18. janvars ir ūtrei dīna Reigai
kai Eiropys kulturys golvyspiļsātai. Varbyut pa tam akcejā „Gaismys ceļš” Strieļnīku
laukums sagaida ar „europeisku” puorsteigumu -- par pus Vacreigys reib nazkaida
diskoteku muzyka. Pat pruotā naīguoja, ka šudiņ varātu skanēt kas cyts, na latvīšu,
nu, labi, varbyut i cytu tautu, dzīsmis. Tik na diskoteku gruovieji!! A taišni
jī ir palaisti pylnā bolsā i vēļ ar pastyprynuojumu. Ir tok latvīšim i jautru dzīšmu
papylnam, ka kurs ar tim „bum bum!” byutu guodovs par vareibu solstūšajim kēdē stuovātuojim palaksteit ritmiskuok. Tok Latvejis golvyspiļsāta ir Reiga, na
kaidys cytys zems! Kas tod otkon -- Eiropys direktivys ci myusu lūkonuos mugorys?...
Kas nazy itaidu muzykalū pavadejumu „Gaismys ceļam” izdūmova? Tik unikala
reize, kod sovu kulturu cytim paruodeit i pošim jamā piļneibā pabyut -- na kotru dīnu taidys akcejis nūteik! Tai Dzīšmu svātku sajiuta kēdis
ļaudim beja juoroda sev pošim, i jī tū, saprūtams, varēja... Breineiga vystik
tei myusu tauta i cīši rodūša! I draugu mums daudzi -- kēdē stuovēja na tik latvīši i na pat Latvejis dzeivuotuoji!...
Asmu atbraukuse iz centru, kab autoūstys
bagažā nūdūt lelū celinīka sūmu iz skrytuleišu -- ar puskuoju asmu ceļā iz sātu.
(Kēdei napīsasaceju, kam bija dūmuots iz sātu braukt jau nu reita. Na tik pa tam, ka mani tī gaida, a i pa tam, ka šys tys otkon juosavad nu produktu. Jau lobs laiks,
kai vysakas ir juovad iz tīnīni, na ūtraiži... Gryutai maņ byutu bejs izstudēt
Reigā, ka na tāva ar muotis dūtūs lobumu -- galis, svīsta, sīra, ūlu, pat duorzuoju (cik gordys beja myusu buļbis (pi myusu -- guļbis), vežu i tuos taidā mozā čumadaneņā!). Beja tūlaik sātā i lūpu
pylns klāvs, i kliets pylna, i pogrobs (pi myusu juo sauc -- škleps). Kai
mamuks soka: „Nadagulieji, i beja vysakuo...” Tik ... vyss īt i mainuos, i jau paseņ nazkod vysa pylnajā sātā dzeivojam iz pierktuo. Varbyut tamā
„vyss īt, vyss mainuos” kas naviņ vēļ var grīztīs iz loba... Lai
Dīvs dūd!)
Ka jau nanūbrauču nu reita, gribīs redzēt sovom acim, kai tei
gruomotu puorceļuošona nūtiks. Īmu maklātu sovejūs gruomotu padevieju ailē. Pyrmū
atrūnu Alekseju. Cikom kas stuov bez dorba, nu prīceigs vysleidza. Konfisceju
juo fotoaparatu (muns ir „īsaļs”: laiks Reigā ir minusūs) i īmu tuoļuok -- juopafotografej,
byus vāluok kuo apsavērt: sovom acim radzātais ir i palīk sovom.
Vysys kēdis apīt na muns nūdūms,
nu ceļu puori tyltam leidz jaunajai bibliotekai izīt gribīs. Tai i doru. Ospruoteigs
ir ceļa gobols ar jaunsorgim, -- tys, kas zam tylta paīt. Breineigi izdūmuots,
kab gruomotu kēde sabīdriskajam transportam nikuo daudzi namaiseitu. Pi
Akmiņa tylta nicik i namaisa. Pat ūtraiži: braucieji var pamaut iz ceļa
stuovātuojim, tī var maut pretim transportā brauciejim. (Poša tikū asmu taidā
autobusā braukuse par Akmiņa tyltu i muovuse sveicīņus kēdis ļaudim. A muns suonim
/ sūpluok / rādā stuovātuojs autobusā -- krīviski runojūšs godi 25 vacs puiss --
zvaneja nazkuram sovejam, kab nūskaidruot, deļkuo tys „narod” (‘tauta’) losuos
iz tylta, kur „oni daže pļašut” (‘jī pat doncoj’)... Kas nazy šudiņ taids
nūteikūt? Tuoļuok tyka sirdeigi apsprīsts, ka tys vyss -- „iz naših nalogov”
(‘nu myusu nūdūkļūs moksuotuos naudys’)... Ruodejuos, puiss myusu dīnuos gleitovīs,
varātu i zynuot, kas taids šudiņ iz tylta i ap biblioteku. I saprast vairuok.
