat svāts ruodeisīs?... Taids, kas pieteišonys viertej!... Taids, kū i izglobuot, i atteisteit vajag!! Tepat i vaicuojuma ūtrei puse: voi mes -- videjūs i vacūs latgalīšu audze -- dorom vysu, kab ataugtu mums gudrys atlasis, kab juos syltom sirdim augtu?...
Jaunajā „Tāvu zemes kalendarī” 2014. godam vacuo audze otkon „speid” ar „zynuošonom” volūdnīceibā -- vīns nu autoru i mani jau „apgaismovs”, sovus „lingvistiskūs” pīzynumus atsyuteidams. Nikuo, ka jis na volūdnīks i ka latgalīšu volūdu (pa jam -- izlūksni) vuicejīs nazkod da kara. Na latgalīšu volūdys „aizstuoviešona” tei, a mīgšona Prokrusta gultā par varis!... Tai navīgluos dūmys (Kas ar munu tāvu zemi? Kas -- ar muna tāva sātu? Kas ar munu muotis volūdu?) līnās viersā otkon.

A ar tom vylnys zekeitem / zečeitem ir pavysam vīnkuorši -- zīmys vokorūs ci cytā laikā, kod asmu sovā Reigys dzeivis vītā, maucu kuojuos tū voi cytu mamuka adejumu, i eistyn ir sylts! (I niule maņ juos kuojā, partū -- sylts...) Pi myusu -- vysmoz Dīnvydrītumlatgolā -- mauc i zekis, i zuobokus, i snuotini, i paļtu, i kažuku. Tik skoru, skarineiti, kū cytur Latgolā par skustu, skusteņu sauc, sīn golvā. A capuri -- otkon -- mauc golvā. Pa šudiņ dīnai soka: „Apsasīņ skareņu!” voi: „Capuri apmauc!”, voi otkon: „Īmauc kū kuoj(eņ)uos, naskrīņ bosom!”, voi: „Apsaauņ!”  I vēļ kas pi myusu -- cylvāks staigoj apsamaucs, nu -- apautom (na apmauktom) kuojom... Saprūti, kai gribi.

Daudzi kū Latgolā nūmauc i apmauc, a stabulis -- taisa, na mauc. Ot, jums i volūdnīceibys zynuotnis atzors -- semaņtika. I cik moz mes par latgalīšu (i patīseibā daudzom cytu latvīšu) vuordu nūzeimem / nūzeimu atškireibom nūvodūs vēļ zinim!

Vuordu zekis (taipat kai blukis, bluokis, strikis, zakis, puke) varim drūši raksteit (i cytaiži plotuok lītuot) juo dīnvydrītumlatgaliskajā formā -- tai i „pa Strodam”, tai i piec jaunuoku (2007. g. LR Vaļsts volūdys centrā pījimtūs i apstyprynuotūs) nūsacejumu. Taidūs izdavumūs kai „Skreineite”, saprūtams, pyrmuo rūka dūdama plotuokuo areala formom, partū tī raksteits (koč na vysi itī vuordi tī byus) zeče, blučs, bluočs, stričs, začs, puče. A par kuģu i nieģu raksteišonu itaidā formā „pareizī” raksteituoji i „izlūksnis” „aizstuovi” zūbynus var suokt asynuot / tacynuot / treit jau niule...