Tik gaidi ar maisu!... Ka Latvejis sabīdreiba (na tik viņ Reigys!) ir divejaida, taiduos reizēs --
kai iz dalnys...)
Īraugu i nūfotografeju Rūtu, iz
tylta -- Andri, mainis viertinē garum paskrīn cyta -- doktorantu Rūta.
Saguojuši bārni vasalom klasem, i školuotuoji jūs pulkā. Vysur jautra
sasasaukšona. Guojiejūs pretim -- latvīšu meitine, kurei par placu atsasauc
malnuos uodys kruosys puišam. Jis -- angliski, jei jam -- latviski. Labi tai,
pa munam (koč vēļ lobuok byutu, ka jai puiss byutu sovu ļaužu...). Vītom ceļās dzīsmis -- kū tuoļuok par tyltu iz jaunuos bibliotekys pusi, tū Strieļnīku
laukuma gruovieji dzieržami mozuok. Gruomotys jau suokušys ceļu, koč īt cikom
kas tik pa kaidai. Varbyut i na slikti suokumam -- narymst jūki, kotra rūkuos
tykušuo teik vysu apsavārta i daudzim ospruoteigim komentarim tuoļuok palaista.
Pasolts, seviški iz tylta, tī viejs stuovātuojim labi teik kluot. Vysleidza
dīna ir īsadavuse -- soltumu mazynoj saule, šudiņ jei pavysam pavasareiga, koč i
tik janvars. Spaiti kreit taišni Daugovā, kurei niule ar vīglu snīdzeņu iz lads.
Doba ir ar ļaudim -- jai kultura pateik...
Nu sovys ļaužu viertinis
sveicīņus sauc fakultatis Muora (Māra), tuoļuok smaida i sveicynoj vēļ nazkaidys cīš radzātys
meitinis, -- eh, golva, navaru vairs vysu daguoduot! Nu bibliotekys iz
stuovātuoju pusi suoc ceļuot korsts čajs, tik kēdis ļauds nasasteidz juo pījimt
-- ar vysu naleidzonū gruomotu straumi stuovātuoju rūkys pabreižam ir aizjimtys.
Vēļ piec mierkleņa īraugu Nikoli ar Lolitu, kuruos kēdē īvalk i mani. Par
„zaki”, kai pošys smejās. Nu labi, var i tai, lai teik drupeiti i maņ tuo, koč
i „zaķa”, prīka -- i es nazcik gruomotu byušu palaiduse gaismys ceļā. A
truopuos maņ kai pyrmuo -- juopasasmej, -- Henrika Senkeviča „Bez dogmata”...
Atsagrīžu Strieļnīku laukumā, kur
vys vēļ duordynoj gruovieji -- tī plate nasamaina. Nūsafotografeju ar „Latvejis
mozū eņciklopedeju” rūkuos -- vēļ drupeiti pabyuts kēdē „par zaki”, tik kauna par
tū nav.
Pamazdami Strieļnīku laukumu, sprīžam,
kaidai nazy byutu vajadziejs byut muzykai gruomotu kēdis fonam. Jūceigā
kuortā tū cytu -- dvēselei tyvū i zamapziņā šudiņ gaideitū -- atrūnam na kur cytur
kai tiergā... Nui, nui, Reigys Centraluo tierga galis paviļjonā!... Beju
puorlaiduse, ka šudiņ vēļ daudzi kas cyts Reigā nūteik i taišni tiergā. Patīseibā
tei pavysam na slykta vīta publiskim koncertim -- pīmiņu, kai pyrms nazcik godu Fredis ar Ufo tī smeidynova
tierdzuonus -- gaumeigi i ospruoteigi. Tūlaik beja vosora, vyss nūtyka tierga
laukumā, a šudiņ -- galis paviļjonā (dīnys beiguos, piec kora koncerta, jau sprīžam, ka galis paviļjonu varātu
padareit par koncertzali -- tik loba tī akustika!...). Skaisti dzīd jaunī ļauds aiz
galis puordevieju mugoru, breineiga ir „galis tierguotuoja” nu Lubis (stuosteidama par tautysdzīsmem, jei sovys bierneibys paradizi sauc vuordā) dziļuok paviļjonā. Ni jai kuo stuosteit tryukst („a sova ciuceņa
latvīšam jau zeimuoja lobkluojeibu...” -- taidūs i leidzeigūs stuoškūs breineiguo
bolsa saimineica tū piec tuos īpyn dzīsmis), ni dzīšmu, kuo dzīduot. „Tierguotuojai” paleigā stuojās jaunī, i otkon myusu tautys melodejis i vuordi ceļās da pat paviļjona
jumta i augšuok. I itys ir gaismys ceļš! Beidzūt ir tys, kuo maņ šudiņ gruomotu
kēdē Strieļnīku laukumā pacīš datryuka!...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru